Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, saglabājās virs 2000 ASV dolāriem par unci, daudz neatpaliekot no 2020.gada augustā sasniegtā rekordlīmeņa - 2075,47 dolāriem par unci.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,2% līdz 33 482,72 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4090,38 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 11 996,86 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,4% līdz 7662,94 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,5% līdz 15 520,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,4% līdz 7316,30 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,1% līdz 80,61 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,1% līdz 84,99 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien kritās par 4,28% līdz 44,58 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0953 līdz 1,0905 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2501 līdz 1,2458 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 131,71 līdz 131,35 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,62 līdz 87,51 pensam par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas kāpj pēc lēmuma samazināt ieguvi, akciju cenas nedaudz pieaug

LETA/AFP, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākusies DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma izsole

Db.lv, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga biržā 22.maijā sākusies pieteikšanās Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām, kas ilgs līdz 2. jūnija plkst. 15:30 pēc Rīgas laika.

Publisko akciju piedāvājuma ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investoriem ir iespēja iegādāties līdz 4,66 miljonu DelfinGroup akciju, ko piedāvā divi lielākie uzņēmuma akcionāri – SIA L24 Finance un SIA EC finance. Vienas akcijas cena ir 1,35 eiro.

Latvijas Banka abus akciju publisko piedāvājumu prospektus apstiprināja 17. maijā. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvā iegādāties līdz 3,15 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,51 miljoniem akciju, kas kopumā sastāda 10,3% no visām DelfinGroup akcijām. Piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 5. jūnijā, bet iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru