Citas ziņas

Arī Rīgas dome iesaistīties smakas likvidēšanā Sarkandaugavā

Elīna Pankovska, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Saistībā ar fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks plāno vērsties ar iesniegumu Valsts Vides dienestā, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināliem Man-Tess un Woodison Terminal.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmumiem, kuri pārkrauj bīstamas kravas, ir Valsts vides dienests. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā iestāde arī esot vienīgā, kam deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu, norādīts Rīgas domes paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka šā gada jūlijā SIA Man-Tess nāca klajā ar paziņojumu , ka jau ir sākusi īstenot VARAM iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus.

Uzņēmums, īstenojot šo plānu, ieviesis bezmaksas informatīvo telefonu, kas ļauj operatīvi saņemt informāciju par gaisa iespējamu piesārņojumu, tika uzstādīti papildu vāki dzelzceļa cisternām to noliešanas darbu laikā, kā arī pārskatīts pārkraujamo produktu sortiments un veikti citi pasākumi. Pasākumu īstenošanā bija paredzēts ieguldīt vairāk nekā 220 tūkst. Ls.

Toreiz tika paziņots arī, ka SIA Man-Tess akcionārs Alandam Capital BV gatavs ieguldīt nepieciešamos līdzekļus naftas produktu tvaiku rekuperācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, lai novērstu piesārņojumu, kas rodas, izlejot degvielu no dzelzceļa vagoniem un pēc tam veicot rezervuāru uzpildīšanu. Plānotās investīcijas tika norādītas aptuveni 700 tūkst. Ls latu.

Akcionāri bija gatavi šādām investīcijām, ja tiks panākts komplekss vides problēmu risinājums un līdzīgi pasākumi veikti arī citos termināļos, kas ļautu būtiski samazināt gaisa piesārņojumu, kā arī tiktu garantēta investīciju drošība.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dāņu uzņēmējs: esmu ar Latviju

Dienas Bizness, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.

Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kūtsmēslu smaka traucē dzīvot

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs dienu laikā atsavina gandrīz 15 tūkstošu litru nelegālās dīzeļdegvielas

Jānis Rancāns, 03.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vācijas tiesa: Laukos drīkst smirdēt pēc vistu mēsliem

LETA--THE LOCAL, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa pirmdien lēmusi, ka izkārnījumu smaka ir neatņemama lauksaimniecības blakusparādība.

Sūdzību Vācijas tiesā iesniedza kāda lopkopja kaimiņi. Viņi sacīja, ka lopkopis iecerējis paplašināt vistu kūti, taču no tās nākošā mēslu smaka piesārņošot gaisu viņu zemes gabalā.

Administratīvā tiesa Diseldorfā sākotnēji lēma par labu prasītājiem. Taču lieta rosināja diskusiju par to, vai nepieciešams kontrolēt, cik spēcīga smaka valda lauku saimniecībās.

Augstākā administratīvā tiesa lēmumā norādīja, ka lauku iedzīvotājiem esot jārēķinās ar iespējamo smirdoņu. Tiesnešu sastāvs uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēji paši ir vai kādreiz ir bijuši lauksaimnieki. Vietās, kur nepatīkamas smakas ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, jāspēj pieņemt arī spēcīgākas un ilgstošākas smakas, nekā ierasts, teica tiesneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs nesola ātru risinājumu vides problēmām

Vēsma Lēvalde, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides inspektoru un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē 15.augustā paredzēts veikt smaku mērījumus a/s Liepājas metalurgs.

Laboratoriski tiek cerēts noteikt gan smaku stiprumu, gan to ķīmisko izcelsmi, db.lv informēja Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālajā vides pārvaldē. Tiesa, neesot lielu cerību, ka tiks konstatēts iedzīvotāju veselībai kaitīgs gaisa piesārņojums, lai arī uzņēmuma radītā ķīmiskā smaka regulāri jūtama pilsētā. Latvijas likumdošanā ir pieminēts ļoti maz viegli gaistošo ķīmisko vielu, kuru izplatība tiek limitēta, skaidroja pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova. Savukārt putekļu analīzes jau ir noņemtas, taču rezultātu joprojām nav, apgalvoja amatpersona. Šonedēļ Liepājā plāno ierasties arī Liepājas metalurga elektrokausēšanas iekārtu izgatavotājfirmas Fuchs pārstāvis, un vides speciālistiem solīta iespēja piedalīties pārrunās par papildu attīrīšanas iekārtu izgatavošanas iespējām un termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Kolorītā Sarkandaugavas realitāte

Linda Zalāne, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sarkandaugavas iedzīvotāji atkal sūdzas par neciešamu naftas smaku no ostas

LETA, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nevar sadalīt atbildību par smaku izbeigšanu

Lelde Petrāne, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mudina pārbaudīt izglītības iestāžu telpu drošību

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina izglītības iestāžu dibinātājus izvērtēt telpu drošību viņu pārraudzībā esošajās skolās, lai pārliecinātos, ka nav draudu skolēnu veselībai un dzīvībai, informē IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Zaharova.

Ministrā norāda, ka pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki gadījumi par to, ka izglītības iestādēs ir nokrituši iekaramie griesti, tādēļ ministrija aicina skolu vadību un izglītības iestāžu dibinātājus pievērst pastiprinātu uzmanību tam, vai izglītības iestādē skolēniem tiek nodrošināta droša mācību vide. Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt likumā noteiktās izglītojamo tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Šo tiesību ievērošanu uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests.

IZM aicina arī skolās aktualizēt jautājumus par rīcību ārkārtas situācijās, rīkojot apmācības, un ar skolēniem pārrunāt drošības noteikumus. Skolas darbiniekiem un skolēniem regulāri ir jābūt iepazīstinātiem ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA «Baltic Dairy Board» bijušajā «Bauskas piena» kombināta teritorijā sācis būvēt attīrīšanas iekārtas, celtnieks – SIA «Benson Industry», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Iedzīvotāji pauduši uztraukumu, vai neatkārtosies kādreizējā situācija, kad attīrīšanas iekārtu apkaimē bija spēcīga smaka. SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks teic, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas.

Uz sabiedrisko apspriešanu, kas notika pirms mēneša, iedzīvotāji ieradās ļoti mazā skaitā, informē K. Kazāks. Viņš uzsvēra, ka centušies par apspriešanu cilvēkus informēt, cik iespējams.

Vairākumam uzrunāto ļaužu visvairāk rūp, lai nav smakas, kas kādreiz bijusi no attīrīšanas iekārtām. Kaspars Kazāks uzsver, ka tādu problēmu nebūs: «Uzskatu, ka vecās attīrīšanas iekārtas nemaz nevarēja saukt par attīrīšanu. Tas bija skata pēc burbuļojošs ūdens, un attīrīšanas līmenis bija ļoti zems.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ķīniešu kurpnieks sabiedrisko tualeti pārveidojis par ģimenes mājvietu

Lelde Petrāne, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīniešu migrantu ģimene noīrējusi sabiedrisko tualeti un pārveidojusi to par mājām, vēsta ārvalstu mediji.

Žengs Lingjuns, kurpnieks un atslēdznieks, uz Šeņjanu devies meklēt laimi ar sešiem ASV dolāriem kabatā.

Viņš aizņēmies naudu, noīrējis tualeti un pārveidojis to par mājām un darbavietu. Viņš izveidojis savu apavu remonta un atslēdznieka darbnīcu, apprecējies un tagad viņam ir dēls.

Ģimene pārveidojusi tualetes kabīnes un koka sastāvdaļas izmantojusi, lai nosegtu caurumus grīdā. Virs tiem izveidota gulta. Kad smaka kļūstot neciešama, viņi izlīdzas ar ūdens noskalošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes

LETA--AP/RFE/RL, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bīstamākā un vardarbīgākā pilsēta pasaulē

Lelde Petrāne, 08.04.2013

Mirušas sievietes ķermenis nozieguma vietā San Pedro Sula. Viņa nogalināta ar trim šāvieniem galvā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

San Pedro Sula tiek uzskatīta par Centrālamerikas valsts Hondurasas rūpniecisko galvaspilsētu, kā arī par visbīstamāko un vardarbīgāko pilsētu pasaulē.

San Pedro Sula, kas ir valsts otra lielākā pilsēta aiz Tegusigalpas, ar 169 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par pasaulē vardarbīgāko pilsētu atzīta otro gadu pēc kārtas. Likumi ļauj civiliedzīvotājiem savā īpašumā turēt līdz pat pieciem ieročiem, turklāt valsti pārpludinājuši nelegālie ieroči.

Reuters fotogrāfs ieradies pilsētā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus pēc Celsija ēnā un karstums bijis nospiedošs. Kā raksturojis kāds žurnālists, kurš atspoguļo noeziegumus, San Pedro Sula ir kā lielveikals tiem, kuri meklē bīstamus stāstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošības nolūkos Rīgas ūdens dezinficēs ūdensvadus

Lelde Petrāne, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, SIA Rīgas ūdens no 25.janvāra līdz 29.janvārim veiks Rīgas pilsētas ūdensvadu dezinfekciju. Dezinfekcijai pilsētas ūdensvados tiks izmantots hlors.

Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā ikdienā tiek nodrošināta hlora koncentrācija, kas nepārsniedz 0,2 mg/L, kas nodrošina to, ka dzeramais ūdens pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst droša un nekaitīga ūdens prasībām. Bet šāda hlora koncentrācija ir par zemu, lai aizturētu tā saucamās «bioplēves» veidošanos, kā rezultātā notiek ūdensvadu aizaugšana, mikroorganismu pastiprināta vairošanās ūdensvada tīklā un ilgākā laikā tas var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās. Tādēļ, lai aizkavētu bioplēves un nelabvēlīgās mikrofloras un mikrofaunas veidošanos Rīgas pilsētas ūdensvados, ir nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/L. Šāda prakse tiek izmantota daudzās pasaules pilsētās, kā arī daudzās Latvijas pilsētas pēdējos gados veikta ūdensvadu dezinfekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mēslu neizturamo smaku Aizputes novadā par pārkāpumu neatzīst

Vēsma Lēvalde, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Aizputes novada iedzīvotāji fotogrāfijās fiksējuši, kā cūkkopības kompleksa Nygaard International darbinieki izved mēslus uz lauka lielā koncentrācijā un tuvu upei, piesārņojot arī vietējās nozīmes ceļus, kontrolējošie dienesti pārkāpumus nesaskata.

Aizvadītajā nedēļā pēc iedzīvotāju lūguma Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori apmeklējuši Nygaard International, lai pārbaudītu, vai netiek pārkāpti mēslu izvešanas normatīvi. «Iedzīvotāji satraucās, ka tiek piesārņota upe, taču upē piesārņojumu nekonstatējām,» db.lv informēja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Savukārt kontrolēt mēslu koncentrāciju izkliedes vietā neesot LRVP kompetencē, to kontrolē Augu aizsardzības dienests. Bet mēslu izvešanas grafiks, tehnoloģija un mēslu uzglabāšanas kontrole esot Lauku atbalsta dienesta kompetencē. LRVP inspektori pēc vizītes raksta apsekošanas aktu, kuru tālāk nosūtīs Augu aizsardzības dienestam, jo mitrums uz lauka tiešām vizuāli bijis, atzina I. Stoņikova. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori Db.lv apgalvoja, ka viņiem jākontrolē tikai īpaši jūtīgās teritorijas, un tādas ir tikai Zemgalē nevis Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauž aizdomas, ka ģimene dzīvoklī Ganu ielā tiek izmantota kā aizsegs finanšu mahinācijām ar nekustamo īpašumu

LETA, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No milzu caurulēm gatavo pagrabus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru