Meža īpašnieku biedrība ir nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Vēstulē tiek atgādināti argumenti, kas apliecina nepieciešamību saglabāt atbalstu lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai un nesamazināt Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam projektā apmežošanai paredzēto finansējuma apjomu. „Meža īpašnieku biedrība pēdējā laikā ir saņēmusi vairākas vēstules, kurās ir pausts gan tiešs atbalsts biedrības iepriekš izteiktajam viedoklim par atbalsta nepieciešamību lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, gan sniegti papildus argumenti apmežošanas pozitīvajiem ekoloģiskajiem apsvērumiem. Īpaši vēlamies norādīt uz Eiropas zemju īpašnieku organizācijas (ELO) 19.09.2006. vēstuli un Pasaules Dabas Fonda 12.09.2006. vēstuli”, teikts Meža īpašnieku biedrības vēstulē Zemkopības ministram. Meža īpašnieku biedrība uzsver, ka Latvijas klimatiskie un augsnes apstākļi nodrošina meža dabiskai ieaugšanai labvēlīgus apstākļus. Lauksaimniecībā neizmantotās zemēs bieži jau pirmajos gados pēc apstrādes pārtraukšanas sāk veidoties meža ekosistēma. Nekontrolēta procesa ietvaros veidojas neproduktīvas mežaudzes un krūmāji. Atbalsts lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai ļautu veidot produktīvas, saimnieciskiem un ekoloģiskiem mērķiem atbilstošas mežaudzes, jo pašreizējais Lauku attīstības programmas projekts paredz atbalstu ne tikai stādīšanai, bet arī jauno mežaudžu kopšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Meža īpašnieku biedrība lūdz saglabāt atbalstu apmežošanas pasākumiem un nesamazināt Lauku attīstības programmas 2007.-2013. projektā apmežošanai paredzēto finansu apjomu.

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

«Šā gada pavasarī, uz Zviedriju saskaņā ar agrāk noslēgto vienošanos piegādāsim 0.6 miljonus egļu stādu,» stāsta Latvijā lielākā koku stādu audzētāja valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns. Viņš norādīja, ka šīs piegādes nekādi neietekmēs egļu stādu pieejamību Latvijā un vēl jo vairāk neradīs to deficītu. «Pretēji pēdējā laikā dzirdētām bažām par koku stādu deficītu, LVM joprojām stādīšanai 2006. gada pavasarī ir nepārdoti stādi un mežu īpašnieki un apsaimniekotāji tos joprojām var iegādāties,» uzsver G. Grandāns. Viņš gan nekonkretizēja, cik daudz joprojām — marta sākumā — teju vai pusotru mēnesi pirms mežu stādīšanas — vēl ir nepasūtītu stādu daudzums, vien norādīja, ka pietikšot visiem. G. Grandāns arī norāda, ka pēdējos gados Latvijā mežu atjaunošana nenotiek tikai stādot vai sējot, kā savulaik padomju laikos, bet piemērotos augsnes apstākļos meža apsaimniekotāji izvēlas arī dabisko atjaunošanu Vienlaikus G.Grandāns aicina tomēr labāk izvēlēties stādīšanu, jo visi «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavās audzētie priežu stādi un lielākā daļa egļu stādu ir audzēti no selekcionēta sēklu materiāla un atbilst kategorijai «uzlabots». «Šādi stādi meža apsaimniekotājam nākotnē ļauj cerēt uz līdz pat 20% lielāku cērtamās koksnes apjomu un būtisku tās kvalitātes uzlabojumu, turklāt selekcionēta mežaudze arī ciršanas vecumu sasniedz līdz pat desmit gadus ātrāk,» skaidro G. Grandāns. Savu teikto viņš pamato ar to, ka par to liecina mežzinātnes institūta Silava apmēram 30 gadu pētījumu rezultāti par meža sēklu plantāciju pēcnācēju augšanas gaitu. G. Grandāns gan atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, vai citas kokaudzētavas iecerējušas koku stādus piegādāt Zviedrijai vētrā izpostīto mežu atjaunošanai. Latvijas lielākais stādaudzētājs valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» šajā sezonā realizācijai izaudzēts 36 milj. stādu. Latvijā izaudzētie koku stādi var būt tieši tāda pati eksportprece kā koksne un tās izstrādājumi, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, turklāt stādu audzēšanas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Skandināvijas valstīs.

Inovatīvi risinājumi komplektā ar jaunākajām tehnoloģijām koku stādu audzēšanā LVM Sēklas un stādi ļauj ne tikai efektivizēt šo procesu, bet arī piemānīt dabu.

Faktiski tieši jauno tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu un arī kopā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem radītu preparātu dēļ tieši koku stādu audzēšanā, kā arī uzglabāšanā Latvijas lielākais sēklu un stādu audzētājs LVM Sēklas un stādi spējis palielināt ražošanas apjomus, produktivitāti, savus produktus arī eksportēt uz Zviedriju un Lietuvu.

«Faktiski var uzskatīt, ka ar tā dēvētā īsās dienas un garās nakts režīma palīdzību tiek piemānīta daba - stādi -, kuri tiek stimulēti noteiktām darbībām, nezaudējot kvalitāti un vienlaikus samazinot brāķa procentu,» skaidro LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš atzīst, ka gan egles, gan arī priedes stādiem šāds dienas un nakts režīms veicina dažādus stādu audzēšanas procesā nepieciešamus no diennakts fotoperioda atkarīgus bioloģiskos efektus. Egles ietvarstādu strauja augšana notiek garās dienas laikā, kad tie vairāk aug garumā, taču nenostiprina sakņu sistēmu, bet, «ieviešot nakti no 17 vakarā līdz 8 rītā», stādi saprot, ka iestājies rudens, un vairs neaudzē garumā stumbru, bet gan cenšas nostiprināt sakņu sistēmu. «Tas ir būtiski egles stādiem, jo tādējādi daudz īsākā laikā nekā dabīgā ceļā tiek panākta egļu sakņu sistēmas nostiprināšana komplektā ar izlīdzinātu stādu augumu,» stāsta G. Grandāns. Savukārt priedes stādiem šāda režīma maiņa ir vēl nozīmīgāka, jo pirmajā gadā priedes stādam ir tā dēvētās mīkstās jeb juvenilās skujas, un tikai otrajā dzīves gadā tās aizstāj cietās skujas. «Ievietojot priedes stādus garās nakts režīmā, tie fizioloģiski uzvedas kā ziemā, bet, ieslēdzot dienas režīmu, tie sāk uzskatīt, ka ziema ir beigusies, un sāk veidot īstās skujas,» stāsta G. Grandāns. Viņš nenoliedz, ka, izmantojot šo dienas (vasaras) un nakts (ziemas) režīma tehnoloģiju, un panākt vienmērīgāku stādu augumu, kas ir būtiski stādu šķirošanā un pārdošanā.

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

«Dažādiem klienti ir dažādas vēlmes un prioritātes, ir tādi, kuriem svarīgākais ir nevis attālums vai cena, bet gan kvalitāte,» skaidro valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns. Viņš norāda, ka ir klienti, kuri, piemēram, pēc stādiem brauc uz Strenčos esošo struktūrvienības kokaudzētavu no Ventspils, kaut arī šiem klientiem ir tuvākas kokaudzētavas. Lielākoties, pēc G. Grandāna novērojumiem, koku stādus pasūta, izvēloties tos pēc stādaudzētavu attāluma. «Tāpat kā ragavas jātaisa vasarā, bet rati ziemā, tā arī koku stādi, ar kuriem īpašnieks vēlas apmežot konkrētu platību, ir jāpasūta vismzz gadu iepriekš,» tā G. Grandāns atbild uz jautājumu par iespēju brīvi iegādāties koku stādus. Viņš uzsver, ka, piemēram, bērza stādus var izaudzēt 1 – 1.5 gadu laikā, bet eglei vajadzīgs garāks laiks, tāpēc ir būtiski, lai vajadzīgo stādu skaits tiktu pasūtīts. Turklāt dažādu institūciju savstarpējās komunikācijas trūkums, pēc G. Grandāna domām ir galvenais iemesls stādu deficītam, piemēram, lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai ir ES līdzfinansējums, bet, lai tiktu pie stādiem, tie jāpasūta iepriekš, līdz ar to ir gadījumi, kad ir projekts un tas ir realizējams, taču stādi nav savlaicīgi pasūtīti un kokaudzētavās lieku stādu, ko pārdot brīvā tirgū, vienkārši nav. Minēto iemeslu dēļ arī tiek lēsts, ka bērza stādu deficīts tikai šogad varētu būt ap 1 miljonu.

Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu vairākām meža nozares atbalsta programmām. Atbalsta saņemšanai varēs pieteikties lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību, kā arī mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā. Normatīvajā aktā norādīts, ka lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai paredzētā meža ieaudzēšanas likme ir 281,12 lati uz vienu hektāru. Savukārt ieaudzētās mežaudzes un dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanas un aizsardzības izmaksas divus gadus, ieskaitot tās pieņemšanas gadu, 98,39 Ls uz hektāru gadā. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 has mežaudzes ieaudzēšanai un kopšanai vienā gadā.Atbalstam mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību” paredzētā mežaudžu uzlabošanas likme ir 245,98 lati uz vienu hektāru. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 hektārus mežaudzes uzlabošanai vienā gadā. Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās paredzētā meža atjaunošanas likme ir 295,18 lati uz vienu hektāru. Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai ir paredzēts finansējums par mežaudžu ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantotās platībās, proti, platībās, kurās lauksaimnieciskā ražošana nav tikusi veikta (to vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ, un to neiekļauj augsekas sistēmā) vismaz vienu gadu pirms projekta ieviešanas – jaunaudzes ieaudzēšanas. Šajās platībās atbalsts nav paredzēts Ziemassvētku eglīšu stādījuma ierīkošanai, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Šogad AS Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi stādaudzētavās līdz oktobra vidum kopumā realizēti 44 miljoni meža stādu, no kuriem 9,4 miljoni eksportēti ārvalstu klientiem. 22,9 miljoni kociņu iestādīti LVM apsaimniekotajās platībās, un 11,7 miljoni – pārdoti vietējiem mežu apsaimniekotājiem, teikts paziņojumā medijiem.

Šogad jau eksportēto stādu apjoms ir pieaudzis, salīdzinot ar pērno gadu, kad tika eksportēti 8,8 miljoni stādu. «Daļu stādu vēl gada nogalē eksportēsim uz Zviedriju, kur klienti ievietos tos savās saldētavās nākamā gada pavasara realizācijai. Šogad pēc speciāla Igaunijas valsts mežu (RMK) pasūtījuma izaudzējām 1 miljonu priedes ietvarstādu Igaunijas mežiem,» stāsta LVM Sēklas un stādi direktora vietniece Laima Zvejniece.

LVM stādaudzētavās aug gan ietvaru, gan kailsakņu ar uzlaboto sakņu sistēmu priežu, egļu un bērzu stādi. No koku sugām eksportēta pamatā tiek egle, bet pēdējos gados nelielos apjomos uz Zviedriju un Igauniju tiek eksportēta arī priede, uz Lietuvu – hibrīdapse. Visvairāk stādu ārvalstu tirgum nāk no modernajām Podiņu un Strenču kokaudzētavām.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

«Ja mežu īpašnieki, atjaunojot agrāk izcirstās platības vai apmežojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes, savlaicīgi nepieteiks nepieciešamo stādu apjomu kokaudzētavās, tad Latvijā koku stādu deficīts ne tikai nemazināsies, bet pat pieaugs,» secina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Šādu secinājumu O. Žvagiņš pamato ar to, ka jauno ES programmu atbalsta pasākumu (2004. — 2007. gadam) dēļ papildus ik gadu varētu būt nepieciešami ap 7 miljoni stādu neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanai. Tiesa, šis apjoms var būt gan lielāks, gan mazāks, jo šobrīd neesot zināms, kam ES līdzfinansējums tiks prasīts vairāk — zemju apmežošanai, privātmežu īpašnieku apvienību veidošanai vai vēl kādiem citiem attiecīgās atbalsta programmas pasākumiem.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi sākot ar 1.augustu pārcelt Latvijas gāzes kotētās akcijas no Biržas Oficiālā uz Otro sarakstu, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos nosaka, ka sabiedrībai, kuras akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā sarakstā, ir jānodrošina, ka visā akciju kotēšanas laikā, brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekams skaits akciju - vismaz 25 % no biržā iekļauto akciju skaita, vai arī brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju kapitalizācijai jāpārsniedz 25 miljoni eiro. Šī prasības mērķis ir nodrošināt augstāku likviditāti Baltijas Oficiālā sarakstā.

Brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu un kapitalizāciju birža aprēķina divas reizes gadā - 30. aprīlī un 31. oktobrī. Ja Oficiālajā sarakstā kotētajam uzņēmumam tiek konstatēta neatbilstība Oficiālā saraksta kvantitatīvajām prasībām, tam tiek dots sešu mēnešu laiks novērst radušos neatbilstību.

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Viņš norādīja, ka šobrīd meža nozari ietekmē liela konkurence, ko rada tādi materiāli kā plastmasa, betons un metāls gan būvniecībā, gan mēbeļu un citu preču ražošanā, kā arī spiediens no sabiedrības puses par mežu izciršanu.

"Iedomājieties, katrs iedzīvotājs, vai tas būtu Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā, saka, ka viņam patīk staigāt basām kājām pa koka grīdu, nevis pa plastmasu vai betonu. Visiem tas patīk. Bet tad, kad runa ir par resursiem, tad katrs pilsonis Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā saka, ka mums nepatīk mežu izciršana," sacīja Pivorjūns, piebilstot, ka atšķirībā no citiem minētajiem materiāliem koks ir vienīgais, kas ir atjaunojams.

Valdība apstiprinājusi valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai.

Uz atbalstu varēs pretendēt gan fiziskas, gan juridiskas personas un priekšnosacījums atbalsta saņemšanai būs nodokļu parādu neesamība. Kopējais sabiedriskais līdzfinansējums Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros lauksaimniecības zemju apmežošanai ir 11.3 miljoni latu, ko paredzēts ieviest 2008.-2013. gadam.

Atbalstu varēs izmantot gan mežaudzes ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, gan dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai, tālākā perspektīvā saskatot koksnes kā atjaunojamo dabas resursa izmantošanu enerģētikā. Projektu menedžēs Lauku attīstības dienests sadarbībā ar a/s Latvijas Valsts meži.

Lai pievērstu uzmanību produktu kvalitātei un svaigumam, restorānu ķēde McDonald’s izveidojusi McDonald’s siltumnīcu, kurā tiks audzēti tomāti, salāti un dažādi garšaugi.

Siltumnīca, kas atradīsies pie McDonald’s restorāna Krasta ielā 101, durvis vērs šajā nedēļas nogalē. Tad arī notiks stādīšanas un sēšanas darbi. Ar profesionāla dārznieka palīdzību pirmajiem 30 McDonald’s restorāna viesiem būs iespēja iestādīt tomātu stādus, iesēt salātus un garšaugus. Gan stādi un sēklas, gan stādīšanai nepieciešamie darbarīki ikvienam būs pieejami siltumnīcā bez maksas.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Šā gada 8.februārī tika aizturēts Pārdaugavas dzīvokļa īpašnieks. Dzīvoklis atradās daudzstāvu mājas septītajā stāvā, un tā kratīšanas laikā tika secināts, ka miteklis ir pārvērsts par marihuānas audzētavu, Db.lv informēja RGPP pārstāve Sigita Pildava. Konfiscēti gan stādi, gan specializēta literatūra marihuānas audzēšanai.

2006. gada beigās RGPP KrPP 1.biroja 3.nodaļas redzeslokā nokļuva personu grupa, kura nodarbojas ar marihuānas audzēšanu realizācijas nolūkā. Par doto faktu tika veikti operatīvie pasākumi, kuru rezultātā tika noskaidrots, ka viena no marihuānas audzēšanas vietām ir Rīgā, Pārdaugavā, bet otra atrodas Kuldīgas rajonā. Turpinot veikt OMP tika noskaidrotas vairākas personas, kuras iesaistītas dotajā noziedzīgajā darbībā.

Šā gada 8.februārī tika aizturēts Pārdaugavas dzīvokļa īpašnieks. Dzīvoklis atradās daudzstāvu mājas septītajā stāvā, un tā kratīšanas laikā tika secināts, ka miteklis ir pārvērsts par marihuānas audzētavu.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, sadarbojoties ar citām policijas struktūrvienībām, aizturējuši astoņu personu grupu, kas ražojuši marihuānu, informē Valsts policija.

Noziedznieku grupā bija stingri sadalītas lomas - bija organizatori, investors, personas, kas atbildēja par audzētavu uzraudzīšanu un klientu piesaisti, kā arī dīleri un viens vīrietis, kurš pētīja marihuānas stādu uzvedību dažādās vidēs, lai optimizētu ražošanas procesu.

Divas audzētavas tika konstatētas Latgales reģionā, netālu no Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Viena no šīm audzētavām bija ierīkota kādā privātmājā, kura nebija cilvēku apdzīvota, bet otra kādā saimniecības ēkā netālu no privātmājas.

Savukārt trešā audzētava bija ierīkota kādā garāžā Rīgā. Šajā audzētavā izņemtie stādi un aprīkojums liecina, ka šī audzētava kalpojusi kā laboratorija, kurā pētītas marihuānas stādu augšanas īpašības. Šajā audzētavā atrastas web-kameras, ar kurām tiešsaistē bijis iespējams novērot stādus, dažādu šķirņu stādi, mikroskopi, kā arī dažādas vielas augšanas veicināšanai.

Līdz šim valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības "LVM Sēklas un stādi" Valmieras kokaudzētavā tika piedāvāts iegādāties stādus meža atjaunošanai, galvenokārt egles un priedes kailsakņu stādus. Taču kopš šā gada 26. aprīļa piedāvātais sortiments ir dažādojies, jo kokaudzētava uzsāk arī dekoratīvo stādu tirdzniecību, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Visi piedāvātie stādi ir audzēti AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās, galvenokārt Kalsnavā un Strenčos. Sortimentā ir gan skuju koku dekoratīvās formas, gan lapu koki, krūmi un liānas. Sortiments tiks gan atjaunināts, gan regulāri papildināts. Pastāv iespēja arī pasūtīt ko īpašu – kokaudzētavas darbinieki pasūtījumu nokomplektēs, izmantojot iespējas piegādāt stādus arī no Jelgavas un Pļaviņu kokaudzētavas, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

A/s Latfood sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām sācis kartupeļu stādīšanu.

Kopumā par kartupeļu audzēšanu, kas selekcionēti Ādažu čipsu ražošanai, uzņēmums noslēdzis sadarbības līgumus ar gandrīz 20 zemnieku saimniecībām. Šogad plānots iegādāties 11 tūkstošus tonnu kartupeļu, kas ir tikpat liels kartupeļu iepirkuma apjoms kā pērn.

«Sadarbībā ar ilggadīgiem sadarbības partneriem, atsevišķās zemnieku saimniecībās jau esam uzsākuši kartupeļu stādīšanas darbus, mainīgo laika apstākļu dēļ šogad darbi notiek nedaudz lēnāk kā pērn. Neskatoties uz to, esam optimistiski noskaņoti un jau tuvāko nedēļu laikā kartupeļu stādīšanas darbi tiks pabeigti,» informē Ilgvars Krūmiņš, AS Latfood agroservisa direktors.

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Lai novērstu bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību, stādīšanai ir jāizmanto vesels stādāmais materiāls, ko apliecina fitosanitārais dokuments – augu pase, kā arī dārzos jāveic profilaktiskie pasākumi, atgādina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Augu pase apliecina, ka stādus ir pārbaudījuši attiecīgās valsts (Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts) par augu aizsardzību atbildīgais dienests un šie stādi nav inficēti ar karantīnas organismiem. Bakteriālo iedegu saimniekaugiem augu pasē jābūt ZP atzīmei, kas norāda, ka stādi audzēti aizsargzonā vai citā valstī esošas speciālas buferzonas teritorijā. Ja saimniekaugu stādus tirgo pa vienam, augu pasei jābūt klāt pie katra stāda. Ja augus tirgo lielākās partijās, augu pase jāpievieno katrai partijai (uz augu pases jābūt uzrakstītam stādu daudzumam). Tas pats attiecas uz citu pavairošanas materiālu (potcelmiem, potzariem, spraudeņiem).

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.