Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija 18. novembrī parakstīja līdzfinansējuma līgumu par kopējo summu 225 milj. eiro, kas paredzēti Rail Baltic/Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) ieguldījums projektā sasniegs aptuveni 191 milj. eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Parakstītais līgums papildina Eiropas Savienības līdzfinansējuma līgumu, kas tika parakstīts 2015. gada 23. novembrī.

Igaunijā finansējuma kopējā vērtība ir apmēram 13 milj. eiro (CEF ieguldījums ap 11 milj. eiro).

Lietuvas finansējums sasniedz aptuveni 211,5 milj. eiro (CEF ieguldījums ap 180 milj. eiro).

Latvija piešķirto finansējumu aptuveni 0,6 mij. eiro vērtībā (CEF ieguldījums ap 409 tūkst. eiro) izmantos Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un aeronavigācijas infrastruktūras un pakalpojumu atbilstības novērtējumam saistībā ar Starptautisko lidostu Rīga. Tāpat par atvēlēto naudu plānotajā maršrutā tiks veikti arheoloģiskie pētījumi.

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Janvāra beigās savā pirmajā braucienā maršrutā Tallina – Helsinki dosies jaunuzbūvētais Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar. Tā interjerā dominē Ziemeļvalstu dizains.

Kuģa projektēšana tika uzsākta 2015. gada janvārī, un Megastar tika būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā. Somu zināšanas un prasmes tika izmantotas šī dizaina realizēšanai. Piemēram, gaismas ķermeņi un mēbeles tika veidotas Turku.

Klientu vēlme bija, lai uz prāmja ir mazāk kajīšu un vairāk sēdvietu. No dizaina aspekta tas nozīmē vairāk telpas restorāniem. Uz kuģa šobrīd ir 2 800 sēdvietas un septiņi dažādi restorāni un kafejnīcas.

Papildu restorāniem un atpūtas telpām, kas pieejamas visiem ceļotājiem, prāmim ir divas premium klases atpūtas zonas – Comfort lounge un Business lounge.

Megastar interjera dizainu veidoja somu interjera dizaina uzņēmums dSign Vertti Kivi & Co.

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas (ELLI) projekta izpilde tiks paātrināta, lai gāzes pārvades jaunas no Lietuvas uz Latvijas gāzes sistēmu no 1.novembra varētu palielināt par vienu trešdaļu - līdz 90 gigavatstundām (GWh) dienā, otrdien paziņoja Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators "Amber Grid".

Par straujāku gāzes pārvades jaudas starp Lietuvu un Latviju palielināšanu vienojušies abu valstu sistēmu operatori "Amber Grid" un "Conexus Baltic Grid".

"Amber Grid" komercdirektors Vītauts Ruolija skaidroja, ka Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšana arī pirms ELLI projekta pabeigšanas ļaus vairāk gāzes piegādāt no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa Klaipēdā vai Polijas uz Latviju.

Jaudas palielinājum "sniegs lielāku elastību tirgus dalībniekiem piegādāt Lietuvā importēto gāzi uz Latvijas pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā, kā arī apmierināt Latvijas, Igaunijas un Somijas vajadzības nākamajā ziemā", mi "Amber Grid" pārstāvis.

Šajā nedēļā Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar, kas tiek būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā, devās pirmajā izmēģinājuma braucienā, informē uzņēmums.

Tas nepieciešams, lai pārbaudītu kuģa tehnisko gatavību, manevrēšanas spējas un daudzas citas kuģim nozīmīgas lietas. Ir plānots, ka Megastar uzsāks kursēt maršrutā Tallina–Helsinki 2017.gada 29.janvārī.

M/S Megastar ir 212 m garš ar 2800 pasažieru vietām, un tā garums un pasažieru kapacitāte ir tikpat liela kā kompānijas lielākajam kruīza prāmim M/S Baltic Queen. M/S Megastar kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG), tāpat to būs iespējams darbināt ar dīzeli. Izmantojot LNG, prāmja vides rādītāji ievērojami pieaug, neradot sēru un sodrējus, kā arī samazinot slāpekļa un CO2 emisiju. Prāmis būs ar bruto tonnāžu 49 000 t un ekonomisko ātrumu 27 mezgli.

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Šis domu apkopojums tapa lidmašīnā lidojot no Romas, kad atgriezos no kāda mūsu sadarbības partnera rīkota semināra.

Uz semināru bija ieradušies daudz dažādu cilvēku no daudzām pasaules valstīm, sākot no Eiropas, beidzot ar tādām tālām un eksotiskām valstīm kā Meksika, Malaizija, Etiopija, Izraēla un citām. Semināra dalībnieki dalījās divās daļās. Pirmā bija tie, kuri bija vairāk vai mazāk informēti par Latvijas ekonomikas nedienām, otrā tie, kuriem nebija ne jausmas pat par to, kur tāda Latvija atrodas. Seminārā piedalījās arī mani kolēģi no Igaunijas. Sarunās ar informētajiem citu valstu pārstāvjiem es klausījos, cik ļoti viņi slavināja Igaunijas sasniegumus, cik sajūsmināti viņi bija par veiksmīgo ekonomikas atkopšanos, par Eiro ieviešanu. Nenoliegšu, ka Igauņi, par kuriem vairs nevaram dzirdēt nevienu trekno gadu laikā tik pierasto anekdoti, ir tiešām platu soli mums priekšā, taču tas netiktu tik spilgti pamanīts, ja viņi neieguldītu milzīgas pūles pozitīvajā komunikācijā.

Rīgas krodziniekiem ir arvien vieglāk pārdot dārgākus alkoholiskos dzērienus – publika atļaujas tērēt vairāk ne tikai salīdzinājumā ar krīzes gadiem, bet pat salīdzinot šo vasaru un pavasari. Lētā alus vietā cilvēki izvēlas kokteiļus ar dārgākiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, rumu vai viskiju, noskaidrojis laikraksts Neatkarīgā.

«Lētākā alus kausi nu paliek tikai studentu dzīvē,» atzinis viens no Rīgas kroga bārmeņiem, kurš gan vēlējies palikt anonīms.

Viņš stāstījis, ka iepriekšējos divos gados alus kļuva par iecienītāko dzērienu pat tiem, kuri iepriekš to nedzēra – vienkārši cilvēkiem nebija naudas tēriņiem alkoholiskajiem dzērieniem, bija citas prioritātes. Taču pērn jau bija vērojama kustība un vairāk izvēlējās viskijus, konjakus. Šā gada vasara savukārt atnesusi jaunas vēsmas: tīrie dzērieni vairs nav tik ļoti iecienīti, bet topā esot kokteiļi – Mojito (ar rumu) un rums ar kolu. Salīdzinājumam – puslitra alus kauss Vecrīgā maksā ap diviem latiem, kamēr kokteiļa vidējā cena ir vismaz divreiz augstāka.

Tūristu visvairāk apmeklētajā vietā Latvijā - Vecrīgā - suvenīru izvēle gadu no gada nemainās. Piemiņas lietu tirgotavas ar teju identisku piedāvājumu var atrast ik uz stūra, raksta laikraksts Diena.

Vairāki ārzemju viesi laikrakstam atzinuši, ka par Latvijas tradicionālajiem suvenīriem uzskata tos, ko pārdod lielākajā daļā vietu, - dzintara, māla, lina un vilnas izstrādājumus.

Pie Rātslaukuma esošā brīvdabas amatnieku tirdziņa pārdevējas stāstījušas, ka gandrīz visas preces esot roku darbs - tieši šo faktoru ārzemnieki, īpaši skandināvi, novērtējot visvairāk. Lāsma, kura tirgo dzintara rotas, atklājusi, ka visvairāk pirktā prece ir auskari. «Ārzemnieki dzintaru uzskata par tādu kā dārgakmeni, tāpēc citiem mākslas darinājumiem to grūti izkonkurēt,» novērojusi Lāsma, piebilstot, ka visbiežāk savus maciņus atver viesi no Krievijas, bet skopākie esot vācieši, itāļi un spāņi.

Latvijā šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojams ārzemju viesu straujš pieplūdums, kas galvenokārt skaidrojams ar nozares organizāciju īstenotajiem pasākumiem ārējā tūrisma veicināšanai, norāda ka Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadītājs Armands Slokenbergs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šāgada pirmajā ceturksnī Latvijas viesnīcās apmetušies 348,5 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas bija par 15,7% vairāk nekā pagājušā gada trijos pirmajos mēnešos, bet ārzemnieku viesnīcās pavadīto nakšu skaits šogad pirmajos trijos mēnešos bijis par 3% lielāks nekā attiecīgā periodā pērn.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem arī otrais ceturksnis ir sācies ar izaugsmi. Proti, aprīlī viesnīcu numuru noslogojums sasniedza 42,1% iepretim 39,8% šajā pašā mēnesī pērn, bet maijā tas pieauga līdz 52,8% pretstatā 50,3% pagājušā gada maijā.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele pastāstīja, ka iepriekšējos gados Latvijā samazinājās tūristu skaits no Vācijas, bet šogad viņi ir atgriezušies ar uzviju. Turklāt, pēc viņas teiktā, audzis ceļotāju skaits no Beniluksa valstīm - Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes, bet skandināvu tūristu skaits ir tikpat liels, cik citus gadus.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju.

Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.

Kad resursi ir limitēti, jādomā “ārpus kastes”. Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).

Pasaules lielākajā rūpniecības mesē Vācijā Latvija pat nepūlējās piesaistīt uzmanību.

Izstādē Hannoverē, kas pulcēja vairāk nekā 4 600 uzņēmumus no 63 pasaules valstīm, Latvijas stends bija iespiests piektās halles stūrī, kamēr lietuviešu Eiropas līmeņa stends atradies halles centrā. Tā kā šoreiz uzņēmumi paši finansējuši savu dalību, tad viņi nav pelnījuši kritiku. Tomēr tas nenozīmē, ka nav jānoskaidro apstākļi par stenda slikto atrašanās vietu, atzīmē LIAA direktors Andris Ozols.

Tilta būvniekiem ar pusotru miljonu nepietiks

Grozot Rīgas šā gada budžetu, Dienvidu tilta trešās kārtas realizēšanai varētu atvēlēt 1,568 milj. Ls.

Dizains ir bijis viens no mēbeļu ražošanas nozares eksporta izaugsmes faktoriem, un tā nozīmi turpina apstiprināt jauni projekti, kuri gan nav radušies gluži tukšā vietā.

Pirms diviem gadiem izveidotais uzņēmums Dizaina grupa IN, kas eksporta tirgū virza zīmolu FUBI (Furniture Used By Individual), iesācis ar astoņiem darbiniekiem un 900 kvadrātmetru lielu ražotni Juglā. Tagad Dizaina grupa IN nodarbina vairāk nekā 20 cilvēkus un rudenī plāno pārcelties uz krietni lielākām – apmēram 6000 kvadrātmetru – ražošanas telpām Ganību dambī. Pamatu paplašināties devusi cerīgā Nīderlandes tirgus iekarošana.

Savukārt Rīgas Krēslu Fabrika attīstības plānus saista glavenokārt ar Skandināvijas tirgu. Uzņēmums biroja krēslus ražo jau vairāk nekā desmit gadus, bet tikai pirms gada radīts īpaši eksportam paredzēts zīmols Riga Chair. Arī produkcija ir jauna – līmētie saplākšņa krēsli, kuru dizaina autors ir Rīgas Krēslu Fabrikas vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. «Skandināvijā līmēto saplākšņa krēslu ražošana ir tikpat kā paputējusi, jo izmaksas ir pārāk augstas. Tāpēc interese par Riga Chair produktiem Skandināvijā ir, it īpaši Somijā, kur, pateicoties dizainerim Alvaram Ālto, nācija jau 60 gadus sēdējusi uz šādiem krēsliem.»

Rīgā nesen atvērto informatīvo mākslas telpu Look at Riga nākotnē iecerēts attīstīt kā franšīzes konceptu.

Look at Riga ir informatīvā mākslas telpa – Max D kinoteātris apvienojumā ar Latvijas preču veikalu. «Mēs esam ģimene, veikals ir mans lauciņš, Arnim – kino,» saka Laura Projuma, SIA Look at Riga īpašniece. Trīsdimensiju kino jau ir ierasta lieta, bet Max D kino 3D brillēm pievienojas pieskārieni, krēsla kustības, sniegs, šļakatas, vējš. «Visi efekti kā pa amerikāņu kalniņiem braucot,» viņa skaidro. Krīzes laikā Max D kino idejas autors Arnis Aspers no nulles sāka filmēšanas biznesu, izveidojot kompāniju Moodwork. Sākotnēji uzņēmums veidoja reklāmas klipiņus, bet tagad izaudzis līdz 3D filmai par Rīgu.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

Guļamistabas mēbeļu un matraču ražotājs UAB Lonas Igaunijā iegādājās uzņēmumu Dreamland, un kopš šī brīža trīs Baltijas valstīs tam būs 20 tirdzniecības zāles. Pirkumam vajadzētu ne tikai kompensēt karantīnas zudumus, bet arī palielināt apgrozījumu par aptuveni 30–40%.

"Mums bija domas pašiem atvērt salonus Igaunijā - pēdējos divus gadus mēs tā strādājam Latvijā, un rudenī šajā valstī tiks atvērts mūsu trešais salons. Igaunijā mēs meklējām labas tirdzniecības vietas. Izveidojām uzņēmumu sarakstu, kas mūs interesētu, izveidojām vairākus kontaktus. Visvairāk ieinteresēja sabiedrība, kas dibināta pirms 18 gadiem, kurai ir 4 saloni stratēģiski labās vietās, kas tirgo ar gultas veļu, gultām, matračiem un dažādiem aksesuāriem. Karantīnas laikā mēs sākām sarunas, un pagājušajā nedēļā parakstījām pirkuma līgumu", stāsta Domas Jakutis, UAB Lonas vadītājs un akcionārs.

Iegādātajā Igaunijas uzņēmumā ir 12 darbinieki, tā apgrozījums pērn pārsniedza 918 000 EUR. UAB Lonas grupā Lietuvā un Latvijā ir 15 tirdzniecības salonu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.