Talkā ņemot ASV un Krievijā esošās sieviešu savaldzināšanas jeb pick-up skolas, Latvijas uzņēmums SIA Arcana izveidojis lietojumprogrammu FlirtrApp, kuras uzdevums būs palīdzēt vīriešiem iepazīties ar sievietēm. Uzņēmums sācis lietotnes virzību ASV, taču potenciāls saskatīts arī spāniski runājošās valstīs, Db.lv atklāja Arcana Digital Group mārketina direktors Andris Merkulovs.

Jaunā projekta FlirtrApp sākotnējās idejas pamatā bija palielināt vīriešu iespējas iepazīties ar iespējamo otro pusīti, kuru viņi «satikuši» internetā, Db.lv stāstīja A. Merkulovs. Tas būtu iespējams, izmantojot draugu palīdzību, kā arī sakot sievietei «pareizās frāzes», lai noturētu viņas interesi. Tādējādi Arcana radās interese «ievirzīt sociālo un iepazīšanās portālu spēku, lai tie strādātu vīriešu labā». Jaunā lietojumprogramma darbosies kā slēgta lietotāju grupa, kas «iedrošinās un iemācīs vīriešiem sarunāties ar sievietēm efektīvākā līmenī».

«Manuprāt, Latvija lēnām sākusi iziet no krīzes,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere (Hermine Poppeller).

Viņa akcentē, ka ekonomiskās attiecības abu valstu starpā nav pārtrūkušas pat krīzes laikā. «Tiesa, tajās bija vērojams kritums, tomēr pēdējā laikā vērojams importa un eksporta pieaugums,» viņa piebilst.

Vēstniece arī norāda: «Tajā pašā laikā krīze Latvijas ekonomiku padarījusi konkurētspējīgāku. Tiesa, krīzes dēļ jūtams, ka cilvēkiem ir mazāk naudas, un tas savā ziņā mudina uzņēmējus mobilizēties. Neraugoties uz to, Austrijas uzņēmumiem joprojām ir liela interese par Latviju.»

Austrijas vēstniecības Ekonomikas departaments Latvijā regulāri rīkojot Austrijas uzņēmēju grupu vizītes uz Latviju. Nākamā paredzēta šā gada 21. martā, kad Austrijas uzņēmēju grupa ieradīsies, lai meklētu jaunus sadarbības partnerus. Aprīlī notiks Latvijas un Austrijas tūrisma kontaktbirža, maijā gaidot ierodamies Austrijas IT speciālistus. Šā gada maijā sadarbībā ar LIAA tiks rīkota Austrijas diena, kuras laikā Latvijas uzņēmumi varēs uzzināt vairāk par sadarbības iespējām ar Austriju. Jūnijā tiks organizēts seminārs par izglītības jautājumiem.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Vienreizējs un Eiropas Savienībā plaši atzīts veselības tūrisma kvalitātes zīmogs turpmāk tiks ieviests Austrijas kūrortiem un veselības viesnīcām, ārstniecības un rehabilitācijas centriem, klīnikām un karstajiem avotiem, kas palīdzēs uzlabot starptautisku konkurētspējīgu pozīciju attiecībā uz veselības kompetenci. Austrijas veselības tūrisms, kurā ietilpst 1.500 ar veselības pakalpojumiem saistīti uzņēmumi (tai skaitā, slimnīcas un poliklīnikas) ar kopējo gada apgrozījumu - 1,1 miljards eiro, pēc Austrijas Ekonomikas ministrijas tūrisma sektora vadītājas Marijas Rauhas-Kallatas (Maria Rauch-Kallat) atzinuma ir "viena no visienesīgākajām tūrisma nozarēm”. Jaunais kvalitātes zīmogs "Best Health Austria" (BHA), turpmāk veselības un kūrortu nozarē būs kompetentas aprūpes garants. Pēdējo 18 mēnešu laikā tas ir ticis attīstīts pateicoties Ekonomikas un Veselības ministrijas, Austrijas ekonomikas kameras, Austrijas reklāmas, valsts tūrisma organizāciju un veselības un kūrortu uzņēmumu atbalstam. Ekonomikas ministrija veicināja agrāk "Wellbeing Destination of Europa" dēvēto "veselības tūrisma kvalitātes uzbrukumu” ar gandrīz 1 miljonu eiro lielu finansējumu. Šādus veselības kvalitātes sertifikātus ir saņēmuši jau septiņi Austrijas uzņēmumi, bet trīs citi uzņēmumi to vēl gaida. Līdz 2004. gada beigām kvalitātes zīmogus piešķirs jau 100 no kopumā 650 Austrijas ārstniecības uzņēmumiem, bet līdz 2006. gada beigām tas būs jau 350 uzņēmumiem, tādas prognozes ir izteicis “Best Health Austria” mārketinga platformas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Julians Hadšīfs (Julian Hadschieff). Dalība kvalitātes zīmoga sistēmā vienam uzņēmumam, atkarībā no tā lieluma, gadā izmaksā no 1.200 līdz 2.600 eiro. Turpretī zīmes izziņošanā nākošo piecu gadu laikā ir plānots investēt 10 līdz 15 miljonus eiro. Avots: Eiropa.lv

16.janvārī, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) darba vizītes Austrijā ietvaros tikās ar Austrijas ekonomikas un darba lietu ministru Martinu Bartenšteinu, kurā pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējās ekonomiskās attiecības un sadarbības attīstību Eiropas Savienības ietvaros, enerģētikas jautājumus, kā arī Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Kā nozīmīgākais temats abu ministru tikšanās reizē tika pārrunāta līdzšinējā un turpmākā abu valstu ekonomiskā sadarbība. Sarunas laikā K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir izveidojusies pievilcīga investīciju vide ārvalstu investīcijām un Latvija sagaida investīciju pieaugumu no Austrijas, tāpēc savstarpējo ekonomisko sadarbību lietderīgi būtu veicināt tieši investīciju un ārējās tirdzniecības jomā. Šodien Latvija ar savu ekonomisko izaugsmi ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, piedāvājot sakārtotu biznesa vidi, stratēģiski ģeogrāfisko novietojumu un izdevīgas biznesa izmaksas. Abi ministri vienojās stiprināt līdzšinējo ekonomisko sadarbību. Runājot par enerģētikas jautājumiem Eiropā un iespējamo divpusējo sadarbību enerģētikas jomā, K.Kariņš uzsvēra nepieciešamību veidot integrētu ES enerģētikas tirgu, ņemot vērā, ka Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts ietekmēja vairāku ES dalībvalstu energoapgādes drošību. Tāpat ir nepieciešams veidot kopīgas ES pozīcijas enerģētikas jautājumos attiecībā uz trešajām valstīm, kuras ir saistītas ar ES enerģētikas apgādi. Tikšanās laikā tika pārrunāta ari Ziemeļeiropas Gāzes (ZEG) vada būvniecība, kur K.Kariņš pauda viedokli: «Ņemot vērā, ka gāzes vads tiks būvēts pa Baltijas jūru, pastāv iespēja savienot to ar Latvijas lielo pazemes gāzes krātuvju kapacitātes potenciālu, kas ļautu stabilizēt gāzes piegādi ES iekšējam tirgum, šādi samazinot piegādes izmaksas, gāzes cenu un to ietekmi gala patērētājiem.» Ministrs uzsvēra, ka tādējādi tiks veicināta ES iekšējā gāzes tirgus neatkarība, integrācija un celsies konkurence. Kā trešais nozīmīgākais sarunu temats bija Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Abi ministri vienojās, ka konkurētspējas jomā uzsvars būtu liekams uz labākas likumdošanas lomu, kas bija jau Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritāte, uz šķēršļu mazināšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī jāturpina darbs pie rūpniecības politikas un iekšējā tirgus jautājumiem, it īpaši pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū. K.Kariņš pauda viedokli, ka Latvija atbalsta pakalpojumu direktīvas pēc iespējas ātrāku pieņemšanu un norādīja, ka nākamajām Austrijas un Somijas prezidentūrām, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams pielikt maksimālas pūles pie direktīvas pieņemšanas, un tam būs nepieciešama konstruktīva attieksme no visām dalībvalstīm. Arī M.Bartenšteins uzsvēra, ka pakalpojumu direktīvas projekts ir būtisks ES iekšējā tirgus izveidei, Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā ir jāizvērtē direktīvas sociālā un ekonomiskā ietekme. Tāpat tika pārrunāta Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir nozīmīgi, ka Krievija iestātos PTO un ievērotu vienotos tirdzniecības nosacījumus. Viena no Latvijas galvenajām daudzpusējo sarunu prioritātēm Krievijas iestāšanās procesā PTO ir dzelzceļa tarifu sistēmas sakārtošana, tādejādi radot vienlīdzīgus tirdzniecības nosacījumus visām PTO dalībvalstīm. Lai iepazītos tuvāk ar Latviju, tās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi, kā arī veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, sarunas noslēgumā K.Kariņš aicināja Austrijas ministru ar uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju. Kā zināms, laikā no 16. līdz 17.janvārim ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir darba vizītē Austrijā. Kopā ar ekonomikas ministru vizītē uz Austriju devās arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā ir pārstāvēti uzņēmēji no finanšu sektora, loģistikas, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un pārtikas ražošanas nozarēm. 2004.gadā pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma Austrija bija 19.lielākais Latvijas ār

Ņemot vērā lielo Austrijas puses ieinteresētību, Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) jau tuvākajā laikā plāno organizēt Latvijas uzņēmēju vizīti uz Austrijas federālo zemi Štīriju. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji izrāda par Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī kokrūpniecības sektoru, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji par sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem izrādīja pēc LAA Starptautisko investīciju piesaistes departamenta direktora Andra Ozola sniegtās prezentācijas Štīrijas tirdzniecības kamerā par Latvijas biznesa vidi un investīcijām Latvijā. Štīrijas, ko dažkārt dēvē par Eiropas Silikona ieleju, uzņēmēji izteica vēlēšanos jau klātienē iepazīties ar Latvijas uzņēmējiem, lai šodien iesāktā sadarbība pārietu gan eksporta pieaugumā, gan investīciju piesaistē. Štīrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm. Katrs trešais Hi-Tech produkts nāk no šīs zemes; arī autorūpniecībai ir lieli panākumi. Latvijai arī ir panākumi Hi-Tech ražošanas jomā un augsti kvalificēts darbaspēks. Tas varētu būt par pamatu Štīrijas un Latvijas sadarbībai augsto tehnoloģiju un mašīnbūves jomā. Ekonomikas ministrijas un LAA delegācija vizītes ietvaros notikusi tikšanās ar Austrijas ekonomikas ministru, dalība Austrijas Tirdzniecības kameras rīkotajā pasākumā "Latvija, jaunais ES sadarbības partneris - tilts uz Austrumeiropu", kā arī apmeklēta Austrijas federālā zeme Štīrija, kas ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā.

Tikai līdz 4. novembrim Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā vēl skatāma izstāde Austrijas naudas vēsture, Db.lv informēja Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja pārstāve Ilze Jākobsone.

Tā ir vienreizēja un unikāla iespēja redzēt pirmās kaltās monētas pasaulē (6.gs. pr. Kristus), antīkās un mūsdienu unces zelta monētas, kā arī Vīnes jūgendstila izcilo mākslinieku veidotās banknotes, ielūkoties papīrnaudas gravēšanas un modernās lāzertehnikas spiestuves noslēpumos. Šī ir līdz šim nozīmīgā ārvalstu numismātikas izstāde Latvijā. Tajā var gūt ieskatu arī Austrijas medaļu mākslas vēsturē.

Izstāde organizēta, sadarbojoties Austrijas Mākslas vēstures muzeja Monētu kabinetam Vīnē (Kunsthistorisches Museum, Münzkabinett), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai.

Izstāde Austrijas naudas vēsture organizēta, sadarbojoties Vīnes Mākslas vēstures muzejam (Kunsthistorisches Museum), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai, liecina Centrālās bankas mājaslapā ievietotā informācija.

Izstādē atspoguļota Austrijas nauda no senajiem laikiem līdz mūsdienām, arī īsa Austrijas papīra naudas zīmju vēsture, centrālās bankas vēsture un medaļu mākslas attīstība, ietverta informācija par Austrijas Kaltuvi Vīnē, sniegts ieskats naudas zīmju izgatavošanas tehnoloģijas attīstībā no rokas gravējumiem līdz datorgrafikai un dobspiedes plates sagatavošanai ar lāzeru.

Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apmeklētājiem atvērta no 2007. gada 16. februāra līdz 31. oktobrim (darba laiks trešdienās–svētdienās plkst. 11.00–17.00; trešdienās ieeja bez maksas).

Lai paplašinātu divpusējo sadarbību, no šī gada 8. līdz 9.aprīlim Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Austriju, Vīni, lai piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros. Biznesa vizītes mērķis ir atrast jaunus eksporta tirgus un piesaistīt investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir 25 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, pārtikas un dzērienu, izglītības, finanšu, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas, metālapstrādes, mašīnbūves, tūrisma un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Vīnē notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt Austrijas Saimniecības kameru un Austrijas Dzelzceļa uzņēmumus.

Uzsākot vizīti, trešdien, 8.aprīlī Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Austrijas Saimniecības kameru, kur notiks informatīvais seminārs Uzņēmējdarbība Austrijā par ekonomiku un biznesa kultūru pēc kura sekos Latvijas – Austrijas biznesa forums. Foruma ietvaros tiks prezentēts transporta un loģistikas sektors Latvijā un Austrijas piedāvājums transporta un loģistikas jomā.

Eurobarometer pētījums liecina, ka trešā daļa eiropiešu aktīvi iesaistās brīvprātīgos darbos dažādās organizācijās, piemēram, arodbiedrībās, sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās u.c. Savukārt Latvijā brīvprātīgos darbos labprāt iesaistās piektdaļa pilsoņu, informē TNS Latvia marketinga vadītāja Laura Briča.

No Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā apmēram 31% nav svarīga. Brīvprātīgajos darbos dažādās organizācijās aktīvi iesaistās piektā daļa jeb 20 % pilsoņu.

Latvijā līdzīgi kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās, savukārt Eiropā starp biežāk minētajām organizācijām, kurās iedzīvotāji iesaistās brīvprātīgā darba veikšanā tiek minētas arī labdarības un sociālās palīdzības organizācijas.

Latvijā sporta un atpūtas klubos brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sievietes salīdzinoši biežāk palīdz brīvprātīgos darbos arodbiedrībās un reliģiskajās organizācijās. Reliģiskajās organizācijas brīvprātīgajā darbā vienlīdz bieži ir iesaistīti jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem) un vecāka gada gājuma cilvēki (no 55 gadiem).

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Austrijas banku uzraugi likuši valsts komercbankām ierobežot aizdevumus austrumu un centrālajā Eiropā. Tas kārtējo reizi signalizē par eirozonas parādu krīzes ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Aizdevumu ierobežošana arī liecinot par Austrijas vēlmi saglabāt savu AAA kredītreitingu, kā arī par reaģēšanu uz bažām, ka valstij varētu nākties glābt savas bankas, kuras piedzīvojušas zaudējumus centrālajā un austrumu Eiropā, vēsta Financial Times.

Austrijas centrālā banka pavēstījusi, ka bankām Erste Group, Raiffeisen Bank International un Bank Austria, centrālās un austrumu eiropas valstīs tiks liegts izsniegt lielākus kredītus nekā to vietējie noguldījumi.

Paziņojums seko pēc tam, kad ievērojami pieaugušas Austrijas obligāciju likmes. Banku pārstāvji uzsver, ka aizdevumu limits neatstās nopietnu ietekmi uz banku Eiropas uzņēmējdarbību. Tomēr analītiķi norāda, ka tas var ietekmēt kredītu pieejamību.

Latvija otrdien nosūtījusi notu Austrijas vēstniekam Rīgā saistībā ar Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu, preses konferencē Viļņā paziņoja Latvijas prezidents Andris Bērziņš.

Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības Alfa grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.

Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.

Šonedēļ turpinās Austrijas valdības koalīcijas formēšanās, kas uzticēta pirms nedēļas notikušo vēlēšanu favorītam – Tautas partijas (ÖVP) līderim un visādā ziņā jaunajam kancleram Sebastianam Kurcam. Eventuāli ticamās koalīcijas ar Brīvības partiju (FPÖ) dēļ Eiropas presē S. Kurca uzvara tiek pasniegta bezmaz vai kā, piedošanu, anšluss. Es, pirmām kārtām, gribu iebilst pret tādu histēriju un, otrām kārtām, arī norādīt uz «radikāļu» lietoto retoriku, kas var būt pārdomu vērta, sevišķi Latvijas nacionāļiem, ieejot priekšvēlēšanu gadā.

Savā 31 gada vecumā S. Kurcs ir de facto kļuvis par pasaulē jaunāko valsts vadītāju, iepriekš kopš 27 gadu vecuma Eiropas līmenī jau pabūdams šai godā kā Austrijas ārlietu ministrs. Bet jaunība nav netikums. Tāpat kā ne piederība ÖVP, kas ir ES līmenī valdošās Eiropas Tautas partijas (ETP) sabiedrotā. Tiesa, ETP pieder arī Ungārijas Fidesz, kuras valdība tiek kritizēta par demokrātiska varas dalījuma un tiesiskuma nīdēšanu valstī, un ÖVP ir paudusi simpātijas gan pret Fidesz, gan Višegradas grupu vispār. Bet ko nu – vai pārmetīsim Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vadītajai ETP visēdājas neizvēlīgumu?

Višegradas grupā arī nacionālistu vadītā Polija pēdējā laikā ir izpelnījusies Briseles bardzību. Tāpat Andreja Babiša viegli eiroskeptiskās partijas ANO 2011 uzvara svētdien parlamenta vēlēšanās Čehijā neatvieglos ES valdošās elites dzīvi. Bet kurš gan ir solījis, ka varas nasta būs viegla? Pašā Austrijā visticamākā koalīcijas partnere FPÖ jau vairāk nekā desmitgadi kratās vaļā no neonacistiskas pagātnes grēkiem kādreizējā līdera Jorga Haidera laikā. Tās vadītājs kopš 2005. gada Haincs Kristians Štrāhe 12 gadus ir mērķtiecīgi un uzsvērti kultivējis labas attiecības ar Izraēlu. Lai gan tas līdz ar «Višegradas noslieci» ir vaimanāšanas iemesls par topošo koalīciju, vērā tomēr ir jāņem arī ÖVP pirmsvēlēšanu retorika, izslēdzot gan no eventuālās koalīcijas, gan sabiedriskās dzīves jebkādu antisemītismu kā Austrijas vērtībām neatbilstību parādību.

Informācija sagatavota 2005. gada 13. septembrī. Tūrisma aģentūra KOLUMBS, sadarbībā ar Austrijas ceļojumu operatoru Sparkasse Reisen un aviokompāniju „Latcharter Airlines” šī gada 26. un 29.oktobrī rīko divus čarterlidojumus uz Lincu, Austrijā. Tādejādi, Latvijas tūrisma piedāvājumu klāstu šoruden papildinās vairāki jauni ceļojumi uz Zalcburgu, Vīni un daudzu slēpotāju iecienīto Kaprunas kūrortu Austrijā. „Tūrisma aģentūrai KOLUMBS, septiņu veiksmīgu darbības gadu laikā, šī ir pirmā reize, kad jau ierasto ceļojumu klāstu papildina aģentūras organizēti čarterlidojumi,” minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Učelnieks. Čarterlidojumu programma ietver četru un septiņu dienu ceļojumus uz Mocarta dzimto pilsētu Zalcburgu, Austrijas galvaspilsētu Vīni un citām Austrijas pilsētām – olimpisko pilsētu Insbruku, Štīrijas galvaspilsētu Klāgenfurti un Grācu, kā arī Kaprunas slēpošanas kūrortu. „Apzinot Latvijas ceļotāju intereses un mūsu klientu vēlmes, īpaši slēpotājiem esam izstrādājuši septiņu dienu slēpošanas programmu Kaprunas kūrortā Zalcburgas Alpos, kur svaigu sniegu garantē Kitzsteinhornas ledāja ģeogrāfiskie apstākļi. Mēs prognozējam visnotaļ lielu interesi tieši par šo piedāvājumu, jo slēpošana Kaprunas kūrortā faktiski iezīmē sezonas sākumu Latvijas ziemas sporta veidu cienītājiem,” skaidroja Tūrisma aģentūras Kolumbs attīstības un marketinga daļas vadītājs Artūrs Skroderis. Čarterlidojumus uz Austriju no nākošās nedēļas varēs iegādāties Tūrisma aģentūrā KOLUMBS un citās tūrisma firmās visā Latvijā. „Pateicoties tiešajiem lidojumiem starp Rīgu un Lincu un ilggadējo sadarbību ar Austrijas operatoru Sparkasse Reisen, oktobra beigās Latviju apmeklēs arī ievērojams skaits Austrijas tūristu, kas jau aktīvi izrāda interesi par gaidāmajiem čarterlidojumiem,” norādīja Tūrisma aģentūras Kolumbs meitas uzņēmuma „Baltic Discovery” direktors Jurģis Sedlenieks. Austrijas ceļotājiem tiks piedāvātas ekskursiju programmas, akcentējot Rīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mākslas pasākumus. Tūrisma aģentūras Kolumbs 2006.gada attīstības plānā ir paredzēts attīstīt čarterlidojumu piedāvājumus no Rīgas, kā arī turpināt piesaistīt ārvalstu ceļotāju interesi par Latviju.

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

2005.gada 14. maija naktī vairāk kā 50 Latvijas muzeji piedalīsies Eiropas muzeju akcijā ar devīzi "Gaisma naktī". Akcijas "Muzeju nakts" iniciators ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, kas katru gadu aicina visas Eiropas valstis kādā no pavasara nedēļas nogalēm īpašu uzmanību pievērst muzejiem. Līdz šim akcija bija pazīstama kā "Muzeju pavasaris", gadu gaitā tā bija kļuvusi par tradīciju un ieguvusi savu vietu Eiropas kultūras dzīves kalendārā. 2004.gadā akcijā piedalījās apmēram 3000 muzeji no dažādām Eiropas valstīm, to vidū bija arī 43 Latvijas muzeji. "Muzeju pavasaris" ir viens no Eiropas Padomes atbalstītajiem starptautiskiem kultūras pasākumiem. Akcija ir radīta, lai ar demokrātiskiem un netradicionāliem paņēmieniem pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam, kas glabājas muzejos, kā arī rosinātu muzeju darbiniekus jaunām komunikācijas formām darbā ar apmeklētājiem. Šajā gadā, nomainot akcijas norises laiku – dienu pret nakti -, akcijas organizatori vēlējušies nedaudz šokēt ierasto muzeju publiku, aktīvāk piesaistīt jauniešu auditoriju, kā arī provocēt muzeju darbiniekus vēl radošākām un neparastākām komunikācijas formām ar apmeklētāju. Muzeji, kuri iesaistās akcijā, katru gadu interpretē kādu kopīgu tēmu. Pagājušajā gadā tā bija "Vēsture un nostāsti", šogad "Gaisma naktī". Visus akcijas dalībniekus vieno simbolisks logo un akcijas plakāts. Akcijas norisi dalībvalstīs atspoguļo Francijas Kultūras un komunikāciju ministrijas administrēta Interneta mājas lapa (www.nuitdesmusees.culture.fr.). Tajā redzams arī Latvijas muzeju piedāvājums. Kopš 2002. gada, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās akcijas pasākumos, augusi gan muzeju ieinteresētība, gan publikas un masu mēdiju ievērība. Jau trešo gadu muzeju akciju finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Līdzfinansējumu akcijas īstenošanai saņēmuši 36 muzeji. Akcijas pasākumu programma atrodama Kultūras ministrijas mājas lapā: www.km.gov.lv. Avots: Kultūras ministrija

Jūrmalā sestdien, 14. maijā, no pulksten 18.00 līdz 24.00 notiks nebijuši pasākumi, piedaloties Eiropas muzeju akcijā „Muzeju nakts". Pasākumu programmu skat. pielikumā. Akcijas iniciators ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, kas katru gadu aicina visas Eiropas valstis kādā no pavasara nedēļas nogalēm īpašu uzmanību pievērst muzejiem. Līdz šim akcija bija pazīstama kā „Muzeju pavasaris", kas gadu gaitā bija kļuvusi par tradīciju. 2004.gadā „Muzeju pavasarī” piedalījās apmēram 3000 muzeji no dažādām Eiropas valstīm, kuru vidū bija arī 43 Latvijas muzeji, tai skaitā, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles - Aspazijas māja un Jūrmalas brīvdabas muzejs, kā arī Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle. Akcija ir radīta, lai ar netradicionāliem paņēmieniem pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam, kas glabājas muzejos. Šogad, nomainot akcijas norises laiku - dienu pret nakti - akcijas rīkotāji vēlējušies nedaudz šokēt ierasto muzeju publiku un aktīvāk piesaistīt jauniešu auditoriju. Muzeji, kuri iesaistās akcijā, katru gadu interpretē kādu kopīgu tēmu. Pagājušajā gadā tā bija „Vēsture un nostāsti", šogad - „Gaisma naktī”. Kopš 2002.gada, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās akcijas pasākumos, augusi gan muzeju ieinteresētība, gan publikas un masu mediju uzmanība. Šogad akcijā piedalās 50 Latvijas muzeji. Jau trešo gadu muzeju akciju Latvijā finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. 2005.gadā līdzfinansējumu akcijas īstenošanai saņēmuši 36 muzeji, arī Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmalas brīvdabas muzejs un Raiņa un Aspazijas vasarnīca.

emDB/em akcija: vēlas uzlabot augstskolu eksportspējuŠobrīd valsts līmenī tiek risināts jautājums, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. Db akcijas ‘’Meklējam miljonus budžetam’’, kuru laikraksts rīko kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ietvaros saņēmusi ierosinājumu, ka papildu naudu varētu iegūt, augstākās izglītības tirgu plašāk atverot ārvalstu studentiem un atvieglojot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas prasības. Pieņemot, ka 25 % no visiem studentiem būtu no ārzemēm (ap 30 000) un katrs no viņiem gadā maksātu 3000 Ls par studijām un 2000 Ls par dzīves vietu un uzturu, Latvijas ekonomika iegūtu ap 150 milj. Ls gadā, aprēķinājis uzņēmējs.

IZM Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka IZM pēdējo gadu laikā veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas augstskolu eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām. IZM iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā, ir bijušas izstādes, piemēram, Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā. Izstāžu rīkošana iespējama arī Krievijā uz Brazīlijā. IZM ir izstrādājusi līgumu par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku – tas ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs valsts studenti pēc studijām Latvijā saņemtu adekvātu novērtējumu iegūtajai izglītībai un otrādi.

Trešdien, 12. septembrī Ministru kabineta ēkā Brīvības bulvārī 36 notiks valsts pārvaldes darbinieku asins ziedošanas akcija "Palīdzi palīdzēt!".

Akcijā piedalīsies 295 valsts pārvaldes darbinieki, tajā skaitā Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane, veselības ministrs Vinets Veldre, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Ministru prezidenta vietas izpildītājs Aigars Štokenbergs un īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele. VK direktores un ministru tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem notiks plkst. 11:00. Paredzēta TV un foto iespēja.

VK direktore ir gandarīta, ka šogad ir pieaudzis valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri gatavi ziedot asinis. "Šajā reizē akcijā piedalīsies vislielākais potenciālo asinsdonoru skaits, kopš šādas valsts pārvaldes darbinieku asins ziedošanas akcijas tiek rīkotas. Tas liecina par valsts pārvaldē strādājošo cilvēku gatavību nesavtīgi un aktīvi palīdzēt un vienlaikus ir būtiski valstij, jo asins trūkuma dēļ vairākās slimnīcās tiek atceltas pat plānveida operācijas," uzsver VK direktore.

Db sāk akciju, kuras laikā ar Jūsu balsojuma palīdzību tiks izvēlēts Biznesa auto 2008.

Noteikumi ir pavisam vienkārši: katrs lasītājs par katru automašīnu var balsot tikai vienu reizi, novērtējot to 5 baļļu sistēmā no 1 līdz 5.

Akcija norisināsies divas nedēļas un pēdējā nedēļā pirms Ziemassvētkiem tiks noteikts uzvarētājs.

Par titula Biznesa auto 2008 kandidātiem ir izraudzīti jaunākie modeļi, kuri Latvijas tirgū ir parādījušies laika posmā no 2008. g 1. janvāra līdz 2008. gada 10. novembrim, un kuri visprecīzāk varētu noraksturot kā darījuma cilvēka auto- darba vajadzībām vai arī auto reprezentācijas nolūkos. Pie jaunākajiem modeļiem tiek pieskaitīti gan modeļu gammas modifikācijas (sedans, hečbeks, universāls u.c.), gan arī t.s. modeļu face lift.

Lauksaimnieku protesta akcija šodien noritējusi 29 vietās visā Latvijā un tajā piedalījušās vismaz 1580 tehnikas vienības. Šādu informāciju sniedza Zemnieku saeima, piebilstot, ka akcija noritējusi mierīgi, korekti un pozitīvā gaisotnē.

"Latvijas lauki ceļas kājās. Šī bija mierīga brīdinājuma akcija ar cerību, ka atradīsies ne tikai dzirdīgas ausis, lai uzklausītu, bet arī gudras galvas, lai problēmas risinātu. Taču situācija laukos ir dramatiska, un lauksaimnieku prasības jāpilda nekavējoties. Ja tās netiks pildītas, lauksaimniekus kontrolēt jau būs grūti," norāda Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Liels skaits lauksaimnieku pulcējušies Jelgavā (400 dalībnieku ar 295 transporta vienībām), Aglonā (300 cilvēki ar 90 transporta vienībām), Liepājā (ap 250 cilvēku), Tukumā (100 transporta vienības), Talsos (120 transporta vienības).

Ar lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešanu no 1. oktobra Latvijas biodegvielas ražotāju cīņa par izdzīvošanu nav beigusies. Pirmo nosacīto uzvaru Latvijas biodegvielas ražotāji izcīnīja šī gada 30. jūnijā— 5.75% obligātais biodegvielas piejaukums Latvijā visai dīzeļdegvielai (izņemot ziemas mēnešus) un 95. markas benzīnam būs no šī gada 1. oktobra.

«Pašlaik tiek lauzti šķēpi par to, kur notiks fosilās degvielas sajaukšana ar biodegvielu. Šādas iespējas ir gan, piem., Mažeiķos, gan arī Latvijā. Taču, ja degvielu jauks ārpus Latvijas, pastāv nopietnas bažas, ka piejauktā degviela nebūs Latvijas izcelsmes, līdz ar to Latvijas biodegvielas ražotāji neko no tā neiegūs,» Db stāstīja Latvijas biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!