Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) apkopotie dati liecina, ka apdrošināšanas brokeru nozares pieaugums 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir bijis neprognozēti augsts – 55%, sasniedzot vairāk kā 52 miljonus latu kopējo parakstīto prēmiju apjomu, Db.lv informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis visos apdrošināšanas veidos, izņemot kredītu apdrošināšanu, kas sastāda nenozīmīgu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju daļu. Apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas veselības apdrošināšanā un dzīvības apdrošināšanā 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir dubultojušās un dzīvības apdrošināšanā sasniedz gandrīz 6,4 miljonus latu, bet veselības apdrošināšanā jau pārsniedz 9 miljonus latu.

Tradicionāli vislielākais apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO), kur parakstīto prēmiju apjoms 2006.gadā pārsniedz 18 miljonus latu un pieaugums ir 43%. Samērā lielu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjomu sastāda arī īpašuma apdrošināšana, kas 2006.gadā sasniedz 6,5 miljonus latu un uzrāda 26% pieaugumu.

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Strauji augošo būvniecības izmaksu dēļ uzņēmumi var ciest zaudējumus, ja tiek bojāti saimnieciskajā darbībā izmantotie nekustamie īpašumi. Apdrošinātāji un brokeri atzīst, ka daļai uzņēmumu īpašumu izveidojusies tā saucamā zemapdrošināšana, proti, apdrošinājuma summa ir zemāka nekā īpašuma atjaunošanas vērtība, kura ir atkarīga no būvniecības izmaksām.

Apdrošinājuma būtība ir nelaimes gadījumā nodrošināt līdzvērtīgu ēku, kādā darbība notika pirms negadījuma. Tāpēc īpašums jāapdrošina par tādu summu, kas nepieciešama, lai to varētu atjaunot iepriekšējā izskatā un kvalitātē, ja notiks nelaime. Tāpēc apdrošinātājs nepieņem ēkas tirgus vērtību, jo nevar uzbūvēt ēku pēc tā, kur tā atrodas vai arī, par cik to var pārdot. Ja izveidojusies zemapdrošināšana, notiekot apdrošināšanas gadījumam, uzņēmums nevar saņemt zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā, jo atlīdzības noteikšanā iedarbojas proporcionalitātes princips, kā dēļ uzņēmums saņems summu, kas segs tikai daļu no zaudējumiem.

Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.

Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.

Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA savos jaunajos transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas noteikumos ir ietvērusi līdz šim nebijušu nosacījumu, informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

"Minētais BTA jauno KASKO noteikumu 8.12.punkts attiecas tikai uz apdrošināšanas līgumiem, kuru apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas latos, kas Latvijas Republikā ir parasta prakse, un tā tiek maksāta pa daļām, kas, ņemot vērā straujo KASKO cenu pieaugumu, varētu būt pieprasīts nosacījums. Tādēļ var secināt, ka norādītais nosacījums attieksies uz lielu daļu BTA noslēdzamo KASKO polišu. Nesaprotams varētu šķist fakts, ka klientiem, kuri apdrošināšanas prēmiju maksā latos un apdrošināšanas atlīdzību saņems latos, nezin kādēļ jāpiemaksā BTA par lata kursa svārstībām pret eiro. Kāpēc ne pret dolāru, vai jēnu?

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

AAS BTA Baltic Insurance Company bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada deviņos mēnešos audzis par 30,8%, savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 7,3 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Straujākā izaugsme joprojām vērojama Latvijas apdrošināšanas tirgū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajos deviņos mēnešos bija par 43,7% lielāks nekā 2017.gada deviņu mēnešu griezumā. BTA Latvijā, salīdzinājumā ar 2017.gadu to pašu periodu, palielinājis peļņu, sasniedzot 2,9 milj. eiro.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šī gada deviņos mēnešos sasniedza 59,1 milj. eiro, kas ir par 18 milj. eiro vairāk nekā 2017.gadā. Izteikts BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums +43.7% vērojams Latvijā, tā rezultātā, BTA turpina noturēt stabilas pozīcijas kā vadošais apdrošinātājs kopējā Baltijas tirgū, kur kopējais bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedz 156,6 milj. eiro (+30,8%). Savukārt Lietuvā BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 24,2%, bet Igaunijā - par 23,6%.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi izskatīšanai valdībā priekšlikumus grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

Likumprojekti paredz pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju – īpaši fizisko personu – izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Par pamatu šīm izmaiņām bija 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz tiesību aktu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā.

“Pēc smagajiem plūdiem, kas skāra vairākus Latvijas reģionus, sabiedrība sagaida, ka līdzīgās situācijās apdrošinātāji rīkosies atbildīgi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka fiziska persona, kas cietusi nelaimē, vēl tiek spiesta pierādīt, vai ir saņēmusi dokumentu, ko apdrošinātājam ir pienākums izsniegt. Ar šiem grozījumiem mēs stiprinām patērētāju tiesisko aizsardzību. Tā sākas ar skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, kurus abas līgumslēdzēju puses uztver vienādi,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Apdrošināšanas nozares pieauguma tempa mazināšanās gan risku, gan dzīvības apdrošināšanas jomā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien nopietnāk un piesardzīgāk izvērtē dažādos riskus un to apdrošināšanas nepieciešamību.

Samazinoties nekustamo īpašumu un autotransporta pirkumiem, kritums vērojams risku apdrošināšanas jomā – parakstīto prēmiju pieaugums – 33%. Savukārt, dzīvības apdrošināšanas jomā apdrošināšanas nozarē pieaugums ir 14%, un novērojama tendence, ka cilvēki visbiežāk izvēlas drošus un stabilus ieguldījumus. Šīs tendences apliecina arī ERGO Latvija un ERGO Latvija Dzīvība šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji, Db.lv informēja ERGO apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Līdzīgi kā citās nozarēs, straujā ekonomikas atdzišana un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās ietekmē arī apdrošināšanas tirgu. ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija Dzīvība AAS šī gada pirmais ceturksnis sācies ar kopējo bruto parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu par 14%, kas saskan ar iepriekš izteiktajām prognozēm un ir labs rādītājs, tomēr vērojams mērenāks attīstības temps attiecībā uz risku apdrošināšanu – pieaugums par 5,3%.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.