Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Koku stādu noliktavu paplašināšanā, kā arī stādaudzētavās a/s Latvijas valsts meži šogad ieguldīs aptuveni 2 milj. Ls, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

«2011. gada uzdevums ir papildus uzbūvēt stādu noliktavas, kas ļautu jau rudenī sagatavot nākamajai sezonai lielāku stādu daudzumu un tad nodrošināt to ritmiskas piegādes pavasarī, kas nav iespējams, ņemot pavasarī stādus no lauka,» uzsver Latvijā lielākā koku stādu audzētāja, valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns.

Viņš norāda, ka gan Podiņu, gan Strenču kokaudzētavā paredzēts komplekss, kur bez stādu glabātavām ir arī paredzētas telpas stādu šķirošanai.

«Tādējādi jaunajās stādu noliktavās varēs uzglabāt vēl papildus 15 milj. stādu salīdzinājumā ar tiem 13 milj., ko varam uzglabāt jau esošajās,» norāda G. Grandāns. Viņš piebilst, ka tādējādi noliktavā varēs glabāt aptuveni pusi no kopējā izaudzēto stādu daudzuma, jo šogad kopējais stādu apmērs sasniedzis 43 miljonus gabalu, bet turpmāk plānots realizēt vairāk nekā 50 milj. stādu gadā. Pēc G. Grandāna sacītā, glabātavās uzglabāto stādu kvalitāte ziemā saglabājas nemainīga un samazinās to zudumi salīdzinājumā ar to, ja stādi ziemo lauka poligonos.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Kaut arī ik gadu tiek izaudzēts arvien vairāk koku (bērzu, priežu) stādu, tomēr brīvā tirdzniecībā tie nav pieejami un to deficīts tiek prognozēts arī perspektīvā. To atzīst vairāku aptaujāto kokaudzētavu speciālisti atbildot uz Db jautājumu par iespēju iegādāties bērza vai egles stādus platību apmežošanai. Potenciālie apmežotāji tiek aicināti noslēgt līgumus par stādu pirkšanu nākošpavasar, jo šī apmežošanas sezona ir tikpat kā galā. Nepašaubāmi, kādu stādu brīvā tirdzniedcībā var iegādāties var tomēr to apjoms ir niecīgs. Vienīgā iespēja, cerēt, ka kāds no pasūtītājiem nebūs paņēmis visus stādus, cik iepriekš pasūtījis. «Latvijā ir izveidojies apburtais loks — kokaudzētavu jaudas ļauj kāpināt bērzu, egļu, priežu stādu audzēšanas apjomus, taču nav garantijas, ka būs to pircēji, bet mežu īpašnieki tos savlaicīgi nepasūtot, tāpēc tad kad vajag, tos nevar brīvi nopirkt,» secina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš norāda, ka šogad visās kokaudzētavās pārdošanai izaudzēti ap 38 milj. stādu, no kuriem 21 milj. valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži kokaudzētavās. Lai gan kopējais izaudzēto stādu apjoms ir lielāks nekā iepriekšējos gados, tomēr joprojām ir jūtams bērzu un nedaudz arī egļu stādu deficīts. To, ka stādi ir deficīts, rāda pērnā gada pieredze, kad Sapard lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas programmas 3. un 4. kārtas ietvaros tikai šī iemesla dēļ palika nerealizēti projekti apmēram par 1700 ha apmežošanu, jo pietrūka ap 3.6 milj. bērzu stādu, atzīst O. Žvagiņš. Viņaprāt, ir apsveicami, ka pēdējos gados strauji izdevies palielināt bērza stādu audzēšanu, it īpaši situācijā, kad padomju laikos bērzu stādi Latvijā vispār netika audzēti. Tiesa, satraukumu rada egļu stādu audzēšanas kritums, kaut arī atzīst, ka daudzi mežu īpašnieki atjaunošanai neizmanto kokaudzētavas stādus, bet gan atļauj izcirstajām platībām aizaugt un pēc tam veic to kopšanu. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors uzsver, ka kokaudzētavas audzē stādus galvenikārt pēc pasūtījuma, jo nevēlas riskēt audzējot stādus, kurus nenopērk, un tad visi ieguldījumi un 3 — 4 gadu darbs ir jānoraksta zaudējumos. Minēto iemeslu dēļ, O. Žvagiņš aicina meža īpašniekus, dodoties pēc ciršanas apliecinājuma kailcirtē, arī pieteikt stādaudzētavā, cik daudz stādu vēlēsies iegādāties nākamajās sezonās. Pēdējais termiņš, kad tiem, kuri šogad cirtīs mežu, savi pieteikumi stādaudzētavām būtu jāpiesaka, pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā stādu atkal nebūs.

Stādu audzētavas mērķtiecīgi attīsta eksportu, uzplaukst stādu tūrisms, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijā netālu no Latvijas robežas vairākas pašmāju stādaudzētavas atvērušas tirdzniecības vietu, kur realizē izaudzēto. Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs, stādu audzētavas Dimzas saimnieks Andrejs Vītoliņš zina teikt, ka cenu atšķirība ar Igauniju ir liela – pat divkārša, tāpēc Latvijas stādu audzētāji meklē iespējas tirdzniecībai kaimiņvalstīs. Tiesa, ir nedaudz produktu grupu, kur cenu atšķirības gandrīz nav. Pēdējos gados daudz tiek strādāts pie nozares popularizēšanas, piemēram, Siguldā regulāri notiek Stādu parāde. A. Vītoliņš stāsta, ka īpaši tiek strādāts, lai piesaistītu igauņu tūristus, un tad, kad viņi atbrauc, tālāk reklāma ir «no mutes mutē, pat presei nav jāstrādā». Pietiekot ar to, ka radīta laba reputācija Latvijas augiem.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

«Šā gada pavasarī, uz Zviedriju saskaņā ar agrāk noslēgto vienošanos piegādāsim 0.6 miljonus egļu stādu,» stāsta Latvijā lielākā koku stādu audzētāja valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns. Viņš norādīja, ka šīs piegādes nekādi neietekmēs egļu stādu pieejamību Latvijā un vēl jo vairāk neradīs to deficītu. «Pretēji pēdējā laikā dzirdētām bažām par koku stādu deficītu, LVM joprojām stādīšanai 2006. gada pavasarī ir nepārdoti stādi un mežu īpašnieki un apsaimniekotāji tos joprojām var iegādāties,» uzsver G. Grandāns. Viņš gan nekonkretizēja, cik daudz joprojām — marta sākumā — teju vai pusotru mēnesi pirms mežu stādīšanas — vēl ir nepasūtītu stādu daudzums, vien norādīja, ka pietikšot visiem. G. Grandāns arī norāda, ka pēdējos gados Latvijā mežu atjaunošana nenotiek tikai stādot vai sējot, kā savulaik padomju laikos, bet piemērotos augsnes apstākļos meža apsaimniekotāji izvēlas arī dabisko atjaunošanu Vienlaikus G.Grandāns aicina tomēr labāk izvēlēties stādīšanu, jo visi «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavās audzētie priežu stādi un lielākā daļa egļu stādu ir audzēti no selekcionēta sēklu materiāla un atbilst kategorijai «uzlabots». «Šādi stādi meža apsaimniekotājam nākotnē ļauj cerēt uz līdz pat 20% lielāku cērtamās koksnes apjomu un būtisku tās kvalitātes uzlabojumu, turklāt selekcionēta mežaudze arī ciršanas vecumu sasniedz līdz pat desmit gadus ātrāk,» skaidro G. Grandāns. Savu teikto viņš pamato ar to, ka par to liecina mežzinātnes institūta Silava apmēram 30 gadu pētījumu rezultāti par meža sēklu plantāciju pēcnācēju augšanas gaitu. G. Grandāns gan atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, vai citas kokaudzētavas iecerējušas koku stādus piegādāt Zviedrijai vētrā izpostīto mežu atjaunošanai. Latvijas lielākais stādaudzētājs valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» šajā sezonā realizācijai izaudzēts 36 milj. stādu. Latvijā izaudzētie koku stādi var būt tieši tāda pati eksportprece kā koksne un tās izstrādājumi, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, turklāt stādu audzēšanas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Skandināvijas valstīs.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Inovatīvi risinājumi komplektā ar jaunākajām tehnoloģijām koku stādu audzēšanā LVM Sēklas un stādi ļauj ne tikai efektivizēt šo procesu, bet arī piemānīt dabu.

Faktiski tieši jauno tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu un arī kopā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem radītu preparātu dēļ tieši koku stādu audzēšanā, kā arī uzglabāšanā Latvijas lielākais sēklu un stādu audzētājs LVM Sēklas un stādi spējis palielināt ražošanas apjomus, produktivitāti, savus produktus arī eksportēt uz Zviedriju un Lietuvu.

