Jaunākais izdevums

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Uzņēmuma pamatpiedāvājumā ir vienpadsmit augu ekstrakti – kumelīšu, kliņģerīšu, nātru lapu, bērzu lapu, liepziedu, sarkanā āboliņa, raspodiņa, smiltsērkšķu lapu, smiltsērkšķu ogu, rabarberu un pūķgalves.

Tiem sadarbībā ar Latvijas Universitātes biologiem ir noteikts to ķīmiskais un bioloģiskais sastāvs, kas ļauj pamatoti spriest par, piemēram, to, kā kolagēns šūnās "izturas" konkrētā ekstrakta iedarbībā. "Katram augam ir pierādījumi par tā efektivitāti, kas pārdošanā ir svarīgi. Man kā ķīmiķei ir nozīmīgi spēt atklāti pateikt, kāpēc savā formulā izmantoju konkrēto aktīvo vielu un kāds no tā būs efekts," saka Z. Grigale–Soročina. Izstrādē ir vēl 20 citu augu ekstrakti. Ekstraktus SIA "Rasa Botanicals" varot iegūt no jebkura auga, piemēram, pēc pasūtījuma ir izgatavots pat mārrutku saknes un propolisa ekstrakts.

"Augu ekstraktus iegūstam ar ultraskaņas metodi, kas produktus ļauj saražot īsā laikā – vienu partiju līdz simt kilogramiem varam dabūt gatavu nedēļas laikā," saka Z. Grigale–Soročina. Ultraskaņas metode ir atšķirīga ar to, ka procesa laikā auga materiāls netiek sasildīts virs 35 grādiem, kas nodrošina to, ka visas aktīvās lietas nonāk ūdenī vai eļļas šķīdumā. "Piemēram, destilācijas gadījumā daudz kas aiziet bojā un ātrāk oksidējas, bet mūsu gadījumā saglabājas viss, kas ir augā. Mēs "nenogalinām" aktīvās vielas," viņa norāda.

Uzņēmums ekstraktu gatavošanā izmanto kaltētus augus. "Pirms uzsākt darbu, veicām lielu pētniecības darbu par augu ekstrakcijas metodēm, lai noskaidrotu efektīvākos un ekonomiski reālākos. No sausa augu pulvera aktīvās vielas ekstraktā var ienest vislielākajā apjomā. Ja augs ir svaigs, tajā ir daudz ūdens, kas nav vajadzīgs. Pārtikas rūpniecībā ir svarīga arī ekstrakta smarža un garša, piemēram, vienam klientam ražojām priežu skuju ekstraktu, kas bija domāts dzērienu ražošanai. Šajā gadījumā mēs piemeklējām proporciju starp kaltētām un svaigām skujām, lai iegūtu nepieciešamo smaržu un garšu. No sausiem augu materiāliem ir spēcīgāka garša, bet no svaigiem – smarža," stāsta Z. Grigale–Soročina. Augus uzņēmums iepērk no zemnieku saimniecības "Kurmīši" Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā un sadarbojas arī ar Praulienas pagasta "55 mārītes".

Vaicāta, kā radās doma ražot augu ekstraktus, Z. Grigale–Soročina teic, ka pati ir ķīmiķe, viņas mamma ir ķīmijas un bioloģijas skolotāja, bet tētis vairāk nekā 30 gadus ir bijis skolas direktors un pēc meitas vārdiem ļoti organizēts, inovatīvs un tehnisks cilvēks. Z. Grigale–Soročina bija dzirdējusi, ka Latvijā ir aktīvām vielām bagāti augi, kurus maz izmanto, bet tētis Māris Grigalis uzzināja, ka ir iespēja pieteikt projektus "Leader" programmā iekārtu iegādei. Tā viņiem kopīgi radās ideja par augu ekstraktu ražošanu. Viņi atrada iekārtu ražotāju Vācijā, iesniedza projektu, saņēma atbalstu un sāka tos ražot.

Iekārtu iegādei uzņēmums piesaistījis Lauku atbalsta dienesta programmas "Leader" līdzfinansējumu. Projekta kopējā summa ir 50 tūkstoši eiro un līdzfinansējums no "Leader" programmas ir 50%. "Atbalsta programmas ir fantastisks instruments, ko visiem iesaku izmantot. Maziem uzņēmumiem sākuma stadijā tas ir vitāli svarīgi – ja mēs nebūtu ieguvuši "Leader" līdzfinansējumu, mums nebūtu ražošanas. Tā bija pirmā zaļā gaisma, kas lika mums pašiem noticēt, ka tas ir iespējams," saka Z. Grigale–Soročina.

Šobrīd SIA "Rasa Botanicals" ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Daugavpils biznesa inkubators biedrs.

Paralēli ekstraktu ražošanai uzņēmums fokusējas uz pētniecību. Programmas "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros SIA "Rasa Botanicals" kopā ar SIA "Nordic Food", Rīgas Stradiņa universitāti, SIA "ILM" un Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecību "Kurmīši" realizē projektu "Jaunu metožu, tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un pārbaude Latvijas lauksaimniecības augu cilmes šūnas iegūšanas procesā, radot inovatīvu risinājumu to tālākai integrācijai dzeramajā ūdenī". Pētniecības projekts ilgs pusotru gadu un tā kopējais budžets visām iesaistītajām pusēm ir 500 tūkstoši eiro.

Šī pētījuma mērķis ir saprast, cik tuvas ir cilmes šūnas un augu ekstrakti un cik viegli tie asimilējas cilvēka organismā. "Augu zinātāji un zintnieki uzskata, ka viss, kas mūsu reģionā aug dabā, viegli uzsūcas cilvēka organismā. Augu zinātāju hipotēze ir, ka no dabas nākuši augi cilvēka organismā asimilējas vieglāk, nekā laboratoriskos apstākļos iegūti preparāti. Taču zinātniskie pierādījumi rāda, ka laboratorijā iegūtas vielas ir maksimāli tīras, ar koncentrētu funkciju un to efektivitāte var būt daudz lielāka nekā ekstraktiem, kas iegūti no augiem. Būs interesanti uzzināt, kāda ir efektivitāte šiem diviem produktiem cilvēka organismā, jo cenas atšķirība ir milzīga," saka Z. Grigale–Soročina.

Projekta ilgums ir pusotrs gads un pagaidām partneri pie tā strādā pirmo pusgadu. Iecerēts, ka projekta noslēgumā tiks radīts jauns pārtikas produkts ar šīm aktīvajām vielām. "Mēs to visu pārbaudām Rīgas Stradiņa universitātes mākslīgajā kuņģī, lai noteiktu ietekmi no šiem augu produktiem uz cilvēku vielmaiņu," stāsta Z. Grigale–Soročina.

SIA "Rasa Boanicals" Līvānu novada Sutru pagastā dibināts 2018. gada janvārī. Šobrīd uzņēmumā strādā četri cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru