Jaunākais izdevums

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Ārstniecības personas izvēlas apdrošināties brīvprātīgi; atlīdzības visbiežāk izmaksā par nekvalitatīviem zobārstniecības pakalpojumiem

Lai gan ārstniecības personām PCTA apdrošināšana Latvijā vairs nav obligāta, pieprasījums pēc tās ir saglabājies augsts. Vēl vairāk – ārstniecības personas pašas var noteikt vēlamos atbildības limitus par dzīvībai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī morālo kaitējumu. BALTA dati liecina, ka visbiežāk šī apdrošināšana ietver zaudējumu atlīdzināšanu par nekvalitatīvi veiktiem zobārstniecības pakalpojumiem.

Grāmatveži izvēlas desmit reižu lielāku atbildību

No šī gada jūlija PCTA apdrošināšana ir obligāta arī ārpakalpojuma grāmatvežiem. Lai gan likumā «Par grāmatvedību» noteiktais minimālais atbildības limits ir 3000 eiro, pieredze liecina, ka grāmatveži pret apdrošināšanas iegādi izturas īpaši uzmanīgi, izvēloties ievērojami lielākus atbildības limitus. Saskaņā ar BALTA datiem vidējais atbildības limits šiem pakalpojuma sniedzējiem ir 33000 eiro, savukārt vidējā atlīdzība šajā segmentā – 1630 eiro. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem.

IT nozarē atbildības limiti sasniedz miljonus eiro

Vietējie IT speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, turklāt 90% gadījumu viņi nodrošina programmēšanas pakalpojumus starptautiskajiem uzņēmumiem. Latvijā IT nozarē PCTA apdrošināšana nav obligāta, tādējādi to lielākoties iegādājas tie, kuriem tā nepieciešama atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ārvalstu pasūtītāju. Jāvērš uzmanība, ka atbildības limiti kopumā šajā nozarē ir ļoti augsti – sākot no viena miljona eiro.

Būvspeciālistiem izmaksātā vidējā atlīdzība sasniedz teju 20 tūkstošus eiro

Atšķirībā no IT nozares, būvspeciālistiem PCTA apdrošināšana Latvijā ir obligāta. Atbildības limits ir minēts Ministru kabineta noteikumos un atkarīgs no būvdarbu izmaksām vai no līguma summas par pakalpojumu veikšanu. Vidējais PCTA būvspeciālistu apdrošināšanas atbildības limits, ko izvēlas BALTA klienti, ir 147 tūkstoši eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība – teju 20 tūkstoši eiro. Visbiežāk zaudējumi radīti saistītībā ar projektu tehnisko neatbilstību būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas un neprecīzu rasējumu dēļ.

Darba drošības speciālisti visbiežāk kļūdās vides risku novērtēšanā

Arī darba drošības speciālistiem profesionālās atbildības apdrošināšana noteikta kā obligāta – minimālais atbildības limits kompetentam speciālistam darba aizsardzības jautājumos ir 14230 eiro, bet institūcijai – 28458 eiro. Šīs profesijas pārstāvjiem apdrošināšana atlīdzinās par speciālista kļūdām piemērotos sodus. BALTA dati liecina, ka visbiežāk atlīdzības šajā jomā tiek pieteiktas par nekvalitatīvu un neobjektīvu darba vides riska novērtēšanu. Vidējā atlīdzība šādos gadījumos sasniedz 860 eiro.

Juristiem un zvērinātiem advokātiem aprošināšana ir brīvprātīga, zvērinātiem tiesu izpildītājiem – obligāta

Juristiem un zvērinātiem advokātiem PCTA apdrošināšana nav obligāta, un šīs profesijas pārstāvji savu atbildību var izvēlēties apdrošināt brīvprātīgi. Savukārt maksātnespējas administratoriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem tā noteikta kā obligāta, atbildības limitam svārstoties no 40 līdz teju 72 tūkstošiem eiro. Līdz šim lielākā BALTA izmaksātā atlīdzība šīs profesijas pārstāvjiem sasniedz 13 tūkstošus eiro.

Šīs ir tikai dažas no šobrīd Latvijā populārākajām jomām un profesijām, kurās šobrīd vērojama pieprasījuma palielināšanās pēc profesionālās atbildības apdrošināšanas. Lai gan tā ir obligāta vien dažu profesiju pārstāvjiem, katram pašam vajdzētu izvērtēt un pārdomāt, cik atbildīgi būtu apdrošināt savu profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Revolut Latvijā jau septiņi tūkstoši lietotāju

Anda Asere, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Igaunijā un Lietuvā visiem reģistrētiem transportlīdzekļiem ir nepieciešama OCTA

Žanete Hāka, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, informē Finanšu ministrija.

Tā piemēram, Igaunijā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, un papildus tam ir ieviesta arī automātiskās apdrošināšanas sistēma. Tas nozīmē – ja transportlīdzeklim, kas ir reģistrēts transportlīdzekļu reģistrā, nav OCTA, tam tiek noslēgta automātiskā apdrošināšanas polise.

Arī Lietuvā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā. Ja transportlīdzeklim nav bijis noslēgts apdrošināšanas līgums, tas ir pamats, lai to izslēgtu no transportlīdzekļu reģistra.

Jāatgādina, ka Ministru kabinets otrdien, 3. oktobrī, atbalstīja grozījumus OCTA likumā, paredzot, ka turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Likumā vārdi „ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem „atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”, tādējādi OCTA apdrošināšana turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, kurš tiek lietots, neatkarīgi no tā, vai ar transportlīdzekli piedalās ceļu satiksmē, vai to lieto ārpus ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu.

Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais studiju gads atkarīgs no vakcinācijas tempiem

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā pirms-pandēmijas formātā augstskolas neatgriezīsies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process.

Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē.

Ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem.

Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējais atlīdzību apjoms obligātajā grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) veidā apdrošināšanas kompānijās svārstās 2000-3000 eiro apmērā, savukārt maksimālā izmaksātā atlīdzība ir daudz lielāka, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Grāmatvežiem lielākoties interesē apdrošināt savu CTA normatīvajos aktos noteikto minimālo limitu ietvaros. Pat lieliem grāmatvedības uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu ir vēlme apdrošināt visus uzņēmuma grāmatvežus ar minimālo atbildība limitu,» piebilst Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane, kas to skaidro ar nepietiekamu izpratni par CTA nozīmi un lietderību, kā arī normatīvajos aktos definēto prasību nekonkrētību.

Pēc viņas teiktā, tie grāmatveži, kas ilgstoši strādā savā profesijā, kā arī tie, kas savā praksē ir saskārušies ar klientu pretenzijām un zaudējumu piedziņu pēc pieļautām profesionālajām kļūdām, prasības apdrošināšanai pārdomā daudz rūpīgāk, izvēloties gan atbildības limitu, kas būtiski lielāks par minimāli noteikto, piemēram, 50 tūkstošus vai 100 tūkstošus eiro, gan arī izvēloties paplašinātu apdrošināšanas segumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā sabiedrība neesam piemērojušies jaunai kārtībai vai ekonomiskam modelim un pāreja no Padomju Savienības Eiropas Savienībā ik gadu Latvijai maksā ne mazāk kā 10 tūkstošu iedzīvotāju zaudējumu.

Jo smagākas ir ekonomiskās svārstības, jo lielāka ir krīze un tirgus izmaiņas, jo lielāki dzīvā spēka zaudējumi piemeklē valsti, turklāt smagākie zaudējumi ir tieši migrācijas jomā, kuras sekas ir palielināta mirstība. Proti, jo vairāk jaunu cilvēku reproduktīvā vecumā pamet valsti, jo lielāka arī ir mirstības ietekme uz kopējo demogrāfijas līkni.

Tas nozīmē, ka liela daļa no aizbraukušajiem līdz kārtējai krīzei ir labprāt dzīvojuši un strādājuši Latvijā, bet problēmu gadījumā nespēj pielāgoties, un šī pielāgošanās spēja ir izglītības jautājums, tādēļ Dienas Bizness šajā numurā analizē – ko, cik daudz un kā izglīto vispārējā izglītības sistēma. Par pieaugušo izglītību rakstījām iepriekš, tā neapšaubāmi ir liela daļa no kopējās problēmas, tomēr, ja nespējam piemērot savu jaunatni vietējam darba tirgum – mēs paliksim par Eiropas Savienības darbaspēka eksporta lielvalsti arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Treibergs sacīja, ka valdībā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz obligātu OCTA iegādi arī, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, nav atbalstāmi. Tas negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu, viņš uzsver.

«Mēs noteikti esam pret obligāto OCTA iegādi, ja transportlīdzeklis neizmanto ceļus,» sacīja Treibergs.

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atlīdzībās lauksaimniekiem Latraps un VH Latvija izmaksās pusmiljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā nereti nepieciešams īstermiņa aizņēmums uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Viens no populārākajiem finanšu rīkiem kā efektīvs īstermiņa risinājums ir overdrafts. Šajā rakstā par to, kādās biznesa situācijās overdrafts lieti noder, un kādas ir izplatītākās uzņēmēju kļūdas, piesaistot aizdevumus.

Overdrafts ir visvieglākā un ātrākā iespēja piesaistīt īstermiņa līdzekļus biznesam, turklāt overdraftam, atšķirībā no kredīta, netiek piemērota komisijas maksa par pieteikuma izskatīšanu un procentu maksājums tiek aprēķināts tikai par izmantoto aizdevuma daļu.

Populārākās overdraftam piemērotas situācijas

Overdrafts uzņēmēju vidū ir populārs aizņēmuma veids, jo tas ir ērts risinājums brīžos, kad par samērīgu maksu nepieciešams ātri iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus, turklāt par tiem jāmaksā tikai tad, kad tiek izmantots piešķirtais kredīts.

Overdraftam piemērotās situācijas ir dažādas un atkarīgas no uzņēmuma darbības jomas. Piemēram, tirdzniecības uzņēmumam rodas iespēja iepirkt preču partiju par īpaši izdevīgu cenu. Ja tādā brīdī uzņēmuma kontā preču iegādei nepieciešamās summas nav, populāri ir izmantot overdraftu. Cita situācija. Uzņēmumam tuvojas regulāro maksājumu izmaksai noteiktais datums, bet pasūtītāji vēl nav norēķinājušies par iegādāto preci vai pakalpojumiem. Arī šādā gadījumā populāri ir izmantot overdraftu, lai laikā norēķinātos ar darbiniekiem vai citiem partneriem, nebojājot uzņēmuma tēlu. Vēl viena tipiska situācija. Uzņēmums paplašinās un atver jaunu filiāli, bet tam nepietiek līdzekļu reklāmas kampaņai. Arī šādās situācijās ir populāri izmantot overdraftu, jo pēc iespējas ātrāk sākta reklāmas kampaņa ļaus ātrāk piesaistīt klientus un līdz ar to stabilizēt un audzēt finanses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pabeiguši darbu pie Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.

Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likuma grozījumi.

Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru