Šodien, 28.jūnijā, Rīgā ar atbildes vizīti ierodas Krievijas Federācijas Vologdas apgabala gubernators Vjačeslavs Pozgaljovs un uzņēmēju delegācija. Vizīte ilgs no 28.-30. jūnijam un tās ietvaros notiks Vologdas gubernatora tikšanās Latvijas amatpersonām un Latvijas-Vologdas biznesa forums. Rīt, 28. jūnijā paredzēta Volgodas apgabala gubernatora tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri. Savukārt, 29.jūnijā notiks tikšanās ar Ministru prezidentu A.Kalvīti, Satiksmes ministru K.Peteru, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru K.Gerhardu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri I.Kukuti un Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku J.Birku. Tikšanās laikā tiks pārrunātas iespējas paplašināt Latvijas – Vologdas ekonomisko sadarbību. 29. jūnijā vizītes ietvaros notiks Latvijas – Vologdas biznesa forums. Vologdas apgabala biznesa delegācijā ir pārstāvēti mašīnbūves, kokrūpniecības, minerālmēslojumu ražošanas, tūrisma un tirdzniecības uzņēmumi. Vologdas apgabala gubernatora un viņa pavadošās delegācijas vizīti Latvijā koordinē Ekonomikas ministrija. Vologdas apgabala gubernatora vizīte ir atbildes vizīte uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra K.Gerharda darba vizīti Vologdā šā gada martā, kuras laikā K.Gerhards uzaicināja Vologdas apgabala gubernatoru V.Pozgaļovu un Čerpovecas mēru M.Stavrovki ar uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju turpmākās sadarbības veicināšanai.

Turpinot iesākto sadarbību, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šī gada 8. un 9.aprīlī dosies oficiālā vizītē uz Vologdas apgabalu, Krievijas Federācijā. Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tiksies ar vietējām amatpersonām, parakstīts vienošanos par sadarbību un tiksies ar apgabala uzņēmējiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

8.aprīlī paredzēta A.Matīsa vizīte Čerepovecā, kuras ietvaros EM valsts sekretārs tiksies ar pilsētas mēru O.Kuvšiņņikovu un Domes pārstāvjiem, kā arī ar Čerepovecas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem. Vizītes ietvaros A.Matīss ar delegāciju apmeklēs rūpniecības uzņēmumu a/s Severstaļ un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem.

9.aprīlī notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vizīte Vologdā, kuras laikā tiks parakstīta Vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju.

Noslēgtā vienošanās būšot nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavēršot plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Perspektīvākās sadarbības nozares starp Latviju un Vologdu ir metalurģija, metālapstrāde, kā arī mežu, tekstila un pārtikas nozares.

Šodien, 9.aprīlī, Vologdas apgabalā Krievijā parakstīta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Vologdas apgabala valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību, informēja Ekonomikas ministrija.

Latvijas puses vārdā Vienošanos parakstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss savas darba vizītes Vologdas apgabalā Krievijas Federācijā ietvaros.

A. Matīss: "Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi un tās platību, divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Latvijas ārējā tirdzniecība ar Vologdu jau šobrīd ir sasniegusi ievērojamus apjomus - pēdējo gadu laikā tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir četrkāršojies, kas ir viens no lielākajiem starp Krievijas Federācijas reģioniem.

Šodien, 6.septembrī, EM iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Vologdas apgabala (Krievijas Federācija) valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību projektu. Vienošanās projektu ir izvērtējusi Ārlietu ministrija. Pašreizējā vienošanās redakcijā Ārlietu ministrijas izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā.

Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi, kā arī tās platību, Ekonomikas ministrija uzskata, ka divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Līdz šim ir notikušas abpusējas valsts amatpersonu vizītes, biznesa forumi, uzņēmēju apaļie galdi, kuru laikā ir apspriestas ekonomisko kontaktu attīstības iespējas.

EM ir ieinteresēta noslēgt divpusēju vienošanos par ekonomisko sadarbību ar Vologdas apgabala valdību, kas būtu nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavērtu plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Interesi attīstīt ekonomiskos kontaktus ar Latviju regulāri pauž arī Vologdas administrācija

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Ziņa presei

13.09.2007.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis, turpinot vizīti Kirgizstānas Republikā, šodien tikās ar Kirgizstānas prezidentu Kurmanbeku Bakijevu. Tikšanās laikā abu valstu amatpersonas pārrunāja līdzšinējo sadarbību starp Latviju un Kirgizstānu un vienojās aktivizēt pieredzes apmaiņu politisko un ekonomisko reformu jomā.

Ministru prezidents akcentēja, ka pēc Kirgizstānas vēstnieces akreditācijas Latvijā šā gada martā ir aktivizējušās diplomātiskās attiecības starp abām valstīm, kas paver plašākas sadarbības iespējas.

Pēdējo gadu laikā ir iedibināta veiksmīga pieredzes nodošanas prakse starp dažādām Latvijas un Kirgizstānas institūcijām, rīkojot seminārus valsts pārvaldes darbiniekiem, lai Kirgizstānas pārstāvji varētu iepazīt Latvijas valsts pārvaldes darbības principus.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina institūcijas sniegtā informācija.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Šogad deviņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1084 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 48 administratoriem jeb 4,2% mazāk kā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada septembrī tiesām ieteikti 89 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 85 administratoriem jeb 48,8% mazāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 48 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 16 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 10 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 - Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 7 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka septembrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 34 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesnieguši paši parādnieki. Valsts ieņēmumu dienests pieteikumus iesniedzis 31 gadījumā, bet kreditori - 19 gadījumos.

2008.gada pirmajā pusgadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 581 maksātnespējas procesa administratora kandidātu, kas ir par 197 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2008.gada jūnijā tiesām ieteikts 101 maksātnespējas procesa administrators, kas ir par 26 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Statistiskie dati rāda, ka jūnijā visvairāk administratoru – 52 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 21 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 6 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada pirmajā pusgadā iesniegti 585 maksātnespējas pieteikumi. No statistikas datiem izriet, ka visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 255 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 171 gadījumā, bet paši parādnieki pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 159 gadījumos.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 480 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 171 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Pērnā gada maijā tiesām ieteikti 168 maksātnespējas procesa administratori vai par 49 administratoriem vairāk nekā 2007. gadā, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

Statistiskie dati rāda, ka 85 administratori ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 31 Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 25 Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 13 Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008. gada maijā 93 maksātnespējas pieteikumu Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori maijā pieteikumus iesnieguši 43 gadījumos, bet paši parādnieki maijā pieteikumus iesnieguši 30 gadījumos.

Šī gada desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1 352 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 96 administratoriem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija Sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada oktobrī tiesām ieteikti 203 maksātnespējas procesa administratori un tas ir par 31 administratoru vairāk nekā 2007. gada oktobrī. Statistiskie dati rāda, ka 2008.gada oktobrī visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 48 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 11 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 3 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008.gada oktobrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 111 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori oktobrī pieteikumus iesnieguši 54 gadījumos, bet paši parādnieki pieteikumus iesnieguši 37 gadījumos.

No 25. līdz 26.oktobrim Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis un Latvijas uzņēmēji uzturēsies Tveras apgabalā, lai veicinātu Latvijas un Tveras apgabala sadarbību tādās jomās kā kokapstrāde, loģistika un pārtikas nozare, Db.lv ziņoja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra nodaļa.

Vizītes ietvaros A.Teikmanis un Latvijas uzņēmēji tiksies ar Tveras apgabala gubernatoru Dmitriju Zeļeņinu un citiem administrācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo Latvijas un Tveras apgabala sadarbību. Tveras Valsts universitātes studentiem vēstnieks A.Teikmanis lasīs lekciju par Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstības vēsturi un aktualitātēm.

26.oktobrī notiks Latvijas un Tveras uzņēmumu pārstāvju tikšanās, kuras laikā uzņēmēji prezentēs savus biznesa piedāvājumus potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītē no Latvijas piedalās 14 uzņēmumi, pārstāvot loģistikas, kokapstrādes, finanšu, pārtikas, celtniecības un kultūras nozares.

Kaļiņingradas apgabala gubernators paudis Krievijas interesi būvēt ātrgaitas maģistrāli cauri Kaļiņingradas apgabalam, kuras viens posms caur Lietuvu un Latviju vestu uz Krieviju, bet otrs – cauri Polijai uz Rietumeiropu.

Lai pārrunātu Latvijas Republikas un Kaļiņingradas apgabala sadarbības perspektīvas, trešdien, 31.oktobrī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, izpildot Ministru prezidenta pienākumus, tikās ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala gubernatoru Georgiju Boosu. Sarunā piedalījās arī Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards, informēja Finanšu ministrija.

Sarunas sākumā gan O.Spurdziņš, gan G.Booss pauda gandarījumu par Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas darba uzsākšanu un tās pirmo sēdi pilnā sastāvā, kas notika šī gada 20.jūlijā, kā arī par Latvijas – Krievijas līguma par Valsts robežu parakstīšanu, kas apliecina Latvijas un Krievijas attiecību pragmatismu. O.Spurdziņš informēja G.Boosu, ka nākamā starpvaldību komisijas tikšanās paredzēta 2008.gadā, bet darba grupu tikšanās paredzētas jau nākamā gada pavasarī. Pašlaik, gatavojoties nākamajām sēdēm, norit darbs pie līgumu bāzes papildināšanas un citu jautājumu risināšanas, tajā skaitā Latvijas – Krievijas tranzīta attīstības perspektīvas.

Šodien, 22. augustā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala gubernatoru Mihailu Kuzņecovu, kurš ieradies Latvijā vizītē.

Mihails Kuzņecovs iepazīstināja Ministru prezidentu ar Pleskavas apgabala sociāli ekonomisko attīstību, strauji pieaugošajām ārvalstu investīcijām, no kurām vienu trešdaļu veido Latvijas kapitāla investīcijas, un apliecināja ieinteresētību šo tendenci saglabāt un pastiprināt.

Gubernators informēja par ieceri šā gada rudenī Latvijā rīkot Pleskavas dienas, kuru laikā iepazīstinātu ar apgabala kultūru, vēsturi un sadarbības iespējām tūrismā, kokapstrādē, loģistikā un lauksaimniecībā. Tas sekmētu Latvijas uzņēmēju aktīvāku darbību Pleskavas apgabalā.

Ministru prezidents ļoti atzinīgi novērtēja šo ieceri, solīja valdības atbalstu pasākuma rīkošanā un aktīvu atbildīgo ministru līdzdalību.

No šī gada 14. februāra līdz 16.februārim pārstāvji no 29 Latvijas finanšu, celtniecības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, vieglās rūpniecības, konsultāciju u.c. nozaru uzņēmumiem viesosies Kaļiņingradā, lai piedalītos Latvijas un Kaļiņingradas uzņēmēju biznesa forumā un tiktos ar apgabala amatpersonām, Db.lv informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Ceturtdien, 15.februārī Kaļiņingradā Latvijas uzņēmēji tiksies ar Kaļiņingradas apgabala gubernatoru un ministriem un piedalīsies biznesa forumā. Pēc pasākuma notiks uzņēmēju divpusējās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Forumā Kaļiņingradas un Latvijas uzņēmējiem būs iespēja iepazīties ar abu valstu piedāvātajām sadarbības iespējām. Darba programma un biznesa kontakti Latvijas uzņēmējiem nodrošināti sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Krievijā, Kaļiņingradas apgabala valdību un Kaļiņingradas tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Vizītes norises laikā tiks atklāts arī Latvijas Republikas konsulāts Kaļiņingradā, kam par godu ceturtdien notiks pieņemšana.

Ekonomikas ministram Artim Kamparam tiekoties ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, pārrunāti arī sadarbības jautājumi enerģētikas jomā, t.sk. Nord Stream projekts, gāzes krātuvju izveides projekts Dobelē un citi jautājumi.

Ekonomikas ministrs informēja Vešņakovu par vakar atklāto rekonstruēto TEC -2 Rīgā, par plāniem būvēt cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē, kā arī par Baltijas valstu vienošanos par energosavienojuma izveidi ar Zviedriju. norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā.

Pārrunājot divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus, puses bija vienisprātis, ka svarīgi ir arī veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar KF administratīvajām vienībām. Pašlaik jau ir noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Ekonomikas ministriju un Vologdas apgabalu un tiek gatavotas vienošanās par sadarbību ar Baškortostānas, Jaroslavļas, Pleskavas un Ivanovas apgabalu. KF vēstnieks Latvijā informēja, ka Pleskavas apgabals ir izrādījis aktīvu vēlmi veicināt ciešāku sadarbību ar Latviju un ir ieinteresēts pēc iespējas ātrāk noslēgt vienošanos par divpusējo sadarbību.

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.