Pērn Latvijas desmit lielāko pārtikas ražotāju kopējais neto apgrozījums bija 407,89 miljoni Ls. Savukārt 2006. gadā desmit lielākie uzņēmumi apgrozīja 339,60 miljonus Ls, apliecina Db veiktie aprēķini.

Aiz TOP 10 līderiem a/s Latvijas balzams un a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) trešajā vietā pirmo reizi iekļuvis dzērienu ražotājs SIA Cido grupa, izspiežot no pozīcijām a/s Valmieras piens, kas noslīdējis uz piekto vietu. Cido grupas ģenerāldirektors Jespers Koldings iepriekš skaidroja, ka apgrozījuma pieaugumu sekmēja apjomu palielinājums vietējā tirgū par 20 %, kā arī eksporta kāpums par 15 %. Kompānija saredz potenciālu tirgū, jo Latvijas iedzīvotāji joprojām dzer mazāk sulas un nektāra dzērienus, salīdzinot ar citām ES valstīm. J. Koldings gan neprognozēja šā gada pieaugumu, pieļaujot, ka tas varētu būt ne lielāks par 10 %. Vislielāko apgrozījuma kāpumu no TOP 10 uzņēmumiem pērn, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzis a/s Cēsu alus - pieaugums par 42,8 % un a/s Preiļu siers - plus 41,3 %. Savukārt vismazākais kāpums bijis a/s Valmieras piens, kas audzis par 1,6 % un a/s Rīgas piensaimnieks - par 3,31 %. Kopumā pēdējo desmit gadu laikā desmit lielākie pārtikas ražotāji apgrozījuši 2,27 miljardus Ls, kas ir teju puse no pagājušā gada valsts budžeta.

Par Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Panteli (Thomas Panteli) (37), kurš ilgus gadus darbojies Aldara lielākā īpašnieka – Carlsberg - saistītajos uzņēmumos.

"Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot Carlsberg Group man palīdzēs vēl vairāk nostiprināt Aldara pozīcijas," norāda T.Panteli.

Carlsberg Baltic prezidents Tomas Kučinskas pauž gandarījumu, ka Aldara vadību pārstāvēs cilvēks, kuram ir pieredze darbā vienā no lielākajām alus darītavām pasaulē. "Esmu pārliecināts, ka T. Panteli Aldarī sekmīgi turpinās iedzīvināt Carlsberg Group satratēģiju un vīziju, bet iepriekšējā darba vietā izrādītā profesionalitāte un līdera talants palīdzēs Aldara komandai kļūt vēl zinošākai," saka Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Šogad deviņos mēnešos Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris alus pārdošanas apjomi bijuši stabili, nedaudz pat pārsniedzot pērnā gada līmeni, liecina mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company dati.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka tirgus kvantitatīvi palicis iepriekšējā gada līmenī, ko var izskaidrot ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Taču nedaudz mainījušies alus cienītāju paradumi — salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, būtiski audzis tā saucamais alus Premium segments (+1.8%), kā arī alus Mix produktu patēriņš (+ 1.1%).

"Šī tendece mani ļoti iepriecina, jo Aldara galveno saražotās produkcijas daļu veido Super Premium un Premium klases segmenta alus. Aldara Luksus labie pārdošanas rādītāji vēlreiz apliecina, ka esam izvēlējušies pareizo tirgus stratēģiju. Turpmāk plānojam turpināt attīstīt šo segmentu, vienlaikus neaizmirstot par tā saucamās ekonomiskās klases alus ražošanu, lai tādējādi ar augstas kvalitātes produkciju nodrošinātu visus mūsu alus mīļotājus," izteicās I.Šure.

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

TAVA jau ceturto gadu organizēja konkursu Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts. Konkursa mērķis ir izcelt un apbalvot veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kas savus pakalpojumus sākuši piedāvāt 2008.gada laikā un guvuši ievērību tūrisma profesionāļu vidū.

TAVA saņēma 64 dažādus un interesantus pieteikumus konkursam Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts. Mājas lapā - tava.gov.lv bija iespēja veikt balsojumu par visiem pretendentiem, kas pieteikušies konkursā.

