Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Viens no The Pirate Bay līdzdibinātājiem un failu lejupielādes vietnes finansētājs uzņēmējs Karls Londstroms (Carl Lundstrom), kas apsūdzēts autortiesību pārkāpšanas veicināšanā, pieteicis personīgo maksātnespēju, vēsta thelocal.se.

Maksātnespējas pieteikums apgrūtina The Pirate Bay tiesvedībā iesaistītajām mūzikas un filmu kompānijām no The Pirate Bay atgūt kaut daļu no 46 miljoniem Zviedrijas kronu jeb septiņiem miljoniem ASV dolāru (3,7 milj. Ls). Šī summa noteikta, aprēķinot zaudējumus, kas mūzikas un filmu industrijas uzņēmumiem radušies, The Pirate Bay darbības dēļ.

Jau ziņots, ka Zviedrijas tiesa vēl 2009. gadā autortiesību pārkāpšanas veicināšanā atzina par vainīgiem visus četrus The Pirate Bay līdzdibinātājus – Fredriku Neiju (Fredrik Neij), Peteru Sundi (Peter Sunde), Gotfrīdu Svartholmu Vargu (Gottfrid Svartholm Varg) un K. Lundstromu. Tiesa noteica, ka The Pirate Bay līdzdibinātājiem jāmaksā teju septiņi miljoni ASV dolāru par nodarītajiem kaitējumiem mūzikas un filmu kompānijām. Tāpat viņiem tika piespriests viens gads cietumā, tomēr F. Neijs, P. Sunde un K. Lundstroms panāca, ka cietumsoda ilgums tika samazināts no četriem līdz desmit mēnešiem.

Failu apmaiņas vietnes The Pirate Bay (TPB) līdzdibinātāju Gotfrīdu Svartholmu Kambodža, iespējams, arestēja pēc tam, kad Zviedrija šai valstij apņēmās piešķirt finanšu palīdzību 59 miljonu eiro apmērā, pieļauj tehnoloģiju mediji.

Zviedrija apgalvo, ka Kambodžai piešķirtā finanšu palīdzība paredzēta demokrātiskas sabiedrības attīstīšanai, cilvēktiesību veicināšanai, dabas aizsardzībai, izglītībai, ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības samazināšanai.

Pēc līguma parakstīšanas Kambodža norādījusi, ka Zviedriju kā attīstības partneri, vērtē ārkārtīgi augstu un pieliks visas pūles, lai piešķirto palīdzību ieguldītu efektīvi.

Tikmēr tehnoloģiju medijs The Next Web pieļauj, ka palīdzības piešķiršana laikā, kad Kambodža arestēja G. Svartholmu, diez vai ir sagadīšanās. Otrdien Kambodžā Zviedrijas amatpersonas tikušās ar Kambodžas Nacionālās policijas komisāra vietnieku ģenerāli Soku Phalu (Sok Phal), un, tā kā starp Zviedriju un Kambodžu nav noslēgts aizturēto izdošanas līgums, Stokholma lūgusi G. Svartholma deportāciju, kam S. Phals piekritis.

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Ja augustā AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vēl tika lolota cerība, ka globālie politiski ekonomiskie procesi vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem skars ne pārāk spēcīgi, tad šodien visi ir spiesti atzīt, ka piepildās vissliktākās prognozes, aģentūrai LETA teica DLRR valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

No vienas puses, Krievijas partneri baidās sūtīt uz Latviju remontēt dārgos aktīvus - vilcienus, jo baidās no savu īpašumu zaudēšanas sankciju dēļ. No otras puses, uzņēmuma darbu negatīvi ietekmē rubļa devalvācija. Samazinoties rubļa vērtībai, Latvijas preces un pakalpojumi Krievijā kļūst pārāk dārgi. Turklāt Krievijā aktīvi izvēršas importa aizvietošanas valsts programma un DLRR komercpiedāvājumi konkursos rubļa kursa, nodevu, kvotu, licencēšanas, ceļa un citu izdevumu dēļ kļūst nekonkurētspējīgi augstās cenas dēļ.

Situācijā, kad apmēram divas trešdaļas no DLRR kopējā pasūtījumu portfeļa ir Krievijas pasūtījumu daļa, rubļa devalvācija jau negatīvi atspoguļojusies uz DLRR ieņēmumiem, jo daļa līgumu ar krievu partneriem tika noslēgta rubļos. Uzņēmuma ienākumi no pakalpojumu sniegšanas un produkcijas realizācijas ievērojami samazinājās, tajā pašā laikā uzņēmumam ir jāpilda savas saistības.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Bloomberg veidotajā stresam visvairāk pakļauto valstu sarakstā «Most Stressed-Out Countries» Latvija ierindojusies līdzās Kostarikai, Turcijai un Taizemei – 34. vietā.

Kopējais punktu skaits, ko Latvija saņēmusi, ir 37,5. Topa līderes – Nigērija, Dienvidāfrika un Salvadora - saņēmušas attiecīgi 70,1, 70,0 un 57,6 punktus.

Kaimiņi igauņi atrodas visvairāk stresam pakļauto valstu saraksta 52. vietā, bet lietuvieši – 38. vietā. Savukārt saraksta apakšā atrodama Norvēģija, Luksemburga un Šveice.

«Stresa līmenis» valstī tiek mērīts, ņemot vērā slepkavību skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju viena gada laikā (Latvijā – 3,1), iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 15,2 tūkst. eiro), Gini koeficientu, ar ko tiek mērīta ienākumu nevienlīdzība (Latvijā – 35,2), korupcijas koeficientu (Latvijā – 49 punkti), bezdarba līmeni (Latvijā – 13,3%), gaisa piesārņojumu pilsētās (Latvijā – 38,8 mikrogrami kubikmetrā), kā arī vidējo dzīves ilgumu (Latvijā – 74 gadi).

Bloomberg veidotajā sarakstā, kurā valstis sakārtotas pēc «noslieces uz netikumiem» (Most Prone to Vice: Countries), Latvija ierindojas 26. vietā. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji izrādījušies mazāk uz netikumiem tendēti nekā, piemēram, igauņi un krievi, bet netikumīgāki par lietuviešiem un somiem.

Veidojot «netikumīgo valstu» sarakstu, medijs Bloomberg ņēmis vērā ikgadējo alkohola patēriņu litros uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 13,45), gadā patērēto cigarešu skaitu uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 785), azartspēļu radītos neto zaudējumus procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) (Latvijā – 0,70%), datus par amfetamīnu lietošanu (0,90%), marihuānas izplatību (4,9%), datus par kokaīna lietošanu (0,50%), datus par «ecstasy» lietošanu (1,50%), datus par opioīdu lietošanu (0,75%) un visu narkotisko vielu lietošanu kopumā, summējot iepriekš minēto narkotiku izplatības procentu (Latvijā – 8,55%).

Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis tic, ka darbs Latvijā ir perspektīvs un kreatīvāks nekā daudz turīgākajās rietumvalstīs.

«Var teikt, ka pirms vairākiem gadiem es kā ārsts ar savu rīcību esmu veicinājis noziedzību,» smej mikroķirurgs, Latvijas plastiskās un mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks Mārtiņš Kapickis. Pie viņa ieradies kāds vīrs, kuram sadzīves traumas rezultātā bija amputēts īkšķis – to piešuva, un roka tādējādi saglābta. Tiesa gan, pirms operācijas pacients apgalvojis, ka īkšķi viņam nemaz nevajagot, jo par attiecīgo pakalpojumu viņš nevarēšot samaksāt. Tad paskaidrots, ka par operāciju samaksās valsts. Saruna norisinājusies krievu valodā, un to, izdzirdot, viņš atbildējis: «Operacija na haļavu? Vaļajķe!»*

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

«Mēs esam gatavāki nekā pirms iepriekšējās krīzes. Mēs jau kā sabiedrība esam pieredzējušāki. Tomēr DnB Nord Bankas pētījums liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi arī paļāvīgāka un domā, ka gan jau mēs kaut kā visu pārvarēsim, un nākotne iedzīvotājiem šķiet krietni vien pozitīvāka, nekā tas varētu būt faktiski.

Cilvēki ne vienmēr domā par to, kas būs rīt vai parīt. Pirms krīzes arī viss bija ļoti jauki, visi priecājās, kā pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), kā būvējas mājas, un tad nepatikšanas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» uzsakta ekonomists Uldis Osis.

Viņš sacīja, ka pašlaik pasaules ekonomikas drauds ir Ķīnas attīstība. «Pašlaik, iespējams, šāda pati situācija var veidoties Ķīnā. Tagad tur IKP samazinājās par 1%, un visi jau satraucas un sāk diskutēt, vai Ķīnai būs mīkstā vai cietā piezemēšanās. Latviju tas var ietekmēt caur Eiropas Savienību (ES). Tā pati Vācija, Skandināvija ļoti daudz eksportē uz Ķīnu, sākot ar naudu, beidzot ar industriāliem produktiem. Ķīnā ir liels nekustamo īpašumu burbulis. Ja tas plīsīs, Ķīnā var būt kārtīga cietā piezemēšanās. Tam būs slikta ietekme uz visu pasauli, jo līdz šim Austrumāzija bija vienīgais lielais pasaules reģions ar stabilu izaugsmi. Ķīnas un Indijas ekonomika visu vilka uz priekšu. Tādēļ arī Eiropā un Ziemeļamerikā krīze nebija tika dziļa, cik tā varēja būt. Ja šī lielā austrumu tirgus vairs nav, situācija ir ļoti nopietna,» paskaidroja ekonomists.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (SP) pazeminājusi Krievijas kredītreitingu līdz «atkritumu līmenim». Latvijas ekonomisti tajā draudus nesaskata, norādot, ka mūsu uzņēmēji jau tā ar piesardzību raugās uz lielo kaimiņu un meklē, kā tirgu diversificēt, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis Dienai saka, ka tas ievērojami sadārdzinās aizdevumu likmes, rublis kļūs vēl vājāks un importēto resursu cenas kļūs dārgākas. «Krievijas tautsaimniecībai būs vai nu vairāk jāstrādā un jāpelna, vai mazāk jātērē pieejamie resursi. Latvijas uzņēmējiem būtu jau tagad aktīvi jāmeklē jauni tirgi Austrumāzijā un Āfrikā,» brīdina ekonomists.

Parasti pēc ekonomiskiem satricinājumiem ir nepieciešami vismaz trīs gadi, lai tautsaimniecība normalizētos. Tomēr Krievijas gadījumā nedienām gals vēl nav redzams, līdz ar to atskaites punkta, no kā varētu sākt skaitīt šos gadus, vēl nav.

Strādnieku skaits, kuru ienākumi nepārsniegs 2 dolārus dienā uz ģimenes locekli, var pieaugt līdz 1.4 miljardiem cilvēku jeb 45 % no visa strādājošo skaita pasaulē, aprēķinājuši Starptautiskās darba organizācijas eksperti.

Globālā bezdarba līmenis var paaugstināties par 50 miljoniem cilvēku, bet ap 200 miljoniem strādnieku, lielākoties no valstīm, kuru ekonomika attīstās, var nokļūt pilnīgā nabadzībā, ziņo Interfax. Šādu scenāriju nevēlas neviens, tādēļ eksperti pieļauj divus vieglākus variantus. Maigākais no tiem paredz bezdarbnieku skaita pieaugumu par 18 miljoniem cilvēku, bezdarbam pieaugot līdz 6.1 %. Reālistiskākais scenārijs šajā statusā nonāks vēl 30 miljoni cilvēku, bet bezdarbs sasniegs 6.5 %. Starptautiskā darba organizācija paziņojusi, ka tas nav panikas noskaņojums. 2008. gadā augstākais bezdarba līmenis bija Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos – attiecīgi 10.3 % un 9.4 %. Bijušajās sociālisma un NVS valstīs bezdarba līmenis bijis 8.8 %. Austrumāzijā reģistrēts zemākais bezdarba līmenis – 3.8 %. Eiropas Savienības valstīs bezdarbs sasniedzis 6.4 %, tas ir, 32.3 miljonus cilvēku.

Lai piesaistītu līdzekļus, uzņēmējs sācis kapitāldaļu tirdzniecību pašu «izveidotā biržā».

Projekta autors ir Vladimirs Bičkovskis, kas vairāk pazīstams kā SIA Jelgavas cukurs dibinātājs un nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs. Viņš uzskata, ka pienācis laiks nelielām, elastīgām kompānijām ar daudzskaitlīgām riska jeb investoru kapitāla vietām, kas, no vienas puses, ir uzņēmuma īpašnieki, no otras puses - tās produkcijas pircēji.

Galvenais jau nav ietaupīt

Tikai nupat atgūto finanšu tirgu uzticību ir viegli pazaudēt.

To intervijā DB atzīst Pasaules Bankas Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds (Peter Harrold).

Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.

"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.

Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.

27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.