Pārtika

Atrod veidu būt īpašiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

Vietās, kas atrodas tuvāk Rīgai, notiek aktīva darbaspēka migrācija, kas vietējiem uzņēmējiem nav labvēlīga, apgrūtina iespējas prognozēt nākotni, plānot attīstību.

Aktīvā uzņēmējdarbības vide Saldū nodrošina dažādu pakalpojumu pieejamību. Visas biznesa vajadzības gan uz vietas nevar apmierināt, ir situācijas, kad sadarbības partneri jāmeklē Rīgā vai Liepājā. Tas, ka Saldus atrodas pa vidu starp šīm abām lielajām pilsētām, ir būtisks ieguvums loģistikas organizēšanā. Tās nodrošināšanai Cannelle Bakery izmanto ārpakalpojumu.

Vēsturiski uzņēmuma darbības virziens bijis maizes un cepumu ražošana. Tas bija zināms ar vārdu Matss. Taču jaunie īpašnieki, vērtējot tirgus situāciju, saprata, ka uzsvaru nepieciešams likt uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu. Uz tā rēķina atmesta citu produktu, piemēram, svaigas maizes un cepumu virzīšana Latvijas tirgū.

«Ja gribi darīt to pašu, ko visi citi, kādam atņemt kumosu, nāksies pārdalīt tirgu, startēt ar zemākām cenām, mazāk nopelnīt, līdz ar to mazāk samaksāt darbiniekiem. Tas ir absurds, kas Latvijas tirgū daudzās nozarēs pastāvējis daudzu gadu garumā,» novērojis I. Skrebelis.

Galvenais iemesls, kādēļ ievērojami samazinājās pārdoto cepumu apjoms, bija politiskā situācija.

Pēc tam, kad sākās militārais konflikts starp Krieviju un Ukrainu, Eiropas Savienība, paužot atbalstu, atvēra robežas Ukrainas ražotājiem. Rietumeiropas valstis, piemēram, Zviedrija vai Vācija, daudzus viņu produktus nesaprastu, tāpēc tos aktīvi sāka virzīt bijušajā postpadomju telpā – Baltijas valstīs. Līdz ar to Latvijas tirgus ir pārpildīts ar cepumiem un citiem saldumiem par ļoti zemām cenām, kas vietējiem ražotājiem radījis būtiskus zaudējumus.

No rudzu maizes virzīšanas Latvijas tirgū atteikušies, toties sekmīgi produktu pārdod eksportā. «Šajos gados vietējais tirgus sakārtojies tā, ka ir trīs lielražotāji, pārējie atlikušo daļu sadala savā starpā, » stāsta I. Skrebelis. «Mēs esam sapratuši – ja esam mazi šajā jomā, ir pārāk dārgi cīnīties. Apjoms ir pārāk mazs, lai mums šo produkciju atmaksātos vadāt kaut vai pa Kurzemi.» Toties eksportā rudzu maize pieejama pat Japānā, Austrālijā un ASV. Redzēts, ka uzņēmēji tur mēģina sākt šādu produktu ražošanu, taču analogu pēc garšas īpašībām ir sarežģīti uztaisīt. Tā atkarīga no vairākiem aspektiem – tehnoloģijas, izejvielām un citiem.

Visu rakstu lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FlyCap realizē savu investīciju Cannelle Bakery

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO

Anda Asere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien, 6.jūlijā uz ASV Neatkarības 243. gadadienas svētku pikniku pulcējās vairāk nekā 1100 viesu.

Tradicionāli svētku pikniku bagātināja ASV tradīcijas, mūzika, ēdieni un dažādas brīvā laika aktivitātes. Pasākumu ceturto gadu rīkoja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL).

Pasākuma viesi varēja baudīt tradicionālos McDonald's un Radisson Blu Hotel burgerus, Cannelle Bakery amerikānu beigeļus, Indian Raja veģetārās samosas un El Gringo načos.

Pasākuma ietvaros notika tradicionālā labdarības loterija, kuras laikā savāktie 1900 eiro nonāks Mobilā veselības aprūpes centra, Latvijas Audžuģimeņu biedrības un SOS Bērnu ciematu Latvijā rīcībā, lai nodrošinātu Latvijas bērniem medicīnas aprūpes pakalpojumus, kā arī lai atbalstītu bērnus un jauniešus, kas palikuši bez vecāku aprūpes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Azarts pieņemt pareizos lēmumus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Arī nākamgad izstādē Tallinn FoodFest plāno veidot Latvijas uzņēmumu kopstendu

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tallinn FoodFest izstādes organizatori jau ir apkopojuši informāciju par šī gada apmeklētāju un dalībnieku skaitu, trīs izstāžu dienu laikā to apmeklēja 7040 nozares profesionāļi, pastāstīja Kristīne Korpilahti, SIA Floriance valdes locekle un oficiālā Tallinn FoodFest pārstāve Latvijā.

Izstādes FoodFest mērķauditorija ir, galvenokārt, B2B apmeklētāji. Izstādes organizatori pievērš uzmanību un strādā pie tā, lai izstādes Tallinn FoodFest apmeklētu veikalu ķēzu menedžeri, HoReCa nozaru pārstāvji, izplatītāji un citi B2B profesionāļi. Tas dalībniekiem sniedz iespēju meklēt sadarbības partnerus, izplatītājus un jaunas tirdzniecības vietas.

Tallinn FoodFest izstādē piedalījās 198 dalībnieki, kuru vidū bija 35 dalībnieki no ārvalstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas, Dānijas un Lielbritānijas. Jau otro gadu Tallinas pārtikas nozares izstādē uzņēmums SIA «Floriance» - Tallinn FoodFest un FoodFest oficiālais pārstāvis Latvijā, organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.

Komentāri

Pievienot komentāru