Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Bistro "Balts" dara visu iespējamo, lai pielāgotos situācijai un iespēju robežās saglabātu visas esošās darba vietas.

"Šis ir laiks, kad īpaši svarīgi ir padomāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem - lai mēs visi būtu veseli, lai ievērotu higiēnas prasības un lai mēs visi justos droši!" uzsver Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece. Ja ir tāda iespēja, viņa rekomendē gatavot ēdienu mājās. Ja šādas iespējas nav, iesaka ir izvairīties no vietām, kur ēdiens nav iepakots, kur tas ir atvērts apkārtējai videi un ietekmei. Tāpat L. Kuplā iesaka izvairīties no vietām, kur cilvēki drūzmējas rindās viens tuvu otram, vai vislabāk - izvēlēties ēdienu ar piegādi mājās vai darba vietā.

"Iepakots ēdiens šobrīd tiek novērtēts pilnīgi citos apjomos un citu motīvu vadīts - iepakojums nozīmē ne tikai ērtību, bet arī drošību," saka L. Kuplā. Viņa rosina izmantot ēdienu piegādes iespējas tieši no ēdinātājiem vai ar aplikāciju "Wolt" un "Bolt Food" - tās šobrīd ir liels palīgs.

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Ēdienu piegādes uzņēmums Wolt, paplašinot darbību Latvijā, no 9. februāra uzsāks ēdienu un ātro pārtikas preču piegāžu nodrošināšanu Liepājā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji Wolt nodrošinās ēdiena un pārtikas preču bezkontakta piegādes no vairāk nekā 20 restorāniem un 10 tirdzniecības vietām, ieskaitot tostarp arī Rimi.

“Liepāja ir pirmais reģions ārpus Rīgas, kur uzsākam ēdienu un pārtikas preču piegādes. Nākotnē izskatām iespēju paplašināt darbību arī citās reģionu pilsētās, ja jutīsim pieprasījuma un apgrozījuma potenciālu. Kopš darbības uzsākšanas Latvijā 2017. gadā visu laiku esam novērojuši stabilu intereses pieaugumu ēdienu piegādes jomā. Un šobrīd līdzīgas tendences ir novērojamas arī pārtikas preču piegādē. To ietekmē gan tehnoloģiju attīstība un iedzīvotāju ieradumu maiņa, gan arī cilvēku vēlme iegūt vairāk brīva laika savām interesēm. Protams, pašreizējā situācijā papildu stimulējošs faktors ir nepieciešamība izvairīties no drūzmēšanās un ievērot sociālo distancēšanos, lai neapdraudētu ne savu, ne citu cilvēku veselību,” teic Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

Vispopulārākie ēdieni Wolt platformas lietotāju vidū pēdējā gada laikā bija suši, picas, burgeri un kebabi.

Tālāk populāro ēdienu topā atrodams visdažādāko veidu ķīniešu, indiešu un taizemiešu ēdiens.

Ēdienu piegādes platforma Wolt Latvijas tirgū darbojas divus gadus. Šajā laikā ievērojami palielināts lietotnē pieejamo ēstuvju skaits - līdz 308.

Aizvadītajā gadā visātrākā piegāde tikusi paveikta četru minūšu ietvaros, kad divās minūtēs tika sagatavots sūtījums ar virtuļiem, un vēl pēc divām minūtēm tas jau tika piegādāts blakus ēkā.

Lielākoties cilvēki ir izvēlējušies pasūtīt ēdienu no sev tuvākajām ēstuvēm, taču tālākā piegāde šogad veikta, kad starptautiskajā kanēļmaizīšu dienā bulciņas ceļoja no IKEA uz Mārupi, kurjeram mērojot vairāk nekā 12 kilometru.

Lai nodrošinātu piegādes pakalpojumus arvien plašākai auditorijai un veicinātu cilvēku palikšanu mājās, transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Bolt Food" ēdienu un pārtikas preču piegādi Liepājā.

