Jaunākais izdevums

Pirmais klients mums nāca kā dāvana. Viens mūsu draugs Anglijas pabā dzēra aliņu ar savu čomu – mākslas izstāžu rīkotāju. Lāga skotu puika bija vaicājis mūsu draugam, vai viņš var palīdzēt saorganizēt un uzbūvēt viņam izstādes, jo tā esot problēma. Viņš bija atbildējis – var gan, bet zinot kādu, kas var vēl labāk. Tagad šis skotu puisis ir viens no mūsu galvenajiem klientiem, mākslas pasaulē viens no TOP 30 organizatoriem, stāsta Art Fairs Service dibinātājs Bruno Mellis.

Tā no reklāmas dizaina lietām nonācām pie mākslas izstādēm. Klienta noteikums bija – ja pirmo izstādi uzbūvējam foršu, dabūsim piecas. Pirmā izstāde bija liels risks, tomēr nevienu mirkli mums nepietrūka pārliecības, ka to uztaisīsim un ka uztaisīsim labi. Turklāt nebija laika nobīties, par kaut ko šaubīties. Trīs gadi pagājuši, un šinī sezonā mēs būvējam jau 30 izstādes.

Izstādes parasti notiek kaut kādā hallē, vecā baznīcā vai vecā rūpnīcā, kāds nu tagad ir tas mākslas trends. Tās ir tukšas, tur nekā nav. Parasti izstādes organizatori katru pakalpojumu pasūta atsevišķi – sienas vienam piegādātājam, gaismas citam, apskaņošanu vēl trešajam, papildu āra gaismas vai reklāmas no ceturtā. Mēs to visu piedāvājam kopā. Tā ir specifiska publika. Mākslinieki jau tāpat ir bišķiņ ķerti, un viņu vajadzības brīžiem ir ķertas, tur domādams neizdomāsi, kas tik nāk priekšā. Bet ir jautri un interesanti!

Mēs jau bijām izstrādājuši konstrukciju, sistēmu, kā tā darbosies, bijām vienojušies ar pirmo potenciālo klientu, bija gatavs biznesa plāns, vajadzēja tikai naudu. Biju aptaujājis bankas un sapratis, ka start-up stadijā tajās neko nevarēsim saņemt. Kļuva skaidrs, ka jāmeklē riska kapitālisti.

Sarežģītākais ir pārdošana – atrast un piesaistīt jaunos klientus. Sākumā bija grūti pierādīt, ka mēs, kaut kādi čaļi no kaut kādas Latvijas, nāksim un uztaisīsim revolūciju mākslas apbūves tirgū. Ir jāiet un nekaunīgi jāprasa – dodiet darbu. Turklāt process ir lēns, klients nobriest labi ja gada laikā. Latvijā jau faktiski nav tirgus, nav tādu lielu izstāžu. Eiropā mēs noteikti varam vēl trīskāršot savu apjomu.

Skaties video par uzņēmēja pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta galerija - Dibinātājs no fonda izpērk uzņēmuma Art Fairs Service kapitāldaļas

Lelde Petrāne, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņoti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2017 ieguvēji

Lelde Petrāne, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Zviedrijas Biznesa gada balvas 2017 apbalvošanas ceremonijā tika noskaidroti šā gada laureāti. Kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» balvu izpelnījies «Tele2 Shared Service Center», kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» atzinību saņem Aivars Gailums, kas pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», savukārt kategorijā «Tehnoloģiju un inovāciju balva» laurus plūc Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next».

Zviedrijas Biznesa gada balvu devīto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Latvijas ekonomikai nozīmīgajā kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» žūrija visaugstāk novērtējusi uzņēmumus, kas attīstās sabalansēti, rūpējas par darbinieku izaugsmi, atbalsta dažādas studiju iniciatīvas. Par labāko šajā kategorijā eksperti atzina dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center».

Arī šogad eksperti kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» saņēmuši kuplu skaitu kvalitatīvu pieteikumu. Tika iesūtīti dažādu nozaru uzņēmumu pieteikumi gan no galvaspilsētas, gan arī citiem Latvijas reģioniem. Novērtējot jauno uzņēmēju centienus un straujos panākumus, šīs kategorijas balvu saņem Aivars Gailums. Viņš pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», kas sniedz izstāžu un galeriju iekārtošanas pakalpojumus Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP pārrunu ceļā novērš SIA ART Tehno pārkāpumu, nosakot nepamatotu maksu par ūdens apsaimniekošanu

Žanete Hāka, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pārrunu procedūras ceļā novērsusi SIA «Art Tehno» pārkāpumu, nosakot nepamatotu maksu par ūdens apsaimniekošanas pakalpojumiem Babītes novada Spilves ciema iedzīvotājiem. SIA «ART Tehno» par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu nav tiesiska pamata piemērot cita veida maksu kā vien to, kuru ir izvērtējusi un apstiprinājusi Babītes novada dome.

KP pārrunu procedūru uzsāka pēc Babītes novada iedzīvotāju iesnieguma par iespējamu pārkāpumu ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja SIA «ART Tehno» darbībās. Proti, iesniedzēji vērsās ar lūgumu izvērtēt, vai papildus ūdens apsaimniekošanas pakalpojumam noteiktā maksa par ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojumu ir pamatota un nav saskatāmas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes.

Izvērtējot konkrēto gadījumu par ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojuma sniegšanu Babītes novada Spilves ciema Avotu, Gravu un Strautu ielu iedzīvotājiem, KP secināja, ka lielākā daļa ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojuma izmaksu pēc būtības ir jāietver tarifā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu un jāapstiprina Babītes novada domei, nevis pakalpojuma sniedzējam jānosaka patstāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Investē 240 tūkstošus eiro, lai atvērtu restorānu Art Deco stilā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Double Coffee ir atvēris restorānu Art Deco stilā, uzsverot t/c Galerija Centrs seno vēsturi.

«Jaunās vietas dizains saistīts ar 30. gadu kultūru, kurā valda Art Deco šarms un elegance,» šo konceptu komentē ģenerāldirektors Rūdolfs Melnis.

«Vēsturiskās interjera detaļas nav vienkārši stilizētas, bet radītas, rūpīgi izpētot Armijas Ekonomiskā veikala interjeru, piemēram, kāpņu koka paneļi ir gandrīz tādi paši, kādi tie šajā vietā bija pirms teju 80 gadiem, arī lielās griestu lampas ir rūpīgi atjaunotas un greznojas jaunajā restorānā,» stāsta t/c Galerija Centrs direktore Zita Siliņa.

Double Coffee remontdarbus uzsāka šā gada 8.janvārī. Īpaša uzmanība tika pievērsta interjeram. Interjera mēbeles, gaismekļi, detaļas, motīvi, ornamenti, toņi, materiāli, formas un sajūtas aizgūtas no Art Deco stila raksturīgākajām iezīmēm. Sienu un rempju detaļās parādās panelējuma motīvs, kā arī grīdas seguma paterns aizgūts no Galerijas Centrs vēsturiskajām liecībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ēkas vēsturiskajiem griestu gaismekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top? Bērnu iecienītās ziepes ar mantiņu

Monta Glumane, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā par 35 miljoniem eiro uzvarējis Blackpool līdzīpašniekus

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgu «paņem» ar pirts konstruktoru un kempingiem

Māris Ķirsons, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Live Rīga reklāmas video gūst panākumus starptautiskā festivālā Porto

Rūta Lapiņa, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi «Live Rīga» radītie reklāmas video ieguvuši apbalvojumus starptautiskā festivālā Porto, informē «Live Rīga» pārstāve Anna Blaua.

«Live Rīga» radītie pilsētas reklāmas video starptautiskā tūrisma un dokumentālo filmu festivālā ART&TUR 2017 Portugālē, Porto, ieguvuši divas godalgas sadaļā «Tūrisma filmas» - reklāmas video sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider’s guide in Riga» ieguvusi īpašo balvu kā Labākā Eiropas filma, savukārt «Riga A-Z Rap Guide» ieguva 2.vietu kategorijā «Tūrisma galamērķis».

Jaunākā «Live Rīga» reklāmas kampaņas sēriju «Insider’s guide in Riga» veido piecas īsfilmas - «Dodies ceļojumā ar taksistu», «Skolotājas norādes», «Mācītāja ceļš», «Sieviešu blogera pieturvietas», «Mežonīgais piedzīvojums ar senioru». Filmas izstrādātās sadarbībā ar aģentūru «DDB Latvia», un to producents ir Jānis Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aļesja Kirčenko kļuvusi par SEB Shared Service Centre Rīgā vadītājas vietnieci

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Shared Service Centre komandai Rīgā pievienojusies Aļesja Kirčenko, kurai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā, gan projektu un procesu vadības, gan biznesa darbības atbalsta nodrošināšanā dažādos uzņēmumos Latvijā.

Aļesjas Kirčenko galvenais fokuss SEB Shared Service Centre būs dalīto pakalpojumu centra ikdienas vadības nodrošināšana, personāla vadības jautājumu risināšana un darbības efektivitātes nodrošināšana, atbalstot uzņēmuma stratēģiju.

Pirms pievienošanās SEB Shared Service Centre, Aļesja ir strādājusi Swedbank un DNB bankā, vadot Maksājumu servisu pārvaldi, ka arī Kvalitātes un procesu uzlabošanas pārvaldi Operacionālās darbības nodrošināšanas jomā. Aļesja Kirčenko aktīvi darbojas procesu efektivitātes palielināšanā un vada Lean apmācības uzņēmumu darbiniekiem.

SEB Shared Service Centre vadītāja Rīgā un Viļņā Rūta Jasiulionienė:

«SEB Shared Service Centre galvenais uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus SEB grupas klientiem 10 dažādās valstīs visā pasaulē. Pēdējos gados ir būtiski palielinājies sniegto pakalpojumu klāsts un klientu skaits, kā arī darbinieku komanda, tāpēc priecājos, ka mūsu komandai ir pievienojusies Aļesja, kuras pieredze palīdzēs ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas, bet padarīt mūsu darbu vēl efektīvāku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Likvidēs Latvian News Service

Dienas Bizness, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu aģentūras SIA «Latvian News Service», iepriekš zināmas kā SIA «BNS-Latvija», īpašnieks pieņēmis lēmumu izbeigt ziņu aģentūras darbību un uzsākt tās likvidāciju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Latvian News Service» vienīgais īpašnieks kopš 2015.gada ir Igaunijas uzņēmums «AMP Investeeringud OÜ», un tas lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu pieņēmis šogad 19.janvārī.

Komercreģistrā likvidācijas procesa uzsākšana reģistrēta piektdien, 26.janvārī.

SIA «Latvian News Service» likvidāciju veiks vienīgais uzņēmuma valdes loceklis Normunds Baķis, kurš apstiprināts par uzņēmuma likvidatoru.

SIA «Latvian News Service» Latvijā piedāvā BNS ziņu aģentūras pakalpojumus. Uzņēmums dibināts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 9000 eiro.

2016.gadā SIA «Latvian News Service» apgrozījums bija 448 tūkstoši eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas veidoja 32 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja astoņus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 120 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 7. marta dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center» vadīs līdzšinējais uzņēmuma tīklu vadības centra vadītājs Arvīds Jēgers.

Arvīdam Jēgeram ir vairāk nekā 11 gadu pieredze informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē. Uzņēmumam «Tele2 Shared Service Center» Arvīds Jēgers pievienojies 2011. gadā kā Baltijas menedžeris tīklu vadības centrā, un kopš 2013. gada viņš bijis šī centra vadītājs. Pirms tam strādājis arī komerccentrā «DATI Group».

«Tele2 Shared Service Center» (Tele2 SSC) jaunais vadītājs izglītību ieguvis Transporta un sakaru institūtā, kā arī Rīgas Biznesa skolas «Executive MBA» biznesa programmā.

«Tele2 Shared Service Center» ir «Tele2» AB grupas uzņēmums, kas ir starp vadošajiem IT & T ārpakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmums nodrošina ārpakalpojumus «Tele2» grupas uzņēmumiem septiņās valstīs. Tele2 Shared Service Center (sākotnēji «Tele2 Billing») tika izveidots 2004. gadā un nodarbina vairāk nekā 350 speciālistus – biznesa analītiķus, sistēmu testētājus, IT izstrādātājus, sistēmu uzturētājus un citus atbalsta speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru