Šogad Latvijas ziepju un vannas kosmētikas tirgotājs un ražotājs Stendera ziepju fabrika plāno kāpināt apgrozījumu par aptuveni 25% salīdzinājumā ar pērno gadu norāda uzņēmuma valdes locekle un lielākā īpašniece Ieva Eglīte.

Pēc viņas teiktā, pieaugums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir optimistiskākais plāns 2011.gadam.

Tāpat Eglīte klāstīja, ka 2011.gadā Stendera ziepju fabrika iecerējusi paplašināt tirdzniecības vietu skaitu pasaulē. «Šogad plānots atvērt piecas jaunas tirdzniecības vietas Maskavā, kā arī citos Krievijas reģionos - Sanktpēterburgā, Krasnojarskā. Varētu būt, ka tiks atvērtas arī jaunas vietas citās NVS valstīs - Baltkrievijā un Azerbaidžānā. Noteikti arī Ķīnā tiks atvērtas jaunas tirdzniecības vietas, iespējams, piecas vai pat vairāk,» norādīja uzņēmuma valdes locekle.

Tomēr viņa atzina, ka lielāks uzsvars šogad tiks likts uz uzņēmuma jau esošo tirdzniecības vietu kvalitātes, produkcijas sortimenta, kā arī mārketinga attīstību.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

Līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu, Bauskas rajona tiesa noraidījusi Stendera sabiedrības iepriekš iesniegto tiesiskās aizsardzības pieteikumu. Maksātnespējas pieteikumu pats uzņēmums iesniedza, jo zudusi cerība realizēt tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atzinusi SIA Stendera sabiedrība par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts 24.novembrī. Kreditoru prasījumus pret parādnieku var iesniegt administratoram Raimondam Krastiņam viena mēneša laikā.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 17.novembrī ierosināja uzņēmuma maksātnespējas lietu, savukārt mēneša sākumā Bauskas rajona tiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesu. Tas notika līdz ar maksātnespējas pieteikuma saņemšanu tiesā.

«Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību un Stendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» iepriekš komentēja viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Krievijas ekonomikas straujā sabremzēšanās un situācija ar nestabilo valūtu ir būtiski ietekmējusi Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders kopējos finanšu rādītājus un attīstību kopumā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Viņa norāda, ka plānotā pieauguma vietā Krievijā pagājušais gads tika pabeigts ar gandrīz 40% samazinājumu.

Uzņēmuma provizoriskie rezultāti liecina, ka 2014.gadu Stenders pabeidzis ar aptuveni 6,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir līdzīgi kā 2013.gadā. Taču kopumā, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmums ir apmierināts ar rezultātu. Par pagājušā gada peļņas rādītāju Čipa-Ziemele komentārus nesniedz.

Taču pagājušā gada laikā turpinājās Stendera attīstība Ķīnā, un 2014.gadā šajā tirgū ir 20% pieaugums pret iepriekšējo gadu. Tāpat pieauguši Latvijas mazumtirdzniecības rādītāji, gadu noslēdzot ar 14% pieaugumu. «Tādējādi, ņemot vērā situāciju Krievijā, rezultāti ir likumsakarīgi, un esam gandarīti, ka izdevies saglabāt sasniegto līmeni,» atzīmē Čipa-Ziemele.

Rīgas domes iekšpagalmu asfaltēšanas programmai šogad atvēlēti pieci miljoni latu, un pašvaldība piedāvā segt pusi finansējuma arī dzīvokļu kooperatīvajām sabiedrībām (DzĪKS). Tomēr sākotnēji izdevīgais piedāvājums izrādījies daudz dārgāks nekā pērn citā pagalmā veikto darbu izmaksas, vēsta laikraksts Diena.

Cita uzņēmuma sagatavotajā tāmē summa esot ievērojami zemāka. Tas radot bažas, ka iekšpagalmu asfaltēšanas programma kopumā ir rīdziniekiem neizdevīga, bet amatpersonas plātot rokas - lētāka piedāvājuma konkursā nav bijis.

Pirms gada ar domes 50% atbalstu tika noasfaltēts iekšpagalms Maskavas ielā 379, kura kopējās izmaksas bijušas ap Ls 15 000, un pusi no summas - ap Ls 7500 - samaksāja kooperatīvs, bet otru pusi pašvaldība, stāstījis DzĪKS Staburags priekšsēdētājs Ilmārs Zāģeris. Šogad Austrumu izpilddirekcija piedāvājusi tādu pašu modeli, kam kooperatīva biedri piekrituši, taču izraudzītā tāme par 660 m2 brauktuves noasfaltēšanu Lokomotīves ielā 44 bijusi krietni augstāka, nekā DzĪKS vadība rēķinājusies, skaidro Diena. «Tikai par brauktuvi bez trotuāra aprēķināti 29 tūkstoši latu, tas nozīmē, ka puse, kas jāmaksā mums, ir 14,5 tūkstoši. Mutiski man pateica, ka par ietvi būtu vēl 10 tūkstoši jāpiemaksā, turklāt uz to neattiecas domes līdzfinansējums,» stāstījis I. Zāģeris.

Bauskas rajona tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu uzņēmumam SIA Stendera sabiedrība, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā.

Process ierosināts šā gada 30.septembrī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Uzņēmums ir dibināts 2004.gadā un tas pieder Stendera ziepju fabrikas īpašniekiem Jānim Bērziņam un Zanei Bērziņai.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

J.Bērziņš DB pastāstīja, ka Stendera sabiedrībai pieder nekustamais īpašums Rožmalas Bauskas rajonā, kurā aktīva darbība nenotiekot jau gadu. Lēmums lūgt tiesisko aizsardzību pieņemts, lai varētu netraucēti attīstīt iecerētos plānus.

SIA Stendera sabiedrība , kas darbojās nekustamo īpašumu jomā, Bauskas tiesā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, DB informēja Stenders Mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa.

Jāatgādina, ka oktobra sākumā tiesa uzņēmumam ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. «Pieteikums tiesiskās aizsardzības procesam tika iesniegts, jo radās iespēja atjaunot uzņēmuma īpašumā esošā atpūtas kompleksa Rožmalas darbību. Diemžēl uzņēmuma izstrādātais attīstības plāns neguva iesaistīto pušu atsaucību unStendera sabiedrība ir spiesta iesniegt maksātnespējas pieteikumu,» komentē viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Jānis Bērziņš.

Stendera sabiedrība tika izveidota 2004.gadā, lai rekonstruētu vējdzirnavas un izveidotu atpūtas kompleksu tīklu. Projektā bija plānots ieguldīt 3,6 milj. Ls.

Iekšpagalmu remontdarbus šogad Rīgas dome veic astoņās pilsētas apkaimēs. Kopumā kopš 2012. gada Rīgas dome pagalmu sakārtošanai ir atvēlējusi gandrīz 20 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Remontdarbu gaitu Imantā klātienē šodien aplūkoja arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

N.Ušakovs norāda, ka šobrīd nosacīti var teikt, ka apmēram puse no Rīgas mikrorajonu iekšpagalmiem ir saremontēti: «2011. gadā, kad pagalmu remonti vēl nebija sākti, izdangātus piebraucamos ceļus visi uzskatīja par normu, jo pie tā bija pierasts. Tagad situācija ir mainījusies un cilvēki kļuvuši prasīgāki. Pašvaldība remontdarbus veic plānveidīgi pa visu pilsētu. Tādēļ iedzīvotājiem, kuru pagalmi vēl nav salaboti, nav jāuztraucas, pienāks arī viņu iekškvartāla kārta.» Veicot piebraucamo ceļu remontus, pašvaldība uzlabo arī apkārtējo infrastruktūru, iespēju robežās pārbūvējot šaurās brauktuves, izveidojot «kabatas» u.tml.

Pāvilostas novada domes izsludinātājā iepirkuma konkursā par Tebras un Durbes upes attīrīšanas darbiem uzvarējis uzņēmums SIA Serviss RJ, kas upju gultnes apņēmusies iztīrīt līdz nākamā gada aprīlim, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā/RIVERWAYS īstenošanas laikā Pāvilostas novadā tiks attīrītas divas upes – Tebra un Durbe.

«Upes ir ļoti aizaugušas, nav pat iespējams ar laivu pārvietoties,» stāstījusi Pāvilostas novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Darba ir tik daudz, ka kompānija, kas sākotnēji uzvarējusi konkursā, apskatot upes, secinājusi – tā nespēj prasīto izpildīt, raksta ReKurZeme.

Pašlaik neesot indikāciju, ka līdzekļu ielu tīrīšanai varētu nepietikt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka pirmā nedēļa saistībā ar ielu tīrīšanu pagājusi adekvāti, par to arī liecinot tas, ka lielu sastrēgumu ielās neesot. Viņš arī akcentēja, ka pašlaik nav indikāciju, ka naudas ielu tīrīšanai varētu nepietiek.

Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par pāriešanu uz centralizētu ielu tīrīšanu trīs gadu laikā. Šajā sezonā tā jau tiek ieviesta Rīgas vēsturiskajā centrā. Lange skaidroja, ka šāda ietvu tīrīšana nozīmē, ka pašiem iedzīvotājiem vien jātīra lāstekas, pagalmi. Pašvaldības mājaslapā iespējams uzzināt precīzi, kuras ielas jātīra iedzīvotājiem, bet kuras tīra pašvaldības.

Runājot par sāls izmantošanu, Lange atgādināja, ka vēl ir jāveic skaidrojošais darbs, proti, ielas ar tīru sāli vairs nedrīkst kaisīt, drīkst izmantot maisījumu, kurā sāls daudzums nepārsniedz 20%. Tāpat tiek izmantotas škembas.

Iepirkuma procedūrā uzvarējusī firma Jūrmalas ATU Jūrmalas pludmales apsaimniekos par vairāk kā 142 tūkstošiem latu. Līgums ar pašvaldību noslēgts uz diviem gadiem.

Iepirkuma konkursā piedalījās divas firmas, konkursa rezultātā sākotnējā cena no 300 tūkstošiem latu samazinājās uz 142 tūkstošiem latu. Otra firma, kas piedalījās konkursā,- SIA Nelsens, iesniegusi sūdzību par konkursa norisi iepirkumu birojā.

Par šo summu SIA Jūrmalas ATU apsaimniekos Jūrmalas pludmales no Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī līdz pat Jaunķemeriem. Ziemā firma tīrīs pludmali no Bulduriem līdz Dubultiem, izliks 40 soliņus un izvedīs atkritumus no tiem konteineriem, kas pludmalē ir ziemā, kā arī izšķūrēs sniegu gar jūru. Savukārt vasarā izliks 263 solus, 200 atkritumu konteinerus, tīrīs jūras izmešus. „Par šiem līdzekļiem var veikt pašu minimumu, nu nebūs brīnišķīgi, bet mēs saprotam, ka pašvaldībai naudas nepietiek. Mums vienīgajiem ir specializētais pludmales smilšu sijātājs-irdinātājs Beach Tech, bet tādas Jūrmalā vajadzētu vismaz astoņas, ”stāsta SIA Jūrmalas ATU konsultants Juris Visockis.

Ņemot vērā, ka vairāki uzņēmumi savu biznesu grasās pārcelt uz ārvalstīm, kur uzņēmjdarbības vide ir labvēlīgāka, valdība grasās atvēlēt papildus finansējumu uzņēmējiem, tādējādi cenšoties tos noturēt Latvijā.

Tā intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! Norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Papildu finansējums 28.5 miljonu latu apjomā no Eiropas fondiem būs paredzēts tiem uzņēmējiem, kuri skaidri pozicionējuši sevi tirgū un kuru ražotajai produkcijai ir augsta pievienotā vērtībā.

Arī Latvijas poligrāfijas izstrādājumu ražotājs Liepājas papīrs pārveido uzņēmuma mājas lapu, atsakoties no latviešu valodas un simbolu «lv» interneta adresē aizstājot ar «com».

Arī Stendera ziepju fabrikas pārstāvis Jānis Bērziņš Db norādīja, ka Stendera ziepju fabrika sevi pozicionē, kā «ražotāju no Ziemeļeiropas». Jo sadarbības partneri Rietumeiropā, kas vēlējušies ārvalstīs atvērt Stendera ziepju fabrikas veikalus, vilkuši kopā līguma plusus un mīnus, un kā viens no mīnusiem bijis arī Latvijas tēls.

Vannas kosmētikas un aksesuāru ražotājs Stendera ziepju fabrika uzsākuši savas produkcijas tirgošanu internetā, kā arī uzņēmuši Latvijā savus Ķīnas partnerus.

Jau sākot no šīs nedēļas sācis darboties jaunais interneta veikals www.stendershop.com, kurā šobrīd ir iespēja iegādāties produkcijas izlasi, bet tuvākajā laikā tiks nodrošināta iespēja nopirkt visu pieejamo Stendera produkciju. Visas preces interneta veikalā maksās tik pat cik parastajos veikalos. Kā norādīja Stenders mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa, galvenā interneta veikala auditorija ir ārvalstis – mājas lapa izstrādāta tā, lai arī ārzemju partneri to varētu piemērot savām vajadzībai un valodām.

Stenders arī informēja par turpmākajiem attīstības plāniem Ķīnā. Db.lv jau rakstīja, ka Ķīnas franšīzes ņēmēji Rīgā ieradušies, lai iepazītos ar jaunāko produkciju, uzlabotu zināšanas par Stenders klientu apkalpošanas kultūru un pārspriestu tālākās sadarbības iespējas. Ķīnas partneru vizītes laikā pārrunātas svarīgas sadarbības nianses, arī jautājumus par sadarbību mārketinga jomā.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Par Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders valdes priekšsēdētāju kļuvis bijušais parfimērijas un kosmētikas koncerna L'Oreal mārketinga vadītājs Žiljēns Laports, apstiprina Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Tikmēr nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš kļuvis par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju. Izmaiņas uzņēmumā reģistrētas šā gada 20.februārī. Bērziņš uzņēmuma dažādos amatos ir darbojies kopš 2001.gada.

Darbu valdē turpina valdes loceklis Rolands Pupkevičs, savukārt padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Eglīte un padomes locekle Astra Neimane.

Kā stāsta Čipa-Ziemele, sadarbība ar Laportu sākta pērn. Viņš uzņēmumam sniedza konsultācijas produktu attīstības, biznesa un zīmola attīstības jautājumos.

Kopā analizējot uzņēmuma līdzšinējo darbību, Stendera komanda apzinājusies, ka 14 gadu darbības laikā ir izveidoti labi pamati zīmola, produktu izstrādes, ražošanas un uzņēmuma attīstībai.

Uzņēmēji, dodoties uz Rietumeiropu, izvairās no Latvijas vārda pieminēšanas, jo partneri Eiropas rietumdaļā uztraucas par Latvijas uzņēmējdarbības vides drošību, jo ar nedrošiem uzņēmumiem neviens biznesu veidot nevēlas.

Lielākoties Latvijas vārds Eiropā un pasaulē pēdējā laikā izskanējis saistībā ar dziļo ekonomisko lejupslīdi.

Raidījumam deFacto Stendera ziepju fabrikas pārstāvis Jānis Bērziņš par piemēru situācijas raksturošanai min uzņēmuma ķīmiķa dalību starptautiskā konferencē Skandināvijā, kur viņam sagatavota piespraude, uz kuras uzrādīta piederība Lietuvai, lai gan anketā bija norādīta Latvija. «Organizatori bija domājuši, ka viņš ir kļūdījies, rakstot valsti, jo, vai tad tiešām no Latvijas kāds kaut kur brauc?! Tāds nedaudz traģikomisks gadījums...» norāda J. Bērziņš.

Viņš arī norāda, ka sadarbības partneri Rietumeiropā, kas vēlējušies ārvalstīs atvērt Stendera ziepju fabrikas veikalus, vilkuši kopā līguma plusus un mīnus, un kā viens no mīnusiem bijis arī Latvijas tēls.

Kosmētikas ražotājam SIA Stendera ziepju fabrika labākie interneta veikala pārdošanas rādītāji ir Japānā.

Patlaban uzņēmumam Stenders interneta tirdzniecība darbojas Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Krievijā un Japānā. Daži no interneta veikaliem darbojas jau kopš 2004.gada, kamēr daži nepilnu gadu. «Vislabākie pārdošanas rezultāti ir Japānā, jo Japānā ir ļoti attīstīta interneta iepirkšanās kultūra - tur cilvēki pat pārtiku iepērk interneta veikalos. Aktīva tirdzniecība ir arī Krievijā - tas gan skaidrojams galvenokārt ar Krievijas plašo tirgu,» informēja Stenders mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.

Pēc Āboliņas teiktā, populārākie produkti ļoti atšķiras katrā konkrētajā tirgū, ņemot vērā aromātu izvēles, gaumes specifiku un ķermeņa kopšanas nianses kopumā. Tomēr, līdzīgi kā mazumtirdzniecības veikalos, cilvēki arvien vairāk izvēlas tieši ķermeņa kopšanas produktus, kā arī produktus ar atlaidēm vai citiem bonusiem.

Latvijas IT vairumtirgotājs un lielākais uzņēmums pēc konsolidētā apgrozījuma ELKO Grupa pievienojies to uzņēmumu pulkam, kas savu nākotni arvien mazāk saista ar Latviju. Arī ELKO apsver iespēju kompānijas vadību pārcelt uz citu valsti.

Latvijas Televīzijas raidījumā Sarkanā līnija ELKO Grupas vadītājs Egons Mednis norādīja, ka tās pagaidām ir teorētiskas domas, bet situācija valstī liek apsvērt šādu iespēju.

Kā iespējamo pārcelšanās vietu viņš norādīja Šveici, kas esot tradicionāli iemīļota IT industrijas mītnes zeme. Arī Amerikas kompāniju Eiropas pārstāvniecības ir reģistrētas Šveicē un arī lielākie Eiropas vairumtirgotāji mīt tur. Bet tas šajā ziņā pat nebūtu noteicošais, jo galvenais ir attieksme pret uzņēmējdarbību, tādā nozīmē, ka sapratne, pretimnākšana, kur valsts institūcijas nav kontrolieris, kas dzenā ar koku un gaida, kur kļūdīsies. Tā ir sadarbība , kurā tu vari vienoties un aprunāties, tie ir saprotami spēles noteikumi, bet tā varētu būt arī cita valsts.

Latvijā lielākais IT vairumtirgotājs ELKO Grupa, visticamāk, ir realizējis iepriekš pausto, ka daļu biznesu no Latvijas kompānija ir iegrāmatojusi citā valstī, kas skaidrojams ar esošo situāciju Latvijā.

Tas izriet no ELKO Grupas sniegtās informācijas FKTK Oficiālās obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai, kurā norādīts, ka ELKO Grupas akcionāri Ēriks Strods, Andris Putāns, Kaspars Viškints un Egons Mednis atsavinājis sev piederošās uzņēmuma akcijas par labu sev saistītiem un kontrolētiem uzņēmumiem.

Uzņēmums komentārus par izmaiņām akcionāru sarakstā, kas iegrāmatotas pērnā gada 30.decembrī, Db nesniedza.

Šobrīd lielākais ELKO Grupas akcionārs joprojām ir Latvijas uzņēmums IT investīcijas (35.25%), bet 17.67% akciju turētājs ir Luksemburgas uzņēmums Amber Trust II S.C.A.. Tāpat ELKO Grupas akcionārs ir East Capital Asset Management AB, ko pārstāv Kaimanu salās reģistrētie fondi: Bering Russia fund (3.5%), Concentra Ltd on behalf of East Capital Bering Ukraine fund (3.5%) un Dalepole Ltd on behalf of East Capital Bering New Europe fund (1.84%).

Kosmētikas ražotāja Stenders jaunā vadītāja Žiljēna Laporta galvenais mērķis ir padarīt kompāniju par globālu tirgus spēlētāju

Pirmie soļi jau ir sperti – sortimentā parādās jauni produkti, šogad paredzēts atvērt savus veikalus Singapūrā un Lielbritānijā.

Pašlaik Latvijas kosmētikas ražotājam Stenders ir 200 franšīzes veikalu 22 pasaules valstīs. Viena no plašākajām veikalu ķēdēm ir Ķīnā, kur ir 110 franšīzes veikali. Pērn Stendera globālās mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 27 miljonus eiro. Šī gada sākumā Stenders vienojās ar riska kapitāla fondu pārvaldnieku BaltCap par papildu viena miljona eiro ieguldījuma veikšanu. Par uzņēmuma vadītāju kļūstot Ž. Laportam, iepriekšējais vadītājs Jānis Bērziņš kļuvis par Stenders padomes priekšsēdētāju.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

«Kvalitāte ir laba, pēdējos gados mums nav bijis iemesla sūdzēties par remontdarbu kvalitāti iekšpagalmos,« otrdien apsekojot veiktos remontdarbus iekšpagalmos secinājis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, Rīgā ir pabeigti šogad plānotie iekškvartālu piebraucamo ceļu un pagalmu atjaunošanas darbi. Šogad iekškvartālu remonti kopumā noritēja 15 Rīgas apkaimēs, tostarp Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Imantā, Iļģuciemā, Juglā un citur, nodrošinot atjaunotu piebraucamo ceļu izbūvi apmēram 80 adresēs. Šogad šiem mērķiem Rīgas domes bija atvēlējuši četrus miljonus eiro. Iekšpagalmu ielas tiek gan asfaltētas, gan bruģētas.

«Cilvēki reizēm gan ir neizpratnē, kāpēc kaimiņiem pagalmu labo, bet viņiem nē. Tad nu vēlreiz atgādinu, ka pašvaldība drīkst remontēt tikai tos iekšpagalmus, kas ir pašvaldības īpašumā. Vēl diez gan daudz pagalmu ir dalītas īpašumtiesības, tur mēs risinām juridiskās nianses, lai pēc iespējas vairāk kvartālu tiktu savesti kārtībā,» pauda N. Ušakovs.

Atsevišķos iekšpagalmos Rīgā remontdarbi veikti nekvalitatīvi, tāpēc SIA Tika, kas uzvarēja konkursā par darbu veikšanu, pavasarī vietām darbus vēl turpinās vai arī veiks remontu atkārtoti, informē Rīgas dome. Darbi tiks veikti par paša uzņēmuma līdzekļiem.

Raksturīgākās pretenzijas par pagājušajā gadā pagalmu piebraucamo ceļu remontiem ir par plaisām uz ietvēm, kas parādās ekspluatācijas laikā un darbu organizāciju.

Periodā pēc darbu pieņemšanas 2012. gada novembra beigas ietvju asfalta segumos braucamās daļas pusē gar apmalēm veidojas garenvirziena plaisas. Šis defekts, neatkarīgi no konkrētā izpildītāja (brigāde, meistars, asfalta ieklājēja operators), lielākā vai mazākā mērā vērojams gandrīz visos pērnā gada rudens objektos. Visvairāk A. Deglava ielā 156.

Šāda veida plaisu rašanos, visticamāk, provocējis pa ietvēm braucošs autotransports, īpaši sadzīves atkritumu savācēji. Ietvju konstrukcija neesot paredzēta šādām slodzēm. Rīgas dome iekšpagalmu remontu programmu uzsāka 2012.gadā, to plānots realizēt nākamo četru līdz piecu gadu laikā, šiem mērķiem novirzot apmēram 16 milj. Ls. Pērn tika remontēti pirmie iekšpagalmi Purvciema un Pļavnieku apkaimēs, kam pašvaldība atvēlēja 1,9 milj. Ls.