Igaunijā pērn atklāts 561 mēģinājums no apdrošinātājiem izkrāpt kopumā vairāk nekā divus miljonus eiro, liecina Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati.

Pērn reģistrēti 160 inscenēti vai apzināti izraisīti apdrošināšanas atlīdzību prasījumu gadījumi kopumā 800 000 eiro apmērā. Tas ir visu laiku lielākais šādu gadījumu skaits.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa norādīja, ka visbiežāk krāpnieki inscenē satiksmes negadījumus.

Viņa informēja, ka nolūkā saņemt KASKO apdrošināšanu krāpnieki pērn inscenēja 90 sadursmju un ap 20 obligātās civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas negadījumu. Reimetsa atzina, ka ekonomikas recesija ir pamudinājusi uz negadījumu inscenēšanu ne tikai "profesionālus krāpniekus", bet arī klientus, kas cenšas nolietotās lietas apmainīt pret jaunām, izmantojot apdrošināšanas krāpniecību.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi

Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Šogad, lai rastu papildu finansējumu aizsardzībai, nodokļus celt nav paredzēts, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsvēra, ka pašlaik aizsardzības tēriņu palielināšanai paredzēts izmantot Eiropas Savienības piedāvātos instrumentus, piemēram, budžeta deficīta palielināšanu, aizņēmumus, piesaistīt arī privātās investīcijas.

Premjere sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie plāna, lai jau šogad sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Tas ļautu ātrāk palielināt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu un kopējo militārpersonu skaitu, viņa paskaidroja.

Premjere uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir jānāk ar skaidru redzējumu un arī jāizskaidro sabiedrībai, kā kopējais militārpersonu skaits varētu palielināties, ieskaitot profesionālos karavīrus un valsts aizsardzības dienestā iesaucamos.

NATO ceturtdien paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Eiropas valstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai, taču pirms jūnijā paredzētā NATO samita ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie vienoties par ievērojami lielāku aizsardzības izdevumu mērķi - 5% no IKP.

Tramps brīdinājis, ka ASV varētu atteikties aizstāvēt tās dalībvalstis, kas pašas netērē pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai.

Iepriekš NATO bija prognozējusi, ka 2% līmeni 2024.gadā sasniegs 23 dalībvalstis.

Kopumā aizsardzības izdevumi NATO dalībvalstīs Eiropā un Kanādā pērn pieauga par 19%, teikts alianses ikgadējā ziņojumā.

Pirms Hāgā paredzētā samita arī dalībvalstis, kas joprojām nav sasniegušas paredzēto mērķi, paudušas apņēmību beidzot palielināt savus aizsardzības izdevumus.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Eiropas Komisijas rosinātais ReArm Europe plāns, kas paredz būtiski palielināt aizsardzības finansējumu dalībvalstīm ģeopolitiski saasinātajā situācijā, paver iespēju arī fiskālās telpas paplašināšanai – tuvākajā laikā plānots aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas dos ES dalībvalstīm iespēju ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, neierosinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Arī Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 23 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu. Finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu. Varētu piemērot minēto rīku kombināciju. Diemžēl izvirzot aizsardzību priekšplānā, valdībai būs relatīvi mazāk līdzekļu, lai dāsni finansētu veselības aprūpi un izglītību. Savukārt aizsardzība ir eksistenciāls jautājums. Ja vēlamies izdzīvot, nepieciešams bruņoties,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 25,4% - līdz 311 517 lietām, ceturtdien žurnālistiem sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Viņš informēja, ka 2024.gada beigās Latvijā darbojās 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir par vienu mazāk nekā 2024.gada sākumā.

Priedītis sacīja, ka kopumā gadu gaitā turpina pieaugt patērētāju parādu portfeļa kopsumma, 2024.gadā sasniedzot 1,774 miljardus eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī pieaudzis par 12,8% - līdz 1,366 miljoniem.

Viņš norādīja, ka no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits attiecībā pret nozari pērn samazinājās par 84,4%. Vienlaikus no kredītiestādēm no jauna nodoto kopējā parādu portfeļa summa pērn veidoja 17,925 miljonus eiro, kas ir par 89,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Ekonomikas ministrija un ALTUM atklājušas divas jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Ražošanas inovācijām, tostarp divējāda lietojuma produktiem drošībai un aizsardzībai, būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, savukārt pētniecībai un attīstībai – aizdevumi ar zemu, fiksētu 0.9 – 1.9 % likmi. Abu atbalsta programmu kopējais finansējums ir līdz 100 miljoni eiro.

“Šodien prezentētās programmas ir nozīmīgs solis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā. Ar ERAF līdzfinansējumu pieejamais 100 miljonu eiro atbalsts ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, inovatīvākiem un drosmīgākiem savos nākotnes plānos. Īpaši svarīgi ir tas, ka atbalsts tiek vērsts gan uz pētniecību un attīstību, gan arī uz produktiem, kas var kalpot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. Šāda pieeja stiprina mūsu tautsaimniecību un vienlaikus veido drošāku valsti kopumā,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aizdevumi abās programmās tiks piešķirti projektiem, kas tiek īstenoti kādā no viedās specializācijas stratēģijas RIS3 jomām. Aizdevumu varēs iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000. Abas atbalsta programmas tiks īstenotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, bet nosacījumi katrai ir atšķirīgi.

Turpinot pieaugt noziedzīgai krāpšanai digitālajā vidē, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sākusi piedāvāt unikālu produktu - Kiberrisku apdrošināšanu, kas ir pirmais tāda veida apdrošināšanas produkts Baltijā.

Privātpersonām paredzētais pakalpojums sniedz finansiālu aizsardzību pret dažāda veida incidentiem digitālajā vidē, tādējādi samazinot klientam radušos zaudējumus krāpšanas rezultātā.

Apdrošināšanas polise pasargā pret vairāku veidu riskiem. BTA atlīdzinās zaudējumus, ja apdrošinātais būs ievadījis maksājumu kartes datus viltus mājaslapā un tādējādi zaudējis naudu, ja viltus interneta veikals nebūs piegādājis solīto preci, ja krāpnieki telefonsarunā būs izvilinājuši piekļuves paroles internetbankai vai ja būs izmānījuši naudu, piemēram, kāda uzņēmuma vārdā atsūtot SMS ar viltus hipersaiti. Palīdzību varēs saņemt arī par kibermobinga, jeb emocionālās pazemošanas digitālajā vidē radītajām sekām. Iegādājoties polisi, klients automātiski apdrošina arī savu laulāto vai kopdzīves partneri un nepilngadīgos bērnus.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, kas paredz palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Šobrīd fiziskajām personām maksimālais sods ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām - 4000 naudas soda vienības. Jaunais likumprojekts paredz palielināt šos sodus līdz 2000 naudas soda vienībām fiziskajām personām un 6000 juridiskajām personām. Pašlaik vienas naudas soda vienības apmērs ir noteikti pieci eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nepieciešams, lai efektīvāk novērstu sankciju pārkāpumus, kas apdraud starptautisko mieru, drošību un Latvijas ārpolitiskās intereses. Likumprojekts arī paredz, ka palielinātie naudas sodi varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Izmaiņas likumā ir saskaņotas ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia jau ir izsniedzis pirmās obligātās OCTA polises elektroskrejriteņiem, kas saskaņā ar likuma izmaiņām būs nepieciešamas no šī gada 1. jūlija.

“Šodien, 28. maijā, esam uzsākuši obligātās skūteru OCTA polises tirdzniecību, un jau esam izsnieguši vairākas apdrošināšanas polises. Priecājamies redzēt, ka Balcia klienti – elektroskrejriteņu īpašnieki – iegādājas OCTA laikus, nevis atliek to uz pēdējo brīdi. Tas liecina, ka cilvēki apzinās riskus un vēlas pasargāt gan sevi, gan citus no neparedzētiem izdevumiem,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Viņš skaidro, ka, lai gan šobrīd spēkā esošais regulējums nenosaka precīzu obligātās OCTA tirdzniecības uzsākšanas datumu elektroskrejriteņiem, Balcia izvirzīja par prioritāti jauna apdrošināšanas produkta izstrādi, lai skrejriteņu īpašnieki to varētu iegādāties vismaz 30 dienas pirms regulējuma stāšanās spēkā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 14.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesos, pirms vēl kāda persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu.

Minētajā spriedumā tiesa sniedz savu galavārdu pēc būtības 15 sākotnēji rosinātajās (vēlāk - apvienotajās) lietās. Vienlaikus tas ļaus pabeigt tiesās apturētos procesus. Tātad spriedums ilgi gaidīts par aktuālu tēmu.

Noteikti būtu jāuzsver spriedumā vairākkārt izteiktais Satversmes tiesas atzinums, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tieši procesa virzītājam ir jāiesniedz tādi pierādījumi, lai tiesa gūtu pārliecību, ka manta, visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tas tiešām primāri ir procesa virzītāja pienākums, jo tāds jau ir arī Kriminālprocesa likuma 626.pantā noteiktais pirmais nosacījums. Mantas īpašnieks var vispār neko nerunāt. Kā savulaik atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa Čušens pret Beļģiju, tiesas pārliecība bija izveidojusies uz pierādījumu pamata, bet personas klusēšana tikai to nostiprināja (sprieduma 29.punkts).

Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā paredzēts noteikt DRN likmi elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm jeb e-cigaretēm, kā arī atbrīvot no attiecīgā nodokļa ražotājus un tirgotājus, kuri ir iesaistījušies e-cigarešu depozīta sistēmā, liecina izstrādē esošais likumprojekts Tiesību aktu portālā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka šobrīd likumā šāda nodokļa likme e-cigaretēm nav noteikta. Tāpat nav paredzēti nosacījumi, kādos gadījumos šo ierīču ražotāji un tirgotāji var iegūt nodokļa atbrīvojumu. Attiecīgi ar DRN likuma grozījumiem paredzēts noteikt DRN e-cigaretēm, kā arī noteikt atbrīvojumu no tā e-cigarešu ražotājiem un tirgotājiem, kuri iesaistījušies e-cigarešu depozīta sistēmā.

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikts Valsts vides dienesta (VVD) pienākumu attiecībā uz e-cigarešu depozīta sistēmas dalībnieku reģistrāciju un informācijas apmaiņu ar VVD.

DRN likuma grozījumi arī paredz hidroelektrostacijas (HES) atbrīvot no DRN maksāšanas par pašpatērēto elektroenerģiju.