Picērijas «Pica Lulū» pārvaldītājs un franšīzes turētājs «Later LTD» investējis 40 000 eiro jaunas mobilās lietotnes un «picu pogas» izveidē, pastāstīja kompānijas direktore Maija Zariņa.

Viņa sacīja, ka jaunā «Pica Lulū» mobilā lietotne un «picu poga» būs pieejamas šogad novembra beigās vai decembra sākumā. Zariņa skaidroja, ka mobilā lietotne un «picu poga» būs saistītas.

Plānots, ka jaunais risinājums paātrinās klienta pasūtījuma procesu - klients ar pāris «picu pogas» klikšķiem varēs veikt pasūtījumu, ko saņems 49 minūšu laikā uz norādīto adresi. Viņa piebilda, ka «picu pogu» varēs iegādāties «Pica Lulū» mājaslapā par 15 eiro, veicot pirmo pirkumu.

Paredzēts, ka «picu pogā» saglabāsies veiktais pasūtījums. «Ja klientam patika iepriekš veiktais pasūtījums, ar pāris klikšķiem «picu pogā» saņems to pašu pasūtījumu, ko veica iepriekš,» sacīja Zariņa. Lai izvairītos no situācijas, kad «picu poga» tiek netīšām nospiesta, pasūtījums būs jāapstiprina viedtālrunī, proti, ja pasūtījums viedtālrunī netiks apstiprināts, pasūtījums netiks piegādāts.

Kādā Pļavnieku dzīvoklī atklāta picu ceptuve, kas ilgstoši darbojusies nelegāli un savu produkciju izplatījusi vairākos nelielos Rīgas veikalos. Picu cena veikalos bijusi no 50 santīmiem līdz latam.

Kā Db.lv skaidro Pārtikas veterinārā dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene, dienests ilgstoši nespēja noteikt picas ražotnes atrašanās vietu, jo Uzņēmumu reģistrā norādītā adrese nesakrita ar faktisko ražotnes atrašanās vietu.

PVD Ekonomikas policijā vērsās 20. jūnijā. Likumsargu rīcībā nonāca pavadzīme, kas tika izņemta kādā Rīgas veikalā, kur PVD veica pārbaudi. Kā skaidro PVD Rīgas pilsētas vadītāja Ina Šubina, picu ražotnes pirms vairākiem gadiem bijusi reģistrēta citā adresē, bet pārcēlusies uz jaunu vietu, tāpēc to atrast nav bijis iespējams. PVD par soda apmēru spriedīs, kad saņems nepieciešamos dokumentus no policijas. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka PVD piemērotais sods varētu būt 300 līdz 3000 lati, konfiscējot produktus un darbarīkus.

Sākoties grilēšanas sezonai, Tex-Mex restorānu tīkls no 11. aprīļa visiem apmeklētājiem piedāvā iespēju «notiesāt» 1 kg smagu liellopu gaļas filejas steiku par to nemaksājot.

Steiks, kura vērtība esot 60 lati, ēdājam bez maksas tiek ar noteikumu, ka tas apēsts 10 minūtēs.

Ja steiks tiek apēsts 10 līdz 20 minūtēs, par to jāmaksā trešdaļa no steika vērtības, bet par vēl katrām papildus 10 minūtēm ēdājam jāpiemaksā papildus 10 lati.

Ja steiks apēsts stundas laikā vai ilgāk, vai arī vispār nav apēsts, par to jāmaksā pilna porcijas vērtība.

Jāpiebilst, ka steiks tiek pasniegts ar piedevām - frī kartupeļiem, svaigiem dārzeņu salātiem un tomātu mērci, kas arī ir jāapēd noteiktajā laika periodā.

Piedaloties akcijā, šāda steika porcija ir jāapēd vienam cilvēkam.

Līdzīgas steiku ēšanas akcijas notiekot Amerikā, kur tās iemantojušas lielu popularitāti, it īpaši Teksasā un Meksikas reģionos, kur tiek piekoptas ļoti stingras ēdienu grilēšanas tradīcijas un Tex-Mex kultūra.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Stārtapu konference TechChill Baltics 2016 atgriežas 11.februārī, piedāvājot nozares līderu pieredzes stāstus un iespēju vienuviet satikt tehnoloģiju uzņēmējus, investorus un medijus no Eiropas un ASV. No šodienas ir atvērta pieteikšanās stārtapu piču cīņai, kas aizsāksies 10.februārī un dienu vēlāk ļaus labākajiem prezentēt savu ideju uz lielās TechChill Baltics 2016 skatuves 400 cilvēku auditorijas priekšā.

Pieteikšanās atvērta līdz 18.janvārim, pieteikuma forma atrodama šeit: https://www.f6s.com/techchillbalticspitchbattle2016/apply.

Piču cīņa ir nozīmīga konferences sastāvdaļa, starp tās laureātiem ir tādi stārtapi kā infogr.am, Bliu Bliu, TrackDuck un Edurio.

Šogad, kad konference svin piecu gadu jubileju, tā nes arī jaunu formātu tradicionālajai piču cīņai. 10 perspektīvākās komandas, kas pieteiksies cīņai, tiks izvēlētas dalībai TechHub Riga akadēmijā, kas norisināsies 10.februārī un sniegs komandām vienas dienas apmācības pičošanā, produkta vai pakalpojuma attīstībā un mārketingā. Dienas noslēgumā akadēmijas mentoru panelis, ko veidos pieredzējuši industrijas eksperti, 5 labākos stārtapus virzīs fināla piču cīņai 11.februārī uz TechChill Baltics 2016 skatuves.

Baltijas valstu picu cienītājus gaida pārsteigums – drīzumā pārtikas produktu tirgū parādīsies konusveida picas.

Uzņēmums Uvic, kas Igaunijā pazīstams kā pelmeņu un citu pusfabrikātu produktu ražotājs sadarbībā ar Spānijas kompāniju Coneinn februārī uzsāks jauna produkta – konusveida picas piegādi – Baltijas valstu tirgū.

Uvic izpilddirektore Valentīna Musarova uzsver, ka, neskatoties uz to, ka konusveida picu jau 1983.gadā izveidoja ASV iedzīvotājs Džozefs Iss līdz šim šis produkts nav ticis plaši izplatīts. Vēl jo vairāk, lielāka daļa Baltijas valstu iedzīvotāji, kas nav profesionāli saistīti ar picas ražošanu, par šādu picu nav zinājuši iepriekš. V.Musarova informēja, ka konusveida pica varētu konkurēt ar hamburgeriem un pīrāgiem, jo šādas formas picu būtu iespējams daudz vieglāk notiesāt jebkurā vietā.

SIA "Mozzo Pizza" radījusi jaunu zīmolu "Cepampicas", kas ir atbilde šobrīd esošajai krīzei, kura būtiski iespaidojusi arī picērijas apgrozījumu, pēdējā mēnesī samazinoties par vismaz 30%.

"Lai izdzīvotu, mums ir jāpielāgojas. Šobrīd strādājam faktiski tikai uz piegādes pasūtījumiem, izmantojot "Wolt" un "Bolt" piegādes servisa pakalpojumus, tomēr ar to ir par maz, jo klientu uz vietas praktiski vairs nav. Jau kādu laiciņu domājām realizēt šādu ideju – sagatavot picu picērijā no tām pašām izejvielām, bet cepšanu atstāt klienta rokās - klients picu pabeidz cept mājās. Lēmumu par "Cepampicu" radīšanu pasteidzināja Covid-19 krīzes iestāšanās," stāsta SIA "Mozzo Pizza" valdes loceklis Edijs Masaļskis.

Viņš teic, ka, klientam izvēloties "Cepampicas", ir vairāki ieguvumi: pica būs vienmēr karsta, cena būs draudzīgāka un pastāv iespēja picu pašam papildināt ar mājās esošajiem produktiem, lai tie neaizietu bojā.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Pirmās Tukuma picērijas saimnieks - tā par sevi var teikt Kaspars Liepa. Viņš sadūšojās krīzes laikā mazpilsētā atvērt vēl vienu ēstuvi pēc ārzemēs noskatīta parauga.

Kaspars stāsta, ka 2001. gadā devies kā brīvprātīgais strādāt uz Zviedriju. Jauniešu populārākais ēdiens tur ir pica. Ar kādas picērijas saimniekiem viņš bija pat iedraudzējies, iepazinis viņu darbu un nodomājis, ka picu cepšana būtu jauka nodarbe. Pēc atgriešanās Latvijā picu ideja atkāpusies, bijuši citi darbi. Taču 2008. gadā, krīzes laikā, šie darbi apsīkuši. Kā par labu iespēju Kaspars atcerējies picu cepšanu. Viss sācies ar nelielas telpas nomu pilsētas centrā, un toreiz viņš izlēma cept picas tikai līdznešanai. Jau pirmajā dienā atnācis tik daudz ļaužu, ka bijis skaidrs - šī biznesa ideja ir īstā. Jau pēc gada ienākumi ļāvuši viņam paplašināt telpas, kuras tieši tobrīd atbrīvojās blakus ceptuvītei.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek gatavotas zīmola Pica Lulū picas!

Kompānija ir dibināta 1994. gadā un patlaban picas tiek gatavotas 10 Pica Lulū struktūrvienībās. Pagājušajā gadā atvērta viena picērija – tirdzniecības centrā Jugla un renovēta vēl viena no vecākajām picērijām uz Jūrmalas šosejas. «Kopumā gan uz attīstību Latvijas tirgū skatāmies mēreni, jo tirgus ir ierobežots, tādēļ šeit nemēģinām strauji skriet uz priekšu, jo mums ir svarīgi nesamazināt produkcijas kvalitāti. Līdz ar to mūsu nākamie attīstības soļi vairāk ir vērsti uz ārzemēm,» stāsta SIA Later LTD Klientu servisa vadītājs Lauris Kokins.

Viņš skaidro, ka kompānija skatās uz iespējām Baltijā un citās Eiropas valstīs. «Pagaidām esam tikai Latvijā, bet strādājam, lai izietu ārpus tās,» viņš uzsver.

Noslēgusies IT un start-up konference TechChill Baltics 2015, kurā tika izteikti ekspertu padomi biznesa izaugsmē un vadībā, notika robotu cīņas un piču jeb biznesa ideju konkursa uzvarētāja Edurio apbalvošana, informē konferences rīkotāji.

TechChill Baltics Rīgā norisinājās pulcēja vairāk nekā 300 start-up, ekspertus, tehnoloģiju entuziastus, investorus, studentus un medijus no Baltijas, Skandināvijas, Lielbritānijas un ASV. Konferenci atklāja Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt TechChill Baltics īpašo viesu statusā bija Robotu Skolas robotizētie sumo cīkstoņi, kas ar panākumiem ir triumfējuši All Japan Robot-Sumo Tournament sacensībās Japānā. Tiešraidē konferenci skatījās ap 3000 interesentu.

Šogad konferences tēma bija start-up izaugsme (growth-hacking) un vadība, apkopojot ekspertu pieredzes stāstus un padomus, kā veicināt sava uzņēmuma attīstību. Akseleratora Techstars London vadītājs Džonatans Bredfords sniedza ieskatu stārtapu veiksmes pamatos, kā nozīmīgu uzsverot stārtapu elastīgumu, komandas spēcīgumu un tirgus pieprasījumu. Savukārt Džordžs Berkovskis, kādreizējais Hailo attīstītājs, ieteica start-up aizmirst par pēkšņiem vienas nakts veiksmes stāstiem un tā vietā sekmēt ilglaicīgu attīstību un produkta kvalitāti un nozīmību. Iespējas ir globālas un vienīgais, kas mūs attur, ir mūsu ambīcijas, norādīja Deivids Brauns, Ve Interactive vadītājs, iesakot pārvarēt bailes un doties iekarot starptautiskos tirgus jau pirmsākumos.

Sekojot koronavīrusa izplatībai un novērojot, ka cilvēki izvairās no uzturēšanās sabiedriskās telpās, par ko liecina arī pieaugošais piegādes apjoms uz mājām un birojiem, Pica Lulū pieņēmusi lēmumu pasūtījumus var veikt tikai caur mājaslapu, uzreiz veicot apmaksu,

"Pieaugot darba apjomam mūsu 17 picērijās un redzot vīrusa "COVID-19" izplatības situācijas nopietnību, pieņēmām lēmumu par pāreju uz bezkontakta norēķinu darījumiem, lai pasūtījumu maksimāli ātri un droši atdotu klientam. Tādējādi, lai pasūtītu picu uz biroju vai mājām, vispirms mājaslapā jāveic priekšapmaksa. Secinājām, ja klientam, saņemot picu mājās vai birojā, jāmaksā skaidrā naudā, vai izmantojot bankas termināli, tas aizņem vairāk laika un lieki paildzina savstarpējo kontaktu ar mūsu darbinieku. Tāpat ir izstrādāta droša bezkontakta pasūtījuma nodošana klientam - pasūtījumu atstājot uz īpaša paliktņa pie namdurvīm, iepriekš informējot klientu par piegādes tuvošanos. Uzņēmums ļoti atbildīgi izturas pret visiem piesardzības ieteikumiem, un rūpes par darbinieku un klientu drošību ir pirmajā vietā," stāsta Pica Lulū direktore Maija Zariņa.

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Kopš vasaras Z. A. Meierovica bulvārī, Rīgā, mājo picērija Mozzo Pizza, kura piedāvā atšķirīgu apkalpošanas koncepciju; par franšīzes iegādi interesējas Dienvidkorejā.

Picērijā katrs apmeklētājs var ļauties iedvesmai un meistarot picu pats, eksperimentējot ar dažādām sastāvdaļām, turklāt pie kārotās maltītes tikt var ātri, jo picas cepšanas laiks ir īsāks nekā citās ēstuvēs.

Mozzo Pizza īpašnieks Edijs Masaļskis ēdināšanas biznesā nav iesācējs, trīs gadus viņš ir vadījis picēriju Bandito Pizza Tukumā, bet četrus gadus pārvaldījis trīs ātrās ēdināšanas restorānus Subway Rīgā. «Tukumā tirgus bija salīdzinoši neliels, turklāt arvien vairāk tukumnieku pārcēlās strādāt uz Rīgu un pilsēta pārvērtās par sava veida guļamvagonu, tāpēc picērijas attīstībai neredzēju potenciālu. Arī pašam kļuva neinteresanti strādāt vietā, kurai nesaskatīju izaugsmes iespējas,» savu pirmo uzņēmējdarbības pieredzi raksturo E. Masaļskis.

Vācijas pārtikas uzņēmums atsaucis deviņus miljonus saldētu picu, jo kāds cilvēks, kožot vienā no picām, nolauzis zobu uz metāla gabaliņa. Klientiem, kuri iegādājušies picas, uzņēmums piedāvā saņemt iztērēto naudu atpakaļ, ziņo thelocal.de.

Wagner, saldētās pārtikas ražotājs, ieteicis klientiem neēst tā produktus ar nosaukumiem Big pica vai Backfrische, jo tajos atrasti metāla gabali.

Tiek uzskatīts, ka picās iekļuvuši gabali no ražošanas aprīkojuma.

Viens no picu pircējiem, ēdot produktu, ieguvis divus centimetrus lielu metāla gabalu savā mutē un palicis bez zoba. Kāda sieviete informējusi Wagner, ka, gatavojoties ēst picu, pamanījusi tajā lausku.

Patērētāju «sargsuņa» pārstāve Barbara Šrotere akcentējusi, ka metāla gabali var bojāt kuņģi un zarnas, kā arī barības vadu.

Ilgo darba stundu un zemā atalgojuma dēļ recesijas skartie itāļi vairs nevēlas kļūt par picu darītājiem, vēsta metro.co.uk.

Valstī trūkstot apmēram 6 tūkstoši pizzaioili, kuriem būtu jāpiepilda itāļu vēlme pusdienās baudīt šo valstī iecienīto ēdienu, informējusi Itālijas uzņēmumu federācija FIPE.

«Neskatoties uz ekonomisko krīzi un bezdarbu, ir sarežģīti atrast darbiniekus,» norādījusi federācija.

Itāļi pilsētās, piemēram, Romā, Milānā un Turīnā, izvairoties no svīšanas pie karstām krāsnīm, pat neraugoties uz ilgtermiņa recesiju un faktu, ka jauniešu bezdarbs sasniedz 35 procentus.

Alessandro Rossi , kurš vada picērju Romā, stāstījis: «Itāļu domāšanas veids ir, ka būt picu darītājam ir pazemojoši, tas ir roku darbs.Jauni itāļi grib sev 40 tūkstošus eiro vērtas automašīnas un valkāt skaistas drēbes, bet viņi nav gatavi strādāt.»

Rīgas centrā, Baznīcas ielā atklāts jauns itāļu virtuves restorāns Italissimo. 700 kvadrātmetrus lielais restorāns izvietots divos stāvos un vienlaicīgi spēj uzņemt ap 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem galvenokārt itāļu, kā arī citu Vidusjūras valstu virtuves ēdienus.

Restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru īpašnieki neatklāj.

Italissimo ir tapis atbilstoši Itālijas interjera tradīcijām. Arī ēdienkartē dominē tradicionālie itāļu virtuves ēdieni. Piemēram, restorāns piedāvā melno trifeļu picu, astoņkāja karpačo picu un tīģergarneļu karpačo picu. Vienlaikus tiks piedāvāti arī Latvijas un citu Eiropas valstu sezonālie ēdieni. Pārskatāmā nākotnē restorānā plānots ieviest arī branču.

Restorāna «sirds» ir picas krāsns, ko pēc pasūtījuma būvēja itāļu ģimene – tēvs un dēls no Rimini pilsētas, kuri ir mūrnieki jau trešajā paaudzē. Tur ir arī ar malku kurināms grils.

Vīnziņa Reiņa Sneidzes veidotā vīna karte lielākoties aptver Itālijas vīnu sortimentu.

No septembra vidus Rīgā ir atvērta pirmā automatizētā diennakts picērija, informē The Pizza Mood” idejas autors un realizētājs Andris Pētersons.

“Pirmajā automatizētajā picērijā apvienojam visas modernā rīdzinieka vēlmes, proti, iespēju baudīt restorāna cienīgu, uz vietas gatavotu, augstas kvalitātes picu, vienlaikus netērējot daudz laika ēdiena pasūtīšanas un piegādes procesam. Mēs izmantojam viedo tehnoloģiju sniegtās iespējas, tai skaitā patentētu picas pagatavošanas krāsni. Apmaksas brīdī picērijas automāts ievieto izvēlēto picu krāsnī. Kad tā ir gatava, pica tiek ievietota kartona kastē un izsniegta klientam. Viss process kopā aizņem trīs minūtes,” stāsta A. Pētersons.

Viņš uzsver, ka picu sagataves netiek saldētas, bet uzreiz piegādātas picērijai, kur tās glabājas īpašās aukstuma kamerās.

SIA "Pizza Vending Machine", kas pārvalda zīmola "Let's Pizza" tirdzniecības vietas, picu automātos šogad plāno investēt aptuveni vienu miljonu eiro, atklāja uzņēmuma valdes loceklis Valts Grīnbergs.

Vienas automatizētās picu cepšanas iekārtas uzstādīšana izmaksā aptuveni 27 000 līdz 30 000 eiro, un tuvākajā laikā plānots to skaitu Latvijā palielināt par 30. Patlaban uzņēmumam ir 15 picu automāti, no kuriem seši sākuši darbu.

"Let's Pizza" automāti pašlaik atrodas tikai Rīgā, taču tuvākajā laikā tos plānots izvietot arī citās Latvijas pilsētās.

Taujāts par uzņēmuma darbības pirmo gadu, Grīnbergs sacīja, ka "Pizza Vending Machine" pārstāv "Let's Pizza" franšīzi Baltijā, un pašlaik uzņēmums ved sarunas ar potenciālajiem parteriem par izejvielu izgatavošanu Latvijā. Tāpat "Let's Pizza" plāno paplašināt marketinga plānu un tirgu Skandināvijas valstīs.

ASV pārtikas kompānija Kraft Foods piekritusi pārdot ASV un Kanādas saldēto picu biznesu kompānijai Nestle par 3.7 miljardiem ASV dolāru, tādējādi iegūstot naudu, lai palielinātu piedāvājumu saldumu ražotāja Cadbury iegādei, ziņo Bloomberg.

Šveicē bāzētā Nestle paziņojusi, ka tā vairs nepretendē uz Cadbury iegādi.

Iegādājoties Kraft ASV un Kanādas picu biznesu, Nestle iegūs tādus zīmolus kā DiGiorno, Tombstone, California Pizza Kitchen un citus. Šveices kompānija paziņojusi, ka tagad tā būs tirgus līdere 37 miljardu ASV dolāru vērtajā ASV saldēto picu tirgū.

Db.lv jau vēstīja, ka Nestle tikko piekrita pārdot savu oftalmoloģisko līdzekļu ražošanas un pētniecības kompānijas Alcon daļu Šveices zāļu ražotājam Novartis par 28.1 miljardu ASV dolāru.

Kompānija Kraft Foods, kas pārņēma saldumu ražotāju Cadbury un pārdeva saldēto picu biznesu, paziņojusi par būtisku pirmā ceturkšņa tīrās peļņas pieaugumu, ziņo MarketWatch.

Pasaulē otrās lielākās pārtikas kompānijas tīrā peļņa bijusi 1,88 miljardi ASV dolāru. Tajā pašā periodā pirms gada kompānija nopelnīja 660 miljonus ASV dolāru.

Ieņēmumi pieauguši par 26% līdz 11,3 miljardiem ASV dolāru.

Kraft vadītāja Irēne Rozenfelde (Irene Rosenfeld) norādījusi, ka dārgais Cadbury pārņemšanas darījums ir bijis pareizs solis. «Mūsu pirmā ceturkšņa rezultāti ir pirmais pierādījums mūsu nākotnes potenciālam kopā ar Cadbury,» viņa akcentējusi.

Kā raksta MarketWatch, Vorens Bafets, kura Berkshire Hathaway ir Kraft lielākais akcionārs, kritizēja Cadbury pārņemšanas darījuma summu - 19 miljardi ASV dolāru, kā arī Kraft lēmumu pārdot strauji augošo DiGiorno un Tombstone picu biznesu kompānijai Nestle. Picu biznesu kompānija pārdeva, lai iegūtu finansējumu Cadbury iegādei. Viņš arī neesot apmierināts ar 26 miljonu ASV dolāru kompensāciju, kuru I. Rozenfelde saņēma 2009.gadā.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, otrdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.

Vecrīgā atklāta picērija Pizza Hut, trešdien informēja Kentucky Fried Chicken un Pizza Hut reģionālais vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Zandersons.

Picērijas izveidē ieguldīti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

K. Zandersons uzsvēra, ka, atverot Kentucky Fried Chicken, franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons sacīja, ka kopējais investīciju apmērs plānots miljons eiro. Kentucky Fried Chicken pirmā restorāna izveidē ieguldīti 250 tūkstoši eiro un arī Pizza Hut izveidē – tikpat, tādēļ pagaidām rezervē paliek pusmiljons eiro. Nākotnē paredzēts turpināt restorānu attīstību, taču sīkāku informāciju K. Zandersons neizpauda.

Pizza Hut galvenā iezīme ir picas, kas gatavotas pēc amerikāņu tradīcijām un ceptas īpašā pannā. Ņemot vērā franšīzes kompānijas nosacījumus, saldētā mīkla picas pamatnei tiek vesta no Francijas, savukārt dārzeņi – no Polijas.