Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā 

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Db.lv, 2019. gada 09. janvāris plkst. 19:56

Foto: pixabay

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Kā pozitīvi tiek vērtēti lēmumi, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un pievienošanos eiro zonai; politikas iniciatīvām izglītības sistēmas uzlabošanai; digitalizāciju; iesaistīšanos lielos infrastruktūras projektos, piemēram, Rail Baltica.

«Vissliktākais lēmums» vai politikas iniciatīva, ko ārvalstu investori visbiežāk uzsvēra, ir lēmumi, kas noveduši pie pašreizējās situāciju finanšu nozarē. Tāpat arī lēmumi, kas minēti starp «vislabākajiem», tikpat lielā mērā tika uzsvērti arī kā «vissliktākie» - lēmumi attiecībā uz nodokļiem un nodokļu reformu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ar ēnu ekonomiku saistītiem pasākumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas novēršanu.

Citi negatīvākie lēmumi vai politikas iniciatīvas, atbilstoši ārvalstu investoru vērtējumam, ietver valdības [ne]spēju noteikt prioritātes un komunicēt; darbības, kas saistītas ar darbaspēka un demogrāfijas jautājumiem: migrācija, imigrācija, uzturēšanās atļaujas, kā arī ar vidi saistītais regulējums, tostarp atkritumu apsaimniekošana. Investori nav apmierināti arī ar dažādām darbībām un politikas iniciatīvām, kas saistītas ar būvniecības nozari, reģionālās reformas trūkumu, taksometru nozares regulējumu, kā arī lēmumiem, kuru mērķis ir uzlabot investīciju klimatu un veselības aprūpes sistēmu; lēmumiem par kases aparātiem.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku. Galvenais indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.

Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 13. februāris plkst. 8:11

Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

2018. gada 09. janvāris plkst. 13:09

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie...

2016. gada 26. maijs plkst. 14:48

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa...

2015. gada 07. aprīlis plkst. 16:10

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) jaunās valdes pirmajā sēdē ievēlējusi organizācijas...

2014. gada 14. novembris plkst. 9:14

Ārvalstu investori sūkstās, ka nākamajā gadā tiks pārmantoti vecie riski un nebūšanas,...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 18. janvāris plkst. 8:16

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:26

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā...

2019. gada 15. janvāris plkst. 11:00

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā...

2019. gada 11. janvāris plkst. 9:24

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA «iCotton» ražotnē Liepājā, lai vērotu, kā tiek ražotas...

2019. gada 10. janvāris plkst. 12:20

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas...

2019. gada 09. janvāris plkst. 19:04

Lai Rakstniecības un mūzikas muzejs varētu ievākties Mārstaļu ielā 6, ēkai nepieciešami...

2019. gada 09. janvāris plkst. 17:21

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas...

2019. gada 09. janvāris plkst. 16:51

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas...

2019. gada 09. janvāris plkst. 16:18

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» pārjaunojis komercķīlu, ar kuru nodrošināts līgums...

2019. gada 09. janvāris plkst. 15:43

Reklāmas aģentūra «Mooz!» mainījusi nosaukumu uz «Silverback», liecina informācija «Firmas.lv»....