Ekonomika

Lietuvas mazpilsētu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu

Natālija Poriete, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Lietuvas mazpilsētu Birštonu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazā medicīnas kūrorta – Birštonas – platība ir tikai 13 kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000. Šajā vietā nav tik daudz tūristu cik Palangā un Druskininkos, taču tajā ir savas priekšrocības, kas nav nekur citur Lietuvā. Var teikt, ka Birštona, kas 2016.gadā svinēja savu 170 gadu jubileju, atrodas uz minerālūdens pamatiem, kas nāk no dabiskiem avotiem. Turklāt šī vieta ir ļoti tuvu Latvijai – no Rīgas tā atrodas 300 kilometru attālumā.

Pilsētā ir 28 minerālie avoti 50-300 metru dziļumā, turklāt 16-18 avoti ir ar dažādu sāļuma pakāpi. Šeit uz katra soļa ir pieejams minerālūdens, taču tajā pašā laikā dzeramais ūdens pilsētā nav iegūstams vispār, to iegūst 7 kilometru attālumā no Birštonas. «Šeit ir arī ļoti sāļš ūdens, piemēram, ūdenī, kas ir pie veselības centra Vytautas Mineral Spa, sāls saturs ir 10 miligrami uz vienu litru, tas ir jāatšķaida,» skaidro Birštonas mēre Nijole Dirginčene. Pēc viņas teiktā, avoti lielākoties pieder pilsētai, taču ir arī tādi avoti, kurus iegādājušās sanatorijas, piemēram, sanatorija Egle vienu avotu izpirkusi, savukārt citus avotus pašvaldība izsola. Runājot par cenām, viņa skaidro, ka par viena avota īri Egle maksā 12 eiro mēnesī, bet sanatorija Vytautas, kas noīrējusi avotu vēlāk, par diviem avotiem maksā jau 180 eiro mēnesī – tādi ir izsoles rezultāti. Karjers ar ārstējošiem dubļiem pieder sanatorijai Versme, bet sanatorija Tulpes pati ved baltos dubļus no Francijas.

Visu rakstu Tūristus vilina ar minerālūdeņiem iespējams izlasīt pirmdienas, 20.marta, laikrakstā Dienas Bizness, 8.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta par cūku bērēm, atgriež Latvijā mājas alus darīšanas tradīcijas, organizē Āboļošanas festivālus, māca atjaunot koka ēkas.

Šie ir tikai daži no raksturojošiem virzieniem, kuros starpnozaru mākslas grupa Serde no Aizputes 16 gadu laikā sevi pieteikusi. Kopš darbības sākuma 2002. gadā starpnozaru mākslas grupa Serde spējusi mazpilsētai piesaistīt aptuveni pusmiljonu eiro. Tas ir finansējums, kas iegūts projektu īstenošanai. Šai summai klāt būtu jāskaita nauda, ko Latvijas un ārvalstu mākslinieki un amatnieki izdod, vasarā dzīvojot rezidenču centrā.

Ja Serde taptu šodien, tad vietai, visticamāk, tiktu piešķirts nosaukums kopstrādes telpa. 2002. gadā kopstrādes telpu jēdziens vēl bija nākotnes lieta, tāpēc Signe un Uģis Puceni Serdē notiekošo cilvēku pulcēšanu nosauca par rezidenci. Vēl vietai piestāvētu nosaukums radošais kvartāls, jo Serdes saimnieki parāda virzienu un dod iespēju satikties gan profesionāļiem, gan ar mākslu un kultūru nesaistītiem cilvēkiem. Jau 16 gadus ik vasaru Serde atdzīvina mazpilsētu un rada notikumus, kas atbalsojas un rod turpinājumu citu idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvija iesniedz notu par satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izkopj balneoterapijas tradīcijas

Kristīne Stepiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu

SIA Sanare – KRC Jaunķemeri pretendē uz Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Eksportstpējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Latvija ir unikāla kūrortu un medicīniskās rehabilitācijas valsts, jo šeit ir gan dziednieciskās dūņas, gan minerālūdens, gan jūras tuvums, ir pārliecināta SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. Turklāt Jūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas ir uzņemta Eiropas kūrortu asociācijā. SIA Sanare – KRC Jaunķemeri ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm Latvijā, tā var vienlaikus uzņemt 385 pacientus. Katru gadu rehabilitāciju Jaunķemeros veic vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, 20% no tiem ir medicīnas tūristi. Pērn veselību tur uzlabojuši cilvēki no 35 dažādām ārvalstīm – Vācijas, Krievijas, Izraēlas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Balkrievijas, Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Uzbekistānas u.c. Šo Jūrmalas centru īpaši ir iecienījuši krievvalodīgie Vācijas iedzīvotāji, jo tajā pakalpojumus ir iespējams saņemt arī krievu valodā. Ārzemnieki parasti ierodas uz ilgāku laiku – no 7 līdz 10 dienām. «Pakalpojumu eksportspēja balstās uz kūrorta ārstniecības tradīciju pielietošanu vienkopus ar klasisko medicīnisko rehabilitāciju. Jaunķemeri nepārtraukti paplašina pakalpojumu spektru, ieviešot tādas jaunas metodes kā, piemēram, mūzikas terapiju, gaisa peldes, aquabike un vingrošanu ar īpašiem riņķiem,» stāsta E. Melkiela. Galvenais akcents kūrorta centra darbībā tiek likts uz personalizētu pieeju ikvienam, individuāla rehabilitācijas plāna izstrādi, kas ļauj piesaistīt ne tikai pacientus ar hroniskām slimībām, bet arī subakūtu rehabilitāciju, kas sākas jau pirmajā mēnesī pēc saslimšanas, piemēram, ar insultu u.c. slimībām. Lai veicinātu medicīnas tūristu piesaisti, ir aktīva sadarbība ar slimnīcām un ārstiem Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs, kā arī ārvalstu tūrisma kompānijām. Reizi gadā kūrorta centrs aicina Vācijas tūrisma operatorus t.s. infotūrē, tiek rīkotas bizness biznesam (B2B) apmācības par rehabilitācijas centra pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīvdabas muzeja Mūsdienu Amatniecības festivālam rekordliels apmeklētāju skaits

Ilze Žaime, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vairāku kūrortu viesnīcas cēlušas cenas, ceļotāju maciņus tas neietekmēs, sola atpūtas braucienu organizatori; izņēmums – Tenerife, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem ceļojumu cenas būtiski nemainīsies, sola abi lielākie tūroperatori – Novatours un Tez Tour.

Tez Tour produktu menedžere Marina Ulanova zina stāstīt, ka daudzas viesnīcas ir pacēlušas cenas par 5–7%. «Lielākoties tās pieaugušas numuriem Kanāriju salu viesnīcās. Tas visupirms ir saistīts ar izmitināšanas platību deficītu – tūristu plūsmu apjoms no Eiropas valstīm pieaug gan ar čarterreisiem, gan regulārajiem lidojumiem, kurus veic zemo izmaksu aviokompānijas. Rezultātā viesnīcas jau vairākus gadus ir maksimāli noslogotas visa gada garumā, bet jaunu viesnīcu atklāšanas iespējas vairumā Kanāriju salu kūrortu ir gandrīz izsmeltas – vai nu to nepieļauj noteiktais apbūves blīvums kūrortzonā vai noteiktais liegums apbūvei pludmales zonās, kā piemēram, Fuerteventuras salā, vai arī zemes gabalu un celtniecības darbu augstās izmaksas. Vienīgais loģiskais solis no viesnīcu puses – celt cenu,» skaidro M. Ulanova. Šo cenu pieaugumu izdodas neitralizēt, pateicoties agrās rezervēšanas atlaidēm, kā rezultātā tās gandrīz nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas eksperti: Astravjecas AES neatbilst mūsdienu drošības standartiem

LETA/BNS, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Makrona redzējums par Eiropu pagaidām ir tikai vīzija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Bankas amatpersona: Ir pazīmes par mēģinājumiem destabilizēt Swedbank finansiālo stāvokli

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas varasiestādes, bažījoties par Krievijas spiegošanas apdraudējumu, grib apturēt datu centra projektu

LETA, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas varasiestādes apņēmušās apturēt uzņēmēju plānus Viļņas pievārtē izveidot valstī lielāko datu centru, jo izlūkošanas dienesti brīdinājuši, ka to var savienot ar Krievijas spiegu centru.

Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD) sniedzis negatīvu vērtējumu par kompānijas Arcus Novus projektu, tādēļ valdības komisija nolēmusi to apturēt, aģentūrai BNS apstiprināja departamenta vadītājs Darjus Jaunišķis.

«VDD vērtējumā Arcus Novus īstenotais datu centra projekts AmberCore saistības ar Krievijas Federālo drošības dienestu dēļ apdraud Lietuvas valsts drošību,» viņš teica.

Anonīmi avoti aģentūrai BNS atklāja, ka VDD ir brīdinājis Lietuvas valdību par to, ka, veidojot datu centru, izmantojot ar Krieviju savienotas optiskās šķiedras līnijas, to varētu pieslēgt Krievijas FDD radioelektroniskās izlūkošanas centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Draugiem Group iekārtojas Cēsu birojā

Anda Asere, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Whirlpool atvainojas par 11 gadu laikā notikušiem incidentiem

LETA--BBC, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sadzīves tehnikas ražotāja «Whirlpool» vadības pārstāvis atvainojās klientiem Lielbritānijā, kurus 11 gadu laikā skāruši incidenti ar veļas žāvētājiem, kā arī atsauca 500 tūkstošus veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās risks.

Veļas žāvētāji atsaukti nepilnus četrus gadus pēc tam, kad kompānija brīdināja cilvēkus par drošības problēmām.

«Whirlpool» viceprezidents Džefs Noels britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka inženieri labojuši veļas žāvētājus, taču atzina, ka ir jāveic plašāki pasākumi problēmas risinājumam. «Mēs atvainojamies par klientiem radītajām problēmām,» viņš paziņoja.

Lielbritānijā no 2004.gada aprīlim līdz 2015.gada septembrim pārdoti vairāk nekā pieci miljoni zīmolu «Hotpoint», «Indesit», «Creda», «Swan» un «Proline» veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās riski.

Kompānija piedāvā bez maksas apmainīt veļas žāvētāju, stundu ilgu bezmaksas remontu, atlaidi jaunāka modeļa iegādei vai daļēju kompensāciju līdz 150 Lielbritānijas mārciņām (167 eiro). Kompānija neparedz papildu pasākumus tiem veļas žāvētājiem, kas jau ir remontēti drošības apsvērumu dēļ, lai gan daži no tiem ir aizdegušies arī pēc remonta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru