Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.

Viņa norāda, ka valsts iestādēm ir jāstrādā iedzīvotāju labā, tādēļ sagaida skaidru redzējumu, kā tiks uzlabots iestāžu darbs un sadarbība, lai šādas birokrātiskas kļūdas neatkārtotos.

Tikšanās plānota pirmdien, 20.janvārī.

Kā ziņots, pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo VID nav nosūtījis VSAA pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907, noskaidroja aģentūra LETA.

Sākotnēji VSAA aģentūrai LETA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907.

Sākotnēji VSAA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

VSAA uzsver, ka tiek analizēts katrs indivuduāls gadījums, lai pēc iespējas operatīvi precizētu algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu un atrisinātu situāciju.

Savukārt VID informēja, ka pašiem pensionāriem šajā situācijā nekas nav jādara.

VID norāda, ka tas, sadarbojoties ar VSAA, aktīvi strādā, lai nodrošinātu visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu iesniegšanu VSAA un līdz ar to aģentūra varētu veikt pēc iespējas operatīvāku pensiju pārrēķinu.

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Laba ideja, kas ir izgāzusies pilnīgi nemākulīgas realizācijas rezultātā, – tā kārtējo reizi jāizsakās par vienu no Latvijas valsts īstenotajās iecerēm, kas gaidīto miljonu vietā ir devusi vien kapeikas. Runa ir par deviņdesmito gadu pašā sākumā pieņemto lēmumu, paredzot 10% no privatizēto uzņēmumu daļām nodot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā.

Doma bija laba – prasmīgi rīkojoties, VSAA bija iespēja izveidot par labi strādājošu pensiju fondu, kas varētu reķināties ne tikai ar sociālā nodokļa iemaksām, bet arī uzņēmumu dividendēm. Problēma ir faktā, ka prasmīgi šis process netika veikts, radot vienu otru visnotaļ būtisku sarežģījumu.

Pirmkārt, acīm redzami ir tas, ka nav noticis faktiski nekāds analizējošais darbs attiecībā uz to, cik veiksmīgi katrs konrētais uzņēmums, nonākot privātās rokās, varētu strādāt.

Otrkārt, Privatizācijas aģentūra, organizējot daža laba uzņēmuma privatizēšanu, tās nosacījumos nemaz nav peredzējusi 10% kapitāldaļu vai akciju nodošanu VSAA rīcībā, apmierinoties ar mazāku apjomu. Principā var teikt, ka atbildīgās institūcijas šajā jomā ir rīkojušās kā valstis valstī, radot savus likumus un noteikumus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā Latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, informē aģentūra.

2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski.

VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā, informē PA.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti, var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus, saka VSAA pārstāve.

Cilvēkiem, kuru pabalsti un pensijas pašlaik tiek pārskaitīti uz kontu AS GE Money Bank, steidzami jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par jaunu kontu citā bankā, informē VSAA.

GE Money banka ir paziņojusi, ka turpinās sniegt pakalpojumus līdz 20. septembrim, pēc tam pārtrauks iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu.

Līdz 19.septembrim GE Money banka turpina pieņemt VSAA maksājumus un ieskaitīt esošajos klientu GE Money bankas kontos. Cilvēki, kuri saņem naudu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras GE Money bankā atvērtajā kontā,

tiek lūgti iespējami ātrāk atvērt jaunu kontu.

Pēc konta atvēršanas jāuzraksta iesniegums ar lūgumu turpmāk visas VSAA izmaksas pārskaitīt uz jauno kontu, iesniegumu var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā. Iespējams, ka izvēlētā banka piedāvās pati nogādāt šo iesniegumu VSAA, tomēr jārēķinās, ka tad, ja iesniegums tiks sūtīts pa pastu vai ar jaunās bankas starpniecību, tas aizņems ilgāku laiku, kamēr VSAA saņems un nomainīs informāciju.

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā, informē VSAA.

VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS Latvijas Pasts, kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs.

Sākot no nākamā gada janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS Latvijas Pasts.

Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86,4 tūkstoši, ir vecuma pensijas saņēmēji.

VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu

Vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv ir pieejami trīs jauni e-pakalpojumi, kurus sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). E-pakalpojuma ietvaros persona tiešsaistē var saņem paziņojumu par visu VSAA piešķirto pakalpojumu apmēru.

Šī informācija visnoderīgākā varētu būt topošajām un jaunajām māmiņām, lai neapjuktu pabalstu klāstā, ko saņem ģimenes ar bērniem, sagaida VSAA.

Otra e-pakalpojuma ietvaros apdrošinātā persona tiešsaistē var saņemt paziņojumu par savām (vai savas pārstāvētās personas) sociālajām iemaksām un apdrošināšanas periodiem.

Šī ir vispieprasītākā VSAA informācija, ko vidēji mēnesī VSAA izsniedz gandrīz 12 tūkst. klientu, informē aģentūra.

Trešais e-pakalpojums nodrošinās, ka persona tiešsaistē saņem paziņojumu par savu darba stāžu, kas reģistrēts VSAA, ja aģentūrā būs iesniegta informācija par personas darba vietām. Tā ir iespēja pārbaudīt, vai VSAA ir pieejama informācija par visiem darba devējiem, un precizēt to, nogādājot VSAA darba stāžu apliecinošos dokumentus.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Aizvadītās nedēļas beigās pensiju un pabalstu izmaksa «PNB bankā» tika pārtraukta 10 342 klientiem, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.

Pēc viņas paustā, no 10 342 klientiem, kuriem tika apturēta pensiju un pabalstu izmaksa un aizkavēti augusta maksājumi, 2600 klientiem izmaksas jau operatīvi veiktas. Dažiem, kuri ļoti savlaicīgi iesniedza iesniegumus, VSAA pensijas vai pabalstus izmaksāja laikā, piebilda Daine.

Viņa informēja, ka līdz trešdienas plkst.13 VSAA reģistrēti 10 444 klientu iesniegumi par bankas konta maiņu, un lielākā daļa no tiem iesniegta personīgi VSAA klientu apkalpošanas centros.

Daine norādīja, ka daļa cilvēku bija izlēmuši kontu atvērt bankā «Citadele», kas veiks garantēto atlīdzību izmaksu. VSAA patlaban vienojies ar šo banku par VSAA adresēto iesniegumu pieņemšanu.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

No 2018.gada 1.janvāra mainās cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS «Latvijas Pasts», kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro atbilstoši uzņēmuma aktuālajām piegādes izmaksām iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā, kas bija spēkā no 2008.gada.

Šīs izmaksas sedz saņēmējs. Sākot no janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS «Latvijas Pasts».

Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86,4 tūkstoši, ir vecuma pensijas saņēmēji.

VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksājumu – pensiju un pabalstu – piegādi klienta dzīvesvietā atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem no 2018.gada 1.janvāra turpina nodrošināt Latvijas Pasts. Šo pakalpojumu saņem 95 000 klientu.

Pakalpojums tiek sniegts saskaņā ar VSAA maksājumu piegādes grafiku, nosakot katram klientam konkrētu pensijas vai pabalsta saņemšanas datumu. Maksa par VSAA pakalpojumu piegādes pakalpojumu ir 2,39 eiro, un to VSAA automātiski ietur no klientam pienākošās pensijas vai pabalsta.

Ja maksājuma piegādes brīdī klients to nav saņēmis, jo, piemēram, nav atradies dzīvesvietā, kas norādīta kā maksājuma piegādes adrese, sev pienākošos pensiju vai pabalstu iespējams saņemt savā pasta nodaļā, sākot ar nākamo darbdienu. Ja līdz nākamajam piegādes datumam klients nav saņēmis VSAA pensijas vai pabalsta maksājumu arī pasta nodaļā, kārtējā izmaksas datumā Latvijas Pasts nodrošinās tā piegādi un izmaksu klienta dzīvesvietā arī par iepriekšējo mēnesi.

Labklājības ministrija (LM) rosina atbrīvot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) no valsts nodevas maksāšanas civillietās.

Tas rosināts, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, kā arī lai novērstu situācijas, kurās viena valsts iestāde maksā valsts nodevu citai.

Plānots, ka VSAA nebūs jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot prasības pieteikumus civillietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu, kā arī ar valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Savukārt līdzekļi, kuri ietaupīsies, tiks novirzīti VSAA kārtējo izdevumu segšanai.

Izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā 18.martā, tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Krievijas pensiju izmaksa par šī gada janvāri, februāri un martu pagaidām nav iespējama, jo nav saņemts finansējums no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

VSAA skaidro, ka tā izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar abu valstu līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra un apliecina Krievijas apņemšanos veikt tās piešķirto pensiju un pabalstu izmaksu katra ceturkšņa otrajā mēnesī, ieskaitot tam paredzētos finanšu līdzekļus Latvijas Valsts kasē.

Par radušos situāciju VSAA ir informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), lūdzot steidzami sazināties ar Krievijas pusi, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu. Piektdien ĀM izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kuram iesniedza notu ar aicinājumu skaidrot izmaksu kavēšanās iemeslu.

Lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Diskusijā par dīkstāves pabalsta sniegšanu Covid-19 krīzē cietušajiem Jaunzeme norādīja, ka kopumā valsts atbalsts ir sasniedzis tās nozares, kuras Covid-19 krīzē cietušas visvairāk. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī krīze izgaismojusi problēmas ar atbalsta saņēmēju iepriekšējo nodokļu nomaksu.

VID vadītāja stāstīja, ka iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt šogad, kad minimālās algas slieksnis ir palielināts līdz 500 eiro, kas attiecīgi ir arī zemākais pabalsta slieksnis, lielākā daļa no valsts atbalsta saņēmējiem pabalstos saņem vairāk, nekā šie cilvēki jebkad ir deklarējuši.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.