Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Latvijai 2014.gadā noteikti nav jāpievienojas eirozonai, apgalvo viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, kustības Atjaunotā Latvija priekšsēdētājs Armands Strazds.

Pievienošanās eirozonai, pēc Strazda domām, būtu pārsteidzīgs lēmums. Katru gadu Latvijas ekonomikā no Eiropas Savienības struktūrfondiem ieplūst miljards eiro. Lai Latvija kļūtu par ES vidējo ekonomiku, mūsu valsts reālajā ekonomikā katru gadu būtu jāiepludina 17 miljardi eiro, uzskata Strazds. Bet tādu summu ES Latvijā nav gatava investēt.

Pievienojoties eirozonai, Latvija paliks ar to pašu miljardu un Latvijas ekonomika stagnēs. Papildus ir vēl arī citi riski, piemēram, produktivitātes atšķirība starp Latviju un eirozonas valstīm, kas negatīvi ietekmēs mūsu tirdzniecības deficītu, konkurētspējīgas industriālās bāzes trūkums, spēcīgas reālās ekonomikas trūkums, norāda Strazds.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Vašingtona palielina gan publisku, gan arī privātu spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), lai tādējādi panāktu ES atbalstu un ātrāku jaunākā glābšanas plāna pieņemšanu. Tam vajadzētu izbeigt eirozonas parādu krīzi pirms tā izraisa pasaulē otru recesiju, vēsta Euobserver.

ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners pavēstījis, ka problēmas Eiropā ietekmē visus tirgus un blokam vajadzīgs «ar to tikt galā». «Viņi [ES] šādu aicinājumu dzird no pilnīgi visiem – nepieciešams beidzot rīkoties,» T. Geitners stāstīja telekanālam ABC.

«Ātra un apņēmīga rīkošanās ir daudz lētāka, pēc tam jūs ātrāk varat atgriezties pie izaugsmes. Tāpēc mēs gribam, lai viņi [ES] izmanto šīs mācības un rīkojas nekavējoties,» pārliecināts ASV valsts kases sekretārs.

Arī ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis, ka Eiropa ar savu bezdarbību «baida pasauli». «Eiropieši pilnībā neizveseļojās no iepriekšējās krīzes un pilnībā netika galā ar banku sistēmas izaicinājumiem».

Lauksaimniekiem nepieciešams iet līdzi laikam un izmantot jaunākās tehnoloģijas, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Jūlija sākumā LOSP valdes sēdē izskatīja jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu lauksaimniecībā. Uz jautājumu par to, kā mākslīgā intelekta risinājumus var izmantot lauksaimniecībā, Gūtmanis atbildēja, ka LOSP tikās ar informāciju tehnoloģiju (IT) kompāniju, kura atradusi risinājumu, kā mākslīgo intelektu var savienot ar novērošanas kamerām.

Viņš atzīmēja, ka mākslīgajam intelektam var iemācīt atpazīt darbības, kas atšķiras no normas. Filmējot lopu novietni vai lauku, mākslīgajam intelektam var iemācīt informēt, ja, piemēram, novērota netipiska lopu uzvedība vai arī teritorijā atrodas personas, kurām tur nebūtu jāatrodas.

Gūtmanis minēja, ka mākslīgā intelekta joma attīstās ļoti strauji, un patlaban ļoti iespējams nevar pat nojaust, kas tajā notiks pēc pieciem gadiem. Tādēļ ir nepieciešams šajā jomā iesaistīties un sekot līdzi jaunākajām tendencēm.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

ASV centrālā banka ievada lētās naudas ēras beigas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ finanšu un ekonomikas pasaulē beigas pienākušas veselai grāmatas nodaļai – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) noslēgusi savu pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas jeb, kā saka tautā, dolāru drukāšanas kārtu. Par šo brīdi finanšu tirgos dažādas runas ir jau mēnešiem. Lai gan FRS solījusi vēl ilgstoši uzturēt zemas dolāru procentlikmes, iestāde par jaunradītu likviditāti vairs milzu apjomos neuzpirks ASV valdības obligācijas un hipotekārās parādzīmes, kas bija ierasta situācija pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā. Viens no dolāru drukāšanas programmas mērķiem bija arī riska aktīvu cenu kāpuma stimulēšana, un, kā rāda pēdējo gadu pieredze, cenu pieaugums ASV akciju tirgū ir bijis fenomenāls. Pašlaik skaidrs ir arī tas, ka šāda aktīvu uzpirkšanas programma nav izraisījusi milzīgu inflāciju vai pat hiperinflāciju, ar ko sākotnēji biedēja vairāki ekonomisti (tika piesaukta arī strauja ASV dolāra devalvācija). Pašlaik tiek lēsts, ka ASV FRS par dolāra likmju palielināšanu varētu lemt nākamā gada vidū, kas nozīmē, ka superlētās naudas laikmetam ir iezīmējušās beigas.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās kolēģi ASV un Lielbritānijā cīņā ar finanšu krīzi ir aizgājuši pārāk tālu, tādējādi, iespējams, radot apstākļus citai finansiālai ķezai. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, raksta Wall Street Journal.

A. Merkele uzskata, ka ECB veicina situācijas saspīlējumu starptautiskajā telpā, paziņojot, ka tērēs 60 miljardus eiro uzņēmumu obligāciju iegādei, kas, salīdzinot ar ASV un Lielbritānijas centrālajām bankām, vēl ir salīdzinoši pieticīgs solis.

Šī publiskā kritika ir neparasta - un ne jau tāpēc, ka Vācijas politiķi reti izsakās asi par savām centrālajām bankām. Kad politiķi pasaulē sāk kritizēt savas centrālās bankas, tas gandrīz vienmēr nozīmē, ka viņi gaužas par to, ka tās ir pārāk skopas, raksta WSJ.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Arvien vairāk bērnu Zimbabvē spiesti nodarboties ar prostitūciju, lai izdzīvotu, atsaucoties uz organizācijas Glābiet bērnus sniegto informāciju, vēsta BBC.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)(Foto: REUTERS/SCANPIX)Organizācija norāda, ka pieaugošā nabadzība piespiež pat 12 gadus vecas meitenes pārdot savus ķermeņus par tādu nieku kā cepumu paciņa. Glābiet bērnus arī norāda, ka tuvojošais Pasaules kausa finālturnīrs futbolā, kas norisināsies Dienvidāfrikā, varētu situāciju vēl pasliktināt.

BBC vēsta, ka bezdarba līmenis Zimbabvē tiek lēsts ap 90% un daudzi cilvēki nevar atļauties maksāt ne par pārtiku, ne medicīniskajiem pakalpojumiem, ne par skolu bērniem.

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien deva rīkojumu bankām par norēķinu vienību izmantot valsts emitēto kriptovalūtu petro.

Tas ir viens no pasākumiem cīņā pret dziļo ekonomikas krīzi un hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.

Pagājušajā nedēļā Venecuēlā notika naudas reforma - nacionālā valūta bolivars tika devalvēts par 96%, un tika izlaistas jaunas banknotes, salīdzinot ar iepriekšējām banknotēm, svītrojot piecas nulles.

Valsts un privātajām bankām turpmāk visa finanšu informācija jāsniedz petro un bolivaros.

Petro tika izlaisti februārī. Viens petro ir piesaistīts viena barela Venecuēlas naftas cenai.

Ekonomikas krīzes dēļ no Venecuēlas aizbēguši miljons cilvēku.

Grieķija ir pārāk pieradusi pie rietumvalstu labklājības standartiem, lai veiktu tādus «jostas savilkšanas» pasākumus, kas palīdzēja no krīzes atgūties Baltijas valstu reģionam.

Šādu uzskatu paudis Igaunijas SEB bankas vadītājs Riho Unts, vēsta Bloomberg.

«Grieķijā viņi jau divas paaudzes ir dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, lai vēl paralēli uzturētu sociālo labklājību. Viņiem nav atskaites punktu, un tādā gadījumā ir daudz grūtāk pielāgot savu rīcību,» intervijā sacījis R. Unts.

Igaunija, Lietuva un Latvija 2008. – 2009. gada krīzes laikā piedzīvoja lielāku ekonomisko lejupslīdi, nekā jebkura cita valsts pasaulē. Piemēram, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2009. gadā saruka par 18%, turklāt valstij vēl bija nepieciešams starptautiskais aizdevums. Konsolidācijas pasākumus, kas bija cieši piesaistīti starptautiskajam aizdevumam, samērā saprotoši uztvēra arī Latvijas iedzīvotāji, kas jau iepriekš pārcietuši hiperinflāciju, kas bija vērojama pēc Padomju Savienības sabrukšanas.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.