«Faktiski var uzskatīt, ka ar tā dēvētā īsās dienas un garās nakts režīma palīdzību tiek piemānīta daba - stādi -, kuri tiek stimulēti noteiktām darbībām, nezaudējot kvalitāti un vienlaikus samazinot brāķa procentu,» skaidro LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš atzīst, ka gan egles, gan arī priedes stādiem šāds dienas un nakts režīms veicina dažādus stādu audzēšanas procesā nepieciešamus no diennakts fotoperioda atkarīgus bioloģiskos efektus. Egles ietvarstādu strauja augšana notiek garās dienas laikā, kad tie vairāk aug garumā, taču nenostiprina sakņu sistēmu, bet, «ieviešot nakti no 17 vakarā līdz 8 rītā», stādi saprot, ka iestājies rudens, un vairs neaudzē garumā stumbru, bet gan cenšas nostiprināt sakņu sistēmu. «Tas ir būtiski egles stādiem, jo tādējādi daudz īsākā laikā nekā dabīgā ceļā tiek panākta egļu sakņu sistēmas nostiprināšana komplektā ar izlīdzinātu stādu augumu,» stāsta G. Grandāns. Savukārt priedes stādiem šāda režīma maiņa ir vēl nozīmīgāka, jo pirmajā gadā priedes stādam ir tā dēvētās mīkstās jeb juvenilās skujas, un tikai otrajā dzīves gadā tās aizstāj cietās skujas. «Ievietojot priedes stādus garās nakts režīmā, tie fizioloģiski uzvedas kā ziemā, bet, ieslēdzot dienas režīmu, tie sāk uzskatīt, ka ziema ir beigusies, un sāk veidot īstās skujas,» stāsta G. Grandāns. Viņš nenoliedz, ka, izmantojot šo dienas (vasaras) un nakts (ziemas) režīma tehnoloģiju, un panākt vienmērīgāku stādu augumu, kas ir būtiski stādu šķirošanā un pārdošanā.

Ieguldot apmēram 1 milj. Ls Strenču kokaudzētavā, izveidota meža stādu glabātuve, kura atmaksāšoties 20 gadu laikā. Tā ir pirmā šāda veida stādu glabātuve Baltijā, turklāt pašlaik tiek būvētas vēl divas šāda tipa glabātuves pārējās divās stratēģiskajās kokaudzētavās — Mazsilu kokaudzētavā pie Stendes un Podiņu kokaudzētavā pie Lubānas, kuras plānots nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām, skaidroja valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Jaunuzbūvētajā kompleksā varēs uzglabāt ap 7 milj. stādu vienā sezonā no kopumā nākošpavasar Strenču kokaudzētavā izaudzētajiemn pārdodamajiem vairāk nekā 10 milj. stādu. Nododot ekspluatācijā šo stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksu, tiks paildzināts meža stādmateriāla pavasara stādīšanas termiņš, neļaujot stādiem strauji izplaukt pirmajās siltajās pavasara dienās, kā arī dos iespēju vienlaikus realizēt daudz lielākus stādu apjomus visnozīmīgākajā meža stādīšanas sezonas laikā, skaidroja R. Strīpnieks. Stādu optimālu uzglabāšanu glabātavā nodrošinās īpašas iekārtas ar saldējamām kamerām, kurās uzglabās no novembra līdz jūnija vidum neizplaukušā stadijā mīnus 4o C grādu temperatūrā, skaidroja a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece. Faktiski stādiņi tiks iesaldēti radot ttiem mākslīgās ziemas režīmu. L. Zvejniece atzina, ka šādā glabātuvē uzglabāt stādus ir mazāks risks, kā atstāt tos ziemā laukā, kad tos apdraud ne tikai grauzēji, bet arī klimatiskie apstākļi un tie var aiziet bojā. Turklāt bijuši gadījumi, kad citviet Latvijā mežu apsaimniekotāji vēlējušies stādīt kokus, bet Strenču kokaudzētavā zeme bijusi sasalusi. Bez tam šķirošanas kopleksā to darbu, kas būtu jādara pavasarī pirms stādu izsniegšanas pircējiem, tagad iespējams veikt jau rudenī.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Investējot 4.3 milj. Ls, a/s Latvijas valsts meži plāno par 60 % palielināt koku stādu ražošanu un trīs reizes to eksportu, ziņo Dienas bizness.

To paredz Latvijā lielākā koku stādu audzētāja valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» uzsāktais projekts.

Eksportu no 5 milj. stādu iespējams palielināt līdz 12 — 15 milj. Līdz šim eksportā «ejošākā prece» ir egles stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, kas galvenokārt nonāk Zviedrijā (4.7 milj.) un nedaudz arī Somijā. «Egli varam eksportēt tāpēc, ka Austrumlatvijas izcelsmes egle ir piemērota Dienvidzviedrijas klimatiskajiem apstākļiem un ir pētījumi, kas to apliecina,» uzsver «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.