"Iepazīstinot lietotājus ar jauno pakalpojumu, pirmo nedēļu visi pasūtījumi 2 km radiusā no pasūtījuma vietas būs bez piegādes maksas. Mēs ceram, ka iespēja viegli un ērti pasūtīt ēdienu uz mājām atvieglos cilvēku palikšanu mājās," stāsta Klāvs Gipters, Bolt Food vadītājs Latvijā.

Pašlaik platformai pievienojušies tādi restorāni un tirdzniecības vietas, kā "Streetburger", "Hesburger", "Grēēks", "Rimi" un "Mego". Laika gaitā platforma plāno paplašināt pieejamo restorānu un veikalu klāstu, lai piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas.

Tāpat kā Rīgā un Daugavpilī, arī Liepājā visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Ārkārtējā situācija īpaši negatīvi ir ietekmējusi viesmīlības nozari – restorānu apmeklējumi klātienē nav iespējami un pasūtījumi, kas tiek izsniegti līdzņemšanai, nespēj nodrošināt ieņēmumus pirmskrīzes līmenī. Tajā pašā laikā ēdienu piegāde daudziem restorāniem ir vienīgais peļņas avots.

Šobrīd restorāniem īpaši būtisks atbalsts būtu terminētais PVN samazinājums 7% apmērā.

Ēnu ekonomikas samazinājums

Terminētais PVN samazinājums restorāniem šobrīd ir īpaši būtisks, lai sekmētu atgūšanos no pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Šobrīd daudzviet Eiropā PVN ir 7%, kamēr Latvijā - 21%. Samazinājums kā atbalsta sistēma būtu izdevīga gan nozarei, gan valstij kopumā. Nevienam nav noslēpums, ka viesmīlības nozarē ir izplatītas aplokšņu algas, taču PVN samazinājums sekmētu lielāku atbildību pret nodokļu maksāšanu uzņēmumu vidū, tādējādi samazinot ēnu ekonomiku. Šobrīd uzņēmēji cenšas izdzīvot, nevis nopelnīt un tikai retais ar esošo PVN likmi iegūst pozitīvu gala iznākumu. Vislabākajā situācijā šobrīd ir ātrās apkalpošanas restorāni, ar kuriem klasiskie restorāni nespēj konkurēt. Labs piemērs ir Vācija, kur, ēdot uz vietas, PVN likme ir 15%, bet pasūtījumiem līdzņemšanai - 7%.

"Bolt Food" ēdienu piegādes platforma no šodienas Rēzeknes iedzīvotājiem piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus, informē uzņēmums.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" lietotni Apple vai Android ierīcēs. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas restorāns, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni vai skaidrā naudā, pasūtījumu saņemot. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma.

Pasūtījuma piegādei "Bolt Food" lietotnē jāsniedz pēc iespējas precīzākas norādes, piemēram, kur tieši atstāt pasūtījumu, vai ir iekšpagalms, kāds ir durvju kods, u.tml. Tāpat lietotnē darbosies restorāni, kur pasūtot aplikācijā būs iespēja pašiem saņemt savu pasūtījumu restorānā.

Bolt Food ēdienu piegādes platformā, pasūtot maltīti, būs iespēja atstāt tējas naudu kurjeram, informē uzņēmumā.

Tējas naudu iespējams pievienot pasūtījumam brīdī, kad tiek apstiprināta pasūtījuma kopsumma – tējas naudas summa tiek pieskaitīta grozam un piegādes vai iepakojuma maksai. Pēc piegādes visa tējas naudas summa nonāk pie kurjera. Jaunā funkcija darbosies visās Latvijas pilsētās, kur pieejams Bolt Food.

“Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pašsaprotami – ja maltīte tiek ieturēta restorānā, atstāt tējas naudu viesmīlim. Līdzīgi esam raduši risinājumu atstāt tējas naudu kurjeram ar lietotnes starpniecību. Bolt Food kurjeri piegādes veic gan ar velosipēdu, gan skrejriteni, bieži nelabvēlīgos laika apstākļos, un rūpējas par to, lai ēdiens tiktu piegādāts atbilstoši klienta prasībām. Tagad klientiem ir iespēja pateikt paldies tieši savam kurjeram. Pēc veiksmīgi izpildītas pasūtījuma piegādes, kurjers var saņemt klienta pateicību,” saka Bolt Food vadītāja Latvijā Marija Šapovalova.

"Yandex" ietvaros sāk darboties "Go" - lietotne, kas vienuviet apvieno vairākus pakalpojumus.

Latvijā lietotnē "Yandex Go" ir apvienota iespēja pasūtīt automašīnu braucieniem pa pilsētu un tūlītēja sūtījumu piegāde; vairākās citās valstīs pieejama arī ēdienu piegāde no restorāniem un pārtikas piegāde no veikaliem, sabiedriskā transporta kustības "dzīvais" grafiks, auto koplietošana un braucieni ar personīgo autovadītāju.

"Go" aizstās pašreizējo lietotni "Yandex.Taxi". Apvienojot vienā lietotnē vairākus pakalpojumus, "Yandex Go" vadītāji, kas izpilda servisa pasūtījumus, mazāk atradīsies dīkstāvē un nepavadīs laiku, gaidot pasūtījumus, norāda uzņēmumā.

Reizē ar nosaukumu mainīsies arī "Yandex Go" saskarne, taču tajā tiks saglabāts "Yandex.Taxi" stils.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Igaunijas kopbraukšanas un citu pakalpojumu kompānijas "Bolt Technology" ("Bolt") zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 44,9 miljoni eiro jeb apmēram par pusi mazāki nekā 2019.gadā, kad zaudējumi bija 85,5 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Kompānijas apgrozījums pērn pieaudzis par 74,5% līdz 221,4 miljoniem eiro.

Pagājušais gads bijis veiksmīgs diviem jaunākajiem darbības veidiem - ēdienu piegādei un skrejriteņu nomai, norāda uzņēmuma vadība. Ēdienu piegāde, kas tika sākta Tallinā 2019.gada augustā un vēlāk piedāvāta arī citur, 2020.gada ceturtajā ceturksnī nodrošināja 15% "Bolt" ieņēmumu. Savukārt ieņēmumi no skrejriteņu nomas pērn pieauguši 11 reizes.

"Bolt" darbojas 45 valstīs Eiropā un Āfrikā, nodrošinot dažādus mobilitātes pakalpojumus, tostarp kopbraukšanu, koplietošanas automašīnas un skrejriteņus, kā arī ēdiena un pārtikas preču piegādi.

"Bolt" pakalpojumi pieejami arī Latvijā.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Hesburger" un "McDonalds" ātrās ēdināšanas restorāniem, "Rimi" un "Mego" veikaliem, kā arī "Narvesen" kioskiem.

Plānots, ka tuvākajā laikā platformai pievienosies vēl plašāks restorānu un pārtikas preču tirdzniecības vietu loks. Lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kā arī veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem, arī Jelgavā, tāpat kā citās pilsētās, visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

"Maltīte ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa ikvienam, tāpēc mēs strauji turpinām paplašināties, lai ēdienu un pārtikas preču piegāde uz mājām kļūtu pieejama arvien plašākai auditorijai. Īpaši svarīgi tas ir šajā periodā, kad tiek veikti dažādi piesardzības pasākumi un cilvēki vairāk laika pavada mājās," stāsta Bolt Food vadītājs Latvijā Klāvs Gipters.

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

"Bolt" turpina paplašināties un no šīs dienas ievieš "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu Daugavpilī.

Ieviešanas periodā, lai iepazīstinātu lietotājus ar jauno pakalpojumu, pasūtījumus pirmo nedēļu būs iespējams veikt bez piegādes maksas 2 km rādiusā no pasūtījuma vietas.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Daugavpils iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Hesburger" ātrās ēdināšanas restorāniem un "Mego" veikaliem, kas nodrošinās svaigus augļus, dārzeņus, piena produktus, kā arī pirmās nepieciešamības mājsaimniecības preces.

Plānots, ka tuvākajā laikā platformai pievienosies vēl plašāks restorānu un pārtikas preču tirdzniecības vietu loks. Tāpat kā Rīgā, arī Daugavpilī visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kā arī veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.