Jaunākais izdevums

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā kosmētikas un parfimērijas uzņēmumā "Dzintars", aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Dzintars Production" valdes locekle Anastasija Udalova.

Pēc "Dzintara" iegādes septembrī "Skinest Group" paziņoja, ka ražošanu plānots atsākt oktobrī, tomēr tagad Udalova norādīja, ka nelielas nobīdes plānotajos termiņos ir radušās Covid-19 izplatības dēļ.

"Kopumā līdz šim paveikto vērtēju pozitīvi. Varu teikt, ka tie ir daži mēneši, līdz patērētājs veikalu plauktos varēs ieraudzīt sev ierastos produktus. Lai gan šobrīd mūsu prioritāte ir ražošanas atsākšana, tomēr vienlaikus veicam arī eksporta tirgu analīzi, veidojot atbilstošu produktu portfeli," pauda Udalova.

Viņa piebilda, ka sākts ļoti intensīvs darbs pie ražošanas atjaunošanas, tostarp tiek testētas iekārtas un to kapacitāte, ir nokomplektēta pamata komanda, kas nepieciešama, lai atsāktu ražošanu.

Udalova sacīja, ka uzņēmuma komandai ir pievienojušies gan atsevišķi darbinieki, kuri iepriekš strādāja "Dzintara" ražotnē, gan vadošie speciālisti no saistītajām industrijām - ķīmijas un farmācijas.

"Paralēli strādājam arī pie produktu portfeļa izveides, lai "Dzintars", saglabājot līdzšinējo produktu kvalitāti, atdzimtu jau jaunā veidolā, kas atbilst mūsdienu prasībām," skaidroja Udalova.

Viņa piebilda, ka juridiski ražošanu īstenos uzņēmums "Dzintars Production". "Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju," sacīja Udalova.

Vienlaikus uz aģentūras LETA jautājumu, vai jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem izdevies atgūt "Dzintara" preču zīmes, kuras bijušais uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Iļja Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda, Udalova norādīja, ka "esam iegādājušies visas preču zīmes, tomēr par piecām šobrīd notiek tiesvedība, kas neliedz mums ražot".

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas "Skinest Group" noslēdza līgumu par maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvu iegādi. "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās "Skinest Group" uzņēmums SIA "Ritrem".

Kompānija "Ritrem" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Group", bet patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, kurš kopā ar "Latvijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. Atbilstoši apsūdzībai 2015.gada vasarā Osinovskis nodevis Magonim apmēram 500 000 eiro kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Arī kompānija "Dzintars Production" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments". Kompānijas pamatkapitāls ir 105 265 eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Vienlaikus "Dzintara" preču zīmes pieder Gerčikovam. Tās Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda un par to patlaban notiek tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, sacīja Osinovskis.

Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.

"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.

Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

Jautāts, vai joprojām notiekošā tiesāšanās starp "Dzintara" maksātnespējas administratoru un uzņēmuma iepriekšējo vadītāju Ilju Gerčikovu par preču zīmēm, kuras Gerčikovs pārreģistrēja uz sevi, var ietekmēt plānus, Osinovskis sacīja, ka no administratora iegādājies visas preču zīmes.

"Es zinu, ka ar Gerčikovu notiek tiesāšanās, bet mēs tajā neiedziļināmies, jo mēs neesam neviena no pusēm šajā konfliktā. Mēs esam iegādājušies visus "Dzintara" aktīvus, tostarp visas preču zīmes," uzsvēra Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka "Dzintara" produkcija ir kopumā ap 1200 nosaukumu. "H.A. Brieger" sāks ar kādiem 150 zīmola "Dzintars" produktiem un pēc tam apjomu paredzēts pakāpeniski kāpināt. Pēc tam tiks veidots jauns zīmols "H.A. Brieger", kas būs luksusa līmeņa zīmols.

""Premium līmeņa zīmola ražošanai nevajag lielas platības, taču masu produktu ražošanai gan ir vajadzīgas lielas platības. Tādēļ pašlaik mēs patlaban neizmantotās "Dzintara" telpas iznomāsim, bet ar laiku ražošanu paplašināsim. Telpas pārdot nav plānots," sacīja Osinovskis.

Jautāts, kādi būs pirmie tirgi, Osinovskis sacīja, ka pirmais tirgus būs Baltijas valstis un martā "Dzintara" produkti jau būs visās trīs valstīs.

"Pēc tam ar "Dzintars" zīmolu pirmām kārtām iesim uz tām valstīm, kur to pazīst. Tas gluži vienkārši ir vieglāk - tā nav nekāda augstākā matemātika. Paralēli apgūsim arī jaunus tirgus, kas, protams, būs grūtāk," sacīja Osinovskis.

