Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā "Stop - pārslodze!" ietvaros informāciju tehnoloģiju kompānija "Hewlett-Packard" (HP) ir atsaukusies uz Valsts darba inspekcijas (VDI) aicinājumu veicināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveidi Latvijā. VDI organizētajā Labas prakses balvas konkursā, kas šogad ieguvis nosaukumu "Zelta ķivere 2007", HP pasniegs specbalvu uzņēmumam, kas būs ieviesis veiksmīgākos un ērtākos biroja darba vietas risinājumus darbam ar datoru.

Katru gadu Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā tiek veltīta kādai noteiktai tēmai. Pērn uzmanības centrā bija jaunieši, viņu nodarbinātība un pirmās darba gaitas, savukārt šogad kampaņas "Stop - pārslodze!" mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam.

"Labas prakses konkursam ir liela nozīme, jo tā dalībnieki ik gadu apliecina pārējiem uzņēmējiem, ka darba aizsardzības prasības ir veiksmīgi īstenojama prakse. Esam priecīgi, par "Hewlett-Packard" sniegto atbalstu kampaņai "Stop - pārslodze!" un veiksmīgo iesaistīšanos drošu un veselībai nekaitīgu biroja darba vietu izveidē," skaidro Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā "Stop - pārslodze!" ietvaros Valsts darba inspekcija (VDI) līdz 14.septembrim jau piekto gadu aicina darba devējus, arodbiedrības, izglītības iestādes un citus pieteikties Labas prakses balvai, kas šogad ieguvusi nosaukumu "Zelta ķivere 2007".

"Labas prakses konkursam ir liela nozīme, jo tā dalībnieki ik gadu apliecina, ka darba aizsardzības prasības ir veiksmīgi īstenojama prakse, turklāt līdz šim pieteiktie labās prakses piemēri atzinīgi novērtēti ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā," informē Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Balvu piešķiršanas mērķis ir ar konkrētiem piemēriem parādīt visiem Latvijas, vēlāk arī Eiropas, darba devējiem un darba ņēmējiem, izglītības iestādēm, darba aizsardzības speciālistiem un citiem, kādu labumu dod darba drošības un veselības aizsardzības prakses ievērošana. Labas prakses piemēri nav teorētiski vai hipotētiski risinājumi: tie ir jau īstenoti risinājumi ar mērķi veicināt darba drošības un veselības aizsardzības vadību darba vietā, un profilakses pasākumi, lai samazinātu BKSDT biežumu, kā arī atbalstītu tos, kuri jau cieš no BKSDT.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka katrs piektais praktikants Latvijā nav apmierināts ar savu prakses vietu.

Visbiežāk kā neapmierinātības iemesls tiek minēts fakts, ka praktikantu izmantoja kā lēto darba spēku (55%). Tāpat daudzi respondenti uzsvēra, ka prakses laikā bija jāveic nenozīmīgi darbi (47%), kā arī par paveikto darbu nebija vai bija ļoti maza samaksa (38%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka gandrīz 40% bija grūti atrast prakses iespējas kādā uzņēmumā. Visgrūtāk ar prakses vietu atrašanu veicās jauniešiem Kurzemē un Pierīgā.

“Aptaujas dati liek aizdomāties, vai Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu nopietni apsvērt iespēju pārvērtēt savas prakšu programmas. Daudzi joprojām sagaida, ka praktikants būs jau ar gatavām zināšanām, bet tas tā nav un ir jāvelta laiks arī praktikantu apmācībām. Turklāt ne tikai prakses sākumā, bet visas prakses gaitā. Arī mūsu veiktās aptaujas dati norāda uz šī jautājuma aktualitāti, jo vairāk nekā 60% respondentu atklāja, ka prakses laikā netika veiktas apmācības vai tās notika ļoti reti,” stāsta “Tele2” personāldaļas vadītāja Aija Bite-Ozere.

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Prakse un algots darbs nav viens un tas pats. Algotam darbam kandidāts piedāvā savas amatam atbilstošās kompetences, īpašības un pieredzi. Savukārt prakse ir tieši iespēja iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk sagatavotos interesējošai profesijai vai jomai. Jauniešos, kas nāk praksē uz Swedbank, daudz ieguldām, lai sniegtu zināšanas, izpratni par bankas darbību, praktiskas iemaņas. Turklāt prakse ir arī ļoti laba iespēja jau realitātē saprast, vai šī ir joma, kas mani tiešām interesē un man ir piemērota. Ja atbilde ir jā, tad pieredze reālā uzņēmuma ikdienā palīdz jaunietim izvērtēt, kādas zināšanas viņš var sevī pilnveidot, lai varētu attīstīties izvēlētajā virzienā,» laikrakstam stāstījusi bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Ekonomikas ministrija nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai likumprojektu Komerciālās prakses likums. Likumprojekts aizliedz negodīgu komerciālo praksi, tā pieņemšana veicināšot patērētāju interešu ievērošanu, samazinot negodīgās komerciālās prakses negatīvo ietekmi uz patērētāja ekonomisko rīcību.

Šobrīd jautājumus par maldinošu un salīdzinošu reklāmu regulē Reklāmas likums, paredzot tikai minimālu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komerciālo praksi. Reklāmas likums aizsargā patērētāju no maldinošas un salīdzinošas reklāmas, taču likums neregulē komerciālās prakses īstenošanu vispārējās tirgvedības robežās, jo reklāma ir tikai viens no komerciālās prakses veidiem.

Paredzēts, ka šis likums attieksies uz komerciālo praksi pret patērētājiem pirms līguma slēgšanas, tā noslēgšanas brīdī un pēc tā noslēgšanas. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komerciālās prakses veicējiem izmantot negodīgu komerciālo praksi pret patērētājiem.

