Transports un loģistika

American Airlines kļūst par pirmo aviokompāniju, kas ASV atsāk lidojumus ar Boeing 737 MAX

LETA/AFP, 30.12.2020

Jaunākais izdevums

American Airlines" otrdien kļuva par pirmo aviokompāniju, kas ASV atsākusi lidojumus ar aviolaineri "Boeing 737 MAX", kura izmantošana tika apturēta pirms 20 mēnešiem.

Lidmašīna ar 100 pasažieriem veica reisu no Maiami uz Ņujorku.

Kā ziņots, decembra sākumā Brazīlijas aviokompānija "Gol" kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas atjaunoja komerciālos lidojumus ar "Boeing 737 MAX".

ASV Federālā aviācijas administrācija novembrī atļāva aviosatiksmē atkal izmantot "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkst atkal pacelties gaisā tikai tad, kad veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Pēc otrās katastrofas regulatori visā pasaulē aizliedza šī modeļa laineru lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) trešdien atļāva aviosatiksmē atkal izmantot lidmašīnas "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkstēs atkal pacelties gaisā tikai tad, kad būs veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti būs izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Jau ziņots, ka gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Pēc otrās katastrofas regulatori visā pasaulē aizliedza šā modeļa laineru lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV aviokompānijas, kuras smagi skārusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē, šo gadu noslēgs ar mazāko darbinieku skaitu vismaz kopš 1987.gada, ceturtdien paziņoja nozari pārstāvošā federācija "Airlines for America".

Federācija norāda, ka aviosabiedrību nodarbināto cilvēku skaits decembra beigās veidos 370 000, salīdzinot ar 460 000 martā.

ASV pārvadāto pasažieru skaits pēdējās nedēļās bijis par 65% mazāks nekā attiecīgajā laika periodā pērn, vēsta "Airlines for America".

Lidsabiedrības sākotnēji strādājošo skaitu samazināja ar darbinieku priekšlaicīgu pensionēšanos un brīvprātīgu aiziešanu. Aviokompānijas solīja atlikt turpmāku darbavietu likvidēšanu līdz 30.septembrim apmaiņā pret valsts palīdzību 25 miljardu dolāru apmērā.

Taču pēc tam, kad demokrāti un republikāņi nespēja vienoties par jaunu atbalstu programmu, kas pagarinātu jau esošo palīdzību, "American Airlines" un "United Airlines" oktobrī likvidēja 32 000 darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" īstenos atkārtotu darbavietu likvidēšanas kārtu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas tirgū, teikts otrdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Uzņēmums šogad jau likvidēja 10% darbavietu, reaģējot uz komerciālo lidsabiedrību lēmumiem atlikt lidmašīnu piegādes un atcelt pasūtījumus.

"Boeing" precīzi informāciju par otrajā kārtā likvidēšanai paredzēto darba vietu skaitu nesniedza.

Kā ziņots, "Boeing" šogad otrajā ceturksnī strādāja ar 2,4 miljardu dolāru zaudējumiem, kas tiek skaidroti ar komerciālo lidmašīnu piegāžu kritumu koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.

Tāpat uzņēmuma darbību negatīvi ietekmējusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana kopš pagājušā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, investoriem cerīgi sekojot sarunām par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi. "Akcijas ir atgriezušās kāpuma režīmā," sacīja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Tas, ka padārdzinās gan akcijas, gan visaugstākā riska izbēgšanas aktīvs (zelts), parāda investoru konflikta situāciju - viņi nevar izvairīties no akciju kārdinājuma, bet viņi arī var lasīt nebeidzamos stāstus par bankrotiem," viņš piebilda. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pieaugumu Eiropā veicināja tādas pozitīvas ziņas kā Lielbritānijas pakalpojumu sektora un jaunu automobiļu noieta kāpums, kuri bija kritušies Lielbritānijas Covid-19 karantīnas laikā. Piedāvājuma pārvaldības institūta ziņojums liecināja, ka ASV uzņēmējdarbības aktivitāte jūlijā bijusi labāka par gaidīto, lai gan šī ziņojuma nodarbinātības komponents bija ar vāju rezultātu. ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja vietnieks Ričards Klarida telekanālam CNBC atzina, ka "daļa no izaugsmes momenta ir palēninājusies".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga pēc jauna pozitīva paziņojuma par progresu Covid-19 vakcīnas izstrādē un optimisma par Džo Baidena ieceri nominēt ASV finanšu ministra amatam bijušo Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Dženetu Jelenu.

Britu farmācijas kompānija "AstraZeneca" un Oksfordas Universitāte paziņoja, ka centīsies panākt regulatora apstiprinājumu to kopīgi izstrādātajai Covid-19 vakcīnai.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī ziņa, ka ASV prezidenta amatā ievēlētais Džo Baidens plāno nominēt finanšu ministra amatam bijušo Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Dženetu Jelenu.

Jelena ir labi zināma finanšu aprindās un "ir bijusi labvēlīga pret fiskālo stimulu ideju", sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" datiem, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad novembrī samazinājies līdz 45,1 punktam salīdzinājumā ar 50 punktiem oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru