Pakalpojumi

Ārvalstu uzņēmumu grupa Hili Ventures šogad Baltijas reģionā investēs ap 15,5 miljoniem eiro

LETA, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Maltā bāzētā daudznozaru uzņēmumu grupa Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, šogad Baltijas reģionā plāno ieguldīt aptuveni 15,5 miljonus eiro, stāsta Hili Ventures vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka Latvijā vēl bez McDonald's uzņēmumu grupa Hili Ventures darbojas arī nekustamo īpašumu jomā, kā arī pārvalda nelielu informācijas tehnoloģiju risinājumu kompāniju SIA ptl Baltics.

Tikmēr Igaunijā Hili Ventures darbojas ar McDonald's un nekustamajiem īpašumiem, bet Lietuvā vēl bez McDonald's un nekustamajiem īpašumiem Hili Ventures darbojas arī loģistikas nozarē.

Tiesa, Hili neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt katrā jomā atsevišķi, toties atzīmē, ka McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidro, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas jaunas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Hili Ventures grupas nekustamo īpašumu pārvaldes meitasuzņēmums Hili Properties Latvijā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus.

Ar šo darījumu Hili Properties savam starptautiskajam komerciālo nekustamo īpašumu portfelim kopumā ir pievienojis 18 500 kvadrātmetrus mazumtirdzniecības platības. Kopējā šo deviņu nekustamo īpašumu platība sasniedz aptuveni 27 000 kvadrātmetru.

Kā atklāj Hili, šī darījuma summa bija 22 miljoni eiro.

Hili Ventures nodarbojas arī ar loģistiku, inženierzinātni, naftas un gāzes ieguves atbalstu, tehnoloģiju izstrādi, kā arī veic uzņēmējdarbību partnerībā ar McDonald’s un Apple. Hili Ventures grupa, kas ar 3800 darbiniekiem ir pārstāvēta 12 valstīs, ir partnere CMA CGM, Hoffmann, Tranter, Terberg, IBM, Cisco, Microsoft, NCR, Lenovo un citiem globāliem zīmoliem.

Hili Ventures grupas apgrozījums pērn bija aptuveni 200 miljoni eiro, bet šogad plānots apgrozīt aptuveni 300 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Trīs gadu laikā pārveidos tirdzniecības centru Dole

LETA, 05.02.2020

"Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Hili Ventures" plāno trīs gadu laikā pārveidot 2019.gada sākumā iegādāto tirdzniecības centru "Dole", sacīja "Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Kompānijas vadītājs skaidroja, ka "Doles" iegāde ir laba biznesa iespēja.

""Dole" tika uzcelta pirms daudziem gadiem, un tai ir nepieciešamas pārmaiņas. Pašlaik mēs izskatām plānus pārveidot "Dole", lai tas būtu pievilcīgs ne tikai atsevišķiem klientu segmentiem, bet arī sabiedrībai kopumā," skaidroja Hili.

Jautāts, cik gadu perspektīvā tas varētu notikt, Hili sacīja, ka tas būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt dažādas atļaujas renovācijai, taču pieļāva, ka kaut ko varēs sākt darīt jau gana drīz, bet visu pabeigt - trīs gadu laikā.

"Tas ir liels tirdzniecības centrs, attiecīgi būs liels darbu apjoms. Šobrīd tirdzniecības centra platība ir 16 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība notiek vien 8000 kvadrātmetru. Izskatām rekonstrukcijas iespējas, un esam apņēmušies izveidot īpašumu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, estētiski patīkams un atbilstošs to klientu vajadzībām, kurus mūsu īrnieki cenšas piesaistīt, bet arī iederīgs vietējā vidē. Mūsu mērķis ir, ka "Dole" kļūst par vēl vienu nozīmīgu objektu galvaspilsētā, kad projekts būs pabeigts," sacīja Hili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijas McDonald’s īpašnieks iegādājas biznesa centru Bukarestē

Zane Atlāce-Bistere, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo trīs gadu laikā ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's attīstībā Latvijā investēs ap pieciem miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta daudznozaru uzņēmumu grupas Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka viena no būtiskākajām lietām šogad bija jaunā McDonald's atvēršana Kārļa Ulmaņa gatvē, Rīgā.

«Tāpat šogad Latvijā turpinām ķēdes sagatavošanu pašapkalpošanās kiosku ieviešanai. Patlaban šādi kioski atrodas divās no McDonald's ķēdes vietām Latvijā,» atzīmē Hili.

Viņš piebilst, ka šobrīd šis kiosku projekts ir testa režīmā. Taču nākamā gada laikā plānots tos ieviest visās McDonald's vietās Latvijā.

Kā ziņots, McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidroja, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums «Hili Properties» pabeidzis tirdzniecības centra «Dole» iegādi Rīgā.

Trīs stāvus augstajai tirdzniecības centra ēkai ir 8000 kvadrātmetru liela nomas platība, un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 60 nomnieki. Šobrīd ir iznomāti 95% tirdzniecības centra platības, un starp nomniekiem ir lielveikalu tīkls «Rimi», «Olimpic Casino», ātrās ēdināšanas restorāns «Hesburger», kā arī skaistumkopšanas un saimniecības preču veikals «Drogas».

Tirdzniecības centrs «Dole» ir jaunākais papildinājums «Hili Properties» starptautiskajam komerciālo nekustamo īpašumu portfelim, kas ietver nekustamos īpašumus Baltijas valstīs, Rumānijā un Maltā. «Hili Properties» portfelis šobrīd sasniedz 125 miljonus eiro. Uzņēmuma pēdējais nozīmīgais iegādes darījums Baltijā tika īstenots 2015. gadā, kad «Hili Properties» iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Rīgā un tās apkārtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveido Change Ventures Fund II

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot restorānu tīklu un izvēršot darbību Latvijā, restorānu ķēde McDonald’s gatavojas atklāt vēl vienu restorānu galvaspilsētā, radot 50 jaunas darbavietas, informē uzņēmumā.

Jaunais McDonald’s restorāns drīzumā tiks atvērts topošajā tirdzniecības centrā Akropole, Db.lv informē uzņēmuma vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis, plašāku informāciju solot tuvojoties atklāšanas datumam.

Tuvojoties vasaras sezonai, uzņēmums plāno pieņemt darbā vēl aptuveni 250 darbinieku. Darba vietu piedāvājums ir īpaši pielāgots jauniešiem, lai sniegtu viņiem pirmo darba pieredzi un nodrošinātu platformu karjeras un personības izaugsmei, norāda uzņēmumā.

«McDonald’s» restorānu darbību Latvijā nodrošina gados jaunu darbinieku komanda: 85% no visiem 660 «McDonald’s» uzņēmuma darbiniekiem Latvijā ir jaunāki par 34 gadiem, savukārt, 63% darbinieku – jaunāki par 24 gadiem. Restorānu darbinieku vidējais vecums ir 23 gadi, bet restorānu vadītājiem – 29 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FOTO: Atklāts Latvijas jaunuzņēmumu akcelerācijas fonds Overkill Ventures

Monta Glumane, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm, informē Overkill Ventures.

Katram no jaunuzņēmumiem plānots piešķirt 40 tūkstošu eiro lielu finansējumu.Paredzams, ka aptuveni 80% no tiem būs ārvalstu jaunuzņēmumi. Aptuveni 10-15 uzņēmumos Overkill Ventures veiks nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro.

Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā un tajās turpmāk strādās jaunuzņēmumi - programmas dalībnieki.

«2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1,32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību un izaugsmi jau tuvākajos gados. Turklāt Rīga jaunuzņēmumiem var piedāvāt aktīvu start-up ekosistēmu, kvalitatīvu un patīkamu vidi, lielisku ģeogrāfisko lokāciju, salīdzinoši zemākas darbaspēka izmaksas un nodokļu atvieglojumus, kas padara to par pievilcīgu vietu starptautisku jaunuzņēmumu izveidei un attīstībai tieši šeit,» stāsta Pēteris Marculāns, Overkill Ventures partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā

Anda Asere, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro; fonda sākotnējais apjoms - 10 miljoni dolāru

Change Ventures ir sēklas stadijas riska kapitāla fonds, kas bāzēts Baltijas valstīs. Fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Paredzēts, ka fonds investēs līdz 500 tūkstošiem dolāru vienā jaunuzņēmumā, vairāk koncentrējoties uz bizness biznesam (B2B) un programmatūra kā pakalpojums (SaaS) uzņēmumiem.

Pēdējās dekādes laikā Baltijas valstu uzņēmēji ir pierādījuši, ka Skype gadījums nebija anomālija, norāda Change Ventures. Veiksmīgi nākamās paaudzes jaunuzņēmumi – TransferWise, Pipedrive, Infogr.am, Vinted un daudzi citi ir pierādījuši trīs Baltijas valstis kā tehnoloģiju spēkstacijas. Tomēr, kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību jopprjām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» teic Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Overkill Ventures izziņo pirmās četras investīcijas jaunuzņēmumos

Lelde Petrāne, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds Overkill Ventures kopš augusta aktīvi strādā ar akcelerācijas programmā uzņemtajiem jaunuzņēmumiem un paziņojis par 40 tūkstošu eiro investīcijām pirmajos četros jaunuzņēmumos.

Overkill Ventures vadošais partneris Pēteris Marculāns komentē: «Kopš programmas uzsākšanas, visi atbalstu saņēmušie uzņēmumi ir demonstrējuši būtisku progresu, kā arī jau šobrīd lielākā daļa ir saņēmuši investīciju piedāvājumus no nākamās stadijas investoriem. Gan uzņēmumu atlasē, gan atbalsta nodrošināšanā Overkill Ventures vienmēr prioritizējis kvalitāti.»

Investēts šādos jaunuzņēmumos:

FabControl (Latvija)

FabControl ir izstrādājuši operētājsistēmu 3D printeriem, ko lieto jau simtiem iekārtu visā pasaulē. FabControl vadītājs un dibinātājs Jānis Grīnhofs un pamatkomanda iepriekšējo pieredzi guvuši MassPortal, izstrādājot 3D printerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nordigen piesaista 150 tūkstošus eiro

Anda Asere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija Nordigen piesaistījusi 150 tūkstošus eiro investīciju no sēklas stadijas riska kapitāla kompānijas Change Ventures

Lielākā daļa finanšu tiks ieguldīta, lai veidotu spēcīgu pārdošanas komandu. Nordigen jau strādā ar vairāk nekā 30 kredītiestādēm 12 valstīs, tostarp Citadele Bank, IPF Digital un Prestamos Prima.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā Change Ventures, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro. Fonda sākotnējais apjoms ir 10 miljoni dolāru un fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību joprojām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» iepriekš norādīja Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris. Fonds un tā sākotnējie investori ir bāzēti ASV, bet Change Ventures investē starptautiski. Fonda vadošais partneris ir TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš, bet fonda investīciju partneri Tallinā ir tehnoloģiju uzņēmēji Yrjö Ojasaar un Rait Ojasaar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Renault-Nissan-Mitsubishi ieguldīs miljardu ASV dolāru startup uzņēmumos

Lelde Petrāne, 11.01.2018

Renault-Nissan-Mitsubishi priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors Karloss Gosns

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu alianse Renault-Nissan-Mitsubishi paziņojusi par jauna riska kapitāla fonda Alliance Ventures izveidi, kas plāno ieguldīt līdz pat 1 miljardam ASV dolāru, lai atbalstītu inovācijas nākamo piecu gadu laikā.

Pirmajā gadā fonds plāno ieguldīt līdz 200 miljoniem ASV dolāru jaunizveidotajos uzņēmumos un inovāciju partnerībās ar tehnoloģiju uzņēmējiem, kas koncentrējas uz jaunām mobilitātēm, tostarp transportlīdzekļu elektrifikāciju, autonomām sistēmām, savienojamību un mākslīgo intelektu.

Ar turpmākajiem ieguldījumiem Alliance Ventures plāno kļūt par lielāko korporatīvo riska kapitāla fondu autobūves nozarē Alliance 2022 periodā, kas ir pagājušā gada Renault-Nissan-Mitsubishi uzsāktais stratēģiskais vidēja termiņa plāns.

Alliance Ventures investēs jaunizveidotajos uzņēmumos, lai piesaistītu jaunas tehnoloģijas un uzņēmumus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu finansiālu atdevi partneriem. Fonds veiks stratēģiskas investīcijas visos jaunizveidoto uzņēmumu attīstības posmos un atbalstīs gan jaunos automobiļu ražotājus, gan veidos jaunas partnerības.

Komentāri

Pievienot komentāru