Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Statistikas uzrādīto straujo — par 538.5 % kokšķiedru plātņu izveduma (eksporta) apjomu pieaugumu šogad aptaujātie speciālisti uzskata par absurdu, ko drīzāk varētu dēvēt par reeksportu.Šāds secinājums tiek izteikts, balstoties uz to, ka Latvijā vienīgā kokšķiedru plātņu ražotne ir slēgta jau pirms pāris gadiem (2000. gada nogalē). Savulaik a/s Bolderāja nolēma slēgt kokšķiedru plātņu ražotni, jo tā uzņēmumam radīja zaudējumus, kas tika skaidroti ar zemo kokšķiedru plātņu realizācijas cenu, ES noteikto antidempinga sankciju — 4,7 % lielās ievedmuitas un nesamērīgi augsto mazuta iepirkuma cenu rezultātu. «Kokšķiedru plātņu izveduma straujais kāpums nav nekas cits kā ievesto (importēto) plātņu tālāka pārdošana citu valstu uzņēmējiem,» skaidro a/s Bolderāja prezidents Juris Čakstiņš. Viņā rīcībā esoša informācija liecinot, ka nekāda tālāka šo plātņu apstrāde nenotiek — vienkārši tās tiekot importētas un pēc tam eksportētas tālāk. «A/s Bolderāja arī ieved kokšķiedru plātnes, kuras izmanto savu izstrādājumu komplektēšanai, ko pārdod vietējā tirgū, taču tās netiek izvestas uz citām valstīm,» uzsver J. Čakstiņš. Viņam piekrīt arī asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers norādot, ka izveduma (eksporta) apjoms labākajā gadījumā dēvējams par reeksportu vai pat tranzītu.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Latvijā ir potenciāls ne tikai esošo kokskaidu plātņu ražošanas jaudu kāpināšanai, bet arī tādu plātņu kā — MDF un arī OSB ražošanai, uzsver Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa atgādina, ka savulaik Latvijā kokskaidu plātnes ražoja ne tikai pašreizējā a/s Bolderāja, bet arī Ventspilī, turklāt tika ražotas arī kokšķiedru plātnes, kuru ražotne šobrīd jau vairākus gadus nedarbojas. A. Budreiko uzsver, ka Latvijā ir liels potenciāls jaunu plātņu ražotņu izveidei, jo šobrīd koksnes atliekas un sīkkoksne tiek pārdotas kā izejviela vai nu ārvalstu celulozes, siltuma vai arī plātņu ražotājiem. «Par tādu plātņu ražotņu, kādas ir MDF un OSB, ražotņu izveides nepieciešamību Latvijā jau runā kopš 1995. gada, taču līdz šim tā arī neviens vēl nav realizējis, kamēr Krievijā šī lieta, šķiet, ir iekustējusies,» uzsver A. Budreiko. Viņa arī norāda, ka statistika rāda: Latvijā pieaug kokšķiedru un MDF plātņu imports no citām valstīm.

