No 269 klasēm, kas 2007. gada nogalē deva solījumu atturēties no smēķēšanas, piedaloties Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā ikgadējā projektā Nesmēķējošā klase 2008, šobrīd dalību turpina 175 klases jeb 65% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot saņemtās skolēnu atskaites par spēju atturēties no smēķēšanas pirmajā projekta mēnesī, SVA veselības veicināšanas speciālisti secināja, ka 13 klasēs (5%) atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 83 klases (30%) tiek atskaitītas no dalības projektā, jo nav ievērojušas projekta nosacījumus un nav atsūtījušas atskaites par decembra mēnesi. Tātad 94 klases ir zaudējušas iespēju piedalīties projektā un cīnīties par galveno balvu – iespēju klases kolektīvam pavadīt kopīgu aktīvās atpūtas nedēļas nogali.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu skolēni šādos Latvijas rajonos: 11 skolās Alūksnes pilsētā un rajonā, 4 skolas Aizkraukles pilsētā un rajonā, 11 skolās Balvu pilsētā un rajonā, 3 skolās Bauskas pilsētā un rajonā, 9 skolās Cēsu pilsētā un rajonā, 21 skolā Daugavpils pilsētā un rajonā, 2 skolās Dobeles rajonā, 8 skolās Gulbenes pilsētā un rajonā, 7 skolās Jēkabpils pilsētā un rajonā, 4 skolās Jelgavas pilsētā un rajonā, 3 skolās Jūrmalā, 8 skolās Krāslavas rajonā, 3 skolās Kuldīgā, 5 skolās Liepājas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ludzas rajonā, 12 skolās Madonas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ogres pilsētā un rajonā, 12 skolās Preiļu pilsētā un rajonā, 10 skolās Rēzeknes pilsētā un rajonā, 22 skolās Rīgas pilsētā un rajonā, 3 skolās Saldus pilsētā un rajonā, 3 skolās Tukuma pilsētā un rajonā, 3 skolās Talsu pilsētā un rajonā, 2 skolās Valkas rajonā un 3 skolās Valmieras pilsētā un rajonā.

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Norvēģijā drīzumā varētu tikt aizliegta jauniešu auditorijai paredzētu «neveselīgu ēdienu» – gāzētu dzērienu, šokolādes, saldējuma un «treknu burgeru» - reklāma, iecerējusi valsts Veselības ministrija.

Norvēģijas Veselības ministrija iecerējusi aizliegt šādu ēdienu reklāmu televīzijā un citos masu medijos. Aizliegums attieksies uz reklāmu, kas paredzēta bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem auditorijai, lai ar tā palīdzību cīnītos ar liekā svara problēmām, vēsta Norvēģijas mediji.

«Veselības direktorāts uzskata, ka neveselīgas pārtikas mārketinga regulēšana ir ļoti svarīgs solis, lai novērstu neveselīgus ēšanas paradumus un liekā svara problēmas, tādējādi aizsargājot bērnu un jauniešu veselību,» norāda Norvēģijas Veselības ministrija.

Tāpat iecerēts aizliegt jauniešu auditorijai paredzēto saldināto košļājamo gumoju, jogurta konfekšu, saldinātu sulu un piena dzērienu, kā arī saldinātu graudaugu produktu reklāmas.

Portālā Ziedot.lv labdarības akcijai savākti ziedojumi 5135 latu apmērā, RIMI ziedojumu kastītēs RIMI darbinieki un klienti trīs mēnešu laikā saziedoja 15 000 latu, savukārt reģionālie sadarbības partneri piesaistīja 3595 latu.

Saziedotos līdzekļus, dāvanu kartes skolas preču iegādei un 100 RIMI dāvinātās skolas somas saņēma: Valmieras novada fonds (palīdzēs 139 bērniem), Alūksnes novada fonds (palīdzēs 161 bērnam), Talsu novada fonds (palīdzēs 95 bērniem), Lielvārdes attīstības fonds (palīdzēs 12 bērniem), Latgales skolu atbalsta fonds "Veronika" (103 bērniem), Tirzas pagasta attīstības biedrība (25 bērniem), Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība "Dace" (60 bērniem), Auces Krīzes centrs "Namiņš" (15 bērniem), Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība "Saulgrieze" (24 bērniem), Ģimeņu veselības veicināšanas centrs "Sirdsdegsme+" (Lēdurgas pagasts, 10 bērniem), Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība (10 bērniem) un Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs "Nāc līdzi!" (10 bērniem), portāla www.ziedot.lv palīdzības saņēmējiem - bērniem ar veselības traucējumiem (14 bērni). Šīs organizācijas saziedotos līdzekļus dāvanu karšu veidā 35 latu apmērā tālāk nodos ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, kuras dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Eiropas Komisija šodien publicējusi Eiropas mēroga pētījumu par elektroniskajiem pakalpojumiem veselības aprūpes jomā (e-veselība), kas liecina, ka 87 % Eiropas ģimenes ārstu lieto datoru un 48 % ir platjoslas interneta pieslēgums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Eiropas ārsti aizvien vairāk pacientu datus, piemēram, laboratorisko izmeklējumu rezultātus, uzglabā un nosūta elektroniski. Liekot lietā šādus e-veselības risinājumus, ārsti un ārstniecības dienesti jau ir uzlabojuši veselības aprūpi Eiropā, jo administrēšana kļuvusi efektīvāka, bet pacientiem vairs nav tik ilgi jāgaida. Ziņojumā arī iztirzāts, kādās jomās ārsti varētu lietderīgāk izmantot informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), lai piedāvātu tādus pakalpojumus kā attālināta uzraudzība, recepšu izrakstīšana elektroniski un pārrobežu medicīniskie pakalpojumi.

„Eiropa sākusi baudīt ieguvumus no platjoslas pieslēgumiem e-veselības nozarē. Es atzinīgi vērtēju veselības aprūpes pārvaldes iestāžu un ārstu centienus strādāt efektīvāk,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. „Šī diagnoze arīdzan liecina, ka pienācis laiks elektroniskos pakalpojumus izmantot daudz plašāk, jo tie var sniegt ārkārtīgi lielu labumu visā Eiropā.”

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni, db.lv informēja a/s Rīgas piena kombināts.

"Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers"- atzīst a/s RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s RPK šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām Skolas piena programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā.

Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību "skolas piena" programmā, RPK ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas.

Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu.

A/s „Rīgas piena kombināts” ir veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni. „Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers”- atzīst a/s „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s „Rīgas piena kombināts” šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām „Skolas piena” programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā. Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību „skolas piena” programmā, Rīgas piena kombināts ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas. Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu. Uz otro jautājumu – kas ietekmē bērnu attieksmi pret pienu – 39% respondentu atbildējuši, ka informācija par pienu kā veselīgu produktu, 50%, ka ģimenes attieksme un tradīcijas, 11%, ka vienaudžu piemērs un attieksme. Uz trešo jautājumu – cik lielā mērā skola var ietekmēt bērnu attieksmi pret pienu – 39% atbildēja, ka var ietekmēt lielā mērā, 61%, ka var ietekmēt daļēji, neviens nebija izvēlējies variantu, ka praktiski nevar ietekmēt. Uz ceturto jautājumu – kāda skolā ir attieksme pret piena automātu – 100% respondentu ir atbildējuši, ka bērniem tas patīk un automāts veicina piena popularitāti. Uz jautājumu- vai piena automāts atvieglo jūsu darbu piena programmā- 88% ir atbildējuši apstiprinoši, 12%, ka īsti neatvieglo, bet bērnu dēļ ir gatavi to izmantot. Neviens nav izvēlējies variantu, ka piena automāts skolā rada tikai problēmas. Par to kā tiek organizēta piena dzeršana, atbildes dalās tieši uz pusēm – 50% skolu, bērni organizēti pa klasēm pienu dzer noteiktā laikā, 50% bērni piena automātus izmanto individuāli, kas grib tas padzeras. Skolu pārstāvji pārsvarā ļoti pozitīvi vērtē ideju, ka bezmaksas pienu skolās varētu saņemt arī 5.-9.klašu skolēni. „Ceram, ka mūsdienīgs un atraktīvs piena pasniegšanas veids veicinās bērnu interesi un vēlēšanos piena produktus uzturā lietot biežāk. Gribētos, lai bērni uzskata, ka dzert pienu ir gan veselīgi, gan stilīgi”- saka RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Piena automāti tiek uzstādīti, lai veicinātu „skolas piena” programmas izplatību izglītības iestādēs un aizvien lielāks bērnu skaits varētu saņemt valsts un ES fondu apmaksātu pienu. RPK ir izstrādājis īpašu „skolas piena” atbalsta programmu, kurā ietilpst ne tikai piena aparātu uzstādīšana, bet arī finansiāls atbalsts izglītības iestādēm, kas saistīts ar līdzekļu iesaldēšanu norēķinos par pienu, un gatavība palīdzēt „skolas piena” programmas administrēšanas jautājumos. Šai programmai kopumā RPK 2006. gadā ir atvēlējis 60 tūkstošus latu. „Skolas piena” programmas pirmsākumi Latvijā meklējami jau 2003. gadā, kad „Rīgas piena kombināts” un „TetraPak” iniciatīvas rezultātā tika uzsākta īpaša programma Rīgas skolās, kas paredzēja iespēju „Lāsēna” pienu skolās iegādāties par zemāku cenu. Šo programmu „Rīgas piena kombināts” joprojām turpina vairākās Rīgas skolās. Eiropas Savienībā skolās piena programma jau tiek realizēta kopš 1977. gada, Latvijā kopš 2004. gada.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Nīderlandē no dažu neveselīgu pārtikas produktu iesaiņojuma drīz tiks aizvākti populāru bērnu varoņu attēli, lai neveicinātu neveselīgas ēšanas paradumus, ceturtdien paziņoja pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Šāds lēmums ir pieņemts pēc «publiskām debatēm par reklāmas ietekmi uz bērniem», jo «aptaukošanās ir problēma, par kuru pārtikas rūpniecība ir ļoti nobažījusies», paziņoja Nīderlandes Pārtikas rūpniecības federācija (FNLI).

Pirmoreiz Eiropā veicot šādu pasākumu, populāri multeņu personāži, tostarp trusis Mifijs, pazudīs no produktiem, kas tiek uzskatīti par neveselīgiem, bet piesaista bērnus ar iesaiņojumu.

Jaunā pasākuma mērķis ir ierobežot iesaiņojumu ar «licencētiem mediju personāžiem», kuru mērķauditorija ir bērni līdz 13 gadu vecumam, paziņoja FNLI, kas pārstāv 450 pārtikas rūpniecības uzņēmumus un 19 organizācijas.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Šobrīd ražotājiem pārtikas produktu sastāvā nav obligāti jānorāda, kādi tieši augu tauki ir izmantoti, līdz ar to zem šāda nosaukuma var būt gan rapšu, gan palmu eļļa, taču decembrī būs izmaiņas un augu tauku veids būs jāatklāj, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai cilvēki būtu lietas kursā, kāda tieši augu eļļa ir izmantota pārtikas produktu ražošanā, no decembra ražotājiem savās produktu etiķetēs būs jānorāda konkrēti augi, no kuriem eļļa ir iegūta. To paredz Eiropas Savienības regula (Nr.1169/2011). Tas arī izskaudīs esošo situāciju, kad daļai pārtikas produktu uz etiķetes ir norāde «augu tauki», tomēr tālāk nav paskaidrots, vai zem šī nosaukuma slēpjas rapšu, saulespuķu vai palmu eļļa. Šobrīd spēkā esošā direktīva nosaka to, ka ražotājiem nav obligāti jānorāda eļļas veids. Tādējādi daļa pārtikas ražotāju sniedz pilnīgu sastāvdaļu sarakstu, tostarp norādi, ka produkts satur ne tikai augu eļļu, bet konkrētu eļļas veidu, piemēram, rapšu, olīveļļu, palmu eļļu, citi aprobežojas ar nosaukumu «augu tauki». Uz DB jautājumu, vai par pārtikas kontroli atbildīgajam Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir informācija, cik pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, cik produktos izmantota, piemēram, rapšu eļļa, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidru atbildi nesniedza, sacīdama, ka «PVD nav nekāda statistikas pārvalde,» tomēr atzina, ka Latvijā pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, kas pārsvarā tiek izmantota konditorejas izstrādājumos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka PVD ievēro prasības un likumdošanu, un PVD inspektori seko līdzi tam, kā tās tiek pildītas praksē. Nākotnē būs izmaiņas, kas vērtējamas pozitīvi, un PVD sekos līdzi izpildei.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes realizētā politika pārtikas patērētāju interesēs rada virsrakstā minēto jautājumu. Saskaņā ar ministrijas nolikumu, tā Ministra vadībā piedalās pārtikas aprites politikas izstrādē un īstenošanā. Kā veicies? “Kāpēc mūsdienās, kad ir tik liela produktu izvēle, cilvēks jau 40 gados jūtas slikti?”, vaicā Anitra Tooma (“Zaļais Vilnis”). “Ideālā pasaulē mēs bez problēmām varētu nopirkt svaigus, dabiskus un veselīgus pārtikas produktus, bet saķīmiķotie, košie un mūžīgie būtu aplikti ar tādu pašu nodokli kā tabaka un alkohols”. Manuprāt, ministra politikai ir trīs galvenie trūkumi: 1) pārtikas izplatītāji (tādējādi arī patērētāji) netiek informēti par kaitīgiem pārtikas produktiem un nesaņem informāciju par produktu kvalitātes atšķirībām; 2) netiek analizēta pārtikas piedevu ietekme uz veselību un netiek ierobežota kaitīgāko vielu izmantošana Latvijā ražotā un pārdotā pārtikā, 3) noteikti papildus apgrūtinājumi pārtikas aprites uzņēmumiem (nav citās Eiropas Savienības valstīs), kas sadārdzina pārtiku un neļauj darboties mazajiem pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem. Valstī izstrādāta pārtikas laboratoriskās kontroles programma. 2005.gadā konstatētas neatbilstības (lasi: veselībai kaitīgi produkti) 109 gaļas, 10 olu, 91 piena, 35 zivju izstrādājumiem. Par šiem gadījumiem netika informēti pārtikas izplatītāji: ne Tirgotāju asociācija, ne nozīmīgākie tirdzniecības uzņēmumi. Tāpat līdz tirgotājiem nenonāca 21 ziņojums, kas tika izplatīts 2005.gadā Ātrās sistēmas brīdināšanas ietvaros, tai skaitā par Latvijas pienā konstatēto hloramfenikolu. Rezultātā iespējams pircēji nopirkuši veselībai kaitīgus produktus. Pārtikas aprites likumā ir noteiktas patērētāja tiesības saņemt kvalitatīvu un viņa vajadzībām atbilstošu pārtiku. Vai tā notiek? Drošu un nekaitīgu pārtiku – jā, jo ministrija strikti uzrauga pārtikas atbilstību likuma prasībām. Tā 2005.gadā veiktas 3662 uzņēmumu un 7988 produktu pārbaudes. Zināma produktu izcelsme – jā, jo katrs zina “Karotīti”, ko piešķir drošiem un no izsekojamām, galvenokārt, Latvijā ražotām izejvielām. Kvalitatīvu – nē, jo, manuprāt, katrs pircējs jūt produktu kvalitātes kritumu, ko izraisa ražotāju veiktās izmaiņas produktu sastāvā, lai padarītu garākus to glabāšanas termiņus un samazinātu cenu. Tāpēc pēc ministrijas iniciatīvas apturētas pārtikas produktu salīdzinošās analīzes (skat. www.consumer.lv), kas parādīja patieso kvalitātes ainu un izsauca daļas ražotāju neapmierinātību. Tā piemēram, viens no labākajiem tirgotājiem nevar atrast gaļas ražotāju, kas nodrošinātu stabilu un augstu kvalitāti piegādātiem desu izstrādājumiem. Sabiedrībā, piemēram, valsts radio, vairākkārt tika diskutēts par E vielu ietekmi uz latviešu veselību. Virknē valstu ir aizliegtas slimības veicinošas E vielas, piemēram krāsvielas: E-102 (tartrazīns), E-104 (hinolīns), E-123 (amarants), E-131 (patentzilais) un, it sevišķi, E-133 (briljantzilais). Latvijas Tirgotāju asociācija patērētāju interesēs aicināja Zemkopības ministriju pārskatīt atļauto E vielu sarakstu, tomēr līdz šim aktīvas rīcības nav bijis. Vienlaikus Veselības ministrs Gundars Bērziņš nopietni attiecās pret to un uzsācis debates par E vielu ierobežošanu pārtikā skolās, kas ir Veselības ministrijas kompetencē. Ministrs, “rūpējoties par pārtikas pircēju interesēm”, uzstāj par pēc iespējas ilgāku un lielāku dotāciju pārtikas ražotājiem, pretojoties PTO plānam samazināt pārtikas dotēšanu. Tā rezultātā katra latviešu ģimene gadā piemaksā lauksaimniekiem 750 latus. Ja nebūtu dotāciju, tad cukurs un rīsi veikalā maksātu 20 santīmu kilogramā, banāni – 30, apelsīni – 40. “Dotēta” govs naudā saņem vairāk kā puse pasaules iedzīvotāji ienākumos. (“Latvijas Tirgotājs”, 04.2006. “Neēd Eiropā”). Latvijā noteiktas augstākas prasības pārtikas ražotājiem, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs. Tā piemēram, pārtikas aprites speciālistiem nepieciešama augstākā pārtikas tehnologa izglītība (sertifikāta izmaksas no 500 latiem), aizliegts kaut lopus mazajās kautuvēs (Vācijā darbojas vairāk par 2000 piemājas kautuvju), pārtikas tirgo

Šī gada 31.augustā plkst.14:00, Kino "Rīga" 2.stāva zālē (Rīgā, Elizabetes ielā 61) labdarības akcijas "Skolas soma" ietvaros noritēs pasākums 1.septembra noskaņās, kur skolēni no maznodrošinātām ģimenēm saņems ziedotos līdzekļus skolas gaitu uzsākšanai. Pasākumā laipni aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Par to, cik ziedojumi labdarības akcijā piesaistīti un cik bērni saņems ziedoto palīdzību- dāvanu kartes 35 latu apmērā skolas preču iegādei - būs zināms šajā Skolas somas pasākumā. Tajā bērni ne tikai saņems ziedojumus, bet arī priecāsies par Marijas Naumovas bērnu un jauniešu studijas "MarieN Studio" bērnu dāvāto priekšnesumu un par Kino Rīga dāvātajām brīvbiļetēm noskatīsies animācijas filmiņu "Kiriku un zvēri".

Akcijas "Skolas soma" ietvaros no jūnija labdarības portālā www.ziedot.lv, ziedojumu kastītēs RIMI veikalos visā Latvijā, kā arī reģionālo sadarbības partneru rīkotajās labdarības akcijās Talsos, Lielvārdē, Alūksnē, Valmierā un Latgalē, tika vākti ziedojumi maznodrošināto skolēnu atbalstam skolas gaitu uzsākšanai.

Otrdien Ministru kabinets (MK), uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto ziņojumu par Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanas jomā, uzdeva Zemkopības ministrijai no Ekonomikas ministrijas ar 2008.gada 1.janvāri pārņemt normatīvo aktu izstrādes funkcijas pārtikas preču marķēšanas jomā, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

Kā norādīts ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pašlaik normatīvo aktu izstrāde tādā pārtikas aprites posmā kā pārtikas preču marķēšana ir gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vispārīgās pārtikas preču marķēšanas normatīvo aktu izstrādi, bet ZM izstrādā normatīvo aktu projektus par marķējuma prasībām konkrētām pārtikas produktu grupām, piemēram, gaļai, piena produktiem, augļu sulām, cukuram, kafijai un cigoriņu ekstraktam, diētiskajai pārtikai, dzeramajam ūdenim u.c.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Zemkopības ministrijas nolikums, ZM piedalās pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izstrādājot normatīvo aktu projektus par valsts politikas realizāciju un valsts uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē. Bez tam atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos veic ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Pārtikas un veterinārais dienests, tajā skaitā arī pārtikas preču marķēšanas atbilstības kontroli normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?