Uzņēmējs Šons Kvinns (Sean Quinn), kam kādreiz piederēja Īrijas bagātākā cilvēka tituls, pasludinājis sevi par bankrotējušu, vēsta Skynews.com.

Viņam ir divus miljardus vērti parādi bijušajā Anglo-Irish Bank. Līdz maksātnespējas pasludināšanai Š. Kvinns pārvaldīja multi-biljardu vērtu impēriju, kas pēdējo gadu laikā pamazām sabruka. To veicināja slepenas nu jau nacionalizētā Anglo-Irish Bank akciju spekulācijas akciju tirgū.

Brīdi, kad S. Kvinns atradās savu panākumu virsotnē, viņa bagātības tika lēstas 4,72 miljardu eiro apmērā. S. Kvinns pavēstījis, ka ir izdarījis visu, lai izvairītos no maksātnepējas. Tomēr tagad bankrots ir deklarēts Belfastas Augstākajā tiesā. Bijušā miljardiera maksātnespēja Belfastā nozīmē to, ka viņš tiks atbrīvots no parādiem gada laikā.

Atklātībā parādījušās slēgtās Īrijas bankas Anglo Irish Bank vadības telefonsarunas, kurās 2008. gada finanšu krīzes laikā tiek pārrunā veidi, kādos apkrāpt valdību un slēpt patiesos bankas zaudējumus.

Telefonsarunu ierakstos, kas nonākuši Īrijas laikraksta Irish Independent rīcībā, dzirdams, kā Anglo Irish Bank vecākais menedžeris Džons Bovijs, kas tobrīd bija iesaistīts sarunās ar valsts Centrālo banku, smejoties un jokojoties izklāsta citam vecākajam menedžerim – Peteram Ficdžerealdam, kā banka no valsts izkrāpj miljardiem eiro bez nolūka tos kādreiz atmaksāt.

Problēmu nomocītā banka 2008. gadā Īrijas Centrālajai bankai lūgusi palīdzību septiņu miljardu eiro apmērā, labi zinādama, ka šīs naudas nebūs pietiekami, lai izglābtu kredītiestādi. Anglo Irish Bank cerējusi, ka tiklīdz kā valdība piešķirs naudu tā vairs tā nevarēs apstāties un turpinās aizdot jaunas summas. Jautāts, kāpēc baņķieri sarunās vēlējušies septiņus miljardus, Dž. Bovijs smejoties atzinis, ka cipars bijis pilnībā izdomāts. «Gluži kā teiktu Dramers (kādreizējais bankas izpilddirektors – Deivids Dramers) – izvilkām no savas pakaļas,» telefonsarunās par valstij lūgto palīdzību izteicies menedžeris.

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Valdība ārkārtas sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedzami apsardzes sertifikāti, valsts nodevas likmes par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī nodevas maksāšanas kārtību,norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā. Apsardzes sertifikātu var izsniegt jebkurai fiziskajai personai, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Persona, kas vēlas saņemt apsardzes sertifikātu, iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā šādus dokumentus: iesniegumu;dokumentu par pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kursa beigšanu; pases kopiju; vienu fotogrāfiju;apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, kura apliecina šajos noteikumos minētās izglītības programmas apguvi.Noteikts, ka apsardzes sertifikātu nedrīkst nodot citām personām. Ja apsardzes sertifikāts ir pazaudēts, tā saņēmējs triju darbdienu laikā par to rakstiski paziņo Iekšlietu ministrijas Apsardzes darbības kvalifikācijas komisijai, norādot pazaudēšanas iemeslu. Minētā komisija izsniedz apsardzes sertifikāta dublikātu. Persona, kura vēlas pagarināt apsardzes sertifikāta derīguma termiņu, 30 dienas pirms apsardzes sertifikāta derīguma termiņa beigām Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniedz iesniegumu, apsardzes sertifikāta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā kārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Noteikts, ka par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu noteiktas šādas valsts nodevas likmes: par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu 25 Ls; par atkārtotu apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu 10 Ls; par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai un apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu 10 Ls; par apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu 5 Ls. Valsts nodevu samaksā pirms apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas un apsardzes sertifikāta saņemšanas. Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumus Nr.88 "Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām". norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā.

Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Š.g.26.jūnijā, notika Latvijas tūrisma mītņu nacionālā eko-sertifikāta "Zaļais sertifikāts" novērtējuma komisijas sēde, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Sēdē tika nolemts piešķirt nacionālo eko-sertifikātu Lauku tūrisma saimniecībām "Zaļais Sertifikāts"(turpmāk - Sertifikāts) trīs lauku tūrisma saimniecībām, kuras ir ne vien izpildījušas visus sertifikāta piešķiršanas kritērijus, bet arī var lepoties ar ko īpašu, tikai šai saimniecībai raksturīgu. Sertifikātus šīm saimniecībām tuvākajā laikā pasniegs Vides ministrs Raimonds Vējonis.