Apkopojot balsojuma rezultātus un pēc vērtēšanas komisijas karstām diskusijām un pārrunām tika nolemts, ka:

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais aktīvā tūrisma produkts 2008 uzvarēja Siguldas piedzīvojumu parks;

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais darījumu tūrisma produkts 2008 uzvarēja Hotel Vecgulbenes muiža;

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais gastronomiskā tūrisma produkts 2008 – uzvarēja restorāns Hospitālis;

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

2006.gada 5.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā, atzīmējot "Kvalitatīvs produkts Latvija" piecu gadu jubileju tika noskaidroti un apbalvoti tautā mīlētākie produkti un draudzīgākais tirgotājs, Db.lv informēja biedrības "Mārketinga padome" sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Kalniete. Biedrības "Mārketinga padome" aptaujā par "tautā mīlētākajiem "karotītes" produktiem 2006" tika nominēti: -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr.1 – Biezpiena sieriņš "Kārums" vaniļas – a/s "Rīgas piensaimnieks" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr.2 –Plombīra saldējums "Lukss"- a/s "Valmieras piens" Rūjienas pienotava -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr. 3 –Ādažu čipsi "Klasiskie"– a/s "Latfood" -Draudzīgākais "karotītes" produktu tirgotājs 2006 – "Skai Baltija" 2005.gada jubilejā tika nominēti sekojoši tautā vismīlētākie ar "Karotīti" marķētie produkti: -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr.1 – Jogurts "Zilonītis", persiku – a/s "Rīgas piensaimnieks" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr.2 – "Īstā rupjmaize"- SIA "Lāči" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr. 3 - "Tērvetes alus Senču" – a/s "Agrofirma Tērvete" Par Draudzīgāko "karotītes" produktu tirgotāju 2005 kļuva – "RIMI" Uzvarētāji tika noteikti, Mārketinga Padomei veicot aptaujas vairāku reģionālo konferenču laikā, izstādēs, kā arī lielākajā starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food". Visa gada laikā aptaujās piedalījās gandrīz seši tūkstoši respondentu, kuru aizpildītās anketas arī palīdzēja, kā noskaidrot tautā vismīlētākos ar "karotīti" marķētos produktus.

Preču zīmes Latvijas Produkts atpazīstamība vietējā tirgū turpina pieaugt. Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktās aptaujas laikā preču zīmi Latvijas Produkts atpazina 83% respondentu.

Jautāti par to, kādas īpašības piemīt produktiem, kas marķēti ar šo preču zīmi, vairums respondentu norādīja uz produkta izcelsmes vietu – Latvijā radīts produkts/pakalpojums (79% aptaujāto), kā arī uz produktu augsto kvalitāti (11% aptaujāto).

«Iedzīvotāji tirdzniecības vietās arvien biežāk meklē vietējas izcelsmes produktus un tos izvēlas lietot arī uzturā, atzīstot ne tikai par kvalitatīviem un vērtīgiem, bet vienlaikus apzinoties, ka tādējādi viņi sniedz atbalstu vietējiem ražotājiem un mūsu valstij kopumā,» atzīst biroja Latvijas Produkts projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

SDTIC aptauja tika veikta veikta no 16.07.2012. – 22.07.2012. ar interneta starpniecību un tajā piedalījās 816 nejauši izvēlēti cilvēki.

Uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas.

Par to liecina sabiedrisko attiecību un socioloģisko pētījumu kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot populārākos Latvijas pārtikas produktus ar senu vēsturi, kas tiek ražoti arī mūsdienās.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visbiežāk zīmola nosaukums netiek saistīts ar konkrētu ražotāju vai arī tiek norādīts uz vāju zīmola attīstību atjaunotās neatkarīgās Latvijas mārketinga vidē.

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā. Savukārt konfekšu fabrikas Laima konfekte Serenāde, kas nesen svinēja 70.gadu jubileju, ierindojās ceturtajā vietā, sev priekšā palaižot vēl vienu alkoholisko dzērienu zīmolu Rīgas šampanietis. Kā atpazīstamākais graudu izstrādājumu zīmols tika minēts graudaugu pārslu zīmols Herkuless.

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Birojs Latvijas produkts piešķīris preču zīmi dabiskas kosmētikas ražotājai SIA Gusto.

Gusto ir neliels ģimenes uzņēmums, kas visā kosmētikas ražošanas ciklā izmanto roku darbu. «Ražošanā tiek izmantotas tikai godīgas tirdzniecības ceļā iegūtas dabiskas izcelsmes izejvielas - augstvērtīgas augu eļļas, sviesti, ziedūdeņi, ēteriskās eļļas un dabiskas izcelsmes aktīvās vielas,» norāda Latvijas produkts pārstāvji.

Preču zīme Latvijas produkts izveidota, lai atbalstītu Latvijas vietējos uzņēmumus un kā atpazīstamības zīme augstas kvalitātes Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem, sākot ar pārtiku un beidzot ar mēbelēm vai zobārstniecības pakalpojumiem.

Kritēriji, pēc kuriem piešķir preču zīmi Latvijas produkts, ir šādi: lielākā pievienotā vērtība (vismaz 51% no kopējās vērtības) produktam vai pakalpojumam tiek radīta Latvijas teritorijā; produkta ražošanā vai pakalpojuma nodrošināšanā tiek nodarbināti Latvijas iedzīvotāji, un produkts tiek piedāvāts tirdzniecībai Latvijas teritorijā; produktam jāatbilst Latvijas Republikas likumdošanā esošajiem noteikumiem par produktu kvalitāti un drošumu; uzņēmuma ražotnei jābūt izvietotai Latvijas teritorijā; ražotājam jābūt Latvijas republikā reģistrētai fiziskai vai juridiskai personai; tāpat ir iespējami vēl citi kritēriji, kas nepieciešami pēc biroja Latvijas produkts ieskatiem.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Latvijas uzņēmums SIA Award&Medal Studio ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas ieguvis divas augstākās nominācijas Eurotrophex 2014 izstādē. Tostarp pēc Dienas Bizness (DB) pasūtījuma izstrādātā Gazeles balva ieguvusi balvu nominācija Best resine product (labākais lietais produkts), informē Award&Medal Studio.

Izstādes Eurotrophex 2014 ietvaros bija iespēja pieteikt jaunākos izstrādātos produktu paraugus vairākās nominācijas - labākais produkts jaunajās tehnoloģijās, labākais lietais produkts, labākais gravējamais produkts u.c., par kurām balsoja izstādes apmeklētāji.

Vairāk nekā 65 izstādes dalībnieku konkurencē Awards&Medal Studio izstrādātie produkti šogad ieguva divas augstākās nominācijas - Most inovative giftware product (inovatīvais prezentreklāmas produkts) un Best resine product (labākais lietais produkts).

Awards&Medal Studio ir specializējies individuāla dizaina apbalvojumu izstrādē un Gazeles balvas izstrādā jau otro gadu.

“Karotītei” jau pieci gadi un savu apaļo jubileju ar moto “Skan rudens gadatirgus” tā svinēs š.g.5.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā plkst.14:00. Kāzu laiks augusts jau aiz muguras, tagad kārta pienākusi baudīt rudens priekus. Rudens ar savām veltēm piesteidzies nemanot, tāpēc pēdējais laiks atklāt skanīgo gadatirgu, ieskandinot “Kvalitatīvs produkts Latvija” Dzimšanas dienu. “Karotīte” šajā rudenī, skanot mūzikai, svinēs savu piecu gadu jubileju, priecējot arvien vairāk savu patērētāju ar nezūdošo “Kvalitatīvs produkts Latvija” produktu klāstu. Šobrīd jau 36 uzņēmumu 215 produktiem ir dotas tiesības lietot “Karotītes” zīmi. Arī šogad, kā jau ierasts, uzzināsim, kādus produktus mūsu patērētāji iemīļojuši. Jubilejas reizē tiks apbalvoti tautā iemīļotākie produkti, kā arī draudzīgākais “karotītes” tirgotājs. Uzvarētāji tiek noteikti, veicot aptaujas reģionālās konferencēs, izstādēs, kā arī lielākajā starptautiskajā pārtikas nozares izstādē “Riga Food”. 2005.gada laikā aptaujā piedalījās vairāk kā pieci tūkstoši respondentu aizpildītas anketas, kā rezultātā tika noskaidroti tautā vismīlētākie ar “karotīti” marķētie produkti: “Tautā mīlētākais “karotītes” produkts 2005.” Nr.1 – Jogurts “Zilonītis”, persiku – a/s “Rīgas piensaimnieks” “Tautā mīlētākais “karotītes” produkts 2005.” Nr.2 – “Īstā rupjmaize”- SIA “Lāči” “Tautā mīlētākais “karotītes” produkts 2005.” Nr. 3 - “Tērvetes alus Senču” – a/s “Agrofirma Tērvete” “Kvalitatīvs produkts Latvija” uzņēmumu aptaujas rezultātā tika noteikts arī Latvijas tirgotājs, kas ir visatsaucīgākais palīdzot preču zīmes produktu realizācijā. Par Draudzīgāko “karotītes” produktu tirgotāju 2005 kļuva – “RIMI” Šajā svinīgajā rudens gadatirgū uzvarētājus un “karotītes” piekritējus priecēs mūzika, par kuru būs parūpējies pats Maestro Raimonds Pauls ar tautā iemīļotajiem solistiem Anci Krauzi un Normundu Rutuli. Biedrība “Mārketinga padome” aicina uz skanīgo rudens gadatirgu 2006.gada 5.oktobrī plkst.14:00.

Alus darītavas Aldaris dzērienu arsenālā turpmāk būs pieejams jauns alkoholiskais kokteilis Garage Hard Lemonde, kas Eiropā parādījās pērn. Tā ieviešanai Latvijā Aldaris investējis aptuveni 60 000 latu.

Garage Hard Lemonade zīmola vadītājs Latvijā Artis Nigals atklāj, ka Aldarim, kas tradicionāli atpazīstams kā viens no lielajiem spēlētājiem Latvijas alus tirgū, ir nopietni plāni tuvāko divu gadu laikā kļūt par daudz ietekmīgāku dalībnieku arī citos dzērienu segmentos. «Pirmie soļi jau tika sperti pērn, un šogad mēs šo attīstību turpinām,» tā viņš.

Aldaris cer, ka gada laikā jaunais dzēriens aizņems jau 5% no alkoholisko kokteiļu tirgus Latvijā.

Dzēriens ir pildīts 0,33 l pudelēs un satur 4,6% alkohola.

Par AS Aldaris jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš un personāla direktore Sigita Ozola. Iepriekš uzņēmuma valde strādāja nepilnā sastāvā un tajā darbojās tikai bijušais uzņēmuma izpilddirektors Marguss Kasteins, kurš darbu uzņēmumā ir atstājis.

Kā atzinusi Carlsberg Grupa, tad pašreizējos alus tirgus apstākļos, kas ir ļoti izaicinoši, ir ļoti svarīgi, lai uzņēmuma valdē būtu pārstāvēti vietējie vadītāji, kuriem ir atbilstošas kompetences un zināšanas par vietējo tirgu.

Uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš uzņēmumā strādā nepilnu gadu, šajā laikā lielu vērību pievēršot uzņēmuma produktu portfeļa un klientu attiecību sakārtošanai, kā arī iekšējo darba procesu un pārdošanas rādītāju uzlabošanai. Arī iepriekšējā pieredze A.Ilziņam ir saistīta ar pārtikas industriju, strādājot vairākos šīs sfēras uzņēmumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA KleinTech services valdes loceklis, 4SmartStreets produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SIA KleinTech services, balstoties uz iepriekšējo projektu pieredzi, ir radījis produktu 4SmartStreets, kas ir satiksmes plūsmas analīzes rīks un sniedz precīzus, faktuālus datus tiešsaistē par kustīgu obejktu plūsmu noteiktā vietā un laikā. Risinājumam par pamatu ir izmantota deep learning jeb mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas ļauj apmācīt datoru atpazīt dažādus kustīgus objektus, kā piemēram, velosipēdistus, gājējus un automašīnas, un tos saskaitīt, tajā pašā laikā darot to ar teju 100% precizitāti, un nekļūdīgi neieskaitīt objektus, kuri konkrētajā kameras atrašanās vietā nav prioritāri.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.