Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.

Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Vides inspektoru un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē 15.augustā paredzēts veikt smaku mērījumus a/s Liepājas metalurgs.

Laboratoriski tiek cerēts noteikt gan smaku stiprumu, gan to ķīmisko izcelsmi, db.lv informēja Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālajā vides pārvaldē. Tiesa, neesot lielu cerību, ka tiks konstatēts iedzīvotāju veselībai kaitīgs gaisa piesārņojums, lai arī uzņēmuma radītā ķīmiskā smaka regulāri jūtama pilsētā. Latvijas likumdošanā ir pieminēts ļoti maz viegli gaistošo ķīmisko vielu, kuru izplatība tiek limitēta, skaidroja pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova. Savukārt putekļu analīzes jau ir noņemtas, taču rezultātu joprojām nav, apgalvoja amatpersona. Šonedēļ Liepājā plāno ierasties arī Liepājas metalurga elektrokausēšanas iekārtu izgatavotājfirmas Fuchs pārstāvis, un vides speciālistiem solīta iespēja piedalīties pārrunās par papildu attīrīšanas iekārtu izgatavošanas iespējām un termiņu.

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa pirmdien lēmusi, ka izkārnījumu smaka ir neatņemama lauksaimniecības blakusparādība.

Sūdzību Vācijas tiesā iesniedza kāda lopkopja kaimiņi. Viņi sacīja, ka lopkopis iecerējis paplašināt vistu kūti, taču no tās nākošā mēslu smaka piesārņošot gaisu viņu zemes gabalā.

Administratīvā tiesa Diseldorfā sākotnēji lēma par labu prasītājiem. Taču lieta rosināja diskusiju par to, vai nepieciešams kontrolēt, cik spēcīga smaka valda lauku saimniecībās.

Augstākā administratīvā tiesa lēmumā norādīja, ka lauku iedzīvotājiem esot jārēķinās ar iespējamo smirdoņu. Tiesnešu sastāvs uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēji paši ir vai kādreiz ir bijuši lauksaimnieki. Vietās, kur nepatīkamas smakas ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, jāspēj pieņemt arī spēcīgākas un ilgstošākas smakas, nekā ierasts, teica tiesneši.

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsācis dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība.

Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

«Tikko kā atgriezāmies no Metāla svētkiem,» stāstījumu par jauno printeri, kura ideja lolota jau ilgāku laiku, sāk Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietnieks Kaspars Antonevičs. Sestdien pirmo reizi ikviens varēja iepazīties ar jauno 3D printeri, kurš skolas īpašumā ir kopš piektdienas, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Jaunais printeris, pirmkārt, tiks izmantots mācību procesā, teicis K.Antonevičs. 12. klases skolēni jau rasē trīsdimensiju objektus, tāpēc printeris būs laba iespēja, kā radīt saikni starp datoru, kurā objekts ir skatāms virtuāli, un izprintēto objektu, kas ir padarītā rezultāts. Iespēja sasaistīt realitāti un redzēt rezultātu ar to, kas tiek izveidots datorā, pēc K.Antoneviča domām, skolēniem dos papildu motivāciju darboties.

Printeris izmaksājis gandrīz 3000 eiro un iegādāts par skolas budžeta līdzekļiem. Iespējams iegādāties arī lētākus printerus, taču izprintētie priekšmeti tad nebūtu tik izturīgi. Ar printeri iespējams izdrukāt līdz pat 20x20x40 centimetrus lielus priekšmetus - atslēgu piekariņus, pildspalvas, skrūves, pat automobiļu detaļas. Divus atslēgu piekariņus var izdrukāt 40 minūtēs. Drukāšanas ilgums atšķiras no detaļas sarežģītības, no tā, vai detaļas vidus ir tukšs vai pildīts, arī no sagaidāmās kvalitātes – jo printējamais slānis plānāks, jo printēšanas process ilgāks.

Pamatojoties uz sūdzībām, kas uzklausītas par «Trikātas» Krievijas sieru, reģionālais medijs Zemgales Ziņas lūdzis lielveikalu tīkla «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītājai Ingai Bitei noskaidrot, vai attiecīgās siera sērijas lietošana uzturā nav kaitīga veselībai, jo sieram ir izteikta un neraksturīga ķīmiska garša un smaka.

Par kaitīgumu lielveikalu tīkla pārstāve nezināja neko teikt, taču uzsvēra, ka «pircēju drošība un pārtikas kvalitāte arvien ir «Rimi» prioritāte, tāpēc šiem jautājumiem pievēršam īpašu uzmanību. Saskaņā ar mūsu iekšējiem standartiem šajā gadījumā pircējam ir iespēja doties uz veikalu, kur tika iegādāta prece, informējot par sūdzību un lūdzot atmaksāt par pirkumu iztērēto naudas summu».

I.Bite apstiprināja, ka attiecīgā siera ražotājs SIA «Latvijas Piens» atzinis preces neatbilstību, un produkts no pārdošanas izņemts, informē Zemgales Ziņas.

«Šī sadarbība ar patērētājiem apliecina veikalu tīkla un ražotāja ieinteresētību patērētāju interešu aizstāvībā un rūpēm par kvalitatīvu produktu piegādi. Pēc tam, kad uzrādījās vairākas patērētāju bažas, operatīvi tika identificēta konkrēta siera partija, kuras garšas īpašību maiņu, visticamāk, izsauc pārtikas viela, ko izmanto sieru un desu virsmu aizsardzībai pret pelējumu. Tā tika operatīvi atsaukta no aprites. Apjoms ap 2,5 t. Šobrīd uzņēmums vēl veic papildu izpēti šai siera partijai, lai nodrošinātu nemainīgu produkta kvalitāti nākotnē,» biznesa portālam db.lv komentēja ražotāja pārstāve Rita Voronkova.

Skandināvu dizaina mājlietu un mēbeļu veikalā Mēbeļu bode steidzīgie kļūst lēnāki, bet nevērīgie –vērīgāki, lūkojot pēc kādas pērles

Uzņēmums lauž stereotipu, ka lietoto preču veikalos nepatīkama smaka ir neizbēgams faktors. Tajā smaržo pēc kafijas, skan mierīga mūzika un apkārt valda patīkama atmosfēra. Par spīti tam, ka preču ziņā te valda pārbagātība, tās ir sakārtotas tā, it kā katrs veikala stūrītis būtu kā neliela istaba. «Preču mums ir daudz, līdz ar to cenšamies sakārtot visu tā, lai pietiktu vietas. Plānā ir veidot šim veikalam otro stāvu, bet projekts pagaidām vēl tiek saskaņots,» stāsta SIA Mēbeļu bode vadītājs Dāvids Sīlis, kurš uzņēmumā pārstāv vienu no lielākajiem īpašniekiem – resocializācijas centru Lediņi, kurā uzturas cilvēki pēc ieslodzījuma. Centra mērķis ir arī atrast šiem cilvēkiem nodarbošanos.

Svētdienas vakarā kāds vīrietis draudējis uzspridzināt gāzes balonu, ja viņam netiks sniegta iespēja parunāties ar pilsētas mēru Andri Rāviņu, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Valsts policijas pārstāve Diāna Purviņa informējusi, ka pirms pulksten 23 Zirgu ielā kāds 1962.gadā dzimis vīrietis ieslēdzās dzīvoklī un paziņoja, ka vēlas runāt ar Jelgavas mēru. Ja šāda iespēja netiktu nodrošināta, viņš draudēja uzspridzināt gāzes balonu.

Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste Sandra Reksce informējusi, ka, tā kā mājā biju jūtama gāzes smaka, tika evakuēti daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, māja norobežota. Vīrietis ieslēdzies telpās, jo pirms tam viņam bija izcēlies konflikts ar dzīvokļa īpašnieci.

Vēlāk vīrietis ielaida dzīvoklī policijas darbiniekus, kas viņu aizturēja un ievietoja medicīniskajā atskurbtuvē.

Baltijas jūras kuģotāju līdz šim omulīgajās kajītēs sācis smakot pēc sēra. Uz vietas veiktie pētījumi liecina, ka vainojams paši zināt kas - zināmais nelāgās smakas izplatītājs. Kā nelabais iekļuvis jūras ļaužu darba un atpūtas telpās? - Ar viltu. Bet vai šī viltība un sekojošā smakošana bija nenovēršama? - Visdrīzāk, ka bija gan novēršama, jo nelabais jau atkal ir slēpies tur, kur velna klātbūtne prognozēta izsenis - detaļās.

Konkrētā smaka rodas sakarā ar paredzamo prasību par sēra satura desmitkāršu samazināšanu flotes degvielā, ko pašu Baltijas un Ziemeļjūras arājiņu pirms dažiem gadiem apstiprinātā vienošanās Starptautiskās jūrniecības organizācijā paģērēs, sākot no 2015. gada. Bet acīmredzama juku kunga klātbūtne ir ellīgajā viedokļu, prognožu un situācijas traģisma novērtējumu mučkulī, kur viedokļu gamma ir no apokaliptiskām vīzijām līdz atmešanai ar roku. Proti, tiklīdz tiek tieši jautāts par konkrētām ar aplūkojamo problemātiku saistītām detaļām, skaidrs ir viens - nekas nevienam nav ne vella skaidrs.

Pavasarī pieredzētā aviokatastrofa un tehniskas problēmas vēl citos reisos nav likušas pārskatīt lidmašīnu Sukhoi Superjet-100 ražošanas apjomus un to būvēšana norisinās saskaņā ar iepriekšējiem plāniem.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā lidsabiedrībai «Aeroflot» piederošā «Sukhoi Superjet-100» markas lidmašīna cieta katastrofā, kurā gāja bojā 41 pasažieris. Savukārt nedēļu vēlāk šīs markas lidaparāta, kuram vajadzēja doties no Maskavas uz Rīgu, salonā pirms izlidošanas tika sajusta deguma smaka, tomēr pēc lidmašīnas pārbaudes bojājumi netika konstatēti.

Vēl pirms tam, aprīļa beigās lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet-100» neilgi pēc pacelšanās no lidostas Rīga, tehnisku problēmu dēļ atgriezās un nolaidās paaugstinās drošības apstākļos.

Galerijā ieskats Sukhoi Superjet-100 pasažieru lidmašīnas montāžas procesā Gagarin Komsomolsk-on-Amur lidmašīnu ražotnē Krievijā.

Sakopjot ar naftas produktiem piesārņoto teritoriju Alotenes stacijas apkaimē, uzņēmuma Latvijas dzelzceļš strādnieki savākuši vairāk nekā 345 tonnas ar mazutu piesārņotas grunts, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Medijs atgādina, ka pirms 40 gadiem cilvēciskas kļūdas dēļ šajā vietā no sliedēm noskrēja kravas vilciens un no cisternas purviņā blakus sliedēm izlija mazuts. Šobrīd, izbūvējot šajā posmā otro sliežu ceļu, vēsturisko piesārņojumu ar naftas produktiem uzņēmumam bija jāsavāc.

Madonas reģionālajā vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka no dzelzceļa malas uz bīstamo atkritumu novietni Gardenē aizvestas 346,8 tonnas ar naftas produktiem piesārņotas grunts.

Piesārņojums gandrīz pilnībā likvidēts, un par to liecinot vien neliela naftas produktu plēvīte, kas sastājusies uzkrāšanas dīķī. To no grāvja norobežo no māliem izbērts dambis, savukārt nepiesārņoto ūdeni novada caur sifonu. Gaisā neesot jūtama arī īpašā naftas produktiem raksturīgā smaka, kura vēl salīdzinoši nesen izplatījās apkārtnē.

Mālpils novadā īpašumā Klūgas-Grūbas uzņēmumam Mālpils agro ir iecere veidot cūku fermu, kurā gadā paredzēts nobarot 36 800 rukšu. Pašvaldībai pēc dažiem mēnešiem būs jālemj, vai to atļaut, vēsta laikraksts Diena.

Vairākums iedzīvotāju ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā pauduši negatīvu nostāju.

Klūgas-Grūbas atrodas aptuveni četru kilometru attālumā no novada centra mežu ieskautu tīrumu vidū, un tur iecerēts būvēt fermu. Vācu investori šīs ieceres īstenošanai gatavi ieguldīt trīs miljonus latu.

Šajā ražošanas procesā tiks veidots maksimāli noslēgts cikls - no nobarojamo cūku mēsliem plānots ražot biogāzi un siltumu, bet pēc tam atlikušais substrāts kā mēslojums tiks izkliedēts pa apkārtējo zemnieku laukiem, no kuriem pēc tam savukārt tiks iegūti lauksaimniecības graudi, stāstījusi SIA Mālpils agro direktore Anita Lancmane. Uzņēmums plānojot nodarbināt 16 personas, taču ieguvēji būšot arī, piemēram, lopbarības sagatavošanā, graudaudzēšanā iesaistītie iedzīvotāji, uzskata šīs ieceres autori.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Uzņēmums SIA «Baltic Dairy Board» bijušajā «Bauskas piena» kombināta teritorijā sācis būvēt attīrīšanas iekārtas, celtnieks – SIA «Benson Industry», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Iedzīvotāji pauduši uztraukumu, vai neatkārtosies kādreizējā situācija, kad attīrīšanas iekārtu apkaimē bija spēcīga smaka. SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks teic, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas.

Uz sabiedrisko apspriešanu, kas notika pirms mēneša, iedzīvotāji ieradās ļoti mazā skaitā, informē K. Kazāks. Viņš uzsvēra, ka centušies par apspriešanu cilvēkus informēt, cik iespējams.

Vairākumam uzrunāto ļaužu visvairāk rūp, lai nav smakas, kas kādreiz bijusi no attīrīšanas iekārtām. Kaspars Kazāks uzsver, ka tādu problēmu nebūs: «Uzskatu, ka vecās attīrīšanas iekārtas nemaz nevarēja saukt par attīrīšanu. Tas bija skata pēc burbuļojošs ūdens, un attīrīšanas līmenis bija ļoti zems.»

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.