Jaunākais izdevums

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Arī riska kapitāla fonda "FlyCap" partneris Jānis Skutelis norāda, ka "FlyCap" ir tikpat liela vēlme investēt kā agrāk, un nekas neesot mainījies. "Mums fonds ir pilnā gatavībā, vienā uzņēmumā varam investēt vienu līdz trīs miljonus eiro, kopā 15 uzņēmumos," viņš saka.

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO 

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz...

"Protams, ārkārtas situācija ietekmē arī biznesa eņģeļus – investori ir kļuvuši piesardzīgāki, daļai ir problēmas savā biznesā un līdz ar to investīciju prognozes šobrīd ir salīdzinoši pesimistiskas. Taču 28. aprīlī veidosim attālinātu investīciju sesiju "Zoom" platformā. Grūti pateikt, kāds būs rezultāts, taču arī agrāk mums ir bijušas tiešraides tiem investoriem, kuri nevarēja ierasties," stāsta Juris Birznieks, Latvijas biznesa eņģeļu tīkla "LatBAN" valdes loceklis.

Parasti vienā "LatBAN" investīciju sesijā piedalās seši līdz astoņi jaunuzņēmumi, kuri vēlas piesaistīt investīcijas savai idejai un šobrīd uz 28. aprīļa sesiju pieteikušies jau desmit. "No projektiem interese, protams, ir," saka J. Birznieks.

R. Krese stāsta, ka marta beigās un aprīļa sākumā interese saglabājās tradicionālajā līmenī, taču šobrīd uzņēmumu interese pēc attīstības finansējuma ir augusi.

"Šobrīd cilvēkiem ir vairāk laika, lai attīstītu savas biznesa idejas, tās noformulētu, izstrādātu biznesa plānus, un mēs paredzam, ka, beidzoties Covid-19 laikam, mums būs birums ar jauniem projektiem. Primāri ieguldījumi tiks veikti tajās nozarēs, kuras pēc krīzes atjaunosies pirmās. Mēs strādājam, lai palielinātu kopējo investīciju portfeļa apjomu un šogad ir plānots palielināt "Expansion Capital AIFP" fondu apjomu divas reizes – līdz 25 miljoniem eiro," teic Ēriks Fricsons, "Expansion Capital" valdes priekšsēdētājs.

J. Skutelis domā, ka tagad uzņēmumiem vairāk varētu būt vajadzība pēc finansējuma. Interese no uzņēmēju puses esot tāda pati, kā vienmēr, un Covid-19 dēļ nav manītas nekādas izmaiņas. Viņš pieļauj, ka uzņēmumiem, kas nav riska nozarēs, ko skar ārkārtas situācijas izraisītie ierobežojumi, pagaidām "neiet traki" un tikai pamazām sāk samazināties klientu pieprasījums. Pagaidām tie runā ar bankām un "Altum", kas ir pirmā pietura, kur vērsties. "Mēs esam nākamā pietura. Gaidām!" tā J. Skutelis.

Vaicāts, vai kādu nozaru uzņēmēji ir aktīvāki, R. Krese norāda, ka nav vērojama vienas nozares dominance, taču – kā parasti – aktīvākie ir IT nozares uzņēmumi.

"Valsts atbalsta pasākumi krīzes seku likvidēšanai, tāpat kā Altum realizētie atbalsta pasākumi – lielajiem uzņēmumiem eksporta garantijas un aizdevumi uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu likviditātei – palīdz cīnīties ar krīzes sekām. Taču, ja skatāmies uz investīcijām uzņēmumu attīstībā, tad to līmenis nav būtiski mainījies. Tomēr ir notikušas strukturālas izmaiņas investīciju jomās, samazinoties ieguldījumiem nozarēs, kas vairāk cietušas no krīzes, piemēram, tūrisma industrijā. Turpretī notiek ļoti aktīva sadarbība tieši biznesa akseleratoru attīstībā projektos, kas uzsākuši savu darbību no nulles. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar "Buildit Latvia", ir vairāki potenciāli veiksmīgi projekti, kas atrodas pēdējā apstiprināšanas posmā un, ja tiks panākta gala vienošanās, tuvākajā laikā varētu uzsākties finansēšana," norāda Ē. Fricsons.

LVCA kā riska un privātā kapitāla fondu apvienojošā organizācija ir iesaistījusies Covid-19 seku pārvarēšanas valsts atbalsta pasākumu veidošanā. "Esam ierosinājuši steidzami veicināt pensiju plāniem pieejamo aktīvu izmantošanu, atjaunojot Latvijas ekonomiku, kā arī vienotu nosacījumu pieņemšanu banku attieksmē pret kredītņēmējiem šajā periodā," teic K. Bērziņa.

J. Birznieks norāda, ka jaunuzņēmumi, kur "LatBAN" biedri investējuši, turpina darbu un pat tiem, kam bizness daļēji apstājies, tāpat ir daudz darba, un uzņēmēji kopā ar investoriem kaļ nākotnes plānus, attīsta stratēģiju utt. "Notiek fundamentālas izmaiņas, bet sliktākā lieta ir tā, ka nevar saprast, uz cik ilgu laiku tās ir un tieši kādas. Ja ar 12. maiju viss atsākas pa vecam, izņemot ceļošanu, nekas dramatisks, izņemot to, ka ir bijis trieciens visām nozarēm, ilgtermiņā nebūs. Tā kā visi šobrīd strādā attālināti, paredzu, ka daudzi uzņēmumi atteiksies no birojiem, jo daudzi ir sapratuši, ka attālināta saziņa ir izdevīga – atkrīt braukāšana, ir ievērojama laika ekonomija. Galu galā – ja gribi tikties, tas ir iespējams arī tagad," teic J. Birznieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls ievēl jaunu valdi

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnija "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla" (LatBAN) biedru kopsapulcē tika ievēlēta jaunā biedrības valde.

Jaunajā valdes sastāvā turpmāko gadu darbosies privātie investori Helmuts Lejnieks, Juris Birznieks, Voldemārs Brēdiķis, Uldis Dzērve, Guntars Stabulnieks un Ansis Spridzāns. Par jauno valdes priekšsēdētāju ir izvēlēts Helmuts Lejnieks un viņa vietnieks būs Voldemārs Brēdiķis.

Jūnijā tiks organizēta pirmā valdes sēde, kurā jaunā valde vienosies par stratēģiskā mērķa izpildi un veicamajām aktivitātēm privātā riska kapitāla attīstībā.

"Par spīti ekonomiskajai krīzei un tās ietekmei gan uz privāto investoru darbību, gan LatBAN organizācijas darbību, lielu pārsteigumu radīja tas, ka 2020.gadā LatBAN biedri jaunuzņēmumos ir investējuši 1 800 000 miljonus eiro. Tāpat arī organizācijai pievienojušies vairāki jauni biedri gan tepat no Latvijas, gan no Beļģijas, Anglijas, Igaunijas," stāsta Juris Birznieks, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Baltijas startup investīcijās apsteidz Ziemeļvalstis

Anda Asere, 12.12.2019

Jaunākais Baltijas vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz miljardu dolāru, ir lietuviešu "Vinted". Foto - tā līdzdibinātāja Milda Mitkute

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļu tīklu (LatBAN), juridisko pakalpojumu platformu SmartLaws un Lietuvas akcelerācijas fondu "Baltic SandBox" no 30.marta līdz 29.aprīlim organizē tiešsaistes mācības "Biznesa eņģeļu līderības programma", uz kurām tiek aicināti uzņēmēji - potenciālie riska kapitāla investori no visas Latvijas.

Šāda veida programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi. Tās mērķis ir attīstīt un paplašināt Latvijas vadošo biznesa eņģeļu tīklu, lai sekmētu jaunuzņēmumu kvalitāti un investoru kompetenci, kā arī pievērst uzmanību Latvijas problēmām riska kapitāla investīciju tirgū, kurā vitāli trūkst vadošu investoru ar plašu tīklu. Biznesa eņģelis ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, tā pieredze un kontaktu loks palīdz izslēgt riskus uzņēmējdarbībā un dod iespēju atrast projektam ātrāko ceļu uz peļņu.

"LTRK kā lielākā Latvijas uzņēmēju pārstāvoša biedrība mijiedarbojas ar dažādām biznesa organizācijām, kas ar savu darbības veidu veicina Latvijas ekonomikas attīstību. Jāatzīst, ka no šāda skatu punkta biznesa eņģeļu loma Latvijas ekonomikā līdz šim nav novērtēta. Atbalsta mehānismi, kas biznesa uzsācējiem tiek piedāvāti, pamatā ir Eiropas Savienības fondu nauda vai citi pieejamie finansējuma veidi, bet šāda veida atbalstam ir viens būtisks trūkums - līdzi nenāk biznesa pieredze, kas ir īpaši vērtīgs un nozīmīgs atbalsts jaunajiem biznesa censoņiem. Tieši tāpēc biznesa eņģeļu investīcijas ir pareizais vektors biznesa veiksmes stāstam," teic LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdz skolotājiem ātrāk labot mājasdarbus

Anda Asere, 17.06.2020

"Homestudy.io" izstrādātāji Kalvis Pētersins, Tāvi Rannamens (Taavi Rannamets) un Mohamads Salehi (Mohamad Salehy).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Homestudy" piedāvā platformu, kas palīdz padarīt ar roku rakstītu darbu labošanu četras reizes ātrāku.

"Ar roku rakstītus darbus izmanto teju visur pasaulē un tos joprojām labo ar vecām metodēm, kas aizņem daudz laika," teic Kalvis Pētersons, "Homestudy.io" līdzdibinātājs.

Jaunuzņēmums piedāvā tīmekļa platformu darbu labošanai digitāli. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama risinājuma instalācija un skolotājs platformu var atvērt jebkurā interneta pārlūkā. "Gribam, lai "Homestudy.io" ir pieejams visiem," uzsver K. Pētersons. Risinājums ļauj atkārtoti izmantot rakstītos komentārus, līdz ar to, ja kļūdas skolēnu darbos atkārtojas, skolotājs var sniegt padziļinātus komentārus, tos katru reizi nepārrakstot no jauna.

Viņš piebilst, ka šajā risinājumā atgriezeniskā saite skolēniem ir pieejam jebkur un jebkad, ja vien ir pieejams internets un vismaz viena viedierīce. "Skolu slēgšanas gadījumā pieredzējām, ka daudz ģimeņu Latvijā un pasaulē nevar nodrošināt viedierīci katram bērnam, līdz ar to var būt sarežģīti samenedžēt laiku pie ierīcēm visiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotāja. Ar "Homestudy.io" to var saņem arī neesot tiešsaitē," skaidro K. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Līdz 14. februārim var pieteikties Startup Wise Guys programmai Rīgā

Anda Asere, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akselerācijas programmas virziens ir biznesa programmatūra kā pakalpojums risinājumi; tā sāksies marta beigās un ilgs līdz jūnija beigām.

"Plānojam uzņemt vismaz desmit starptautiskus jaunuzņēmumus," saka Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Jaunuzņēmumi var pieteikties vietnē startupwiseguys.com/saas. Atlases fināls notiks marta sākumā Rīgā.

Akselerācijas programmā uzņemtie jaunuzņēmumi var pretendēt uz līdz pat 300 tūkstošiem eiro investīciju. 30 tūkstoši no šīs summas ir sākotnēja investīcija programmā uzņemtajos uzņēmumos apmaiņā pret kapitāldaļām. Vēlāk uzņēmumi var saņemt turpmākās investīcijas, kas atkarīgas no uzņēmuma progresa un izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Rīgā bāzētie jaunuzņēmumi, kas vēlas noskaidrot, vai tie atbilst programmas prasībām un iegūt investora viedokli par savu uzņēmumu, produktu un tirgus potenciālu, var pieteikties 1:1 mentoringa sesijai, kas notiks 29. janvārī Rīgā https://www.facebook.com/events/107628164012207/.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

sTARTUp Day jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies trīs Latvijas kompānijas

Anda Asere, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" startup konkursā pārstāvēs "CalenDays", "Vigo" un "Jeff" no Latvijas.

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies 30 komandas, kuras izvēlētas no vairāk nekā 240 pieteikumiem. Konkursa galvenās balvas ir līdz 250 tūkstošu eiro liela investīcija no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank" un pieci tūkstoši eiro bez saistībām no "RIA.com".

Latvija ir pārstāvēta arī lektoru vidū – Jūlija Terjuhana no "Sorainen" stāstīs par to, kā noteikt intelektuālo īpašumu jaunuzņēmumā un kā to pasargāt, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Bičevskis runās par atvērtām un godīgām attiecībām ar valsts iestādēm, bet Māris Igavens iepazīstinās ar Latvijas pieeju jaunuzņēmumiem un zināšanu pārnesi universitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

AntiLand izveidotājs strādā pie jaunas aplikācijas

Anda Asere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Niks Haļavins strādā pie jaunas mobilās lietotnes – tērzēšanas aplikācijas jauniešiem vecumā no 14 gadiem

"AntiLand" daudzi izmanto iepazīšanās nolūkos, un "Google" un "App Store" tā ir definēta kā pieaugušajiem domāta aplikācija. Tāpēc viņš strādā pie jauna projekta, kas būs pieejams arī jauniešiem vecumā no 14 gadiem, jo tieši pusaudžiem, šajā vecumā meklējot sevi, mēdz būt daudz sociālu problēmu.

Piemēram, daļai ir citi uzskati vai atšķirīga seksuālā orientācija, un viņi tiek apcelti skolā. "Mēs vēlamies jauniešiem izveidot ļoti drošu vietu, kur viņi var būt patiesi. Tas nav viegli, bet mēs jau esam investējuši jaunākajās tehnoloģijās, lai saturs tiktu automātiski analizēts. Mums jau ir līdzīgi risinājumi, bet jaunās tehnoloģijas spēs atpazīt, ka saturs ir nepiemērots. Tas spēs mācīties pats no sevis, piemēram, ja kāda bilde vai ziņojums tiek iztulkots negatīvi, viss šāda veida saturs tiks automātiski bloķēts," stāsta N. Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksas Baltijā gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā

Tā liecina "Startup Wise Guys" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Digital" pētījums, kurā analizētas arī dzīves izmaksas Baltijā.

"Numbeo" platformā veiktās kalkulācijas, par pamatu ņemot salīdzinoši pieticīgu dzīvesveidu, bet, pieņemot, ka tiek īrēts dzīvoklis, izmantots sabiedriskais transports un reizēm ēsts ārpus mājas, liecina, ka vidējās mēneša izmaksas vienam cilvēkam Tallinā ir 1114,81 eiro, Rīgā 1012,02 eiro, bet Viļņā – 975,85 eiro.

"Lai gan absolūtos skaitļos būtiskas izmaiņas nemanām, tomēr, aptaujājot jaunuzņēmumus, rādās tendence, ka izmaksas gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā. Kopējā tendence saglabājas līdzīga kā pagājušā gada apskatā – ar vidējām Baltijas mēneša izmaksām pietiktu tikai nedaudz vairāk nekā desmit dienām Londonā, savukārt tiem, kas vēlas ietaupīt, būtu jālūkojas Kijevas virzienā, kur mēneša izmaksas būtu ap 800 eiro," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lovat" piedāvā platformu e-komercijas kompānijām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanai un deklarēšanai ES valstīs.

"Risinājums programmatūra samazina nodokļu uzskaites procesu vairāk nekā 20 reizes," apgalvo Olga Maksimova, "Lovat" dibinātāja.

Šobrīd uzņēmumam ir gandrīz simt maksājoši klienti un aptuveni tikpat to izmēģina. "Pērn gada pēdējā ceturksnī gandrīz 20 kompānijas, kas to izmēģināja, kļuva par maksājošiem klientiem," viņa teic. Iecerēts, ka nākotnē uzņēmuma lielākais tirgus būs Amerika, jo tur ir daudz e-komercijas kompāniju, kas pārdod savas preces pircējiem citās valstīs.

Nākamgad Eiropas Savienībā stāsies spēkā nodokļu reforma zemas vērtības precēm, kā rezultātā e-komercijas kompānijām būs jāaprēķina un jāmaksā PVN arī par zemas cenas precēm visās valstīs, kur ir to pircēji. "Mēs izmantojam tehnoloģijas, lai palīdzētu automatizēt šo procesu un globāliem tirgotājiem palīdzētu samazināt laiku un izdevumus, lai pielāgotos jaunajām prasībām," saka O. Maksimova.

Komentāri

Pievienot komentāru