Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, investoriem gaidot labākus ASV inflācijas datus un paužot optimismu par Ķīnas ekonomikas atkalatvēršanu.

Analītiķi minēja arī labāku Eiropas ekonomikas prognozi, maigam ziemas laikam mazinot bažas par enerģētikas šoku pēc pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.

"Augšupejošā tendence gūst virsroku, balstoties uz viedokli, ka ekonomiskās aktivitātes vājināšanās un inflācijas apsīkums palīdzēs ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) saprast, ka nav vajadzības tālāk celt procentlikmes," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien ir gaidāma ziņojuma publicēšana par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

FRS pērn agresīvi cēla procentlikmes, mēģinot ierobežot augsto inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,8% līdz 33 973,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,3% līdz 3969,61 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,8% līdz 10 931,67 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,4% līdz 7724,98 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,2% līdz 14 947,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,8% līdz 6924,19 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 3,0% līdz 77,41 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,2% līdz 82,67 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0733 līdz 1,0758 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,2154 līdz 1,2150 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 132,23 līdz 132,47 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 88,32 līdz 88,53 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz vairāku uzņēmumu peļņas samazināšanos un gaidot ASV ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu.

"Akciju tirgos ir atgriezies kritums, investoriem gatavojoties pesimistiskai lielo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas [ziņojumu] sezonai," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"[Darbinieku] atlaišanas (..) un pesimistiskas prognozes ātri kļūst par normu," sacīja Erlams.

"Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils atzina par iespējamu, ka "investorus pārsteidza nesagatavotus ātrums, ar kādu akciju cenas ir pieaugušas" jaunā gada sākumā.

Investori arī gaida 4.ceturkšņa ASV ekonomikas izaugsmes datus, kurus paredzēts publicēt ceturtdien.

Naftas cenas praktiski nemainījās, tirgus dalībniekiem apsverot recesijas iespējamību pret prognozi par naftas pieprasījumu Ķīnā, tai aizejot no nulles kovida politikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem gaidot datus par ASV inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pieauga un Lielbritānijas valdības obligāciju ienesīgums palielinājās, Anglijas Bankai apstiprinot, ka tā piektdien izbeigs īstermiņa programmu obligāciju uzpirkšanai.

Galvenie Volstrītas indeksi nedaudz saruka laikā, kad akciju tirgi gaida ziņojuma par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI) publicēšanu ceturtdien. ASV investori trešdien izsvēra datus, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācija septembrī pieaugusi par 0,4% - vairāk, nekā bija gaidāms.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad OPEC samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam par pusmiljonu barelu naftas dienā, atsaucoties uz "jaunākajām makroekonomikas tendencēm un naftas pieprasījuma attīstību dažādos reģionos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, ASV inflācijas tempam palēninoties vairāk, nekā bija gaidīts, kas ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) paver iespēju piebremzēt procentlikmju celšanu.

ASV patēriņa cenas gada griezumā pieauga par 7,1% novembrī salīdzinājumā ar 7,7% oktobrī, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas dati. Patēriņa cenu indekss (CPI), kuru analītiķi bija prognozējuši augstākā līmenī, ir uzmanīgi vērots inflācijas rādītājs.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, kas ir mazāks paaugstinājums nekā iepriekšējās četras reizes.

Zemāka inflācija un zemākas procentlikmes ir labvēlīgas uzņēmumiem.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas. Palielinājās arī galvenie Volstrītas indeksi.

Iespējamība, ka FRS piebremzēs procentlikmju paaugstināšanu, bija nelabvēlīga ASV dolāra vērtībai. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās par vairāk nekā vienu procentu, bet šis kritums vēlāk samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norāda uz būtiskiem riskiem tautsaimniecības attīstībai

Db.lv, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur šobrīd ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju?

Andris Kotāns, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes loceklis un fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads pasaulei bijis politisku, humānu un ekonomisku izaicinājumu pilns. Karam Ukrainā novedot pie inflācijas uzplaiksnījuma, šobrīd mēs piedzīvojam monetārās sistēmas pārprogrammēšanu, un šādā vidē kapitāla vērtības saglabāšana ir liels izaicinājums.

Kur pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju, un vai šobrīd finanšu tirgos ir pamats kaut nelielam optimismam?

2022. gads ir bijis pagrieziena punkts pasaules ekonomikā – gadiem ilgusī atbalstošā monetārā politika inflācijas rezultātā ir nonākusi strupceļā, izraisot centrālo banku bāzes procentu mērķtiecīgu paaugstināšanu. Šo inflācijas uzplaiksnījumu diemžēl veicināja traģēdija – karadarbība Eiropas kontinentā. Taču var teoretizēt, ka šāds monetāro notikumu pavērsiens kalpojis kā noderīgs attaisnojums centrālajām bankām beidzot izkāpt no negatīvo likmju apburtā loka.

Raugoties vidējā un ilgākā termiņā, ļoti iespējams šis ir veselīgs pavērsiens pasaules ekonomikai, kur naudai un kapitālam ir atgriezta pozitīva vērtība, un tas ir pamats veselīgai kapitāla izvietošanai un produktīvai ekonomiskai izaugsmei. Taču šogad izjutām tikai īstermiņa efektus šai pārejai no viena monetārā režīma uz citu – satricinājumus un perturbācijas, kam finanšu tirgi ir krāšņākais spogulis. Caurmērā visu finanšu aktīvu vērtības ir zemākas kā gada sākumā, īstermiņā iecenojot zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku kapitāla cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atskats uz 2022. gadu finanšu tirgos un nākotnes perspektīva

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga. Globālās naftas cenas kritās, valdot bažām par pieprasījumu Ķīnā, bet Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja apkures vajadzības.

Naftas cenas saruka par vairāk nekā 5% pēc bažām par pieprasījumu pasaules lielākajā naftas importētājvalstī Ķīnā, kur krasi pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaits.

Analītiķi arī norādīja uz silto ziemu Eiropā un ASV dolāra vērtības palielināšanos, kas padara jēlnaftu dārgāku citu valūtu turētājiem.

Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja pieprasījumu. Dabasgāzes cena zaudēja visu pieaugumu, kas bija radies pērn saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Dabasgāzes cena nākotnes līgumos Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dienas pirmajā pusē bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu, bet pievakarē tā noslīdēja zem 65 eiro atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Pozitīvo noskaņojumu tirgos nemazināja arī tas, ka Ķīna noliedza pieņēmumus par tās stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas mīkstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa dienu pirms tam, kad ASV otrdien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Šajās vēlēšanās uz spēles ir likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

ASV dolāra vērtība pret britu mārciņu un pret eiro kritās, turpinot pagājušās piektdienas tendenci valūtu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju, “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja uzmundrinoši ASV inflācijas dati.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī Ķīnas pasākumi savas ekonomikas atbalstīšanai.

ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc datiem, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācijas temps oktobrī palēninājies, vairojot cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt procentlikmju paaugstināšanu.

Otrdien publicētie dati parādīja, ka ražotāju cenas ASV oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 8%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā septembrī, kad tās gada griezumā palielinājās par 8,4%.

"Lai gan FRS amatpersonas cenšas nesekot naratīvam, ka inflācija varbūt jau sasniegusi virsotni, skaitļi runā paši par sevi," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropa sāks mainīt pieejas cīņā ar inflāciju

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru