Jaunākais izdevums

Aizvadītās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā Latviju piemeklējušās vētras sekas ir izgaismojušas nepieciešamību nākotnē apsvērt izmaiņas apbūves regulēšanā un būvniecības noteikumos, otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs atgādināja, ka daudzviet uz ēkām un automašīnām bija uzkrituši vēja nogāzti koki, un nākotnes vētras nesīs, visticamāk, arvien jaunus izaicinājumus arī citos gadalaikos. "Līdz ar to mums jāsāk skatīties, vai nevajadzētu regulēt apbūvi un būvniecības noteikumus, vērtējot no drošības aspekta," pauda ministrs.

Nav noliedzams, ka zemju īpašniekiem patīk koki, taču to iestādīšana bez noteiktas sistēmas var radīt draudus pēc 50 gadiem, norādīja ministrs.

"Tas vairāk idejas līmenī, taču uz priekšu par to jādomā," uzsvēra Kozlovskis, vienlaikus atgādinot, ka būvniecības uzraudzības joma ir Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Valsts prezidents ar iekšlietu ministru pārrunāja 29.jūlija vētras un stipro lietusgāžu radīto postījumu seku novēršanu Latvijā un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Sarunā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja iekšlietu resora darbu, novēršot vētras un lietusgāžu radīto postījumu sekas un palīdzot krīzē nonākušiem cilvēkiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldība ir apkopojusi plūdu un vētras radītos zaudējumus pilsētā - tie pārsniedz 13 miljonus eiro -, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Visapjomīgākie postījumi nodarīti pilsētas infrastruktūrai. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti daudzās pilsētas ielās - Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielas krustojumā, Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes. Apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietus ūdens kolektoram.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darba ieguldīts lietus ūdens atsūknēšanā no pilsētas ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Citas ziņas

Mežvietu uz trešo termiņu apstiprina Valsts drošības dienesta priekšnieka amatā

Db.lv, LETA,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.

Ekonomika

No Norvēģijas līdz Polijai iecerētais "dronu mūris" ir ļoti ambiciozs projekts

LETA,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Ekonomika

Saistībā ar nelegālu tabakas ražošanu aiztur 32 personas un izņem 300 miljonus cigarešu

LETA,16.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi pagājušajā nedēļā aizdomās par nelegālu tabakas ražošanu aizturējusi 32 personas, apturot starptautisku organizētās noziedzības tīklu, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Atklāta nelikumīga cigarešu ražotne un konfiscēti kopumā gandrīz 300 miljonu cigarešu, kā arī apmēram 47 tonnas sasmalcinātu tabakas lapu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" šo aizturēšanas operāciju nosauca par vienu no vērienīgākajām Eiropā pēdējo gadu laikā.

Ministrs atklāja, ka šajā operācijā aizturētie pārsvarā ir Ukrainas valstspiederīgie, bet ir arī Latvijas iedzīvotāji.

"Gribu teikt paldies atkal mūsu dienestiem. Tas nebija vienas dienas darbs," piebilda Kozlovskis.

Par notikušo operāciju pirmdien plkst.11.30 plašāk informēs preses konferencē. Tā notiks Valsts policijas administratīvajā ēkā Rīgā, Čiekurkalna 1. līnija 1, k - 4.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien rimstoties spēcīgajai vētrai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nekavējoties sāka meža ceļu atbrīvošanu, lai varētu apsekot LVM dabas parka Tērvetē teritoriju un apjaust vētras nodarītos postījumus.

Vētras radītais posts ir vēl lielāks, nekā sākotnēji prognozēts - nogāzti vismaz 4000 koki un nopietni bojāta tūrisma infrastruktūra. Parkā šobrīd atrasties ir bīstami, tāpēc apmeklētāji aicināti uz slēgto parku nedoties.

"Apsekojot parka teritoriju, diemžēl jāsecina, ka šī vētra nesusi vislielākos postījumus parka pastāvēšanas vēsturē. Ja pērn lielākoties bija sagāzti tikai koki, tad šogad ievērojami bojājumi nodarīti arī parka infrastruktūras objektiem - tiltiem, laipām, mazajiem namiņiem, skulptūrām un žodziņiem. Cietusi visa rekreācijas zona 400 ha platībā. Veicot teritorijas apsekošanu, LVM plānotājs konstatējis, ka bojāti un nogāzti ir vismaz 4 tūkstoši koku. Šobrīd tiek gatavots ciršanas apliecinājuma pieprasījums Valsts meža dienestam," skaidro LVM rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Transports un loģistika

Lielbritānijā vētras Ēovina dēļ atcelti lidmašīnu reisi un slēgti ceļi

LETA/PA MEDIA/DPA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā saistībā ar vētru "Ēovina", kuras vēja ātrums tuvojas 45 metriem sekundē, piektdienas rītā kavējas lidmašīnu reisi, slēgti ceļi un atcelti prāmju reisi.

Ir atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi, jo Skotijā un Ziemeļīrijā izsludināts sarkanais brīdinājums. Kā brīdina Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests, vētra "Ēovina" varētu sabojāt ēkas, no zemes izraut kokus ar saknēm un pārraut elektroapgādi.

Vilcienu operatorkompānija "ScotRail" piektdien apturējusi visu vilcienu satiksmi Skotijā, jo "prognozēto laikapstākļu dēļ pasažieru vilcienu pārvadājumi nebūtu droši".

Piektdienas rītā desmitiem reisu atcelti Glāzgovas un Edinburgas lidostās, savukārt Belfāstas lidosta brīdināja par būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Arī prāmju operatorkompānijas "Calmac Ferries" un "Steam Packet Ferries" paziņoja par reisu atcelšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā vētra nodarījusi lielus postījumus Kauguru parkā, kur nolauzti un ar saknēm izrauti daudzi koki, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

No svētdienas, 28.jūlija, plkst.19 līdz šodienai, 29.jūlija, plkst.12 Jūrmalas pašvaldības policija ir reģistrējusi vairāk nekā 50 izsaukumus par dažādiem vētras postījumiem.

FOTO: Atklāts teju 9 miljonus eiro vērtais Kauguru atpūtas parks

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu...

Kā skaidro Cepurīte, izsaukumi galvenokārt saistīti ar nolūzušiem kokiem uz brauktuvēm, elektroapgādes infrastruktūras bojājumiem, pašvaldības un privātpersonu īpašumu postījumiem.

Vētra izraisījusi postījumus daudzās Jūrmalas apkaimēs, bet sevišķi daudz postījumu konstatēts Kauguru, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimēs.

Pašlaik pašvaldībai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izdevies novākt nolūzušus kokus no brauktuvēm, kā arī veikti pasākumi dažādu postījumu vietu norobežošanā, iestigušu automašīnu izvilkšanā un applūdušu vietu apzināšanā.

Arī Jūrmalas administrācijas apmeklētāju apkalpošanas centri nepārtraukti saņem informāciju par lūzušiem kokiem un lauztiem lieliem koku zariem publiskās vietās, applūdušām ielām un ietvēm, taču situācija ir mainīga - ūdens līmenis mainās. Pašlaik nav saņemta informācija par nozīmīgiem pašvaldības ēku vai infrastruktūras bojājumiem, norāda Cepurīte.

Patlaban visi operatīvie dienesti veic primāros neatliekamos darbus - brauktuvju atbrīvošanu no vēja lauztiem zariem stratēģiski nozīmīgās publiskās vietās, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties operatīvajiem dienestiem.

Vētras seku kopējos postījumus varēs sākt apzināt un to vispārēju novēršanu sākt tikai pēc dabas stihijas beigām, uzsver pašvaldības pārstāve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Apdrošināšana

Apdrošinātāji par vētras zaudējumiem atlīdzībās izmaksājuši 13 miljonus eiro

Db.lv,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jūlija izskaņas vētras radītajiem zaudējumiem apdrošinātāji līdz šim atlīdzībās ir izmaksājuši 13 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 11.septembrī.

Tostarp atlīdzības izmaksātas par zaudējumiem, kurus vētra nodarījusi īpašumiem, lauksaimniecības kultūrām un transportlīdzekļiem.

Izmaksāto atlīdzību summa pēdējo divu nedēļu laikā ir palielinājusies par četriem miljoniem eiro.

Līdz 11.septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9400 atlīdzību pieteikumu par kopējo summu 22,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 200 pieteikumiem un 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 28.augustā.

Izmaksājot atlīdzībās 13 miljonus eiro, ir noregulēti 6300 apdrošināšanas gadījumu jeb 68% no visiem pieteikumiem.

Jau ziņots, ka svētdienas, 28.jūlija, naktī un pirmdien, 29.jūlijā, piedzīvotā vētra vietām Latvijā radīja būtisku postažu.

Eksperti

Kāpēc apdrošinātājs man nemaksā jeb kā strādā apdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Citas ziņas

Jūlija vētras postījumu novēršanai iedzīvotāji varētu saņemt līdz 3000 eiro atbalstu

LETA,15.08.2024

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (no kreisās) un Ministru prezidente Evika Siliņa apseko vētras postījumus Lauku ielā Jūrmalā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konceptuāli panākta vienošanās, ka katrs iedzīvotājs, kuram jūlija nogalē notikusī vētra radījusi zaudējumus, varēs saņemt līdz 3000 eiro atbalstu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Attiecībā uz pašvaldībām saglabāsies esošā kārtība, kādā valsts palīdz segt zaudējumus, viņa skaidroja. Proti, tās var pretendēt uz 70% kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja kopumā radītie zaudējumi pārsniegs 2% no pašvaldības gada izdevumiem, tad varēs pretendēt uz lielāku atbalstu, skaidroja ministre.

Vaicāta par Jūrmalas pašvaldības vēlmi tikt atbrīvotai no iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, lai šo naudu novirzītu vētras postījumu segšanai, ministre uzvēra, ka konceptuāli ir vienošanās šī fonda būtību patlaban nemainīt.

Vienlaikus budžeta sakarā būšot jārunā, cik liels ir valsts līdzfinansējums kopējā finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Lielāks valsts finansējums būtu ieguvums visām pašvaldībām, atzina Bērziņa. "Tās, protams, būs smagas sarunas kopumā par budžetu, bet drīzāk skatīsimies šādā virzienā," viņa teica.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Masveida Krievijas pilsoņu izraidīšanas no Latvijas, visticamāk, nebūs, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš skaidroja, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums par nepieciešamību zināt latviešu valodu Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai nozīmē, ka Latvijā var turpināt iesāktās darbības.

Ministrs stāstīja, ka līdz novembra beigām no Latvijas varētu būt izceļojuši ap 1000 cilvēku, savukārt ap 200 cilvēku iesnieguši lūgumu par izbraukšanas termiņa pārskatīšanu.

Līdz šim piespiedu kārtā izraidīšanas nav notikušas, un masveida izraidīšanu, visticamāk, nebūs, jo individuālie izbraukšanas pienākuma gadījumi iestāsies diezgan atšķirīgos posmos - vai nu persona samierināsies un izbrauks, vai centīsies pārsūdzēt lēmumus.

Jau vēstīts, ka ST par atbilstošu valsts pamatlikumam atzina normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Politika

JV gatavība sadarboties ar NVO drošības stiprināšanā

Db.lv,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PPA JAUNĀ VIENOTĪBA un partijas VIENOTĪBA valdes sēdē 10.martā lemts atbalstīt nevalstisko organizāciju izsūtīto aicinājumu būt vienotiem drošības stiprināšanā.

JV un V valdes sēdē tika pausta solidaritāte vairāk nekā simts NVO aicinājumam, vienojoties, ka jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību civilās aizsardzības jautājumos, kā arī jāizstrādā precīzi vēstījumi, lai sabiedrība būtu pilnvērtīgi informēta.

"Drošība nav tikai militārs vai politisks jautājums – tā balstās arī uz stipru un saliedētu sabiedrību. Aicinu ministrus, pašvaldību vadītājus un atbildīgās iestādes pastiprināti skaidrot lēmumus un darbības, kas jau veiktas. Nevalstisko organizāciju iesaiste ir būtiska valdības ikdienas darbā," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Aktīvi strādāju ar drošības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, pagājušās nedēļas ārkārtas Eiropadomē bija būtiski panākt vienošanos par plašu pasākumu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, veikt nozīmīgas investīcijas aizsardzībā, kas arī izdevās. Mērķtiecīgi strādājam ar atbildīgajām iestādēm pie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes. Vienlaikus spēcīgs drošības garants ir mūsu dalība NATO un ES. Drošība ir mūsu prioritāte, un esam gatavi dažādiem scenārijiem."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.