Komisijas sēdē tika nolemts piešķirt Sertifikāts:

- z/s Bērziņi, Bauskas rajonā (http://www.celotajs.lv/a/labirinti/index_lv.html ), kuras saimnieki ir specializējušies dārzeņkopībā, viesiem piedāvājot apmešanos savā kempingā, interesentiem arī konsultācijas un seminārus par lauksaimniecību;

Kvartālā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielām savu augstāko punktu sasniedzis un spāru svētkus svin otrais septiņu stāvu augstais nams Club Central Residence II, kura būvniecība izmaksās 5,5 miljonus eiro, informē bankā Citadele, kas finansē šo projektu.

Kvartāla izveides projekta kopējās investīcijas pārsniegs 13 miljonus eiro. Pabeidzot šo projektu, Rīgas vēsturisko centru papildinās četru gadu laikā no jauna uzceltu divu ēku un divu atjaunotu namu komplekss.

Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Nama kopējā platība būs 3930 m². Ēkas septiņos virszemes stāvos tiks izvietoti 28 dzīvokļi. Projektu attīsta SIA Axi Invest, būvnieks ir AS LNK Industries, bet objekta telpu tirdzniecības tiesības ir premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmumam Baltic Sotheby’s International Realty.

«Kreditējot nekustamā īpašuma nozari, arvien biežāk novērojam jaunu namu un pat kvartālu atdzimšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. Vēsturiskais apvienojamā ar moderno un šodienas dzīves kvalitātei atbilstošo uzrunā mūsdienu aizņemto un prasīgo pilsētnieku. Tādēļ šis segments ir interesants gan nekustamo īpašumu attīstītājiem, gan pircējiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

Lielbritānijas latviešu ziņu portāla Anglo Baltic News izveidotāja Dace Gaile lēmusi par šī portāla pārdošanu, liecina īpašnieces paziņojums mikroblogošanas vietnē Twitter.

Anglo Baltic News ir ziņu portāls latviešu valodā, un tajā nereti tiek rakstīts arī par Latvijas iedzīvotāju veiksmes stāstiem Lielbritānijā, aktualitātēm Apvienotajā Karalistēm un citām tēmām, kas varētu būt interesantas Anglijā dzīvojošajiem latviešiem.

Kā DB norādīja D. Gaile, interese par portāla iegādi ir, tomēr tā pārdošanas cena gan netiek atklāta.

Pirms diviem gadiem Anglo Baltic News pievienojās bijusī TV3 žurnāliste Aija Stikāne, kas vadīja portālu deviņus mēnešus, un viņas mērķis bija padarīt ziņu portālu par «katra Lielbritānijas latvieša labāko draugu», iepriekš rakstīja pats portāls.

Dzintaru koncertzāle šosezon piedzīvo daļēju rekonstrukciju. Daļa koncertzāles, tā saucamā VIP kafejnīca jeb VIP zona, šogad iegūs jaunu seju un jaunu nosaukumu.

Pēc SIA Priority un komercbankas Trasta komercbanka iniciatīvas līdz vasaras sezonas sākumam norisinās Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas rekonstukcija, pēc kuras tai tiks piešķirts nosaukums TKB CLUB.

TKB CLUB būšot gan restorāns vasaras koncertzāles terasē, kur pasākuma apmeklētāji varēs sekot uz skatuves notiekošajam, gan sava veida muzikālais klubs – vieta, kur tikties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

TKB CLUB atjaunotā terase būšot plašāka un ārēji pievilcīgāka par agrāko VIP kafejnīcu. Rekonstrukcija arī uzlabošot dzirdamību terasē.

TKB CLUB veidotāji – Priority un Trasta komercbanka – uzsver Dzintaru koncertzāles infrastruktūras uzlabošanas nozīmīgumu tūrisma attīstībai Jūrmalā un cer, ka TKB CLUB kļūs par tradicionālu vasaras koncertzāles apmeklētāju atpūtas vietu, piesaistot pilsētai tūristus ar augstu ienākumu līmeni.

Noslēgušies vairāki mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja izsludinātie iepirkumi par dažādu iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms ir vairāk nekā 3,7 miljoni eiro. Uzņēmums iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu savienošanas mezgli par 948 tūkstošiem eiro un auduma žāvēšanas un satīšanas mezglu par 640 tūkstošiem eiro.

Tāpat par 708 tūkstošiem eiro SIA Cotton Club Liepāja iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu ražošanas mezglu, bet par 678 tūkstošiem eiro – atsevišķu kokvilnas auduma slāņu pārklāšanas mezglu.

Par 272 tūkstošiem eiro kompānija pirks gaisa filtru un gaisvadu sistēmu, bet par 54 tūkstošiem – kokvilnas ķīpu attinējus.

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Uzņēmumu SIA Cotton Club un AS Sanitars vadītāji pēc tikšanās Liepājas domē vienojās par turpmākas sadarbības veidošanu jaunas ražotnes atvēršanai Liepājā, nākotnē radot papildus aptuveni 200 darba vietas, informē domes pārstāvji.

Turklāt Cotton Club šī gada laikā paplašinās savu ražošanu AS Lauma telpās, papildus darbā pieņemot līdz 40 darbiniekiem.

Uzņēmēji ir izstrādājuši jaunas ražotnes projektu, kas paredz izveidot vienu no lielākajām kokvilnas higiēnas preču ražotnēm Eiropā. Paredzēts, ka līdz 2015. gada septembrim tā uzsāks darbu, radot darba vietas aptuveni 200 cilvēkiem.

Uzņēmuma Cotton club prezidents Maralbeks Gabdsatarovs atzina, ka sākotnēji par labu investīcijām Liepājā izlemts dēļ pilsētas labā ģeogrāfiskā novietojuma un atrašanās vietas tuvu ostai, kas sniedz ērtas eksporta iespējas, līdz ar to ļaujot samazināt loģistikas izmaksas. SIA Cotton club 2013. gadā izveidoja kokvilnas higiēnas preču ražotni, radot ap 90 darba vietām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Notikumi eirozonā paralizē Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos, un valsts jau ir ieslīgusi recesijā. Ekonomikas analītiķi apgalvo, ka aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Lielbritānijas IKP ir samazinājies un turpinās sarukt arī šā gada pirmajos trijos mēnešos.

Par recesijas iestāšanos Lielbritānijā liecina Ernst & Young Item Club un Centre for Economics Business Research (CEBR) pētījumi, vēsta britu laikraksts The Guradian. Galvenais aspekts, kurš izraisa recesiju Lielbritānijā, ir notiekošais eirozonā, kas ietekmējis britu eksporta apjomus.

«Aizvadītā gada pēdējā un šā gada pirmā ceturkšņa dati, visticamāk, uzrādīs, ka mēs esam atpakaļ recesijā un mums nepieciešams gaidīt līdz vasarai, kad parādīsies pirmās zīmes par situācijas uzlabošanos. Tomēr 2009. gadā notikušais neatkārtosies,» sacīja Ernst & Young Item Club galvenais ekonomikas padomnieks profesos Pīters Spensers (Peter Spencer).

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību administratora kvalifikācijas iegūšanas pārbaudījumu organizēšanai, kā arī administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija speciālisti.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pretendenti, kuri vēlēsies iegūt administratora kvalifikāciju, par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratori par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu maksās valsts nodevu.

Noteikumi paredz, ka par pretendenta pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai turpmāk būs jāmaksā Ls 236, bet par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu - Ls 59.

Pašlaik nodevu izcenojumu nosaka noteikumi par valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem, kas nav noformēti kā valsts nodevas. Tomēr secināts, ka valsts nodevas objekti jānosaka arī pārbaudījuma organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana. Līdz ar to izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Aizvadītais 2021. gads darba tirgū ieviesis dažādas pārmaiņas – būtisku darba sludinājumu skaita pieaugumu, darba meklētāju pieteikumu samazinājumu, kā arī prasību pēc COVID -19 sertifikāta.

Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar gadu pirms tam, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.

Vairāk nekā puse jeb 53% darba devēju pagājušajā gadā savu komandu papildinājuši ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet 27% aptaujāto atzina, ka ir gan pieņēmuši jaunus darbiniekus, gan arī ar kādu līdzšinējo darbinieku pārtraukuši darba attiecības, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Attiecībā par COVID-19 sertifikāta prasību un ietekmi uz darba tirgu, CV-Online aptaujā secināts, ka 11% darba devēju vismaz ar vienu darbinieku pārtraukuši darba attiecības sadarbspējīgā sertifikāta neesamības dēļ, bet 6% darba devēju daļai darbinieku, kuriem nebija sertifikāta, pielāgoja pienākumus un specifiku, lai darba attiecības varētu turpināt, bet ar daļu darbinieku bez sertifikāta attiecības tikušas pārtrauktas. Savukārt 7% darbavietu visiem darbiniekiem, kas bija bez sertifikāta, pielāgoja un mainīja pienākumus un darba specifiku.

Nacionālais eko-sertifikāts lauku tūrisma saimniecībām Zaļais Sertifikāts piešķirts trīs lauku tūrisma saimniecībām, Db.lv informēja Vides ministrija.

Š.g.26.jūnijā, notika Latvijas tūrisma mītņu nacionālā eko-sertifikāta Zaļais sertifikāts novērtējuma komisijas sēde, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Sēdē tika nolemts piešķirt nacionālo eko-sertifikātu Lauku tūrisma saimniecībām Zaļais Sertifikāts trīs lauku tūrisma saimniecībām. Sertifikātus šīm saimniecībām tuvākajā laikā pasniegs Vides ministrs Raimonds Vējonis.

Komisijas sēdē tika nolemts piešķirt sertifikātus:

- z/s Bērziņi, Bauskas rajonā (http://www.celotajs.lv/a/labirinti/index_lv.html), kuras saimnieki ir specializējušies dārzeņkopībā, viesiem piedāvājot apmešanos savā kempingā, interesentiem arī konsultācijas un seminārus par lauksaimniecību;

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.