Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,1% līdz 33 700,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 3949,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 11 024,51 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 7376,85 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,4% līdz 14 379,93 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 6634,45 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,4% līdz 79,73 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,2% līdz 87,45 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0325 līdz 1,0245 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1890 līdz 1,1823 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 140,37 līdz 142,10 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,34 līdz 86,58 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina DelfinGroup akcionāriem piederošo uzņēmuma akciju publiskos piedāvājumus

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga biržā sācies pieteikšanās periods DelfinGroup akciju iegādei

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup akcijām publisko piedāvājumu izsolē pieteikušies gandrīz 900 investori

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS DelfinGroup lielāko akcionāru rīkotajos publiskajos akciju piedāvājumos uzņēmuma akcijām pieteikušies 885 investori.

Pavisam divi lielākie uzņēmuma akcionāri – SIA L24 Finance un SIA EC finance, – pārdeva 741 528 akcijas par kopējo summu 1 067 800 eiro. Līdz ar to izdosies sasniegt galvenos akciju publiskās izsoles mērķus – palielināt tirgus likviditāti un nodrošināt publisku akciju kotāciju biržā vismaz 10 miljonu eiro vērtībā (atkarīgs no atsevišķa Nasdaq Riga lēmuma), kas ir viena no biržas Nasdaq Riga Baltijas Oficiālā saraksta prasībām.

Tāpat kā pērn notikušajā IPO, arī šoreiz vislielākā interese par publiskā piedāvājuma akcijām tika novērota no Igaunijas investoru puses. 74% izsoles dalībnieku bija no Igaunijas, 23% no Latvijas un 3% no Lietuvas. Pēc norēķinu veikšanas, publiskajā apgrozībā būs vairāk nekā 15% DelfinGroup akciju. Publiskā piedāvājuma ietvaros vienas akcijas cena bija noteikta 1,44 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo IPO startēs 28.jūnijā

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi straujāko jaunu klientu skaita izaugsmi, piesaistot 14 359 jaunus pensiju otrā un trešā līmeņa plānu klientus, kas ir par 21,3% vairāk nekā gada sākumā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kopējais "Indexo" klientu skaits šī gada 30.jūnijā bija 81 883, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā. "Indexo" aktīvi pārvaldībā šī gada pirmā pusgada beigās bija 484,5 miljoni eiro pretēji 468,4 miljoniem gada sākumā.

Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš 2021.gada 30.jūnija, "Indexo" klientu skaits palielinājies par 45% jeb 25 488, bet aktīvi pārvaldībā gada laikā ir auguši par 32% jeb 118,4 miljoniem eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos "Indexo" piesaistīja gandrīz tikpat jaunu klientu kā visā 2021.gadā kopā, kad jaunu klientu skaits bija 16 468.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Startē Indexo IPO, kurā plānots piesaistīt 7,49 miljonus eiro

Db.lv, 28.06.2022

Indexo valdes loceklis Henriks Karmo (no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 28.jūnija sākas pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO jeb Initial Public Offering), kura ietvaros Indexo plāno piesaistīt 7,49 miljonus eiro, lai veidotu jaunu banku.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas un vienas akcijas cena būs 14 eiro. Indexo IPO procesā tiek piedāvāti 15% no uzņēmuma pamatkapitāla. Saskaņā ar IPO noteikto cenu, Indexo tirgus kapitalizācija, vai kopējā akciju vērtība būs 49,959 miljoni eiro. Akciju iegādei nav minimālā limita, proti, investori var iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Indexo nākotnes bankas ieceres pamatā ir mērķis panākt finanšu vērtības apriti, kuras centrā būs Latvija – proti, piesaistot vietējo kapitālu no plaša cilvēku loka, mēs izveidosim banku, kas atbalsta Latvijas biznesa izaugsmi un apkalpo Latvijas iedzīvotājus, bet šajā biznesā radīto vērtību iegulda tālākā attīstībā un nodod atpakaļ akcionāriem - Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ar Indexo akciju sākotnējo piedāvājumu mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šīs vērtības radīšanā un kļūt par īpašniekiem pašiem savā pensiju pārvaldes uzņēmumā un nākotnē arī bankā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu plānu atdeves rādītājus.

No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija.

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Jānis Šķupelis, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” 15.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ir iesniedzis plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta izskatīšanas FKTK, apstiprinoša lēmuma gadījumā, nekavējoties tiks paziņots IPO uzsākšanas datums, piedāvāto akciju parakstīšanās laiks, akciju cena un citas darījuma detaļas. "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis trešdien IPO veltītajā pasākumā prognozēja, ka IPO varētu sākties 28.jūnijā.

Prospekts ir Indexo IPO pamatdokuments, kurā pieejama informācija par IPO piedāvāto akciju skaitu, cenu, kā arī citiem finanšu parametriem un akciju sadales (allocation) principiem. Dokumentā detalizēti aprakstītas arī uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķi, tostarp jaunas bankas izveides plāni, un to finanšu pamatojums. Tāpat prospekts iepazīstina ar Indexo pārvaldības modeli, risku politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums

Jānis Šķupelis, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tribults neplīst?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, tomēr analītiķi brīdināja, ka bažas par recesiju nav zudušas un var izraisīt jaunu nestabilitāti akciju tirgos.

Volstrītā pēc trīs dienu ilgām brīvdienām galvenie akciju indeksi pieauga par vairāk nekā 2%. Eiropas biržu indeksi kāpa otro dienu pēc kārtas.

Naftas cenas turpināja palielināties cerībās uz jēlnaftas pieprasījuma palielināšanos Ķīnā un ASV.

Eiro vērtība pieauga, pastāvot eirozonas aizņemšanās izmaksu palielināšanās perspektīvai.

"Riska apetīte pagaidām ir atjaunojusies varbūt tāpēc, ka šonedēļ mēs gūstam ļoti vajadzīgu atelpu no centrālo banku lēmumiem" par procentlikmju paaugstināšanu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps. "Lai gan kāpums bija gaidāms, tas var būt tikai īslaicīgs."

Tirgu dalībnieki turpina pieņemt, ka krasā aizņemšanās izmaksu palielināšanās pasaulē novedīs ekonomikas līdz recesijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

FRS un citas pasaules centrālās bankas ir strauji pacēlušas procentlikmes, lai iegrožotu inflācijas kāpumu, bet stingrāka monetārā politika ir izraisījusi bažas, ka tā var iegrūst valstu ekonomiku recesijā.

Šīs bažas pēdējās nedēļās bija veicinājušas akciju cenu krasu krišanos, sevišķi pēc FRS paziņojuma, ka tā turpinās celt procentlikmes šogad un varbūt arī nākamā gada sākumā, vēršoties pret inflāciju.

Pirmdien publicēti vāji ASV rūpnieciskās ražošanas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu, tāpēc akciju cenas pirmdien pieauga un to kāpums turpinājās arī otrdien. Šo kāpumu otrdien veicināja arī tas, ka Austrālijas Rezervju banka (Reserve Bank of Australia) paaugstināja procentlikmi par 0,25 procentpunktiem, kas bija puse no gaidītā paaugstinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, pastiprinoties bažām par recesiju. Naftas cenas saruka pēc OPEC+ lēmuma arī augustā turpināt naftas ieguves palielināšanu.

OPEC+ valstis ceturtdienas sanāksmē nolēma, ka augustā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 648 000 barelu dienā, tomēr tas nespēs apmierināt pasaules pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tāds pats pieaugums plānots arī jūlijā.

"Akciju tirgos jūnijā bija ievērojams kritums, tāpēc šķiet piemēroti, ka tie noslēdza mēnesi ar lieliem zaudējumiem," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju tirgi "ir briesmīgā noskaņojumā visā Eiropā", sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Inflācijas kāpums ir licis centrālajām bankām strauji pacelt procentlikmes, dodot smagu triecienu uzņēmumiem, kuriem pieaug aizņemšanās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmes, investoriem cerot, ka FRS piebremzēs savus procentlikmju paaugstināšanas plānus.

Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru