Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Kā pozitīvi tiek vērtēti lēmumi, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un pievienošanos eiro zonai; politikas iniciatīvām izglītības sistēmas uzlabošanai; digitalizāciju; iesaistīšanos lielos infrastruktūras projektos, piemēram, Rail Baltica.

«Vissliktākais lēmums» vai politikas iniciatīva, ko ārvalstu investori visbiežāk uzsvēra, ir lēmumi, kas noveduši pie pašreizējās situāciju finanšu nozarē. Tāpat arī lēmumi, kas minēti starp «vislabākajiem», tikpat lielā mērā tika uzsvērti arī kā «vissliktākie» - lēmumi attiecībā uz nodokļiem un nodokļu reformu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ar ēnu ekonomiku saistītiem pasākumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas novēršanu.

Citi negatīvākie lēmumi vai politikas iniciatīvas, atbilstoši ārvalstu investoru vērtējumam, ietver valdības [ne]spēju noteikt prioritātes un komunicēt; darbības, kas saistītas ar darbaspēka un demogrāfijas jautājumiem: migrācija, imigrācija, uzturēšanās atļaujas, kā arī ar vidi saistītais regulējums, tostarp atkritumu apsaimniekošana. Investori nav apmierināti arī ar dažādām darbībām un politikas iniciatīvām, kas saistītas ar būvniecības nozari, reģionālās reformas trūkumu, taksometru nozares regulējumu, kā arī lēmumiem, kuru mērķis ir uzlabot investīciju klimatu un veselības aprūpes sistēmu; lēmumiem par kases aparātiem.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku. Galvenais indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.

Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ārvalstu investoru padomi Latvijā vadīs Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" kļuvis par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

"Mūsu mērķis ir paplašināt tirgus daļu biznesa klientu sektorā, tādēļ mēs vēlamies aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos valstī, kas ir būtiski ilgtermiņa uzņēmējdarbības vides tālākai attīstībai. Mums ir svarīgi strādāt sakārtotā un prognozējamā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda godīgi spēles noteikumi visiem tirgus spēlētājiem. Mēs iestājāmies FICIL, lai būtu tuvāk diskusijām par uzņēmējiem svarīgiem lēmumiem," skaidro "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone norāda: "Augstu attīstīta mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no Latvijas priekšrocībām gan konkurējot par ārvalstu investīcijām, gan attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Telekomunikācijas, digitālie pakalpojumi un IT ir nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tādēļ "Tele2" zināšanas un pieredze būs lielisks papildinājums FICIL darbā, lai Latvijas valdībai piedāvātu tālredzīgas rekomendācijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav slikta, taču ir virkne uzlabojamu lietu, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Latvijas biznesa vide nav slikta," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka investori un uzņēmēji vienmēr prasīs vairāk. "Mēs vienmēr prasīsim un tieksimies uz ideālo jeb krietni labāku pasauli," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Viņa arī minēja, ka līdz šim nesakārtotie jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvuši vēl aktuālāki, tostarp tas attiecas uz tiesu sistēmas efektivitāti, uz būvniecības procesu sakārtošanu gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan uz būvniecības procesiem un to uzraudzību, kā arī uz administratīvo slogu uzņēmumiem.

"Visas šīs lietas joprojām ir aktuālas," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Jaunie Darba likuma grozījumi par virsstundu apmaksu tiks apstrīdēti Satversmes tiesā

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka šodien, 1.novembrī, Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši.

«Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka aizejošā Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. Lemsim arī par aicinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «mēs bijām sagatavojuši kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārvalstu investīciju kāpums neseko straujajai ekonomikas izaugsmei

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju klimata pievilcību ārvalstu investori novērtējuši ar 2,5 punktiem, kas ir tāda pati kā 2017.gadā, liecina jaunākais ārvalstu investīciju vides indekss 2018.

Pētījumā uzsvērts, ka 2018.gads iezīmējis jaunas raizes – viena no tām bija situācija finanšu sektorā, tās izraisītās sekas un valsts reputācijas problēmas, un kā otra minēta Rīgas loma valsts attīstībā.

Investori starp akūtākajām problēmām minējuši korupciju publiskajā sektorā, darbaspēka kvalitāti un nepieejamību, valsts pārvaldības efektivitātes trūkumu. Savukārt kā hroniskas problēmas minētas nenoteiktība, ēnu ekonomika, izglītības sistēmas problēmas. Uzlabojumus investori novērojuši tādās jomās kā demogrāfija un veselības aprūpes sistēma, nodokļu reforma, uzņēmēju neētiska un nelikumīga uzvedība, negodīga konkurence.

55% aptaujāto uzņēmumu minējuši, ka nākotnē plāno palielināt investīcijas, 35% - neplāno palielināt, bet 10% vēl nav izlēmuši. 2017. gadā investīcijas turpmāk plānoja veikt 57% uzņēmumu, bet 2016.gadā – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas stagnēšana ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas tautsaimniecībai ir svarīgs, taču nav vienotu zāļu, kā to risināt, tika secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā ekspertu diskusijā, kas tika rīkota saistībā ar pētījumu "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Ir dažādi faktori, kas bremzē attīstību - pats finanšu sektors, tā noskaņojums, starptautiskais novērtējums, un dažādi citi signāli, ko saņemam, rada vidi, kurā bankas nejūt, ka tās ir gatavas palielināt riska ekspozīciju. Arī uzrauga lauciņā ir bijušas neskaidrības, pie kurām patlaban tiek strādāts, skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile.

LASI ARĪ: Ārvalstu investoru TOP valstis

"Manā darba lauciņā ir rast risinājumu, kā atkāpties no sāpīgā augoņa, kas bija atbilstības un AML jautājumu bubulis, tādēļ esam ar pārējām atbildīgajām finanšu jomas institūcijām uzsākuši darbu pie daudz skaidrāku vadlīniju veidošanas rokasgrāmatu formātā," uzsvēra FKTK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju. Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs

LETA, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviestais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums izrādījies neveiksmīgs, sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Runājot par maksātnespējas procesu, ĀILP uzskata, ka pētījums par maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības tiesvedības lietām laikposmā no 2008.gada līdz 2014.gadam nav pietiekams. Pētījums parādījis konkrētus tiesnešus, kuru nekompetence maksātnespējas lietās ir viesusi bažas par tīšu nolaidību vai aizdomas par iespējamu korupciju. Tomēr tie paši tiesneši, kuri jau ir devuši iemeslu bažām, turpina strādāt tiesu sistēmā ar lietām, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, tādējādi izraisot šaubas par tiesas objektivitāti.

Padome uzskata, ka Tieslietu ministrijai (TM) kā par tiesu sistēmu atbildīgajai iestādei būtu jāizdara atbilstoši secinājumi attiecīgā pētījuma ietvaros, lai pienācīgi novērstu trūkumus, kas konstatēti saistībā ar konkrētu tiesnešu darbu, un arī turpmāk nepieļautu līdzīgas kļūdas un nekompetences atkārtošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus Darba likumā, par ko gan vēl būs jābalso parlamentam. Tā kā šie grozījumi vēlreiz tiks skatīti atbildīgajā komisijā uz trešo – pēdējo lasījumu, tad, visticamāk, ir sagaidāma atkārtota diskusija.

Atšķirīga pozīcija

DB jau vēstīja, ka LTRK bija iesniegusi priekšlikumu: pirmās divas virsstundas apmaksāt ne mazāk kā ar 50% piemaksu, bet katru nākamo - jau 100%. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata laiks ir viens mēnesis, tad darbinieks, kurš veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs noteiktā normālā darba laika, saņemtu 50% piemaksu, bet par katru nākamo – 100%. Savukārt, ja darbinieks strādās svētku dienās, saņems piemaksu ne mazāk kā 100% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šo ideju konceptuāli atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Savukārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē jau iepriekš bija atbalstīts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. DB jau 06.06.2018. vēstīja, ka uz šo normu augsto Satversmes Tiesas riska faktoru savos atzinumos norādīja gan Tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu; darba devējiem nebūs tiesību prasīt svešvalodu, ja tā nav vajadzīga darbam.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Darba likumā. Interesanti, ka vakardienas parlamenta dienaskārtībā bija veseli trīs likumprojekti grozījumiem šajā likumā.

Otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām tika akceptēts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50%. Tā būtu iespējama tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. Vairāku DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis par šo normu bija ļoti atšķirīgs – vieni to vērtēja kā būtisku progresu daudzu gadu ilgajās šī jautājuma diskusijās, savukārt citi norādīja, ka šis risinājums radīs zināmas pārmaiņas vienā vai divās nozarēs, bet tas īsti nebūšot izmantojams daudzās citās.

Komentāri

Pievienot komentāru