Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Atjaunošanas darbus veica personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”. Kopējie ieguldījumi projektā ir 1,91 miljoni eiro (ar PVN), kur lielākā daļa (1,85 milj. eiro) finansējuma segti no UNESCO Pasaules kultūras mantojuma projekta programmas ““Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana” līdzekļiem, bet mazākā daļa (60,5 tūkstoši eiro) no VNĪ atsavināšanas ieņēmumiem.

Drošības stiprināšanai un lai mazinātu neērtības ēkā strādājošajiem, atjaunošanas darbi tika veikti secīgi, sākot ar fasādes atjaunošanu ielas pusē. Paralēli tika veikta fasādes apmetuma un krāsojuma atjaunošana iekšpagalmos, vienlaikus veicot arī esošo koka logu un durvju restaurāciju ielas puses fasādē, jumta atjaunošanu un citus darbus. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pie vienas no ēkas ieejām uzstādīts pacēlājs.

“Ēka kļuvusi vizuāli daudz pievilcīgāka, novērstas iepriekš konstatētās fasādes problēmas un ievērojami uzlaboti ēkas energoefektivitātes rādītāji, restaurējot koka logus un durvis. Rezultātā ēka kļuvusi drošāka gan ikvienam garāmgājējam, gan ēkā strādājošajiem ministrijas un atsevišķu mūsu iestāžu darbiniekiem,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Paralēli ēkas Brīvības ielā 55, Rīgā atjaunošanai, šobrīd sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem tiek izskatītas iespējas Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu centralizācijai vienā nekustamajā īpašumā, tādējādi nodrošinot optimizētu telpu izvietojumu, mūsdienām atbilstošus darba apstākļus un efektīvāku līdzekļu izlietojumu ilgtermiņā.

Publiski ziņots, ka saskaņā ar 2018. g. 14. augustā pieņemto konceptuālo lēmumu par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu pārcelšanos uz vienotu ēku, šim mērķim tika virzīta ēka Elizabetes ielā 2, taču saistībā ar valdības lēmumu šajā vietā attīstīt ideju par Nacionālo koncertzāli, EM tālākai centralizācijai nepieciešams meklēt citu alternatīvu.

"Joprojām aktuāls jautājums ir ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izvietošana vienā ēkā, kas nodrošinātu resursu ietaupījumu ilgtermiņā un mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi. Ēkas Brīvības ielā 55 fasāde atjaunota, tālāk nepieciešama iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu un iekštelpu atjaunošana. Ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā 2019. gadā ieteikta veco konstrukcijās iebūvēto ūdens sistēmas cauruļvadu nomaiņa, kas iespējama, tikai darbiniekiem atbrīvojot visu ēku. Mūsdienu prasībām atbilstošas darba vides radīšanai nepieciešams lietderīgs un saimniecisks telpu plānojums, atbrīvojoties no “kabinetu” sistēmas,” norāda E. Valantis.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 55, ir celta 1900. gadā pēc Vilhelma Neimaņa projekta, to cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība, un tā ir pirmā daudzstāvu mūra celtne šajā rajonā. Ēkai ir raksturīga jūgendstila pamatideja, un tā celta kā īres nams. Fasāde veidota romantizētās neorenesanses formās, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Pēdējie ievērojamākie remontdarbi ēkā Brīvības ielā 55 veikti deviņdesmito gadu sākumā, kad logiem Brīvības ielā 55 tika veikta daļēja nomaiņa, kur, veicot logu maiņu, tika veidotas kopijas pēc orģināla. Laikā no 1992. – 1993. gadam, veicot logu nomaiņas projektu, tika no jauna arī veidotas un daļēji restaurētas iekšējos logos esošās vitrāžas. Šos darbus veikuši vitrāžu eksperti – Aigars Roziņš, Vallija Graudiņa un Viesturs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldību jaunajos apstākļos

Jānis Goldbergs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.

Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.

Fragments no intervijas

Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?

No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2021. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,53 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 1,52 miljoniem lielāks nekā šajā periodā 2020. gadā, galvenokārt pateicoties īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem.

Pārdoti 23 īpašumi par 4,4 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošas būves 5 adresēs. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi ir īpašumi Rīgas centrā, kanālmalā Raiņa bulvārī 7 (2,3 miljoni eiro) un Tērbatas ielā 75 ( 1 205 000 eiro), Rīgā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Veiksmīgu pārdošanas darījumu rezultātā 2021. gada pirmajā ceturksnī palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji, salīdzinot ar 2020. gada trīs mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 1.78 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 2.95 miljonu eiro apmērā, pretēji 1.32 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus no VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro, pauž VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis - Pigits.

VNĪ pasūtītajā neatkarīgu ekspertu SIA "Firma L4" veiktajā ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā tehniskajā apsekošanā atzīts, ka ēkas stāvoklis ir apmierinošs un tās kopējais nolietojums ir 40%, tai nepieciešams rast labāko iespējamo turpmākās izmantošanas risinājumu. Neskatoties uz virkni konstatēto neatbilstību, ekspertu vērtējumā ēka kopumā ir droša ekspluatācijai, norāda VNĪ attīstības projektu pārvaldes direktors J.Ivanovskis - Pigits.

Ēkas tehniskā apsekojuma pirmie dati rāda, ka brauktuves daļas, ietves, celiņu un saimniecības ēku 70%, pamatu un pamatnes nolietojums ir 40% (tie vēsturiski izbūvēti ar c12/15 klases betonu, pagrabs nav pilnvērtīgi aizsargāts pret gruntsūdens un virsūdens nokļūšanu tajās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27 , Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā atrodas 5 minūšu attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no 3 fasādes daļām ar logiem - gaišas telpām ar kopējo platību 2697 kv.m. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpinās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61, Rīgā jeb Tetera nama izsoli, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju tās 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē sākuma cena tiks samazināta likuma noteiktajā ietvarā, informē VNĪ nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Otrā Tetera nama izsole noslēdzās 21. oktobrī. Interese par Tetera Nama iegādi joprojām ir saglabājusies. VNĪ turpina pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem.

Izsole drīzumā turpināsies Tiesu administrācijas izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir vienīgais veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 vēsturiskās ēkas platības aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzejs, bet 8000 m2 plašajā nama daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Potenciālais karteļa sadārdzinājums piecos VNĪ projektos – vismaz 4,8 miljoni eiro

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi 6 līgumi par 5 objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016. gada – 2018. gadam.

Būvnieku kartelī 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos 

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro...

No Konkurences padomes līdz šim publiskotās informācijas izriet, ka no 77 Konkurences padomes (KP) ziņojumā minētajiem projektiem VNĪ kā pasūtītājs ir šādos 5 objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, KNAB ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs – SIA “Abora”), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks PS “ RERE meistari 1), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA “Skonto būve”), kā arī 2019. gadā VNĪ ar “RERE būve 1” lauztais līgums par JRT būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

“Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem- karteļa dalībniekiem. Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus,”, atklāj Valkers. “Neizslēdzam, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju konstatēsim, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks,” skaidro Valkers.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Šobrīd aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

“Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi. KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā”, norāda Valkers. “Uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms,” norāda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizētajā izsolē par 1 205 000 eiro nosolīta bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuve Tērbatas ielā 75, Rīgā.

Īpašums šogad atbrīvots pēc muzeja administrācijas un krājumu pārcelšanas uz jaunām telpām – VNĪ vadībā tapušo muzeju krātuvi Pulka ielā, Pārdaugavā, kura tika nodota ekspluatācijā 2019. gada nogalē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas centra rajonā, Tērbatas ielas malā, kvartāla daļā starp Tērbatas, Matīsa, Brīvības un Artilērijas ielām. Tas sastāv no zemes 2495 m2 platībā un 8 būvēm ar kopējo būvju/telpu platību 5020.4 m2, tsk. administratīvās ēkas un bibliotēkas ēkas. Objektu nosolīja juridiskā persona. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

“Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi nav mazinājusies. Redzams, ka pircēji esošajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājvietas Rīgā, Citadeles ielā 1 fasādes atjaunošanu. Darbus veiks SIA "Labā māja Latvija" un tos plānots pabeigt 2021. gada pavasarī, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griskevičs.

Uzņēmums uzvarēja atklātā iepirkuma konkursā starp 3 pretendentiem. Noslēgts līgums par 452 630, 48 eiro bez pvn). VNĪ norāda, ka KNAB fasādes atjaunošana ir loģisks turpinājums VNĪ iepriekš veiktajiem darbiem nama Citadeles ielā 1 iekštelpu pielāgošanai Latvijai stratēģiski nozīmīgās institūcijas pienākumu veikšanai. Darbus plānots veikt četru mēnešu laikā no objekta nodošanas būvuzņēmējam. Daļai darbu izpildes piesaistīts piegādātājs ar industriālās drošības sertifikātu un atbilstošu personālu. Līdz ar veicamo nama ārējās fasādes sakārtošanu tiks pilnībā atjaunots arī ēkas ārējais veidols.

Ēka Citadeles ielā 1, Rīgā kļuva par KNAB mājvietu 2018. gada pavasarī pēc VNĪ vadībā veiktās ēkas pārbūves. KNAB ieguva aptuveni par trešdaļu plašākas, organizācijas specifiskajām vajadzībām pielāgotas telpas (2503 kvadrātmetru vietā 3756) ar ievērojami plašākām un ērtākām pārrunu telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās mājvietas atjaunošanai pieteikušies seši pretendenti

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai muzeja ekspozīcijas vajadzībām pieteikušies seši pretendenti, informē VNĪ.

VNĪ uzsāk iepirkuma izvērtēšanu un par tā rezultātiem ziņos tuvākā mēneša laikā.

Ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu, kur saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, gan profesionāļi, gan vienkārši garāmgājēji un tūristi. Plānots, ka 2022. gada nogalē nams vērs durvis ar jaunu, unikālu ekspozīciju, kas stāstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot akcentu uz pašu radīšanas procesu.

Piedāvājumus iepirkumā iesnieguši būvuzņēmēji: AS "BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS", SIA "Delta Construction", SIA "Ostas celtnieks", SIA "RERE MEISTARI", "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"" AS "UPB" – sākot no 2,9 līdz 3,8 miljoniem eiro (bez PVN). Ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām tiks finansēta no Kultūras ministrijas piesaistītajiem valsts budžeta līdzekļiem, plānotajiem muzeja nomas maksājumiem. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" turpina vēsturiskās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera nama izsoli, saglabājot tajā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā tirgus situāciju un ēkā nepieciešamo ieguldījumu apjomu, izsoles sākuma cena samazināta par 20%, informē VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Pirmā Tetera nama izsole noslēdzās 14. septembrī.

"Pirmajā izsolē apzinot potenciālos interesentus, kā arī mūsu rīkotajā Atvērto durvju dienā, redzējām ieinteresētību no vairāku īres dzīvokļu attīstītāju puses, kas ir loģiski, jo nams sākotnēji celts kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums ir tam pielāgojams. Kā jau plānojām, turpināsim izsoli uz Tetera nama iegādi. Ņemot vērā to, ka ēkas atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi, VNĪ turpinot izsoli, lemj par izsoles sākuma cenas samazinājumu. Pārdošanas process šādiem lieliem objektiem var būt ilgstošs, kas ir normāla prakse, jo investoriem nepieciešams laiks, lai izsvērtu rīcības stratēģiju. Pircēji patreiz ļoti rūpīgi izvērtē savus ieguldījumus un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd dominē piedāvājuma uzskatāms pārsvars. Mūsu interese ir, lai valsts iegūtu līdzekļus maksimāli iespējamajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā tirgus situāciju un iespējas," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru