Bankas pārskaitījumi tiek veikti pēc IBAN numura, pārējie dati ir vien paškontrolei

Līdz ar maksājumu pārvietošanos uz e-vidi, ik pa laikam satraucamies un runājam par pārskaitījumu drošību. Zināmu mierinājumu sniedz dažādo maksājuma uzdevuma lauku aizpildīšana – saņēmēja vārda un personas koda vai attiecīgi uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura norādīšana. Atverot kontu, esam uzrādījuši gan personu apliecinošus, gan uzņēmuma dokumentus, zīmogus, paraksta paraugus un ko tik vēl ne. Tomēr izrādās, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nekas no tā salīdzināts netiek.

DB veiktajā pārbaudē (SEB, Swedbank) apstiprinājās fakts – nav nekādu problēmu veikt pārskaitījumu, līdztekus IBAN kodam uzrādot neeksistējošu personas vārdu un personas kodu neuzrādot vispār. «Valstī nav izveidota publiska datu bāze, kurā tiktu apkopota informācija par juridiskajai personai, arī fiziskai personai piederošiem norēķinu kontiem. Tātad bankas nekur nevar pārliecināties, vai norādītais IBAN atbilst konkrētai personai,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju no 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri.

2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

No 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri, Db.lv norādīja SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju 2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

Kā paredz Latvijas Bankas noteikumi, no nākamā gada 1. janvāra norēķiniem varēs izmantot tikai IBAN kontu numurus. Statistika liecina, ka Latvijas komercbankās šī gada jūnija beigās bija atvērti 2.3 miljoni norēķinu kontu. Šobrīd, kad līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu numuru lietošanu ir atlikuši nedaudz vairāk kā 3 mēneši, tikai 20 % jeb aptuveni 400 000 no kopējā banku klientu skaita norēķinos izmanto starptautiskos banku kontu numurus. Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: «Klienti ir ļoti labi ielāgojuši, ka bankas līdz šī gada beigām apstrādei pieņem dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem. Ar to arī skaidrojama klientu zemā aktivitāte, jo — kāpēc gan darīt, ja var nedarīt? Tāpēc mēs vēlamies brīdināt visus tos aptuveni 1.5 miljonus banku klientus, ka nākamā gada sākumā Eiropā populārais teiciens «No IBAN, no money!» kļūs par realitāti, jo no 1.janvāra maksājumi, kuros nebūs norādīts konta numurs jaunajā standartā, netiks izpildīti. Unibanka aicina visu banku klientus savus sadarbības partnerus informēt par saviem IBAN kontu numuriem un sākt tos izmantot savstarpējos norēķinos. »

Zemnieki pauduši satraukumu par to, ka Lauku atbalsta dienests prasa uzrādītiem tiem jaunos konta numurus IBAN standartā, savukārt dienests to noliedz. Lai gan līdzšinējie banku konti būs derīgi līdz gada beigām, jau šobrīd atsevišķas ES līdzekļu administrētāja Lauku Atbalsta dienesta (LAD) reģionālās nodaļas maksājumu iesniegšanai zemniekiem pieprasot tikai jaunos IBAN kontus, par to lauksaimnieki pauda satraukumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē. Kā atzina asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, «LAD jau tagad pieprasa IBAN kontus un daudziem zemniekiem tā ir problēma». LAD Tiešo maksājumu departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš norādīja, ka tā nav obligāta LAD prasība un tiek akceptēti arī līdzšinējie kontu numuri, tomēr atgādināja, ka no 1. janvāra būs jābūt uzrādītiem jaunajiem kontiem. Db jau vairākkārt ziņoja, ka visu šo gadu notiek pāreja uz jaunajiem konta nummuriem IBAN, tos lietotjot paralēli ar iepriekšējiem nummuriem, kuri vairs nebūs derīgi no nākamā gada. Šobrīd IBAN tiek izmantots 32 Eiropas valstīs un to teritorijās.

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Gan Latvijas Banka, gan komercbankas aktīvi aicina savus klientus savlaicīgi informēt institūcijas un sadarbības partnerus par jaunajiem, starptautiskajiem standartiem atbilstošajiem IBAN kontu numuriem, kas turpmāk, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, tiks lietoti gan starptautiskajos, gan iekšzemes darījumos. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) daudziem klientiem pensijas un pabalstus pārskaita uz kontiem bankās. Taču VSAA klientiem informēt aģentūru par izmaiņām nav nepieciešams, jo VSAA pati, centralizēti sadarbojoties ar bankām, saņem informāciju par tās klientu jaunajiem IBAN kontu numuriem. Tāpēc, ja pensija vai pabalsts jau tiek pārskaitīts uz kontu bankā, to saņēmējiem nav jāraizējas, ka IBAN konta izmaiņu dēļ naudu saņemt nevarēs, ziņŅ VSAA. Tikai atsevišķos gadījumos, ja VSAA nezinās kāda pensijas vai pabalsta saņēmēja jauno IBAN konta numuru, par nepieciešamību sniegt informāciju katrs klients tiks informēts individuāli. Līdz šim jau saņemta informācija no bankām par vairāk nekā 280000 klientu kontiem. Pavisam aģentūrai ir 326.6 tūkstoši klientu, kam tā dažādus pakalpojumus pārskaita uz kontiem bankās.

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie starpbanku pārskaitījumi, informē Latvijas Banka.

Gandrīz gadu pēc zibmaksājumu ieviešanas to skaits Eiropas platformā, kas apvieno 12 valstis, pārsniedzis 5 miljonus (oktobrī atsevišķās dienās pārsniedzot 100 000 maksājumu).

LB eksperti prognozē, ka, turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Šonedēļ «Swedbank» AS pabeidza tehniskos priekšdarbus un sāka ikdienas režīmā nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, tādējādivairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

20.februārī Rīgā, bankas centrālajā ēkā Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu EUR 85 miljonu apmērā uz vienu gadu ar likmi Euribor + 0,7%, Db.lv informēja Aizkraukles bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.

Aizdevums tiks izmantots Bankas pamatdarbības attīstībai.

"Izziņoto piecdesmit miljonu vietā mēs saņēmām astoņdesmit piecus miljonus, turklāt ar likmi, kas ir par 0.25 procentpunktiem zemāka nekā pagājušajā gadā. Šis ir skaidrs pierādījums pasaules banku pārliecībai par Aizkraukles Bankas kredītspēju un potenciālu. Domāju, ka Aizkraukles Banka ir pieteikusi sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos", norāda Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Nepilna gada laikā šis jau ir otrais Aizkraukles Bankai piešķirtais sindicētais kredīts. Pagājušā gada jūnijā Aizkraukles Banka saņēma pirmo sindicēto kredītu EUR 50 miljonu apmērā, kas tobrīd bija lielākais aizdevums Baltijas valstīs, ko pirmajā darījuma reizē piesaistījusi banka bez ārvalstu un valsts kapitāla. Šogad Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja DZ Bank AG (Vācija), Intesa Sanpaolo S.p.A. (Itālija) un Standard Bank Plc (Lielbritānija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizkraukles Banka jūnija beigās parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 50 milj. eiro apjomā. Aizdevums tiks izmantots bankas pamatdarbības attīstībai, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot Aizkraukles Bankas pozīcijas augstas konkurences apstākļos. Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja HSH Nordbank (Vācija) un Raiffeisen Zentralbank Osterreich (Austrija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem: bankas no Eiropas, āzijas un pat Tālajiem Austrumiem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas ar Aizkraukles Banku. Aizkraukles Banka saņēma aizdevumu ar likmi Euribor + 0.95%. Līgums ar aizdevējiem ir noslēgts uz vienu gadu ar iespēju to atkārtoti pagarināt uz nākamo periodu. Kredīts Aizkraukles Bankai tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Savu līdzdalību Aizkraukles Bankas pirmajam sindicētajam aizdevumam apstiprināja 19 bankas no 10 dažādām valstīm. Bez galvenajiem pilnvarotajiem organizatoriem darījumā piedalījās sekojošas ārvalstu bankas: Hypo Alpe-Adria Bank International; LRP Landesbank Rheinland-Pfalz - Member of the LBBW Group; AKA Ausfuhrkredit-Gesellschaft; Bankgesellschaft Berlin; State Bank of India; Banif Banco Internacional do Funchal; Landsbanki Luxembourg; Oberbank; American Express Bank; Bank Sepah International; BRE Bank; Caixa Geral de DepŽsitos; Landesbank Saar; National Bank of Egypt (UK); WGZ-Bank - Westdeutsche Genossenschafts-Zentralbank, kā arī divas Latvijas komercbankas: Trasta Komercbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka. Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis norāda:«Sindicētais kredīts bankai ir laba iespēja pieteikt sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos. Aizdevuma saņemšana veicinās Aizkraukles Bankas attīstību un spēju nostiprināt savas pozīcijas starp veiksmīgākajām Latvijas komercbankām.» Aizkraukles Banka ir 100% Latvijas īpašnieku banka (galvenie akcionāri: Ernests Bernis un Oļegs Fiļs), kas savu darbību izvērš gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Aizkraukles Banka (AB) pērn strādājusi ar auditēto peļņu 8.11 milj.Ls apjomā, kas ir par 32 % lielāka nekā iepriekšējā gadā, liecina AB auditētie 2004. gada finanšu rezultāti. Bankas aktīvi 2004. gadā palielinājās par 76% līdz 444.5 miljoniem latu. Bankā piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 382.6 miljonus latu, kas ir par 73% vairāk kā 2003. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms. Bankas kredītportfelis 2004. gada beigās veidoja 139.7 miljonus latu, kas ir par 110% vairāk nekā 2003. gadā. Lielāko izsniegto kredītu apjomu veido hipotekārie kredīti - 84.3 miljoni latu. Tas ir piektais labākais rādītājs Latvijas komercbanku vidū. “Esmu pārliecināts, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza un ka 2005. gadā bankas attīstība būs vismaz tikpat veiksmīga, jo piedāvājam tikai augsti profesionālus un izdevīgus pakalpojumus,” saka Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs. Aizkraukles Banka ir pirmā Latvijas komercbanka, kas klientiem sāka piedāvāt aizdevumus lielākus par nodrošinājuma vērtību – 105% kredītu. Pērn banka arī atvērusi sešus jaunus klientu apkalpošanas centrus. Lai pilnvērtīgi varētu darboties hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgū, Aizkraukles Banka pagājušajā gadā izveidoja nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļu, kas piedāvā pilnīgi jaunu projektu kreditēšanu. Kopumā gada beigās Aizkraukles Banka piedāvāja desmit dažādas kreditēšanas programmas. Pērn ar savu vārdu un finansiālo atbalstu Aizkraukles Banka līdzdarbojās labdarības projektā "Latvijas lepnums", kura mērķis bija stiprināt līdzjūtību un savstarpējo sapratni sabiedrībā. Regulāri sniedza atbalstu slimiem bērniem, līdzdarbojās sociālajos vides projektos un atbalstīja Latvijas sportu. Aizkraukles Banka ir viena no piecām vadošajām Latvijas komercbankām. Bankas apmaksātais pamatkapitāls ir 15 miljoni latu, akciju skaits — 100 tūkstoši. Lielbritānijas banku žurnāla “The Banker” 50 straujāk augošo Centrāleiropas banku sarakstā Aizkraukles Banka ieņem 30. vietu.

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.