Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Lai gan 1.septembrī veikalos obligāti visām precēm būs jāpievieno valstu karodziņi un uzraksti, kas norāda uz produkta izcelsmi, situācijas uzlabošanās joprojām nav vērojama, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

"Es vakar ieeju veikalā un pat uz lielajām informācijas zīmēm, kur var sarakstīt pašu vellu, nekā nav par produkta izcelsmes valsti. Tā vietā man ir jāņem un jāpēta dārzenis, uz kura ir uzlīmēta uzlīme ar informāciju tik sīkā šriftā, ka to ir grūti salasīt," stāstīja LOSP valdes priekšsēdētājs. Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kādēļ ir tik grūti uzrādīt patieso produkta izcelsmi, norādot uz potenciālām tirgotāju bailēm vai negribēšanu to darīt.

Gūtmanis arī minēja, ka vēl sarežģītāk ir ar veikalu privātajām preču zīmēm, akcentējot, ka, piemēram, "Rimi eļļa" vai "Maxima Well done vistas gaļa", nenorāda potenciālo produkta izcelsmi vai patieso ražotāju. "Es gribu saprast un redzēt, kas ir ražotājs, jo ir skaidrs, ka ne "Rimi" ražo eļļu, ne "Maxima" vistas gaļu," viņš minēja, norādot, ka, lai noskaidrotu produkta izcelsmi, atkal ir jāmeklē, kur ar maziem burtiem ir rakstīts ražotājs, kas, pēc Gūtmaņa domām, ir patērētāja maldināšana.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

Ja runa ir par ofšoriem, tad šī ir viena no tēmām, kad der paturēt prātā parunu, ka zupa netiek ēsta tik karsta, kā tā tiek vārīta, proti, emocijas der nodalīt no faktiem. Protams, ka 2,6 terabaiti nopludinātas informācijas ar 11,5 miljoniem potenciāli interesantu dokumentu ir lielisks darbalauks visai žurnālistu cunftei, ar ko simtiem kolēģu visā pasaulē šobrīd arī nodarbojas. Šobrīd ir publiski izgaismojusies tikai aisberga redzamā daļa, kas ir saprotami, ja jāizanalizē tik milzīgi informācijas apjomi, tomēr, ļaujoties sensācijām, der paturēt prātā dažas būtiskas detaļas.

Vispirms jau dibināt kompāniju ofšoros nav nekas nelegāls vai krimināls. Arī nodokļu ziņā visnotaļ caurspīdīgajās valstīs pastāv dažādas uzņēmuma izdevumu, tajā skaitā nodokļu, optimizācijas shēmas, un nekā nelegāla šajā aspektā nav. Pasaules turīgie cilvēki savulaik izdomāja ofšoru sistēmu, mazajiem uzņēmumiem gandrīz katrā valstī ir atrodama kāda mūsu mikrouzņēmumu nodoklim līdzīga sistēma – nekā nosodāma. Ekonomiskais izdevīgums ir uzņēmējdarbības pamatideja un savādāk tas arī nevar būt. Cita lieta, ja ofšoros darbojas augstas valsts amatpersonas un ietekmīgi politiķi, tādējādi radot aizdomas par savu ienākumu izcelsmi un reputācijas tīrību. Iespējams, nekā nelegāla šajos ienākumos nav, taču neapšaubīt savu vadoņu turīgumu skaitās norma tikai diktatoriskās un autokrātiskās valstīs, kā to uzskatāmi apliecina Panamas dokumentu skandāla sakarā demisionējušais Islandes premjers Sigmundurs Gunnlaugsons.

Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.

Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.

Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot tematiskās pārbaudes tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, konstatēja dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu neievērošanu.

Pārbaužu laikā kopumā konfiscēta gandrīz tonna augļu, ogu un riekstu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, un kārumi nodoti Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam.

VID inspektori Rīgas Centrāltirgū veica 11 tematiskās pārbaudes lauksaimniecības produkcijas, pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības vietās un kafejnīcā. Pārbaužu laikā deviņos gadījumos tika konstatēti dažādi ar tirdzniecības noteikumu neievērošanu saistīti pārkāpumi.

Pārbaudes laikā inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir pārdošanā esošo preču izcelsme, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, pavaddokumentu žurnālu, kā arī to, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Rīgas Centrāltirgū konfiscējis 570 kilogramus dārzeņu, augļu, salātu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

Pārbaudes Rīgas Centrāltirgū tika veiktas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības vietās ar mērķi pārbaudīt, vai tirgotāji patiešām tirgo pašu izaudzētu produkciju vai iepirktu produkciju. Pārbaudes laikā inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina pārskatīt viedokli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa(IIN) starpības nomaksas atcelšanu ārvalstīs strādājošiem Latvijas rezidentiem, vienlaikus samazinot ienākumu nodokļa slogu visiem strādājošajiem.

«Uzskatām, ka visiem Latvijas rezidentiem solidāri jāatbalsta Latvijas valsts uzturēšana, tai skaitā atbildība par valdības uzņemtām parādsaistībām, tāpēc ārvalstīs ienākumus gūstošie nav atbrīvojami no nodokļu samaksas Latvijas budžetam, bet gan vienmērīgi jāsamazina ienākumu nodokļa slogs visiem strādājošiem,» skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Šobrīd ienākuma nodokli maksā aptuveni 10 procentu ārvalstīs strādājošie, iemaksājot papildus nodokli (starpību starp Latvijas un darba valsts nodokli) valsts budžetā vidēji 16 procentu apmērā no ieņēmumiem, kas sastāda aptuveni 5 miljonus gadā. Latvijā strādājošie 2010.gadā iemaksāja budžetā aptuveni 72 miljonus latu.

Ārlietu ministrijā ir uzsākusi pasākumu ciklu «Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!», kuru mērķis ir informēt par riskiem darbā ārvalstīs.

Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras organizētais pasākumu cikls, kurš sākies 26.oktobrī Rīgā un noslēgsies 25.novembrī Rēzeknē, sniegs iespēju interesentiem desmit lielākajās Latvijas pilsētās piedalīties semināros un uzzināt kā rīkoties, lai nenokļūtu nelaimē, meklējot darbu ārvalstīs.

Ar pasākumiem saistītā preses konferencē, kurā tika runāts par nodarbinātības jautājumu problemātiku ārvalstīs, speciālisti atgādināja, ka, pirms doties darba meklējumos uz ārvalstīm, iedzīvotāji tiek lūgti veikt vairākus piesardzības pasākumus. Pirmkārt vajag ļoti rūpīgi iepazīties ar darba līgumu, piedāvāto atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajām svešvalodu zināšanām utt. Tāpat ir nepieciešams ieplānot rezerves finanšu līdzekļus arī krīzes situācijai un informēt ģimenes locekļus un draugus par jauno dzīvesvietu. Ārlietu ministrija arī iesaka iedzīvotājus šādos gadījumos reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā un nodrošināties ar pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību un mantu.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Populāro mikroziņojumu vietni Twitter uzlauzušie hakeri izmantojuši sarežģītas metodes, lai piekļūtu informācijai, atzinusi vietnes administrācija.

Uzbrukumu kompānija atklājusi aizvadītajā nedēļā un kibernoziedzniekiem, iespējams, izdevies piekļūt informācijai par 250 Twitter lietotāju vārdiem, e-pastiem un parolēm, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Drošības nolūkos Twitter nosūtījis uzbrukumos cietušajiem aicinājumu izveidot jaunas paroles.

«Tie nebija amatieri un mēs neticam, ka tas bija atsevišķs incidents. Uzbrukums veikts izmantojot sarežģītas metodes un mēs ticam, ka līdzīgi cietušas ir arī citas kompānijas un organizācijas,» norādīja kompānija. «Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par šo uzbrukumu, kamēr iespējams iegūt papildus informāciju. Mēs arī palīdzam valdības un federālajām tiesībsargājošajām institūcijām to centienos atrast un sodīt uzbrucējus, lai tādējādi padarītu drošāku visu internetu,» skaidroja Twitter.