Jautāts, vai jaunajā uzņēmumā strādā arī iepriekšējā "Dzintara" darbinieki, Osinovskis sacīja, ka aptuveni puse ir vecā komanda un aptuveni puse ir jauna.

"Pie mums ir atnākuši speciālisti no "Stenders", no "Grindeks" un citiem ražojošiem uzņēmumiem. Viņi pat ir atnākuši uz zemāku algu, jo viņus interesē šis izaicinājums, interesants darbs. Cilvēks dzīvo vienu reizi un šajā dzīvē viņš grib paveikt kaut ko interesantu," piebilda Osinovskis.

Savukārt uz jautājumu, vai tiks turpināta iepriekšējā "Dzintara" politika - plašs firmas veikalu tīkls, Osinovskis atbildēja, ka viena no fundamentālajām iepriekšējās uzņēmuma vadības kļūdām bija tā, ka pasaule manījās, bet "Dzintars" šīm pārmaiņām nepaspēja līdzi. "Nē, mēs neveidosim firmas veikalus. Mēs pārdosim produkciju internetā un sadarbosimies ar tirdzniecības tīkliem," piebilda Osinovskis.

Jau iepriekš ziņots, ka "H.A. Brieger" kā pirmos ražos "Dzintars" vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties "Dzintars" ķermeņa kopšanas līdzekļus - lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Kosmētikas ražotāja "H.A. Brieger" (iepriekš - "Dzintars Production") lielākais akcionārs ir Igaunijas industriālās ražošanas uzņēmums "Skinest Group", kas strādā desmit valstīs, nodarbinot vairāk nekā 1400 cilvēkus.

Kompānija "Dzintars Production" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments". Kopš 8.janvāra kompānijas nosaukums ir "H.A. Brieger". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir Udalova.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas "Skinest Group" noslēdza līgumu par maksātnespējīgā "Dzintara" aktīvu iegādi. "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās "Skinest Group" uzņēmums SIA "Ritrem".

Kompānija "Ritrem" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Group", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par 32,43% "Dzintars Production" kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi uzņēmuma valdes loceklei Anastasijai Udalovai pilnībā piederoša SIA "Asko R".

Atlikušie 67,57% "Dzintars Production" kapitāldaļu pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", kas līdz šim bija uzņēmuma vienīgā īpašniece. "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Udalova aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka juridiski maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" produkcijas ražošanu īstenos uzņēmums "Dzintars Production". "Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju," sacīja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā grupa "Skinest Group" noslēgusi līgumu par bankrotējušā Latvijas kosmētikas un parfimērijas ražotāja "Dzintars" aktīvu iegādi.

Ražošana tika pārtraukta gandrīz pirms gada, bet to ir paredzēts atsākt šā gada oktobrī, atjaunojot daudzas darbavietas.

"Mūsu vienīgais mērķis ir glābt leģendāro preču zīmi, atsākt ražošanu un atkal pārvērst "Dzintaru" par veiksmes stāstu," darījumu komentē "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis, piebilstot, ka "tā viņam patiešām bija sava veida misija".

"Vēsturiski lielie rūpniecības uzņēmumi ir bijuši ekonomikas mugurkauls, un to veiksmīga darbība ir svarīga jebkurai valstij gan pragmatiski, gan emocionāli," piebilst Osinovskis. Viņaprāt, "Dzintars" ar 170 gadu vēsturi noteikti bija viens no latviešu nacionālā lepnuma simboliem.

SIA "Ritrem" - uzņēmums, kas iegādājies "Dzintara" aktīvus - ir daļa no "Skinest Group", un tā mātes uzņēmums ir Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kas nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna.

Dizainā iestrādāts Latvijas valsts karogs kā produktu izcelsmes un kvalitātes zīme. Atjaunots arī “Dzintars” logotips.

“Latvijas valsts karogu produktu dizainā mēs iestrādājām, jo kā ražotne arī turpmāk vēlamies nest Latvijas vārdu pasaulē. Dabiskums un pieejamība ir mūsu zīmola solījums, kas būs “Dzintars” produktu pamatā gan patērētājiem Latvijā, gan ārvalstīs,” uzsver kosmētikas ražotnes “H.A. Brieger” vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Jauno “Dzintars” kosmētikas vizuālo identitāti un produktu iepakojuma dizainu izstrādāja studija “Overpriced” zīmolu stratēģa Kristapa Siliņa vadībā.

“Mūsu mērķis ar jauno zīmolu ir palielināt “Dzintars” potenciālu ārvalstu tirgos un padarīt zīmolu pieejamu pēc iespējas plašai auditorijai. Jaunais “Dzintars” no vienas puses izmantos laikmetīgu vizuālo valodu un kļūs saprotams tiem, kas iepriekš šo zīmolu nav izvēlējušies. No otras puses mēs nesīsim uz priekšu visu labo, ko sevī glabā zīmola mantojums – ikoniskās krāsas, formas un elementus, kas atlasīti, komandai rūpīgi pētot zīmola vēsturi cauri desmitgadēm,” norāda zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Jau vēstīts, ka “H.A. Brieger” kā pirmos ražos “Dzintars” vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties “Dzintars” ķermeņa kopšanas līdzekļus – lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Tāpat ziņots, ka “Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintars kļūst par H.A. Brieger

Db.lv, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.

Kosmētika ar zīmolu “Dzintars” veikalu plauktos nonāks jau šā gada martā, prognozē uzņēmuma pārstāvji, ja COVID-19 izplatība un valsts noteiktie ierobežojumi būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību.

Udalova kļuvusi par Dzintars Production līdzīpašnieci 

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā,...

“Mēs sāksim ar “Dzintars” produkciju, pakāpeniski veidojot jaunas produktu līnijas ar jauniem zīmoliem,” skaidro “H.A. Brieger” vadītāja un līdzīpašniece Anastasija Udalova.

“Strādājot pie “Dzintars” produktu izveides, īpašu uzmanību pievērsām tam, lai produkcija būtu maksimāli dabiska, bet vienlaikus pieejama plašai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir vismaz 94% dabisku sastāvdaļu produktā, lai cilvēkam veikalā nebūtu jāizvēlas starp cenu un dabiskumu,” skaidro A.Udalova, norādot, ka “Dzintars” produktu līnija saglabās iepriekšējo cenu kategoriju – pieejamu plašai auditorijai.

Plāno atjaunot ražošanu Dzintarā 

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā...

“H.A. Brieger” šobrīd strādā gandrīz 40 darbinieki. Paredzams, ka pakāpeniski, paplašinot un audzējot darbības apjomus, tiks palielināts arī ražotnes darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" kreditori ir iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Pēc kompānijas administratora Jāņa Ozoliņa vēstītā, kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā ir iesnieguši un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 16 961 040,99 eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 4 024 663,21 eiro un nenodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 12 936 377,78 eiro.

Vienlaikus administrators informē, ka 2020.gada 5.jūnijā plkst.11 Krišjāņa Valdemāra iela 33A-10A rakstveidā notiks "Dzintara" kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, kā arī par administratora atlīdzības noteikšanu.

Sapulces dalībnieki aicināti rakstveidā balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un balsojumu iesniegt vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Ņemot vērā to, ka kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, administrators aicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz 1% no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašnodarbinātie, kuri saņem mazāk par minimālo algu, no nākamā gada nodokļus maksās proporcionāli saņemtajam 10% apmērā, šodien vienojās koalīcijas partijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pastāstīja, ka šodien izdevies atrisināt atlikušos jautājumus, kas skar nākamā gada valsts budžetu. Politiķi vienojās, ka sociālo dienestu vietā nodokļu nomaksas kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars skaidroja, ka personas, kuru ienākumi būs zem minimālās algas sliekšņa, nodokļus maksās par reāli nopelnīto, nevis virs tā.

Dzintars stāstīja, ka koalīcija vienojās par pašnodarbināto pienākumu pašderklarēšanos reizi ceturksnī, kā arī 10% nodokļa likmi no reāli nopelnītajiem līdzekļiem.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kā arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašnodarbinātajiem pirms gada attiecīgā ceturkšņa, kurā prognozē sev mazākus ienākumus par minimālo algu, būs jāiesniedz VID attiecīgais apliecinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. "Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!" atzīmēja politiķis.

Viņš arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas vēl nevienojās par mazo veikalu atvēršanu reģionos, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem mazumtirgotājiem.

Diskusiju par minēto plānots turpināt rīt valdības sēdē.

Priekšlikumu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem mazumtirgotājiem, vienlaikus mazinot arī cilvēku drūzmēšanos veikalos koalīcijā iesniedza Nacionālā apvienība (NA).

Partijā skaidroja, ka kopš 8.februāra pārtikas un higiēnas preču veikalos, kuru sortimentā ir vismaz 70% attiecīgo produktu, var iegādāties pilnīgi visu bez ierobežojumiem. Viņa atzīmēja, ka šobrīd pircējiem nereti nākas stāvēt rindā, lai iekļūtu veikalā, kamēr līdzās esošie mazie veikaliņi ir slēgti un cīnās par izdzīvošanu.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ja ir atļauts iegādāties visas preču grupas, tad, jo lielāks skaits veikalu būs atvērti, jo pircējiem būs vairāk iespēju izvēlēties atšķirīgas tirdzniecības vietas, nevis stāvēt rindās un drūzmēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pārdzīvosim, kas tālāk? Uzņēmuma izdzīvošanas komplekts nākamajiem 3 gadiem. Uzzini, vērojot konferenci tiešsaistē!

Programma:

10:00 - 10:10 Foruma atklāšana

10:10 - 10:25 Valsts pirks, to ko uzņēmums ietaupīs | Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrija

10:25 - 10:40 Atnesiet labu projektu, naudu atradīsim | Edgars Kudurs, ALTUM

10:40 - 10:55 Zaļās inovācijas tikai izredzētajiem? | Natālija Siliņa, LIAA

10:55 - 11:10 Kāpēc veikt reformas, ja var apmaksāt rēķinu? | Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs

11:10 - 11:25 Kā tērēt elektrību un pelnīt? | Roberts Samtiņš, AJ Power

11:25 - 11:40 7 mīti par elektroauto | Krišjānis Kalnciems, Viedās pilsētas klāsters

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazina attālumu līdz personāldaļai

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Domāju, ka lietderīgāk ir atrast, nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz," teica finanšu ministrs.

Reirs norādīja, ka Covid-19 krīze iezīmē ļoti lielu atšķirību starp iedzīvotāju ienākumiem, tostarp atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns pārpildīts par 3%, apliecinot, ka algu fonds valstī bijis lielāks, nekā iepriekš tika plānots. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, gada laikā 90% strādājošo darba alga ir palielinājusies vai nav mainījusies, kamēr 10% tā ir samazinājusies.

""Helikoptera nauda" ir vienreizējs pabalsts, kā saka, ņemat un liecieties mierā. Domāju, ka pareizāk ir atrast grupas, kurām ir jāpalīdz," sacīja Reirs, piebilstot, ka, piemēram, tas varētu attiekties uz ikmēneša pabalstu vecākiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība par komandantstundas turpināšanu spriedīs ceturtdien, 11.februārī, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts, vai Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīts arī jautājums par komandantstundas turpināšanu ārkārtējās situācijas laikā, Kariņš preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka ceturtdien valdībā plānots uzklausīt gaidām iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ziņojumu un redzējumu.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.

Pirmdien koalīcijā vēl nebija vienprātības par nepieciešamību turpināt mājsēdi jeb komandantstundu, raizējoties par Valsts policijas resursiem un to efektivitāti Covid-19 saslimstības mazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Udalova iecelta par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāju

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ievēlējusi jaunu padomi, par tās priekšsēdētāju ieceļot Anastasiju Udalovu, aģentūru LETA informēja DLRR pārstāvji.

Par jaunās padomes locekļiem ievēlēti Udalova, Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodjko. Padome no sava vidus par tās priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlējusi Udalovu.

Udalova, Plotņikovs, Jakovļevs un Prihodjko strādāja arī iepriekšējā uzņēmuma padomē.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Romans Zaharovs jaunajā padomē nav ievēlēts.

Jaunās padomes uzdevums ir uzraudzīt un nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, paplašinot klātbūtni esošajos un attīstot jaunus tirgus. kā arī piedāvājumu. Tāpat padomes uzdevums būs uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana un paaugstināšana.

Udalova informēja, ka 2019.gadā DLRR strādāja ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, eksportam veidojot 94% no kopapjoma. "Pagājušajā gadā, par spīti milzīgajiem pandēmijas izaicinājumiem, uzņēmums saglabāja apgrozījuma apjomus, joprojām nodarbinot vairāk nekā 660 darbiniekus. Mērķis šajā gadā ir sasniegto noturēt un uzsākt ilgtermiņa attīstības plānošanu, koncentrējoties uz jauniem tirgiem, jaunu produkciju, lielāku stabilitāti," pauda Udalova

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir pabeidzis 2017. gada nogalē aizsākto svaigo piena produktu Izcilības centra izveidi, kurā investēti 15 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Rezultātā ir uzbūvēta jauna biezpiena sieriņu rūpnīca, iegādātas jaunas ražošanas iekārtas un modernizēta esošā infrastruktūra. Tas ir viens no pēdējo gadu ievērojamākajiem Latvijas pārtikas nozares investīciju projektiem, kura kopējais apjoms sasniedz 14,6 miljonus eiro. Projekts iecerēts ar mērķi paplašināt jaunu un inovatīvu piena produktu piedāvājumu vietējam un starptautiskajiem tirgiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē projekts noritēja ilgāk, nekā plānots – trīs gadu laikā. Šajā laikā tika veikta virkne tehnoloģisku un darba vides uzlabojumu, jaunu iekārtu uzstādīšana AS “Rīgas piena kombināts”. Vienlaikus ražošana no SIA “Rīgas piensaimnieks” tika pārcelta uz AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. SIA “Rīgas piensaimnieks” 2020.gada sākumā tika juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Samazinātā PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmē valsts budžetu

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru