Turpinot iesākto sadarbību, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šī gada 8. un 9.aprīlī dosies oficiālā vizītē uz Vologdas apgabalu, Krievijas Federācijā. Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tiksies ar vietējām amatpersonām, parakstīts vienošanos par sadarbību un tiksies ar apgabala uzņēmējiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

8.aprīlī paredzēta A.Matīsa vizīte Čerepovecā, kuras ietvaros EM valsts sekretārs tiksies ar pilsētas mēru O.Kuvšiņņikovu un Domes pārstāvjiem, kā arī ar Čerepovecas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem. Vizītes ietvaros A.Matīss ar delegāciju apmeklēs rūpniecības uzņēmumu a/s Severstaļ un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem.

9.aprīlī notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vizīte Vologdā, kuras laikā tiks parakstīta Vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju.

Noslēgtā vienošanās būšot nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavēršot plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Perspektīvākās sadarbības nozares starp Latviju un Vologdu ir metalurģija, metālapstrāde, kā arī mežu, tekstila un pārtikas nozares.

Šodien Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Vologdas apgabala gubernatoru Vjačeslavu Pozgaļovu, kurš ieradies vizītē Latvijā. Tikšanās laikā puses pārrunāja konkrētus sadarbības projektus dažādās jomās. Vologdas apgabala gubernators apliecināja interesi sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem zivju pārstrādē, siera ražošanā, īpaši uzverot vēlmi pārņemt Latvijas ražotāju bezatkritumu tehnoloģijas piena pārstrādē, transporta pārvadājumos un loģistikā, kā arī tūrisma jomā. Gubernators atzina interesi paplašināt sadarbību ar Latviju kā ar Eiropas Savienības dalībvalsti, kas paver jaunas iespējas. Pašreizējā Vologdas apgabala administrācijas vizīte Latvijā ir jau trešā šī gada laikā ar mērķi veidot konkrētus sadarbības projektus starp Latvijas un Vologdas uzņēmumiem. A.Kalvītis un V.Pozgaļovs bija vienisprātis, ka pastāv vēl ļoti daudz iespēju ciešākai ekonomiskai sadarbībai, uzverot, ka jau pašreiz Latvijas uzņēmēji aktīvi darbojas Vologdas apgabalā, kā arī Vologdas uzņēmējiem ir bizness Latvijā. Gubernators pauda pārliecību, ka atsevišķās problēmas saistībā ar atšķirīgo likumdošanu un valodas barjeru Latvijā nav šķērslis ekonomisko kontaktu paplašināšanai. Vjačeslavs Pozgaļovs informēja par apgabala ieceri noslēgt vienošanos ar Latvijas Ekonomikas ministriju par ciešāku ekonomisko sadarbību ar Latviju, kas varētu veicināt ekonomiskos sakarus.

Šodien, 9.aprīlī, Vologdas apgabalā Krievijā parakstīta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Vologdas apgabala valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību, informēja Ekonomikas ministrija.

Latvijas puses vārdā Vienošanos parakstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss savas darba vizītes Vologdas apgabalā Krievijas Federācijā ietvaros.

A. Matīss: "Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi un tās platību, divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Latvijas ārējā tirdzniecība ar Vologdu jau šobrīd ir sasniegusi ievērojamus apjomus - pēdējo gadu laikā tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir četrkāršojies, kas ir viens no lielākajiem starp Krievijas Federācijas reģioniem.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šodien, 6.septembrī, EM iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Vologdas apgabala (Krievijas Federācija) valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību projektu. Vienošanās projektu ir izvērtējusi Ārlietu ministrija. Pašreizējā vienošanās redakcijā Ārlietu ministrijas izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā.

Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi, kā arī tās platību, Ekonomikas ministrija uzskata, ka divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Līdz šim ir notikušas abpusējas valsts amatpersonu vizītes, biznesa forumi, uzņēmēju apaļie galdi, kuru laikā ir apspriestas ekonomisko kontaktu attīstības iespējas.

EM ir ieinteresēta noslēgt divpusēju vienošanos par ekonomisko sadarbību ar Vologdas apgabala valdību, kas būtu nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavērtu plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Interesi attīstīt ekonomiskos kontaktus ar Latviju regulāri pauž arī Vologdas administrācija

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Šogad deviņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1084 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 48 administratoriem jeb 4,2% mazāk kā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada septembrī tiesām ieteikti 89 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 85 administratoriem jeb 48,8% mazāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 48 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 16 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 10 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 - Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 7 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka septembrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 34 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesnieguši paši parādnieki. Valsts ieņēmumu dienests pieteikumus iesniedzis 31 gadījumā, bet kreditori - 19 gadījumos.

Šī gada desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1 352 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 96 administratoriem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija Sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada oktobrī tiesām ieteikti 203 maksātnespējas procesa administratori un tas ir par 31 administratoru vairāk nekā 2007. gada oktobrī. Statistiskie dati rāda, ka 2008.gada oktobrī visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 48 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 11 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 3 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008.gada oktobrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 111 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori oktobrī pieteikumus iesnieguši 54 gadījumos, bet paši parādnieki pieteikumus iesnieguši 37 gadījumos.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina institūcijas sniegtā informācija.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Šogad septiņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 906 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 70 administratoriem jeb 7,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2007.gada jūlijā tiesām ieteikti 128 maksātnespējas procesa administratori, kas ir par 50 administratoriem jeb 39% vairāk nekā 2006.gadā. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru - 81 - ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 18 - Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 12 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 9 - Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā un 8 - Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu - 59 - Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki jūnijā pieteikumus iesnieguši 24 gadījumos, bet kreditori - 27 gadījumos.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 480 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 171 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Pērnā gada maijā tiesām ieteikti 168 maksātnespējas procesa administratori vai par 49 administratoriem vairāk nekā 2007. gadā, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

Statistiskie dati rāda, ka 85 administratori ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 31 Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 25 Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 13 Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008. gada maijā 93 maksātnespējas pieteikumu Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori maijā pieteikumus iesnieguši 43 gadījumos, bet paši parādnieki maijā pieteikumus iesnieguši 30 gadījumos.

2008.gada pirmajā pusgadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 581 maksātnespējas procesa administratora kandidātu, kas ir par 197 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

2008.gada jūnijā tiesām ieteikts 101 maksātnespējas procesa administrators, kas ir par 26 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Statistiskie dati rāda, ka jūnijā visvairāk administratoru – 52 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 21 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 8 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 6 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada pirmajā pusgadā iesniegti 585 maksātnespējas pieteikumi. No statistikas datiem izriet, ka visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 255 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 171 gadījumā, bet paši parādnieki pirmajā pusgadā pieteikumus iesnieguši 159 gadījumos.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

2008.gada pirmajos trīs mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 208 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 238 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācija sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada martā tiesām ieteikti 104 maksātnespējas procesa administratori. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru – 67 – ieteikti Rīgas apgabala tiesās, 6 – Latgales apgabala tiesās, 19 – Kurzemes apgabala tiesās, 6 – Zemgales apgabala tiesās un 6 Vidzemes apgabala tiesās.

Apkopotie statistikas dati rāda, ka martā visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 32 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Paši parādnieki martā pieteikumus iesnieguši 29 gadījumos, bet kreditori – 27 gadījumos. Kopējais iesniegto pieteikumu skaits par maksātnespējas lietas ierosināšanu ir 149.

Līdz 2008. gada 31.martam lielākais administratoru skaits bija Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, kur vēlmi pretendēt uz maksātnespējas procesu administrēšanu izteikuši 250 administratori. Savukārt vismazāk – 206 administratori – pretendēja Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā.

2008.gada jūlijā pavisam kopā ierosināta 191 maksātnespējas lieta, no kurām jaunas ir 185, jo četros maksātnespējas procesa gadījumos maksātnespējas procesa administrators iepriekš atkāpies, savukārt no maksātnespējas procesu administrēšanas atcelti divi administratori, liecina Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija statistikas dati.

Apkopotie statistikas dati rāda, ka jūlijā visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 95 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori jūlijā pieteikumus iesnieguši 56 gadījumos, bet paši parādnieki – 34 gadījumos.

2008.gada jūlijā Maksātnespējas administrācija tiesām ieteikusi 191 maksātnespējas procesa administratoru. Statistiskie dati rāda, ka visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas apgabala tiesās, 28 – Kurzemes apgabala tiesās, 19 – Vidzemes apgabala tiesās, 9 – Latgales apgabala tiesās un 8 Zemgales apgabala tiesās.

Savukārt 2008.gada pirmajos septiņos mēnešos kopā Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikti 772 maksātnespējas procesa administratoru kandidāti, kas ir par 134 administratoriem mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Visas tiesībsargājošās struktūras, arī milicijas specvienība Berklut, Aizkarpatu apgabalā, Ukrainas rietumos, pārgājušas aktīvistu pusē. Struktūru darbiniekus sagaidīja simtiem demonstrantu, kas apgabala galvaspilsētā Užhorodā bija sapulcējušies pie protestētāju ieņemtās apgabala valsts administrācijas ēkas.

Katrs berkutietis pārbaudīts pēc sarakstiem. Kā pastāstīja Aizkarpatu specvienības komandieris, šobrīd visi specvienības miliči atrodas apgabala teritorijā.

Aizkarpatu apgabala Berkut sastāvā ir 59 miliči.

Tostarp vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, kas Užhorodā bija sapulējušies apgabala padomes sēžu zālē, pieņēma lēmumu, ka aizkarpatieši ir spējīgi paši nodrošināt apgabala funkcionēšanu, tāpēc pasludina reģionu par brīvu no Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča varas.

«Atbalstām mūsu līdzpilsoņu varonīgo cīņu un nosodām Janukoviča režīma darbības. Izsakām visdziļāko līdzjūtību kritušo varoņu ģimenēm, kuru tuvinieki nolikuši savas dzīvības uz Ukrainas brīvības un nākotnes altāra,» teikts paziņojumā.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

«Mums ir ļoti vajadzīgi kvalificēti speciālisti, un mēs ļoti labprāt gribētu redzēt pie sevis cilvēkus no Baltijas valstīm,» aicinot Latvijas cilvēkus braukt dzīvot un strādāt uz Novgorodu Krievijā, sacīja apgabala gubernators Sergejs Mitins.

Novgorodas apgabalā esot izjūtams cilvēku trūkums – joprojām jūtamas sekas pēc kara, kad apgabals zaudējis vienu miljonu iedzīvotāju. Apgabalā daudzi cilvēki ir pensijas un pirmspensijas vecumā. «Tāpēc mēs esam ļoti ieinteresēti, lai pie mums brauc dzīvot jauni un vidēja vecuma cilvēki,» intervijā laikrakstam Diena sacīja S. Mitins.

Jauns ārsts, ierodoties Novgorodā saņemot 200 tūkstošus rubļu (3340 latu) vienreizēju pārcelšanās pabalstu, viņam arī tiek piešķirts pašvaldības apmaksāts dzīvoklis un tiek garantēta alga no 25 tūkstošiem rubļu (417 latu) mēnesī, uzsvēra Novgorodas gubernators.