55% uzņēmumu Latvijā tuvākā gada laikā nav ieinteresēti piesaistīt praktikantus, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktais pētījums par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā.

38% uzņēmumu šādu ieceri noteikti neatbalsta, savukārt vēl 23% - drīzāk neatbalsta. Tuvākā gada laikā tikai trešdaļa Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēta nodrošināt prakses vietas, un tas ir mazāk nekā to uzņēmumu īpatsvars (42%), kas prakses vietas nodrošinājušas pēdējo piecu gadu laikā. Tāpat 40% uzņēmumu, kas pēdējo piecu gadu laikā piedāvāja prakses iespējas, vairs nevēlas to darīt.

44% Latvijas uzņēmēju līdz šim nekad nav nodrošinājuši prakses vietas, savukārt 42% uzņēmumu praktikanti ir bijuši pēdējo piecu gadu laikā. Viens uzņēmums praksi nodrošina vidēji 4,6 audzēkņiem, bet vienlaicīgi uzņēmumā nodarbināti no viena līdz trim praktikantiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Rīga, 2006. gada 19. oktobris - sekmīgi noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts "Prakšu pilnveidošana RTU profesionālajā maģistra studiju programmā "Elektrotehnoloģiju datorvadība"", kuru īstenoja Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, bet prakses vadīja uzņēmumu VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" speciālisti.

Projektā piedalījas 22 studenti, 22 prakses vadītāji no uzņēmumiem VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" un septiņi mācībspēki no RTU EEF. Galvenie uzņēmumu speciālistu pienākumi bija - nodrošināt praktikantu ar darba izpildei nepieciešamo informāciju, darba drošību, iemācīt darba metodes, uzraudzīt darba procesu un novērtēt darba izpildes kvalitāti.

Prakses laikā studenti apguva praktiskā darba iemaņas atbilstoši elektroinženiera profesijas standartam, iepazinās ar uzņēmumu VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" specifiku, ieguva materiālus pētniecības darbiem. Prakses laikā gūto pieredzi un informāciju studenti izmantoja inženierprojektos, kurus sekmīgi aizstāvēja pavasara sesijas laikā, iegūstot elektroinženiera kvalifikāciju. Turklāt visiem praktikantiem pēc prakses beigām tika piedāvāts pastāvīgs darbs šajos uzņēmumos. Arī projektā iesaistītie RTU mācībspēki ieguva plašāku informāciju par specifiskajiem tehnoloģiskajiem procesiem prakses uzņēmumos, ko izmantos, izstrādājot jaunus un pilnveidojot esošos kursus.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lai uzlabotu uzņēmēju un studentu sadarbību, jaunuzņēmums Edy365.com aicina vietējos komersantus vienotā e-prakses pārvaldības platformā izvietot pieejamās praktikantu vakances, bet praktikantiem - izvēlēties tīkamākās pieredzes gūšanas vietas.

Platforma strādā kā tilts starp praktikantiem un uzņēmējiem, un ir lielisks veids, kā piesaistīt jaunos speciālistus bez liekas birokrātijas, norāda Oskars Putniņš, SIA Edy365.com dibinātājs.

“Edy365.com jeb Nakotnesprakse.lv ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēts projekts, kas radīts un attīstīts, izmantojot Edy365.com privātos līdzekļus. Reģistrācija šajā platformā ir bez maksas, taču uzņēmējiem pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, bez tam ikviens komersants, iesaistoties projektā, var pretendēt arī uz līdzfinansējumu un saņemt valsts atbalstu praksei līdz 270 eiro mēnesī par vienu praktikantu,” teic O.Putniņš, piebilstot, ka iesaistītajām pusēm nav jāraizējas arī par atskaišu sagatavošanu, jo viss process ir automatizēts. “Šādā veidā uzņēmēji var saglabāt koncentrāciju uz galveno - savu biznesu, taču tajā pašā laikā izveidot arī lieliski sadarbību ar jauniešiem, kas ir ieinteresēti darboties konkrētajā sfērā,” teic SIA Edy365.com dibinātājs.

Rītdien, 12.jūnijā, tiks sākta piena pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts organizētā vasaras prakses programma skolēniem Jaunais uzņēmējs. Mobilā saldējuma pārdevēja darbu uzsāks pirmie desmit prakses dalībnieki, kuri dosies Rīgas ielās, lai pārdotu saldējumu no īpašiem velosipēdiem.

Šī esot pirmā vasaras prakses programma Latvijā, kurā skolēniem tiek nodrošinātas teorētiskas apmācības, algots darbs un iespēja papildus nopelnīt, un vienlaikus arī sacensība par labākā Jaunā uzņēmēja titulu un galveno balvu.

«Esam gandarīti redzēt pirmos mobilos saldējuma pārdevējus dodamies Rīgas ielās, apņēmības un entuziasma pilnus pierādīt sevi kā labākos Jaunos uzņēmējus. Mobilitāte jauniešiem sniedz konkurētspējīgas priekšrocības citu saldējuma tirgotāju vidū. Dalībnieki būs mobili divās izpratnēs – varēs pārvietosies no vienas tirdzniecības vietas uz citu ar īpašo velosipēdu palīdzību un varēs izmantot, viedtālruņus, lai speciāli izveidotajā Draugiem.lv sadaļā sazinātos savstarpēji, ar saviem sekotājiem un piesaistītu jaunus klientus arī tiešsaistē, tādējādi radot pilnīgi jaunas saldējuma pārdošanas iespējas,» stāstīja AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.