Lai arī Kronospan Group par Latvijā vienīgo kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja lielāko īpašnieku kļuva pagājušā gada vasarā, tomēr jau līdz šim ir uzstādītas divas jaunas kokskaidu plātņu laminēšanas līnijas, kā arī ielieti pamati jaunajai koksnes žāvētavai un kokskaidu plātņu ražošanai nepieciešamās skaidu sagatavošanas līnijai. Kopējie ieguldījumi divu jauno laminēšanas līniju uzstādīšanā ir 4 milj. eiro, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs R. Slotvinskis. Viņš uzsver, ka jaunās kokskaidu plātņu laminēšanas iekārtas ļauj vairāk nekā divas reizes palielināt laminēto plātņu ražošanu līdz apmēram 8.5 milj. m3 gadā, tādējādi pieaugšot arī uzņēmuma ienākumi no šīs produkcijas pārdošanas. Savukārt a/s Bolderāja ražošanas direktors Antons Uzoliņš atzina, ka jaunās laminēšanas līnijas ļauj izvairīties no laminēto plātņu griešanas, kas ir nepieciešama vecajām laminēšanas līnijām. Turklāt ar jauno līniju palīdzību tiek nodrošināta visā Kronospan grupā ietilpstošo ražotņu vienādu dekoru ražošana. «Faktiski ir palielinājies to dekoru skaits, ar kādu Bolderāja laminē plātnes, — klientiem ir lielākas izvēles iespējas,» uzsver A. Uzoliņš. Savukārt ražošanai vairs nevajadzīgie darbgaldi tiek pārdoti citiem ražotājiem. R. Slotvinskis atgādina, ka perspektīvā ir iecerēta arī trešās laminēšanas līnijas uzstādīšana. Lielākā daļa no saražotajām kokskaidu plātnēm tiek realizēta aiz Latvijas robežām — Krievijā, Uzbekijā, Kazahijā, Lietuvā, Polijā. Lai arī a/s Bolderāja neto apgrozījums 2005. gadā ir lielāks nekā 2004. gadā, tomēr precīzus ciparus, pēc R. Slotvinska teiktā, nosaukt vēl pāragri.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Kokskaidu plātņu un mēbeļu ražotāja a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs būs līdzšinējais mēbeļu ceha izveides vadītājs Tomass Juodaitis, kas uzņēmuma vadības grožus pārņem no ilggadējā šīs kompānijas vadītāja Jura Čakstiņa. «Svarīgākais uzdevums ir izveidotā mēbeļu ražošanas ceha sekmīga iedarbināšana,» skaidro jaunais a/s Bolderāja prezidents Tomass Juodaitis. Viņš norāda, ka lielos mērogos ražotne ir izveidota, taču ir atlikuši vēl nelieli darbi, lai tovarētu uzskatīt par pabeigtu. Kā vēl vienu būtisku uzdevumu T. Juodaitis min kokskaidu plātņu apdari — laminēšanu, būtiski palielinot to apjomu. Abi pasākumi ir vērsti uz lielākiem kompānijas ienākumiem un labākiem finanšu darības rezultātiem. a/s Bolderāja lielākā akcionāra Baltijos Baldu Grupe līdzīpašnieks Rims Varanausks (Rimas Varanauskas) norāda, ka kopumā šogad ir plānots palielināt strādājošo skaitu uzņēmumā uz jaunās mēbeļu ražotnes izveides rēķina. Tiesa līdz ar darbības profila maiņu — no kokskaidu plātņu uz mēbeļu ražošanu, ir veikta arī personāla restrukturizācija. R. Varanusks atzīst, ka bijis nedaudz pārsteigts par ilgadējā (vairāk nekā astoņpadsmit gadu) uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Jura Čakstiņa lūgumu pamest amatu, taču respektējis viņa vēlmi. Pats J. Čakstiņš atzina, ka šobrīd atiet no visām lietām un neko nekomentēja. Jaunais a/s Bolderāja prezidents ir strādājis par Lietuvas koncerna SBA pārdošanas vadītāju dažādos reģionos, vēlāk bijis kāda Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmuma vadītājs, bet pēdējos mēnešus dzīvojis Latvijā un bijis atbildīgs par mēbeļu ražotnes izveidi uzņēmumā. Nedaudz vairāk par 1 milj. Ls vērtās mēbeļu ražotnes izveide, pēc R. Varanauska teiktā, ir tikai pirmais solis, sīkāk gan neatklājot nākotnes perspektīvas. Baltijos Baldu Grupe četru ietilpstošo uzņēmumu vidū a/s Bolderāja ir otrs lielākais pēc neto apgrozījuma aiz AB Freda. Pērn a/s Bolderāja investēja nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, bet šogad iecerēto investīciju apjoms ir nedaudz mazāks.

Bolderaja Ltd 2010. gadā iecerējis par 31 milj. eiro jeb 39.5 % lielākus ienākumus nekā 2009. gadā. «Uzņēmuma iestrādes ārvalstu noieta tirgos ļauj 2010. finanšu gadam plānot 110 milj. eiro lielus ienākumus, kas labvēlīgā situācijā pat var būt vēl lielāki,» skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes locekle Janīna Mitrofanova.

Viņa savu teikto pamato ar to, ka 2010. finanšu gadā plānots teju par trešdaļu palielināt OSB plātņu (līdz 450 tūkst. m3) un kokskaidu plātņu (līdz 255 tūkst. m3) ražošanas un pārdošanas apjomus. 2010. finanšu gadā vairāk savus izstrādājumu Bolderaja pārdos Skandināvijā, Krievijā, arī Uzbekijā un Kazahijā.

Kompānija 2009. gadā ir izveidojusi un sākusi realizēt jauno produktu un pārdošanas stratēģiju tradicionālajiem Bolderaja Ltd produktiem - skaidu plātnei un laminētai skaidu plātnei. «Laminētai skaidu plātnei ir ieviesti premium klases dekori, kas tiks tirgoti zem zīmola NORDIC, notiek mērķa tirgu pārorientācija Baltijas un Skandināvijas valstu virzienos,» norāda J. Mitrofanova. Arī tradicionālā Bolderaja Ltd lamināta koksnes plātnes kolekcija piedzīvo būtiskas izmaiņas. «Skaidu plātne ir orientēta uz augstākas pievienotās vērtības produktiem - dažādu klašu mitrumizturīgas skaidu plātnes un īpaši skaidu plātņu grīdas paneļi,» skaidro J. Mitrofanova.

Vienīgais kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja būvēs OSB plātņu rūpnīcu.A/s Bolderāja lielākais īpašnieks Kronospan Group ir pieņēmis lēmumu Latvijā būvēt jaunu OSB plātņu ražotni, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav iespējams nosaukt precīzi OSB plātņu ražotnes izveidei nepieciešamās investīcijas, jo vēl nav nolemts, kāda jauda būs šai ražotnei. Kopējās investīcijas uzņēmumā, pēc R. Slotvinska teiktā, pārsniegs 100 milj. eiro. Šobrīd svarīgākā ir divu laminēšanas līniju uzstādīšana un palaišana. Jāatgādina, ka Kronospan Group dažādas kokskaidu, laminēto, OSB un MDF plātņu ražotnes kopumā ir 26 pasaules valstīs, no kurām vistuvākā ir Kronolitas — Lietuvā, kā arī Polijā, Krievijā un Ukrainā.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

SIA Bolderaja Ltd, investējot vairāk nekā 20 milj. eiro, izveidojusi jaunu žāvētavas un plātņu ražošanai nepieciešamās koksnes skaidu frakcionēšanas iekārtu kompleksu, kas ļaus kāpināt kokskaidu plātņu ražošanas apjomus. «Jaunais komplekss ir sācis strādāt un pirmie rezultāti būs redzami jau augustā, kad kokskaidu plātņu ražošanas apjomi pieaugs apmēram par 5000 m3,» skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka tādējādi pieaugšot arī uzņēmuma ienākumi no šīs produkcijas pārdošanas. Savukārt SIA Bolderaja Ltd tehniskais direktors Jānis Lencēvičs norāda, ka kokskaidu plātņu ražotnē veiktās žāvēšanas un skaidu sagatavošanas iecirkņu rekonstrukcijas rezultātā tiks palielināta ražošanas jauda līdz 1000 m3/diennaktī. Bez tam uzlabota plātņu apstrādājamība, jo tiek atdalīti minerālie piemaisījumi, kā arī pilnīgi automatizēta šķirošanas un frakcionēšanas tehnoloģiskā procesa vadība, skaidro J. Lencēvičs. Viņaprāt, būtiski ir arī tas, ka kompleksā uzstādītas vismodernākās ugunsdzēsības un dzirksteļdzēšanas sistēmas.

Viena no lielākajām Latvijas koksnes pārstrādes kompānijām SIA Bolderaja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group, liecina informācija Lursoft.

SIA Kronospan Riga, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, pērn apgrozīja 98,22 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011. gadā. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (89,9 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 Bolderaja Ltd ierindojas 30. vietā.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies par 14% un veido 21,61 miljonu latu.

Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumiem dibināts 2005. gada oktobrī. Uzņēmums nodarbojas ar kokskaidu plātņu, skaidu plātņu un laminēto kokskaidu plātņu ražošanu.

Pērn Bolderaja Ltd strādāja vidēji 280 cilvēki. Uzņēmuma pamatkapitāls veido vairāk nekā 28 miljonus latu.

A/s «Bolderāja» lielākais īpašnieks «Kronospan Group» iecerējis tehnoloģiski pārapbruņot kokskaidu plātņu ražotni, kas kopumā izmaksās vairākus desmitus miljonu eiro. Tehnoloģiski daudzas no kokskaidu plātņu ražošanas tehnoloģijām ir novecojušas un tāpēc ekonomiski izdevīgāk ir investēt to pilnīgā nomaiņā, atzīst a/s «Bolderāja» valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka perspektīvā iecerēta pilnīgi jaunas kokskaidu plātņu ražotnes izveide. Tiesa, šobrīd vēl precīzi R. Slotvinskis nevarēja nosaukt, kad jaunā kokskaidu plātņu ražotne varētu tapt un cik izmaksāt, jo par iespējamajām jaudām un tehnoloģiskajiem risinājumiem vēl tiekot diskutēts. Līdz ar jaunās kokskaidu plātņu ražotnes izveidi pašreizējā tiktu slēgta.

Investējot nedaudz vairāk par vienu milj. eiro, SIA Rettenmeier Baltic Timber paaugstinājis konkurētspēju; masīvkoka plātņu ražošanai vajadzēs izlietot mazāk koksnes, radušos atgriezumus pārstrādās briketēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Investīcijas veiktas, piesaistot ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas līdzfinansējumu 0,423 milj. eiro apmērā, kas gan vēl nav saņemts pilnā apmērā,» stāsta SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam, bijis iespējams īstenot šo dziļākas pārstrādes projektu, jo tas saīsināja investīcijas atmaksāšanās laiku. Viņš atzīst, ka tādējādi plātņu ražošanai ir nepieciešams mazāks koka izejmateriālu daudzums un mazāks ir arī brāķa procents. «Lai palielinātu plātņu izmēru daudzveidību un vienlaicīgi samazinātu zudumus, ir uzstādīta zāģmateriālu garumā saaudzēšanas līnija un plātņu formatēšanas iekārta. Savukārt, lai plātņu ražošanas atgriezumus pārvērstu pārdošanai piemērotā produktā ar augstāku pievienoto vērtību, tika iegādātas koksnes atgriezumu smalcināšanas un briketēšanas iekārtas,» ieguvumus rāda R. Rimicāns. Kopumā ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 20 tūkst. m3 egles masīvkoka plātņu.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Kronospan Group, kura kļuvusi par Latvijā vienīgā kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja lielāko īpašnieku, plātņu ražošanā ieguldīs desmitiem miljonu eiro. To sarunā ar Db apstiprināja a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norādīja, ka jau tuvākajā laikā tiks uzstādīta jauna 2 miljonu eiro vērta laminēšanas līnija. Tad tiks ieguldīts vēl vismaz vienas laminēšanas līnijā, taču R. Slotvinskis pieļāva, ka varētu tikt iegādāta arī trešā laminēšanas līnija. Bez tam ir paredzēta esošās kokskaidu plātņu ražotnes modernizācija un jaudu kāpināšana no pašreizējiem 170 000 — 180 000 m3 līdz apmēram 300 000 m3 gadā. Iecerētā paveikšanai jau tiks ieguldītas daudzus miljonus eiro vērtas investīcijas. Taču tas nav viss. «Esmu pārliecināts, ka Latvijā tiks būvēta jauna moderna OSB vai MDF plātņu rūpnīca, taču šobrīd vēl par to pāragri runāt, jo īpašnieks lēmumu vēl nav pieņēmis,» atzīst R. Slotvinskis. Viņaprāt, tā varētu būt OSB rūpnīca, taču par šiem plāniem un iespējamo investīciju apmēru precīzāk varētu runāt tad, kad būs pieņemts attiecīgs lēmums. Jāatgādina, ka Kronospan Group kopumā dažādas kokskaidu, laminēto, OSB un MDF plātņu ražotnes ir 26 pasaules valstīs, no kurām vistuvākā ir Kronolitas — Lietuvā, kā arī Polijā, Krievijā un Ukrainā.

Jaunā plātņu (OSB) ražotne būtiski ietekmē skujkoku papīrmalkas un malkas tirgu, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem.

«Tā ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā investīcija meža nozarē, kas rada kardinālas pārmaiņas gan malkas un papīrmalkas tirgū, gan arī palielina meža nozares un visas Latvijas kopējos eksporta apjomus un ieņēmumus,» secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers.

Alternatīva

Mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem ir vēl viena alternatīva, kur Latvijā bez siltumražošanas var izmantot mazvērtīgo koksni. «Tas ir ļoti nozīmīgi, it īpaši situācijā, kad Skandināvijas valstu celulozes ražotāji ir būtiski samazinājuši gan papīrmalkas iepirkuma apjomus, gan cenas Latvijā,» uzsver A. Plezers. Viņš arī atzīst, ka tādējādi SIA Bolderaja Ltd ir kļuvusi par alternatīvu skandināvu papīrmalkas pircējiem. Turklāt tieši uz Bolderājas fona ir labi redzams ekonomiskais efekts no lielas ražotnes izveides, kura balstās uz vietējiem koksnes resursiem.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Jūlijā viena no pasaules lielākajiem koksnes plātņu razotājiem Kronospan meitas kompānija Kronospan Russia uzsākusi Jegorjevskā (Maskavas apgabals) jaunas kokskaidu plātņu rūpnīcas izveidi ar jaudu 750 000 m3 kokskaidu plātņu un 14 milj. m2 laminēto kokskaidu plātņu. Plānots, ka šī 130 milj. eiro vērtā rūpnīca ražošanu uzsāks jau 2006. gadā. jāatgādina, ka 2002. gadā Kronospan sāka būvēt MDF ražotni, kura savu darbu sāka 2004. gadā. Kopumā Kronospan Jegorjevskā plānojot investēt 500 milj. eiro. Bez tam Kronospan Ukrainā Volīnijas apgabalā ir sākusi kokapstrādes uzņēmuma izveidi, kurā plānots ražot kokskaidu plātnes, MDF (Medium Density Fiberboard) plātnes, laminētās plātnes. Kopumā pēc izdevuma Ļesnoj kurjer datiem šajā projektā plānotās investīcijas ir 270 milj. ASV dolāru. Jāatgādina, ka Kronospan pavisam nesen iegādājās Latvijas šobrīd vienīgo kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja akcijas.