«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijā izveidots projekts Forty Seven, kas apvienos kriptovalūtas un tradicionālo finanšu pasauli, informē BT 1 mediju koordinatore Inese Libere.

Kriptovalūtas darbība pamatojas uz blokķēdes tehnoloģiju, kuru var salīdzināt ar DNS struktūru. Blokķēdi nevar iznīcināt, tāpēc informācija tajā var glabāties mūžīgi. Blokķēde ir decentralizēta, un datus tajā nevar iznīcināt, sabojāt vai izmainīt.

Forty Seven komanda grasās atrisināt globālo uzdevumu, izveidojot mūsdienu universālo banku.

Patlaban digitālās naudas tirgus apmērs pasaulē ir pārsniedzis 170 miljardus dolāru. Šo kriptovalūtu nevar pataustīt, bet tiek prognozēts, ka drīz būs pieejama maksājumu karte ar kriptovalūtu un ar tovarēs maksāt, piemēram, par kafiju, ko piedāvās projekts Forty Seven.

Forty Seven speciālisti izmanto jaunākās tehnoloģijas un izstrādnes: blokķēdi, biometriju, viedos līgumus, mašīnmācīšanos un daudz ko citu. Projekts ļaus kriptovalūtas turētājiem – privātpersonām, uzņēmumiem, izstrādātājiem, tirgotājiem, kā arī citām finanšu institūcijām un pat valstīm – rīkoties ar saviem līdzekļiem, kā arī izmantot banku tradicionālos pakalpojumus.

Finanšu piramīdas MMM-2011 būvnieks Sergejs Mavrodi paziņojis par sava lolojuma krahu, vēsta Krievijas mediji.

«Atjaunot finanšu piramīdas MMM-2011 darbu un atsākt naudas izmaksu pašreizējos apstākļos ir vienkārši neiespējami,» aizvadītajā nedēļas nogalē paziņoja piramīdas izveidotājs Sergejs Mavrodi.

Viņš atgādināja, ka pirms pāris nedēļām piramīdas darbība nonāca «miera režīmā», kura laikā netika izmaksāta nauda. S. Mavrodi pauda, ka līdz ar to ieguldītāji sākuši aktīvi izņemt naudu, informē Lenta.ru.

Saglabājot «miera režīmu» līdz 15. jūnijam, S. Mavrodi ir pildījis vienu no saviem solījumiem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai tiks pildīti arī citi solījumi, raksta medijs. Iepriekš S. Mavrodi pauda, ka pēc šīs piramīdas darba beigām tiks sākta jaunas piramīdas būvniecība. «Ir jāspēj raudzīties patiesībai acīs, lai cik rūgta tā arī nebūtu,» norādīja piramīdas būvnieks.

Novosibirskas apgabalā Krievijā uzsākta pirmā krimināllieta saistībā ar krāpniecisko finanšu shēmu MMM-2012, vēsta Krievijas mediji.

«Novosibirskas apgabalā Krievijā arvien tiek saņemti iesniegumi no MMM-2012 ieguldītājiem, kas shēmā zaudējuši savu naudu. Saistībā ar vienu no sūdzībām uzsākta krimināllieta, bet saistībā ar citām – tiek veiktas pārbaudes,» citējot atbildīgās amatpersonas, raksta RIA Novosti.

Sankcijas pantā, pēc kura ierosināta krimināllieta, paredz naudas sodu vai arī līdz sešiem mēnešiem ilgu cietumsodu.

Finanšu piramīdas MMM-2012 izveidotājs Sergejs Mavrodi līdzīgu shēmu radīja jau deviņdesmitajos gados, kā arī pagājušajā gadā, radot sistēmu MMM-2011. Šā gada maija beigās viņš paziņoja par jaunas finanšu sistēmas MMM-2012 «laišanu gaisā». MMM-2012 turpina MMM-2011 shēmā aizsākto darbību.

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas ministrs Semjons Šapiro, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs-Valdors Sēders parakstījuši memorandu par sadarbību lauksaimniecībā.

Latvijas zemkopības ministrs atzīst, ka tagad uzņēmējiem paveras plašas iespējas sadarbībai vairākās konkrētās jomās. Latviju interesējot baltkrievu lauksaimniecības tehnika, augu aizsardzības līdzekļi, savukārt Baltkrievijai noderīga varētu būt Latvijas palīdzība ciltsdarbā un piena pārstrādes tehnoloģiju attīstīšanā. Savukārt S.Šapiro saredz iespēju sadarbībai piensaimniecībā, putnkopībā un gaļas pārstrādē.

Memorands paredz pēc iespējas labvēlīgāku apstākļu radīšanu sadarbībai nozarē starp Latviju, Baltkrieviju, Igauniju un Lietuvu, balstoties uz vienlīdzību un savstarpēju izdevīgumu. Parakstot memorandu, puses apņemas veicināt šo sadarbību saskaņā ar nacionālo likumdošanu, kā arī noteikt tās prioritāros virzienus regulāri apmainoties ar informāciju. Tāpat, savstarpēji vienojoties, paredzēts plānot praktisko sadarbību - apmaiņas projektus un vizītes.

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Valsts sociālo pabalsti– bezdarba, slimības un maternitātes pabalsti – nākamgad pilnā apmērā tiks izmaksāti tikai tām personām, kam aprēķinātais pabalsts nepārsniedz aptuveni 350 Ls mēnesī, bet tiem, kam pienāktos lielāki pabalsti, pabalsta daļa, kas pārsniedz 350 Ls, tiks izmaksāta 50 % apmērā.

Tāpat nākamgad netiks indeksētas pensijas.

To paredz sociālo pabalstu un pensiju izmaksu regulējošo likumu grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Viņaprāt, sociālā budžeta deficītu, kas šogad sasniegs 200 milj. Ls, varētu segt no savulaik uzkrātā gandrīz miljardu Ls lielā sociālā budžeta pārpalikuma, ja tas nebūtu iztērēts, sedzot valsts pamatbudžeta tēriņus.

Savukārt deputāte Inta Feldmane (LPP/LC) uzsvēra, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ikvienam ir uzlikts pienākums maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem, tādēļ valsts rīcība, samazinot pabalstus, bet neierobežojot iedzīvotāju pienākumu maksāt nodokļus, ir vērtējama kā ļoti ciniska.

Akcijas ir papīrīši, tās neko nav vērtas, un es uzskatu, ka tas nav bizness, bet finanšu piramīda, atbildot uz DB jautājumu, vai kompānija neplāno sākt biržā pārdot savas akcijas, paziņoja AS Dzintars īpašnieks Iļja Gerčikovs.

Viņš arī nav plānojis piesaistīt investorus no malas. «Tas viss ir sarežģīti. Es pats esmu ieguldījis uzņēmumā daudz personisko līdzekļu, un tādēļ mēs paši izstrādājam savu darbības virzienu. Tiekam galā paši,» viņš atzīmē. I. Gerčikovs piebilst, ka uzņēmums pastāvīgi investē līdzekļus savā attīstībā un virzās uz priekšu, tādēļ tagad uzsvars tiek likts uz jauno medicīniskās kosmētikas līniju Future Formula SOA.

«Mēs vairs nevēlamies darīt to, ko dara visi – ražot ikdienas šampūnus vai kārtējo krēmu. Mēs veidojam produktus, kuri risina problēmas. Tas ir sarežģīti, taču resursi mums ir – mums ir sava laboratorija, zinātniskā bāze un sagatavots personāls. Medicīniskās kosmētikas līnija tirgū būs nepieciešama vienmēr, jo cilvēkiem ir daudz problēmu – piemēram, kāju sēnīte vai saplaisājusi āda,» viņš piebilst.