Foto

Baldones sanatorija DNB bankas rokās

Dienas Bizness, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Posts, pamestība un garām palaistas iespējas - šāds liktenis vieno Baldones sanatoriju un pēdējo mēnešu laikā uzmanību piesaistījušo Ķemeru sanatoriju. Atšķirībā no savas bēdumāsas Ķemeros Baldones sanatorija nav apvīta vērienīgiem skandāliem, taču ir krietni bēdīgākā stāvoklī un prasītu daudzu miljonu latu ieguldījumus, raksta laikraksts Diena.

Plānus šo kūrortu attīstīt šonedēļ vērtējusi Saeimas Pieprasījumu komisija un secinājusi, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti laikrakstam atzinuši, ka šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.

Iespējams, pieticīgāks ārējais izskats ir viens no iemesliem, kāpēc Baldones sanatorijas liktenis ir piesaistījis krietni mazāku investoru, politiķu un sabiedrības uzmanību nekā Ķemeru sanatorija, norāda Diena. Tomēr pagātnē sanatorija veiksmīgi konkurējusi gan ar Ķemeriem, gan citām Latvijas sanatorijām - PSRS laikos, par spīti Baldonē izbūvētajai radioaktīvo atkritumu novietnei, tā bija ļoti populāra un kopumā spēja uzņemt ap 600 viesu jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Ķemeru sanatorija.

1995. gadā sanatoriju ar teju 190 000 latu parādiem par vienu latu privatizēja Vanda Gurčiene, kura, pēc Valsts kontroles atzinuma, nav īstenojusi sanatorijas atjaunošanu, bet, gluži pretēji, izpārdevusi sanatorijas mantu.

Savu atdzimšanu sanatorija gandrīz piedzīvoja «treknajos» gados, kad to iegādājās SIA Baldones parks, plānojot ieguldīt 12 miljonus latu. Tomēr vērienīgos plānus izjaukusi ekonomiskā krīze, tāpēc komplekss nonācis kreditora DNB bankas rokās. Bankas pārstāve Teika Lapsa Dienai sacījusi, ka bankas meitasuzņēmums SIA Salvus sanatorijas kompleksā cenšas uzturēt kārtību, kā arī plāno to pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Eiropas naudu tuvākajos gados varētu atbalstīt kūrortu attīstību

Lāsma Vaivare; Vēsma Lēvalde, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baldones sanatorijas īpašumus pārdod par 300 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek pārdotas Baldones sanatorijas ēkas un nekustamais īpašums, liecina Arco Real Estate informācija.

Pārdošanai piedāvātais īpašums sastāv no zemes gabala ar parku 5,9 hektāri un uz tā esošam vēsturiskām ēkām: ārstniecības korpusa ēka, balneoloģiskās nodaļas ēka, ēdnīcas ēka, transformatoru stacijas ēka, sanatorijas guļamkorpusa ēka un kluba ēka.

Kopējā pārdošanas cena ir 300 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka atšķirībā no savas bēdumāsas Ķemeros Baldones sanatorija nav apvīta vērienīgiem skandāliem, taču ir krietni bēdīgākā stāvoklī un prasītu daudzu miljonu latu ieguldījumus.

Plānus šo kūrortu attīstīt gada sākumā vērtējusi Saeimas Pieprasījumu komisija un secinājusi, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti laikrakstam atzinuši, ka šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas banka "Swedbank", pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, iesaldējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, paziņojusi sanatorija.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis šīs sanatorijas vadītājs Iļja Jepifanovs, viņš vērsies pie atbildīgajām Lietuvas institūcijām, lūdzot atbloķēt kontus, lai varētu samaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Pēc viņa teiktā, konti iesaldēti 18.decembrī, kā pamatojumu norādot sankcijas, ko ES noteikusi Baltkrievijai.

Pašas sanatorijas "Belorus" ES sankciju sarakstā nav, bet 17.decembrī tajā iekļauta Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Sanatorija darbojas kā valsts iestāde.

"Mums nav saistības ne ar kādām fiziskajām personām, esam Baltkrievijas Republikas īpašums. Neesam saistīti ar sliktiem cilvēkiem vai sliktām lietām," izteicies Jepifanovs. "Esam sekmīgs uzņēmums, kas dod darbu lielam skaitam cilvēku, kuri regulāri godīgi nomaksā visus nodokļus, atbalsta Lietuvas valsti, un tāda situācija man nav saprotama. (..) Nevaram pat izmaksāt algas, lai gan nauda ir."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atjaunotā sanatorija būs jaunas, kultūrvēsturiskas naktsmājas Ogres viesiem

Dienas Bizness, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Izvēlēts atdzīvināt bijušo sanatoriju Ogre, kas atrodas Gaismas prospektā 2/6, ko mēs pārņēmām savā īpašumā no Veselības ministrijas pagājušā gada decembrī. Šī sanatorija ir vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, bet Anša Cīruļa zīmējumi, kas atrodas sanatorijā, ir valstiskas nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis,» reģionālajam medijam Daugavas Balss stāstījis Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Sanatorija atrodas tuvu Zilajiem kalniem, kur nemitīgi, īpaši vasarā, notiek dažādas sporta aktivitātes. «Mums vienmēr nepieciešama vieta, kur nakšņot sportistiem. Lai efektīvāk būtu iespējams izmantot Zilo kalnu trases, lai piesaistītu lielāku tūristu plūsmu, atjaunotajā sanatorijā plānots dot naktsmājas Ogres sportiskajiem viesiem,» viņš atklāj.

Šobrīd pašvaldība pretendē uz finansējumu 300 000 eiro apmērā, lai atjaunotu sienu gleznojumus un ēku.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Daugavas krastos atjaunos trīs unikālus kultūras pieminekļus

Monta Glumane, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta «Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā» īstenošanu. Tā ietvaros jaunu saturu un atjaunotas aprises iegūs trīs spilgti kultūras pieminekļi Daugavas krastos - Krustpils pils, Kokneses pilsdrupas un bijusī sanatorija «Ogre», informē Kultūras ministrija.

Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā.

Krustpils pils lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projekta ietvaros ir paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18. gs. sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunots tiks arī pils dārzs un strūklaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Ķemeros, ir demontēts viens no bijušās sanatorijas Līva korpusiem, savukārt otru ēkas īpašnieki plāno rekonstruēt un attīstīt, iespējams, par dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Bijušās sanatorijas un teritorijas sakārtošanu veic ēku īpašnieks SIA Ironsloks. Ironsloka projektu vadītājs Aleksandrs Koļesņikovs apliecināja, ka viena no ēkām ir demontēta, bet otru īpašnieki vēlētos atjaunot un attīstīt. Pašreiz tiek meklēts investors. Koļesņikovs pastāstīja, ka investoru Ironsloks plāno atrast gada laikā. Pašreiz sabiedrība spriež, ka ēkā varētu izbūvēt dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Koļesņikovs pastāstīja, ka Ironsloks lēmis saglabāt to korpusu, kurš bija tehniski labākā stāvoklī un ir atjaunojams. Pašreiz tiek gatavots arī eksperta atzinums, ka būve ir rekonstruējama, apliecināja Ironsloka pārstāvis. Šis korpuss atrodas tuvāk šosejai, un tam ir 11 stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā desmit gadiem privatizētā Ķemeru sanatorija šobrīd arī ārēji jau zaudējusi savu pievilcību. Vietām nobiris un nodzeltējis tikai pirms pāris gadiem atjaunotais apmetums. Tomēr, iespējams, ka jau šogad sanatorija tiks pie jauna investora, ja veiksmīgi noritēs 9.aprīlī plānotā izsole. Pēc Latvijas Investīciju aģentūras informācijas interese par objektu ir, un sarunas sāktas ar 17 potenciālajiem interesentiem.

Lielākajā daļā sanatorijas iekštelpu valda juceklis – strādnieku pamesti zābaki, aizsargķiveres, sanatorijas plāni un dokumenti gulstas noputējušās kastēs. Dažās vietās ūdens ticis iekšā, un šobrīd uz grīdas veidojas ledus kārta. Savukārt jau atjaunotajās sanatorijas telpās lustras, kāpnes un arī parkets ir glīti iesaiņoti.

Līdz ar SIA Ominanis Latvia maksātnespējas pasludināšanu, izskanējušas arī bažas par iespējamo sanatorijas mantas izpārdošanu pa daļām. Tomēr SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreicis DB norāda, ka šādam satraukuma pamata neesot. Pēc viņa domām lietderīgākais risinājums mantas pārdošanas gadījumā ir visa SIA Ominasis Latvia mantas kopuma pārdošana izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arī apgabaltiesa noraida tiesu izpildītāja sūdzību par Ķemeru sanatorijas izsoles tiesiskumu

Elīna Pankovska, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES sankcijām pakļautā Druskininku sanatorija nesaņems dīkstāves subsīdijas

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas mazpilsētu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu

Natālija Poriete, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mazpilsētu Birštonu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazā medicīnas kūrorta – Birštonas – platība ir tikai 13 kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000. Šajā vietā nav tik daudz tūristu cik Palangā un Druskininkos, taču tajā ir savas priekšrocības, kas nav nekur citur Lietuvā. Var teikt, ka Birštona, kas 2016.gadā svinēja savu 170 gadu jubileju, atrodas uz minerālūdens pamatiem, kas nāk no dabiskiem avotiem. Turklāt šī vieta ir ļoti tuvu Latvijai – no Rīgas tā atrodas 300 kilometru attālumā.

Pilsētā ir 28 minerālie avoti 50-300 metru dziļumā, turklāt 16-18 avoti ir ar dažādu sāļuma pakāpi. Šeit uz katra soļa ir pieejams minerālūdens, taču tajā pašā laikā dzeramais ūdens pilsētā nav iegūstams vispār, to iegūst 7 kilometru attālumā no Birštonas. «Šeit ir arī ļoti sāļš ūdens, piemēram, ūdenī, kas ir pie veselības centra Vytautas Mineral Spa, sāls saturs ir 10 miligrami uz vienu litru, tas ir jāatšķaida,» skaidro Birštonas mēre Nijole Dirginčene. Pēc viņas teiktā, avoti lielākoties pieder pilsētai, taču ir arī tādi avoti, kurus iegādājušās sanatorijas, piemēram, sanatorija Egle vienu avotu izpirkusi, savukārt citus avotus pašvaldība izsola. Runājot par cenām, viņa skaidro, ka par viena avota īri Egle maksā 12 eiro mēnesī, bet sanatorija Vytautas, kas noīrējusi avotu vēlāk, par diviem avotiem maksā jau 180 eiro mēnesī – tādi ir izsoles rezultāti. Karjers ar ārstējošiem dubļiem pieder sanatorijai Versme, bet sanatorija Tulpes pati ved baltos dubļus no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas spridzināšana draud ar katastrofu

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanatorija Līva Ķemeros jau vairāk nekā 20 gadus ir īsta spoku ēka, kas piesaista vien zagļus un asu izjūtu cienītājus. Par tās nojaukšanu un pat spridzināšanu spriests jau iepriekš, bet nu to jau tuvākajā laikā apņēmusies īstenot SIA Ironsloks, kas nodarbojas ar metāllūžņu vairumtirdzniecību. Ķemernieki gan bažījas, vai tas neizraisīs īstu dabas katastrofu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Daudzi Ķemeru iedzīvotāji zina stāstīt par Līvas pamatos esošo freonu – ķīmisku vielu, ko savulaik plaši izmantoja ledusskapjos par saldējošu elementu. Lai gan ir ne mazums, kas noliedz šādu versiju, tomēr bez savas taisnības tā nav, jo sanatorijas abi vienpadsmitstāvu milzeņi tika uzcelti purvā (ir pat runāts par apakšzemes ezeru). Būvēja ēkas padomju laikā, kad par vides lietām daudz galvu nelauzīja. Turklāt celtniecība gāja kā pa celmiem – tā ilga teju desmit gadus, daudzi tai paredzētie materiāli aizgāja pa kreisi. Tas pats notika, kad to deviņdesmito gadu sākumā slēdza, – kustamā manta pazuda nezināmā virzienā. Palika nekustamā – to tad drupināja zagļi un vējš. Nekādu pielietojumu pilsēta šīm ēkām neredzēja, pa skuju taku aizgāja ne jau tikai šī sanatorija, bet arī pārējās, skaidro laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Swedbank atbloķē iesaldētos Druskininku sanatorijas Belorus kontus

LETA/BNS, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas banka "Swedbank" atbloķējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, ko tā pagājušā gada nogalē iesaldēja, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbalsta šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko vai saistītas ar protestu apspiešanu pēc pērnvasar notikušajām prezidenta vēlēšanām.

Līdz ar to sanatorija pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma varēs atsākt darbu, ziņu aģentūru BNS ceturtdien informējis tās darbinieku padomes priekšsēdētājs Vladislavs Šaruckis.

Kā ziņots, pašas sanatorijas sankciju sarakstos nav, bet pērn decembrī tajos tika iekļauta Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Līdz ar to tika liegta iespēja izmaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi

Kūrortpilsētas mērs Ričards Maļinausks apliecinājis informāciju, ka sanatorijas konti atsaldēti, jo jūnija vidū aizgājis pensijā Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes vadītājs Viktors Šeimans, kurš sankciju sarakstā iekļauts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķemeru sanatorija arī šajā ziemā netiks apkurināta

Nozare.lv, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pilsētas dome apstiprina 2014.gada budžetu ar 4,6% pieaugumu

LETA, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien akceptēts pašvaldības 2014.gada budžets, paredzot, ka pašvaldības ieņēmumi nākamgad sasniegs 96,6 miljonus eiro (67,9 miljonus latu), kas ir par aptuveni 4,6% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots 2013.gadā, informē pašvaldība.

Šā gada pašvaldības pamatbudžets tika apstiprināts 64,8 miljonu latu apjomā.

Galvenais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru valsts ieskaita pašvaldībām 80% apjomā no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Šie ieņēmumi 2014.gadā plānoti 37,2 miljonu eiro (26,14 miljonu latu) apjomā un par 4,2% varētu pārsniegt 2013.gadā gaidāmo izpildi.

Otrs lielākais ieņēmumu avots Jūrmalas pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodoklis. Jūrmala arī 2014.gadā turpinās īstenot atviegloto nekustamā īpašuma nodokļa politiku saviem iedzīvotājiem, un nākamajā gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa prognozēti 7,5 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Spridzāns: ar nelielām investīcijām Ķemeru sanatorija varētu atsākt darbu

Nozare.lv, 01.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Daugavpils dome plāno iegādāties un attīstīt bijušo sanatoriju Mežciems

Žanete Hāka, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas domes finanšu komitejas sēdē izskatīts un atbalstīts jautājums par nodomu līguma noslēgšanu bijušās sanatorijas Mežciems kompleksa iegādei.

Pirms tam Saimniecības komitejas izbraukuma sēdē deputāti klātienē apsekoja objektu, izvērtējot tā stāvokli un atjaunošanas iespējas.

Unikālās ūdens dziednīcas ēka bija uzbūvēta 1883. gadā. Sanatorija darbojās līdz 1990.gadu sākumam, bet nu jau 30 gadus netiek ekspluatēta. Tā iegāde ļaus pašvaldībai revitalizēt vēsturiski nozīmīgo teritoriju, kura pašlaik ir degradētā stāvoklī, un atbalstīt mikrorajona attīstību.

Kompleksa kopējā platība ir 5,6431 ha, tas sastāv no 1433 m2 liela galvenā korpusa un gandrīz 20 ķieģeļu mūra un koka ēkām. Objektu plāno iegādāties par summu, kas nepārsniedz 330 000 eiro. Turklāt, ieguldītā nauda atgriezīsies pašvaldības budžetā, jo pašreizējais īpašnieks pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīs nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Straujuma: ārvalstu investoriem par Ķemeru sanatoriju interese nav

Dienas Bizness, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ārvalstu investori nav izrādījuši interesi par Ķemeru sanatoriju, par kuru runājot jau tiek pieminēti tādi vārdi kā «bojāeja», LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjere Laimdota Straujuma.

Viņa norāda, ka 13. februārī valdības sēdē tiks skatīti potenciālie risinājumi saistībā Ķemeru sanatorijas nākotni.

Jautāta, vai iespējams scenārijs, ka sanatorija tiek pārdota Jūrmalas pašvaldībai, Straujuma no komentāriem pagaidām atteicās.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti janvāra beigās nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru