Finanses

No radiem ārvalstīs saņemtajai naudai nodokli nepiemēros

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā :

• Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojoša radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), ar kuru nav kopīga mājsaimniecība.

• Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/ vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai.

Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.

Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus. Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro).

Minētajos gadījumos Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadu ir jāiesniedz laikā no 2017.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.jūnijam ieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bezvienošanās Breksita gadījumā Lielbritānija atcels tarifus vairumam preču importa

LETA, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija samazinās importa tarifus gadījumā, ja valsts no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, un nepiemēros muitas pārbaudes uz robežas ar Īriju, trešdien paziņoja valdība.

Jaunajā sistēmā, kas spēkā stāsies bezvienošanās «Breksita» gadījumā, tarifi tiks saglabāti, taču samazināti atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, lai aizsargātu Lielbritānijas ražotājus.

Šī sistēma paredzēta, lai izvairītos no ES importa cenu pieauguma patērētājiem un piegādes tīklu traucējumiem, un tai paredzēta pagaidu ieviešana līdz 12 mēnešiem, kuru laikā norisināsies pārrunas par pastāvīgāku sistēmu.

«Ja mēs ES pametīsim bez vienošanās, mēs vairumu mūsu importa tarifu samazināsim līdz nullei, taču saglabāsim tarifus sensitīvām nozarēm,» skaidro Lielbritānijas tirdzniecības politikas ministrs Džordžs Holingberijs. «Šī līdzsvarotā pieeja palīdzēs atbalstīt britu darbavietas un izvairīties no iespējamiem cenu kāpumiem, kas vissmagāk skartu nabadzīgākās mājsaimniecības.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ekonomikas uzlabošanās pasaulē veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu

Žanete Hāka, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Asie pipari peļņas nodokļa reformas mērcē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.

Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bitkoins: nākotnes vispasaules valūta vai globālā piramīda?

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie cenšas panākt būtiskas izmaiņas dāvanu nodoklī

Dienas Bizness, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem ieviesto tā dēvēto dāvanu nodokli varētu skart būtiskas izmaiņas, proti, tiek pieļauta iespēja ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādas izmaiņas, kuras jau labu laiku cenšas panākt ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem, šobrīd pieļauj Finanšu ministrija (FM), svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā vai 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, šie ienākumi tikai jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr arī te likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz pat 430 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru