Jaunākais izdevums

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo un kuru apgādībā ir četri un vairāk bērni, vai apgādībā ir trīs bērni un ir iestājusies grūtniecība, programmas grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem līdz 30% no aizdevuma.

Lai vēl vairāk veicinātu mājokļu pieejamību daudzbērnu ģimenēm (3 un vairāk bērni), tai skaitā mājokļiem, kuri izpilda prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām, atbalsta programmas "Balsts" ietvaros paredzēts daudzbērnu ģimenēm piešķirt subsīdiju mājokļa iegādei līdz 12 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no kopējām mājokļa iegādes izmaksām.

Jaunais subsīdijas atbalsta mehānisms ieviests, lai daudzbērnu ģimene varētu atļauties lielāku vai labāku mājokli, kā arī lai saīsinātu pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamo laiku. Daudzbērnu ģimenēm ir nepieciešams arī ilgāks laiks, lai izveidotu uzkrājumus mājokļa pirmajai iemaksai, īpaši, ņemot vērā, ka nepieciešams arī lielāks mājoklis. Lai palīdzētu mājsaimniecībām ar bērniem, kurās pēc dalības programmā ir ģimenes pieaugums un radusies nepieciešamība pēc plašāka mājokļa, kā arī lai uzlabotu mājsaimniecību mobilitāti starp Latvijas reģioniem, atbalstam mājokļa iegādei turpmāk varēs pieteikties arī atkārtoti. MK noteikumos ietverta iespēja ģimenēm pretendēt uz garantiju atkārtoti ne ātrāk kā pēc 3 gadiem kopš iepriekš piešķirtās garantijas, ja ir palielinājies apgādībā esošo bērnu skaits vai iestājusies grūtniecība un iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās. Vienlaikus svarīgi norādīt, ka subsīdiju "Balsts" gan varēs saņemt tikai vienu reizi. Tāpat noteikumos ietverts atbalsts ne tikai ģimenēm, kurās ir dzimuši bērni, bet arī visos tajos gadījumos, kad ir konstatēts grūtniecības fakts un bērns vēl tiek gaidīts. Demogrāfijas politikas kodolu veido finansiāls atbalsts ģimenēm, kompensējot papildu izmaksas, kas tām rodas līdz ar bērnu piedzimšanu.

Lai attīstītu un veicinātu ģimeņu atbalstošu un demogrāfiju veicinošu valsts politiku, turpmāk pretendēt uz garantiju varēs arī persona, kuras apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, vai ir iestājusies grūtniecība ar pirmo bērnu, kā arī pretendēt uz garantiju ir tiesīgs bērna tēvs vai gaidāmā bērna tēvs. Lai nodrošinātu iespēju ģimenēm pašām noteikt mazāku garantijas apmēru, aizņēmējs pats varēs noteikt minimālo garantijas apmēru, bet ne mazāku kā 10% no aizdevuma summas. Līdz ar to turpmāk ģimene, izvērtējot savu finansiālo stāvokli, varēs izvēlēties mazāku garantijas summu, tādējādi maksājot mazāku komisijas maksu. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos ieviests portfeļgarantiju mehānisms.

Portfeļgarantiju mehānisms, kas ir sadarbības veids, kādā kredītiestādes un Altum ievieš programmu, nodrošinās to, lai programmu turpmāk īstenotu vēl efektīvāk, samazinot nepieciešamā valsts finansējuma apmēru un vienlaikus ātrāk izskatot aizdevumu pieteikumus. Pašreiz programmas multiplikators ir 4, bet portfeļgarantija pieļauj multiplikatoru kāpināt vismaz līdz 5, kas nozīmē, ka ar to pašu valsts budžeta apmēru riska segumam turpmāk varēs nodrošināt finansējuma pieejamību vairāk mājsaimniecībām ar bērniem nekā līdz šim. Lai nodrošinātu ģimenēm iespēju iegādāties ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli, vienlaikus ievērojot būvniecības izmaksu un attiecīgi arī mājokļa gala cenas pieaugumu, palielināts arī darījuma summas maksimālais slieksnis līdz 250 000 eiro. Lai veicinātu nacionālā dzīvojamā fonda renovāciju, valsts garantijas apmērs tiks palielināts par 5%, ja iegādājamās dzīvojamās telpas atbilst "A" ēku energoefektivitātes klasei vai ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.

