2007. gadā apdrošināšanas tirgus pieaudzis par 59%, salīdzinot ar 2006. gadu, un krietni pārsniedzis 300 miljonu latu robežu, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Apdrošināšanas tirgus pagājušā gada 12 mēnešos saglabājis straujo pieauguma tempu un pieaudzis par 59% jeb 123,2 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 12 mēnešiem. Kopumā 2007. gadā apdrošinātāji* parakstījuši prēmijas 331,8 mlj. latu apmērā.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 134,9 mlj. latu, kas ir par 40% jeb 38,6 mlj. latu vairāk nekā 2006. gadā.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus visa gada garumā pieaudzis straujāk nekā riska apdrošināšanas tirgus – par 132% jeb 35 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gadu. Kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 61,6 milj. latu un atlīdzībās izmaksājuši 12,3 mlj. latu, kas ir par 72% jeb 5,2 mlj. latu vairāk nekā 2006. gadā.

Apdrošināšanas tirgus pagājušā gada janvārī-novembrī saglabājis pieauguma tempu un palielinājies par 62% jeb 113,7 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 11 mēnešiem. Kopumā 2007. gada 11 mēnešos apdrošinātāji* parakstījuši prēmijas 298,7 mlj. latu apmērā, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 122,7 mlj. latu, kas ir par 41% jeb 35,4 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaudzis vairāk nekā divarpus reizes – par 155% jeb 32,2 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 11 mēnešiem. Kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 52,9 milj. latu un atlīdzībās izmaksājuši 10,5 mlj. latu, kas ir par 66% jeb 4,2 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms 2007. gada 11 mēnešos palielinājies par 50% jeb 81,6 mlj. latu un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 39% jeb 31,2 mlj. latu. Kopumā riska apdrošinātāji 2007. gada 11 mēnešos prēmijās parakstījuši 245,8 mlj. latu un izmaksājuši atlīdzībās 112,2 mlj. latu.

Baltijas valstu 300 lielāko uzņēmumu apgrozījums turpina augt, 2006. gadā sasniedzot 40.5 mljrd. eiro. Tas ir par 18.8% lielāks nekā 2005. gadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Laikraksts Dienas bizness jau piekto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veido Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Uzņēmuma skaita ziņā pirmajā vietā izrāvusies Igaunija ar 110 uzņēmumiem, pārspējot Lietuvu.

Db.lv piedāvā aplūkot šī saraksta pirmās desmit vietas. Visu sarakstu varat aplūkot šīs dienas (31. janvāra) laikrakstā Dienas bizness.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no sabiedriskā transporta plūsmām, 2014-2020.gada plānošanas periodā nacionālās nozīmes attīstības centriem, izņemot Rīgu, paredzēti 37,7 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā (SM).

To paredz SM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākuma Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 30.jūnijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunu maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu (alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija).

Lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no sabiedriskā transporta plūsmām, 2014-2020.gada plānošanas periodā nacionālās nozīmes attīstības centriem, izņemot Rīgu, paredzēti 35.4 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākuma Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 30.augustā, pieņēma valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunu maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu (alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija).

Katrs finansējuma saņēmējs (Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētu pašvaldības, vai to izveidota iestāde) var iesniegt vienu projektu, kas pretendētu uz Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 201.3 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tostarp šogad novembrī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši par 39 % mazāk nekā pērn novembrī. Situācija apdrošināšanas tirgū šogad parakstīto bruto prēmiju apjoma ziņā pasliktinās ar katru mēnesi, tostarp visbūtiskāk nedzīvības apdrošināšanas tirgu ietekmē samazinājums auto apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO.

Asociācijas dati liecina, ka, neraugoties uz piedzīvoto 32 % kritumu, bruto prēmijās šogad 11 mēnešos lielāko apjomu – 46 miljonus latu - parakstījusi BTA. Tai ar 42.7 miljoniem latu seko Gjensidige Baltic, kas šogad spēj uzrādīt pozitīvu pieaugumu un apsteigt līdz šim otru lielāko tirgus spēlētāju Baltu. Balta savukārt šogad 11 mēnešos piedzīvo 30 % kritumu, prēmijās parakstot 39.2 miljonus latu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms par nekustamā īpašuma izīrēšanu pērn vairāk nekā dubultojies, izīrētāju skaits arī pieaudzis, kas ļauj domāt par ēnu ekonomikas mazināšanos; par tālākām tendencēm gan viedokļi atšķiras, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ienākumus no nekustamā īpašuma iznomāšanas pērn guvušas 16 879 fiziskās personas, no kurām aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis apmēram 9 mlj. eiro. To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija par tiem, kuri izvēlējušies vienkāršo nodokļu maksāšanas režīmu (maksā nodokli 10% apmērā no ienākumiem). Salīdzinājumam 2015. gadā šādu fizisko personu bija 10 683 un aprēķinātais nodoklis apmēram 4,25 mlj. eiro. Tomēr VID brīdina, ka pastāv nodokļu maksātāju kļūdaini deklarēto datu vai aprēķinu nobīdes kļūdas.

Saskaņā ar iesniegtiem paziņojumiem par fiziskām personām izmaksātajām summām no nekustamā īpašuma (tostarp zemes (arī lauksaimniecības), dzīvokļu, māju) izīrēšanas, iznomāšanas juridiskajām personām pērn savu nekustamo īpašumu izīrējis 11 581 nodokļu maksātājs un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3,51 mlj. eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu, šādu izīrētāju skaits bija uz pusi mazāks (7905) un samaksātais nodoklis bija 2,33 mlj. eiro.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Šī gada desmit mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2007. gada desmit mēnešiem, pieaudzis par 13 % jeb 35.2 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija. Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 304.6 miljonu latu apmērā.

Iepriekš – deviņos parakstīto prēmiju apjoms pieauga par 14 %, astoņos mēnešos – par 16 %, bet septiņos mēnešos – par 19 %, bet pirms tam pieaugums pārsniedza 20 %.

Izmaksāto atlīdzību apjoms turpinājis pieaugt daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 48 % jeb 52.7 miljoniem latu. Kopā šī gada desmit mēnešos apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 161.8 miljoniem latu – tas ir vidēji 532 tūkst. latu dienā.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šogad pieauga par 16 % jeb 36.7 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 41 % jeb 40.8 miljoniem latu. Kopumā riska apdrošinātāji šī gada desmit mēnešos prēmijās parakstījuši 259.8 miljonus latu un izmaksājuši atlīdzībās 140.7 miljonus latu.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, pieaudzis par 14 % jeb 34.6 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 274.1 miljona latu apmērā. Izmaksāto atlīdzību apjoms turpinājis pieaugt daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 50 % jeb 47.5 miljoniem latu. Kopā šī gada deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 143.2 miljonu latu, kas ir vidēji 525 000 latu dienā.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šogad turpinājis dinamiski pieaugt – par 19 % jeb 36.8 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 42 % jeb 37.1 miljonu latu. Kopumā riska apdrošinātāji šajā gadā prēmijās parakstījuši 235.1 miljonu latu un izmaksājuši atlīdzībās 124.8 miljonus latu.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis par 55 % jeb 33 miljoniem latu, un kopā šogad izmaksāti 92.8 miljoni latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 23 % jeb 35.5 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija. Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 189.6 miljonu latu apmērā.

Dzīvības apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apjoms šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 9 % jeb 2.5 miljoniem latu, salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem, un kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 28.6 miljonus latu. Dzīvības apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug aizvien straujāk – par 128 % jeb 6.2 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada sešos mēnešos. Atlīdzībās dzīvības apdrošinātāji izmaksājuši 11 miljonus latu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.