Finanses

Apdrošinātājiem būs papildus izmaksas

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Šā gada vasarā apdrošinātājiem būs jāatsāk veikt iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fondā, kā to paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro, informē LTAB.

Garantijas fonds izveidots 1997.gadā un kalpo kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens CSNg cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda apmērs savu maksimumu sasniedza 2009.gadā, kad tā uzkrājums bija gandrīz 27 miljonus eiro. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē atstājusi ietekmi arī uz Garantijas fondu, un tā apmērs šobrīd samazinājies līdz 20,66 miljoniem eiro.

Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu ieguldīšanas. Katru gadu no Garantijas fonda līdzekļiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksātas ievērojamas atlīdzības summas - kopš 1997.gada tie ir 23,13 miljoni eiro.

Viens no galvenajiem iemesliem Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva vietā par ārvalstīs notikušajiem CSNg.

«Ņemot vērā to, ka LAAS Balva vairs nespēja laicīgi veikt atlīdzību izmaksas par tiem CSNg, kas izraisīti ārvalstīs, LTAB saskaņā ar starptautiskiem regulējumiem uzņēmās šīs kompānijas saistības, lai izvairītos no tālākās situācijas pasliktināšanās un iespējamām sankcijām, kas varētu skart visu OCTA nozari. Tādējādi kopš 2014.gada jau izmaksāti 2,75 milj. EUR, no kuriem LAAS Balva ir spējusi atlīdzināt vien 1 miljonu EUR, turklāt jāņem vērā, ka izmaksas no Garantijas fonda likvidējamās kompānijas vietā joprojām turpinās un paredzams, ka kādu laiku vēl turpināsies, jo regresa prasības no ārvalstīm līdz mums var atnākt pat pēc vairākiem gadiem,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tāpat ietekmi uz Garantijas fondu atstāj arī vidējās apdrošināšanas atlīdzības apmēra pieaugums pēdējos gados, kas, piemēram, 2015.gadā bija par 103,4 % lielāks nekā jau pieminētajā 2009.gadā.

«Jāuzsver arī pēckrīzes gados raksturīgā negatīvā situācija finanšu tirgos un zemās procentu likmes noguldījumiem, kas LTAB nav ļāvusi gūt pietiekamu peļņu no Garantijas fonda līdzekļu investēšanas. Tāpat jāatzīmē, ka LTAB līdzekļu ieguldīšanas politika vienmēr ir bijusi konservatīva, jo mērķis ir nodrošināt ne tikai peļņu, bet vienlaikus arī Garantijas fonda līdzekļu drošu glabāšanu,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs. Salīdzinājumam, 2009.gadā no Garantijas fonda līdzekļu investēšanas LTAB izdevās gūt peļņu 2,28 miljonu EUR apmērā, savukārt pērn šie ienākumi samazinājušies līdz 0,65 miljoniem EUR.

«Sākot veikt regulārās ikmēneša iemaksas Garantijas fondā, OCTA nozarei nāksies saskarties ar vēl vienu nopietnu izaicinājumu, kas, kopā ar jau vairākus gadus nozarē esošajiem zaudējumiem, var atstāt ietekmi arī uz OCTA cenām,» uzskata J.Stengrevics, piebilstot, ka apzinīgajiem autoīpašniekiem, iegādājoties OCTA, tādējādi faktiski var nākties piemaksāt par to neapzinīgo autoīpašnieku nodarītajiem zaudējumiem, kas satiksmē piedalījušies bez derīgas OCTA polises.

1997.gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību Latvijā un Zaļās kartes dalībvalstīs. Sistēmas sekmīgākai darbības nodrošināšanai ir izveidots LTAB, kurā apvienojušās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Audzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ergo straujš parakstīto prēmiju, peļņas un tirgus daļas pieaugums

Žanete Hāka, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozarē jāienāk robotikai un mākslīgajam intelektam

Rūta Kesnere, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

No jauna noslēgto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu prēmiju apjoms samazinājies 92%

Db.lv, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Norma par alimentu nemaksātāju datu publiskošanu nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

LETA, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Būs vienoti nosacījumi visām Altum izsniegtajām kredīta garantijām

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visas finanšu iestādes, kas apvienojušās AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kredīta ņēmējiem nodrošinātu ātrāku finansējuma pieejamību projekta īstenošanai, valdība otrdien, 27.septembrī, apstiprināja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas kārtībā, informē Zemkopības ministrija.

Altum ietilpst Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds.

Noteikumi nosaka Altum jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ar komercbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Jaunie sadarbības līgumi ļaus kredītiestādēm ievērot vienotu kārtību un nodrošināt operatīvāku garantiju izsniegšanu visām akciju sabiedrības izsniegtajām kredīta garantijām. Tādējādi tiks veicināta finansējuma pieejamība projekta īstenošanai un vienotu principu piemērošana garantiju uzraudzībai, kompensāciju izmaksai un saskaņotām darbībām, projekta realizācijā sadarbojoties ar kredītiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EIF un Altum paraksta līgumu Latvijas inovatīvu uzņēmumu atbalstam

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Attīstības finanšu institūcija Altum ir parakstījuši InnovFin Mazo un vidējo uzņēmumu Garantiju līgumu, lai inovatīviem MVU un lieliem uzņēmumiem (līdz 499 darbiniekiem) uzlabotu piekļuvi finansējumam, informē Altum.

Līgums parakstīts Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un ES Investīciju plāna ietvaros. Paredzams, ka pateicoties ES atbalstam inovatīviem Latvijas uzņēmumiem, tiks izveidots aizdevumu un līzinga darījumu garantiju portfelis līdz pat 30 miljonu eiro apmērā.

Jaunais līgums ļaus ALT Altum UM nākamo divu gadu laikā sniegt MVU un lielajiem uzņēmumiem garantijas ar samazinātām likmēm.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos: «Atzinīgi vērtēju faktu, ka parakstīts līgums starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Latvijas nacionālo attīstības institūciju Altum. Tas ir solis uz priekšu, lai finansējums Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu inovatīviem projektiem kļūtu arvien pieejamāks. Vienlaikus tā ir arī zīme, ka uzlabojas ESIF atbalstīto projektu ģeogrāfiskais pārklājums. Es ceru, ka šī tendence turpināsies arī lielāku stratēģisko investīciju projektu jomā. Mums jārūpējas, lai no aktīvās ieguldījumu darbības, ko Eiropas Komisija nesen ierosināja izvērst, ieguvēji būtu visi saimnieciskās darbības veicēji, kā lieli, tā mazi, un visas valstis, neatkarīgi no to izmēra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dzīvības apdrošinātāju izmaksātais atlīdzību apjoms pieaudzis par 19%

Dienas Bizness, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksātās dzīvības apdrošināšanas atlīdzības šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniegušas 31,2 miljonus eiro, veidojot lielāko īpatsvaru jeb 23,4% no kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir pieaudzis par 19%, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

«Dzīvības apdrošināšanas tirgus stabili aug – arī prēmiju apjoms šajā pusgadā audzis par 19%. Tā ir laba tendence, kas apliecina pakāpeniski pieaugošo sabiedrības izpratni par savu un savas ģimenes finansiālo aizsardzību ilgtermiņā. Arī valsts ar nodokļu atlaidēm sekmē uzkrājumu veidošanu un, neskatoties uz nodokļu reformu, lielākā daļa no uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksu veicējiem turpinās saņemt atlaides ierastajā apjomā,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Savukārt lielākais apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms šī gada pirmajā pusē vērojams veselības apdrošināšanā, sasniedzot 47,3 miljonus eiro, un tas ir par 11% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

TOP 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc parakstīto prēmiju apjoma

Zane Atlāce - Bistere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē»

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FOTO: TOP apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apjoma

Žanete Hāka, 13.05.2019

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc parakstīto prēmiju apmēra:

Veselības apdrošināšana – 36,3 miljoni eiro (25,3% no tirgus, +8,3%)

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos vērojams veselīgs tirgus izaugsmes temps: parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro.

Lielākais apdrošināšanas tirgus veids ar 36,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8,3% pret 2018. gada 1. ceturksni). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 17,8 miljoni eiro, kas ir 17% pieaugums. Kā skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins, veselības apdrošināšana Latvijā aug noturīgi, bet fakts, ka straujāk aug veselības apdrošināšanas izmaksātās atlīdzības, nozīmē, ka cilvēki daudz izmanto maksas pakalpojumus medicīnas iestādēs. «Acīmredzot, ar valsts veselības aprūpes piedāvājumu nepietiek. To plašā pētījumā konstatēja arī Pasaules Veselības organizācija – ka Latvijā personīgo maksājumu daļa veselības aprūpes izdevumos ir starp augstākajām Eiropas Savienībā,» atgādina J. Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apdrošināšanas tirgus attīstās salīdzinoši vienmērīgi un lēni, tomēr pozitīva tendence visā Baltijā vērojama tādos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos kā īpašumu, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanā, portālam DB pastāstīja «BTA Baltic Insurance Company» Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

«Apdrošināšanas tirgū var prognozēt tālāku pieaugumu sauszemes transportlīdzekļu (KASKO) apdrošināšanā. Arvien vairāk automašīnu īpašnieku saprot, ja papildus OCTA tiek iegādāts arī KASKO, tad izraisot ceļu satiksmes negadījumu vai sabojājot pašam savu vai citu transportlīdzekli, kompensāciju par to var saņemt krietni vienkāršāk un klients ir pasargāts no liekiem izdevumiem arī savas vainas dēļ,» komentē I. Danče. Pēc viņa vārdiem, šajos apdrošināšanas veidos ir arī lielākais izmaksāto atlīdzību apjoms, kas liecina par joprojām sliktajiem braukšanas apstākļiem un autoceļu neapmierinošo stāvokli.

Gada pirmajos trīs mēnešos BTA visā Baltijā parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 56,4 miljonu eiro vērtībā – 22,2 miljoni eiro Latvijā, 27,5 miljoni eiro Lietuvā un 6,7 miljoni eiro Igaunijā. Līdz ar to pieaugums attiecībā pret 2018.gada 1. ceturksni bija attiecīgi 5,9%, 3,3% un 7,9%. Savukārt ievērojams pieaugums vērojams izmaksāto atlīdzību apjomā, sasniedzot 39,1 miljonu eiro, kas ir teju par 36% vairāk nekā pagājušā gada tajā pašā periodā. Tas lielākoties saistīts ar vairākiem Īpašumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Igaunijā. Latvijā BTA klientiem izmaksātas atlīdzības 18,7 miljonu eiro, Lietuvā 13 miljonu eiro un Igaunijā 7,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dronu īpašnieku atbildības apdrošināšanas piedāvājums varētu kļūt plašāks

Žanete Hāka, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie noteikumi par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, Latvijā ievieš dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālos limitus, kas noteiktos gadījumos attieksies uz bezpilota lidaparātiem ar pacelšanās masu jau no 250 gramiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Līdz šim dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau bija obligāta prasība, taču nebija noteikti minimālie limiti, un apdrošināšana bija obligāta tikai droniem ar pacelšanās masu no 1,5 kg. Jaunajos noteikumos, kas Ministru kabinetā tika pieņemti 13. augustā, apdrošināšanas normas ir precizētas un paredz, ka īpašniekam obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nepieciešama arī tādam dronam, kura masa ir no 250 gramiem līdz 1,5 kg, ja ar to ir paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, kuru kritēriji atrunāti noteikumos. Tādos gadījumos minimālais atbildības limits ir 150 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas periodam kopā. Ja ar bezpilota gaisa kuģi nav paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka apdrošināšana nepieciešama tad, ja pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aptauja: Vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanā

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viena no finanšu krīzes mācībām - atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs: PNB bankas atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientu garantēto atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar «Moneyval» rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un sakārtošanos.

Reirs atklāja, ka «PNB Banka» nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību un, acīmredzot, nav izturējusi konkurenci un finanšu spriedzi.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pietiekams, lai segtu visu klientu atlīdzības, tādēļ šim mērķim netiks izmantots neviens cents no valsts budžeta.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru