Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā no Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres Namsaimnieks», otrdien, 24.oktobrī, Valsts policija aizturēja 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Ilze Jurēvica.

Personas tiek turētas aizdomās par pašvaldības uzņēmumam piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 962 eiro apmērā un iespējamu tā legalizēšanu. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Minētās izmeklēšanas laikā, otrdien Valsts policija aizturēja 11 personas, no kurām trīs ir pašvaldības uzņēmuma vadoša līmeņa darbinieki. Aizdomās par noziedzīgo nodarījumu, vakar, trīs no aizdomās turētajām personām – 1979., 1974. un 1978.gadā dzimušiem vīriešiem tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Pārējām astoņām personām pašlaik piemērots statuss – persona pret kuru uzsākts kriminālprocess. Šobrīd pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Viens no aizturētajiem varētu būt uzņēmuma vadītājs Aigars Briedis. Lursoft dati liecina, ka viņš dzimis 1974. gadā.

Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» Inženiertīklu pārvaldes vadītājs Vjačeslavs Paramonovs aģentūrai LETA atsacījās atbildēt uz jautājumiem, saistībā ar izmeklēšanu par 90 961 eiro izkrāpšanu no pašvaldības aģentūras.

Paramonovs nekomentēja savu iesaisti kriminālprocesā, nesniedza informāciju par drošības naudas iemaksāšanu un neatbildēja arī uz citiem jautājumiem, norādot, ka notiek izmeklēšana, un ar jautājumiem jāvēršas Valsts Policijā (VP).

No amata atstādina Ogres namsaimnieka direktoru

Papildināta - Atklāj vērienīgu krāpšanu Ogres Namsaimniekā; aizturētas 11 personas

Kā ziņots, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizdomās par «Ogres namsaimniekam» piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 961 eiro apmērā aizturējusi 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus. Veicot izmeklēšanas darbības, policija noskaidroja, ka, visticamāk, izkrāptie naudas līdzekļi tiek legalizēti, tos pārskaitot uz trešo personu bankas kontiem.

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

SIA «Rīgas satiksme» (RS) vēl nav iepazinusies ar lēmumu par tā dēvētās nanotehnoloģiju krimināllietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, tādēļ vēl nav varējusi pieņemt lēmumu par to, vai lūgs sevi atzīt par cietušo šajā krimināllietā, aģentūru LETA informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam nav skaidrs, kā policija aprēķināja nodarītos zaudējumus, vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Zaķis arī sacīja, ka uzņēmums lietā bija pieaicināts kā liecinieks, taču tālākos lēmumus RS pieņems tad, kad būs padziļināti iepazinušies ar savā rīcībā esošo informāciju.

Uzņēmuma pārstāvis arī uzsvēra, ka 2015.gada sākumā uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par nelikumībām saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi, kuras rezultātā viens darbinieks tika atstādināts no darba un ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.

Savukārt šī gada oktobrī RS sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA norādīja, ka apkopojot RS rīcībā esošo informāciju par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, piegāžu un izlietojuma izvērtēšanu, dienesta izmeklēšanā nekādi pārkāpumi netika konstatēti. RS nav saņēmusi informāciju, kas apliecinātu, ka ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi uzņēmumam nav piegādāti, tāpēc arī uzņēmumam nav pamata lūgt sevi atzīt par cietušajiem, uzsvēra Bartaševiča.

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī mēneša laikā ir sākti 2 kriminālprocesi saistībā ar krāpšanu, kad maldinot un ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos no kādas sievietes un vīrieša darījumos ar kriptovalūtām izkrāpti vairāk nekā 30 000 eiro, informē Valsts policija.

Maijā likumsargi saņēma iesniegumu no 1961.gadā dzimuša vīrieša, ka viņš uzticējies kādai nepazīstamai personai, un, gaidot lielu peļņu darījumos ar kriptovalūtām, ņēmis ātros kredītus un pat atļāvis attālināti pieslēgties savam datoram, kā rezultātā viņam izkrāpti 16 745 eiro. Savukārt 8.jūnijā policisti saņēma iesniegumu no 1985.gadā dzimušas sievietes par to, ka no 27.08.2019. līdz 24.05.2021. viņa tikusi maldināta par darbībām kriptovalūtas tirgū un no viņas minētajā laika posmā izkrāpti 15 420 eiro.

Policijā ir reģistrēti arī gadījumi, kad tiek saņemti zvani no krieviski runājošām personām, kuras apgalvo, ka sievietes vai vīrieša, kam piezvanīts, kontā ir kriptovalūta un nepieciešams datorā instalēt programmu, lai veiktu drošības pasākumus. Šādos gadījumos saruna ir jāpārtrauc.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk kā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.

Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apjoms mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.

Laika posmā no 1. jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.

“Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā,” iecienītākās krāpnieku metodes raksturo Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Latvijas lielāko banku klientiem šā gada pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,2 miljoni eiro, tā otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Tostarp 2022.gada pirmajos divos mēnešos fiksēti 360 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti kopumā 260 000 eiro, kā arī 260 tā dēvētie investīciju krāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti kopumā 600 000 eiro.

J.Brazovskis gan atzina, ka telefonkrāpšana pēdējā laikā ir samazinājusies, kas, iespējams, ir saistīts ar karadarbību Ukrainā, jo iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Ukrainā ir izvietoti šādi telefonkrāpnieku centri.

Finanšu nozares asociācija ir sabiedriska organizācija, kas pārstāv Latvijas finanšu nozari nacionālā un starptautiskā līmenī. Šobrīd Finanšu nozares asociācija apvieno 35 finanšu nozares uzņēmumus. Asociācija dibināta 1992.gada jūlijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.