Garantijas apmēra palielinājums par 5% būs stimulējošs faktors, lai sabiedrībā rastos lielāks pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem, tādējādi arī paaugstinot sabiedrības dzīves kvalitāti un vienlaikus veicinot arī pašreizējo ēku atjaunošanas kvalitāti, sasniedzot vismaz "A" energoefektivitātes klasi, nevis tikai izpildot minimālās energoefektivitātes prasības, atjaunojot vai pārbūvējot ēkas. Lai sekmētu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā (remigrāciju), līdz ar grozījumiem noņemta prasība aizņēmējam un viņa bērnam būt deklarētam Latvijā pirms pieteikšanās mājokļu garantijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Haralds Neimanis: Daudzi lauksaimnieki šobrīd spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami

Sadarbības materiāls, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kredītiestāde AS "Holm Bank" iegādājusies Latvijas finanšu pakalpojumu sniedzēja SIA "Best Līzings" kontrolpaketi, pārdēvējot uzņēmumu par SIA "Holm Bank Latvia", kas nodarbosies ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

AS "Holm Bank" ir kredītiestāde Igaunijā, savukārt SIA "Holm Bank Latvia" ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. AS "Holm Bank" piedāvā plašu pakalpojumu klāstu dažādās valstīs, sākot no preču pirkšanas uz nomaksu un patēriņa kredītiem līdz dažādiem kredītkaršu risinājumiem, biznesa aizdevumiem un termiņnoguldījumiem.

Austrijā un Vācijā termiņnoguldījumi tiek piedāvāti kopš 2019.gada, izmantojot platformu Raisin. 2020.gada augustā AS "Holm Bank" uzsāka pārrobežu darījumus Zviedrijā ar inovatīvu finanšu risinājumu - digitālo kredītkarti.

"Vairāk nekā desmit gadu pieredze Latvijā ar preču nomaksas kredītu un 25 gadu pieredze patērētāju kreditēšanas biznesā Igaunijā ļauj mums izprast patērētāju vajadzības un kredītu tirgus tendences. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība nepārtraukti uzlabojas. Mūsu mērķis ir panākt ievērojamu tirgus daļas pieaugumu nākamajos gados," saka AS "Holm Bank" pārstāvis Rauno Klettenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektoram raksturīga augsta kapitalizācija, Covid-19 ietekmē peļņa nedaudz sarukusi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Kopumā 2020. gadā KKS sektors Latvijā strādāja ar peļņu, tomēr tā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājusies par 16%, jo Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā lejupslīde noteica visu pamatdarbības ienākumu veidu sarukumu.

Latvijā 2020. gada nogalē darbojās 34 KKS, to vidū pastāvēja augsta tirgus koncentrācija – piecas KKS veidoja 89% no kopējiem KKS aktīviem.

KKS resursu bāzi 2020. gada beigās 71% apmērā veidoja biedru noguldījumi, 89% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2019. gadu, noguldījumu apmērs ir samazinājies par 8% līdz ar naudas līdzekļu izņemšanu no KKS, jo to biedri lielā mērā pārstāv ekonomikas sektorus, piemēram, kravu pārvadājumi, kas ir būtiski cietuši no Covid-19 ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē būs jāpārskata savi darbības modeļi un jādomā par konsolidāciju.

Jau iepriekšējās finanšu krīzes laikā banku sektors piedzīvoja smagas pārmaiņas, kas mainīja gan tirgus dalībnieku skaitu, gan turpmāko darbības virzienu un veidu.

Šajā gadā situācija atkal ir mainījusies un pandēmija radījusi būtisku spiedienu uz banku pelnītspēju, tādēļ liks iepriekšējo gadu pārmaiņām turpināties. Labā ziņa ir tāda, ka bankas šoreiz ir labāk sagatavotas nekā 2008. gada krīzē, – šajā laikā būtiski augušas kapitāla prasības, kredīti tiek izsniegti daudz piesardzīgāk un gūta pieredze, kā manevrēt šādos periodos.

Tiesa gan, pēdējā laikā, vēl pirms krīzes, bankām nav veicies spīdoši – konkurence ar finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas bankām atņem dažus pakalpojumu segmentus, ilgais zemo procentu likmju periods, aizvien stingrākas kapitāla prasības, AML jautājumu ievērošana un citi faktori bremzē straujāku attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādājusies ABLV Bank hipotekārā kredīta portfeli 120 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigta darījuma pirmā daļa starp banku Citadele un likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Citadeles hipotekāro kredītu portfelis tagad ir papildināts ar vairākiem tūkstošiem hipotekāro kredītu līgumiem vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā.

Noslēdzoties darījuma pirmajai daļai, klienti, kuru kredīti tika nodoti Citadelei, tiks individuāli apzināti un informēti par jauno kārtību esošo hipotekāro saistību izpildē. Līdz gada beigām ir plānots pabeigt otro darījuma daļu, kuras hipotekāro kredītu līgumu apmērs būs aptuveni 50 miljoni eiro.

"Esam cītīgi strādājuši, lai šo apjomīgo darījumu noslēgtu iespējami īsākajā laikā. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju modernajiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, izcilu klientu servisu un plašo digitālo pakalpojumu klāstu," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

"Līdz ar lielākās hipotekāro kredītu portfeļa nodošanu bankai Citadele esam noslēguši nozīmīgāko aktīvu atgūšanas projektu un esam akumulējuši naudas līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Esam gandarīti, ka darījuma pirmo daļu noslēdzām salīdzinoši īsos termiņos un turpmāko klientu apkalpošanu veiksmīgi pārņēmusi Citadele. Noslēgumā vēlos pateikties nu jau mūsu bijušajiem hipotekāro kredītu klientiem par līdzšinējo labo sadarbību," piebilda Andris Kovaļčuks, likvidējamās ABLV Bank likvidators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu

Jānis Goldbergs, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs piedalās pludmales sporta centra "Ruukki" atklāšanā.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Mārupe ir Latvijas supernovads, kuru var uzlūkot kā Latvijas veiksmes stāstu un attīstības atslēgu, raugoties gan uz pasaules ekonomikas vētrām, gan vietējiem virpuļiem.

Tieši politiski lēmumi šobrīd bremzē Mārupi.

"Valsts liedz pašvaldībām kredītus, bet mums kredīti ir vajadzīgi, lai būvētu skolas un bērnudārzus," pauž Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Mārupes piemērs klaji parāda, ka ar labām algām un labiem dzīves apstākļiem latviešu tauta iet vairumā.

Pēc VID norādes, nodokļos Mārupē kopumā gadā tiek nomaksāti 300 miljoni eiro, no kuriem tikai trešo daļu samaksā mazie un mikrouzņēmumi, toties šie uzņēmumi pēc skaita veido lielāko daļu uzņēmumu novadā.

Visu rakstu lasiet 11. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intrum iegādājas daļu Danske Bank Latvijas filiāles kredītportfeļa

Lelde Petrāne, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji šogad visbiežāk aizņemas finansējumu mājokļa remontam, mājas interjera atjaunošanai, bet vēl daļa izmanto papildu finansējumu, lai iegādātos nelielas vasarnīcas un lauku viensētas, liecina Luminor bankas apkopotā informācija par patēriņa kreditēšanas tendencēm.

Vasaras mēnešos papildu līdzekļi tiek piesaistīti arī ūdens transporta iegādei un veselības uzlabošanai.

Luminor bankā izsniegto patēriņa kredītu summa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 19 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Vidējā viena patēriņa kredīta summa Baltijas valstīs šā gada pirmajā pusgadā bija ap 6,3 tūkstošiem eiro un tas gandrīz par 50 % vairāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā.

Latvijā vidējā viena patēriņa kredīta summa šā gada pirmajā pusgadā bija vidēji 5800 eiro, Lietuvā 6200 eiro, bet Igaunijā nedaudz vairāk, sasniedzot 7000 eiro.

"Šobrīd veselības apsvērumu un ceļošanas ierobežojumu dēļ arvien lielāka iedzīvotāju daļa izvēlas atvaļinājumu pavadīt savā valstī. Tas atspoguļojas arī patēriņa kredītu tirgū, jo pieaug aizņēmumi vasarnīcu, viensētu remontam un to labiekārtošanai, nelielu gruntsgabalu iegādei. Patēriņa kredīta summa šādos gadījumos visbiežāk ir ap 15–20 tūkstošiem eiro. Aug patēriņa kredītu pieprasījumu arī mājokļa remontam, kas ir arī saistīts ar aktīvu nekustamā īpašuma tirgu – klienti remontē mājokļus arī lai palielinātu pārdodamā īpašuma vērtību," saka Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS Diāna kredīta limitu palielina līdz 1,2 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varētu sākt izsniegt aizdevumus uzņēmumiem ar termiņu līdz 25 gadiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka tiek strādāts pie jaunas "Altum" atbalsta programmas uzņēmumiem, kas paredz iespēju uzņēmējiem aizņemties naudu uz ilgāku termiņu, proti, arī ar termiņu līdz 25 gadiem.

Vitenbergs atzīmēja, ka šādi ilgtermiņa kredīti uzņēmumiem ir ļoti svarīgi. "Bankas tik ilgam termiņam nekreditē. Tas garantētu tādu kā skaidrību, drošību ilgākam laika periodam," pauda ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs izteica cerību, ka attiecīgais projekts valdībai varētu tikt prezentēts nākamajā nedēļā.

"Altum" ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c. - nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas un Eiropas Savienības fondu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izkāpjot no komforta zonas, uzņēmējiem var pavērties plašas iespējas

Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtas situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis.

Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt - daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.

Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru