Apdrošināšana

Balta: plūdi radījuši jau vairāk nekā 50 tūkstošu latu zaudējumus; summa noteikti pieaugs

Jānis Rancāns, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Šā gada plūdi un pali radījuši zaudējumus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā, kas lielākoties saistīti ar plūdiem Ogrē, aplēsusi apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Līdz šim apdrošinātājs no šī reģiona saņēmis 24 atlīdzību pieteikumus, gatavojoties arī pieteikumu skaita pieaugumam no citām apdraudētajām teritorijām Latvijā.

Apdrošinātājs savus ekspertus, lai apsekotu plūdu radītos postījumus un sniegtu operatīvu palīdzību klientiem, uz Ogri nosūtīja jau 17. aprīlī. Tie klientus, kuru mājokļi plūdos bija stipri cietuši un kuros nebija iespējams uzturēties, tika izmitināti viesnīcā. Šādu iespēju izmantojuši seši klienti. Tāpat klientiem piedāvāta iespēja izmantot avansa maksājumu par nodarītajiem zaudējumiem.

Balta arī norāda, ka patlaban saņem zvanus no klientiem Ogrē par ūdens atkāpšanos, tāpēc pašā tuvākajā laikā plāno doties otrreizējā apskatē un veikt postījumu apmēru apzināšanu.

«Pašreizējās aplēses liecina, ka līdz šim brīdim plūdu radītie zaudējumi Ogrē pārsniegs 50 tūkstošus latu, šī summa noteikti pieaugs. Kopumā visā Latvijā plūdi var sasniegt pat 2010. gada apmērus, kad klientiem atlīdzinājām zaudējumus 230 tūkstošu latu vērtībā. Operatīva informācija no Pļaviņām, Daugavpils, Krāslavas, Valmieras, Līvāniem un citām kritiskajām vietām pagaidām nav pieejama, taču paredzam, ka nākamās nedēļas sākumā saņemsim pieteikumus arī no šiem reģioniem,» skaidro Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Db.lv jau vēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs aicinājis jau piektdien sasaukt Ministru kabineta sēdi, lai lemtu par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu skartajās pašvaldībās.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku

Lelde Petrāne, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošība komercīpašumā: kam pievērst uzmanību, to apsaimniekojot?

BALTA īpašuma apdrošināšana, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas a/s Balta padomē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam padomes loceklim lietuvietim Ķestutim Šerpitim (Kestutis Serpytis). Tādējādi pašlaik Balta padome darbojas trīs amatpersonu sastāvā, liecina Lursoft dati.

Apdrošināšanas a/s padomē pašlaik darbojas padomes priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Deivids Hils (David Hill) un padomes locekļi igaunis Kaido Keps (Kaido Kepp) un brits Lorencs Maikls Lohnans (Laurence Michael Loughnane).

Jau rakstīts, ka šā gada janvārī gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā apdrošinātāja Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus. Kamēr tiks meklēts uzņēmuma Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķ. Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu. Ķ. Šerpitis uzņēmuma padomē darbojās kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionos saņemti kopumā 1244 atlīdzību pieteikumi par ēku bojājumiem un par tiem BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi 2,569 miljonus eiro.

Lielākā daļa no šiem negadījumiem reģionos radušies šķidruma vai tvaika noplūžu (50%), dabas stihiju iedarbību (19%) vai ugunsgrēku (14%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašumu apzagšanu un tās laikā radītiem ēku bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (4%).

Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, tomēr par šī tipa negadījumiem Balta cietušajiem izmaksā aptuveni desmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Balta atlīdzībās izmaksā vidēji 10 664 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi ir 1107 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas AS Balta vēlas piesaistīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA apdrošināšanas veida klientus, kas izmantoja Balvas pakalpojumus.

Aprīļa vidū uz laiku tika apturēta visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Saskaņā ar aplēsēm Balva aizņēma aptuveni 5% no kopējā apdrošināšanas tirgus Latvijā, taču nozīmīgs apdrošināšanas veids šai sabiedrībai bija OCTA, kuras tirgū Balva ieņēma mazāk nekā piekto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Balta un Autonams izveidojuši virtuālu auto zādzību riska kalkulatoru

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltai atkal mainās vadītājs

Žanete Hāka, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā lielākā apdrošinātāja AAS Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus, informēja kompānijas pārstāvji.

T. Čodrijs izpilddirektora amatu pamet, jo februārī RSA Grupas ietvaros sāks pildīt Eiropas GSL (Global Speciality Lines) direktora pienākumus. Viņš vadīs biznesu piecās valstīs – Francijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, kas kopumā gadā paraksta prēmijas aptuveni 350 miljonu sterliņu mārciņu apjomā.

Kamēr tiks meklēts AAS Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķestutis Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu.

«AAS Balta, būdama tirgus līderis Latvijā, ir būtisks RSA grupas bizness,» norāda RSA Grupas Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu reģiona prezidents Endrjū Bērks, piebilstot, ka, neskatoties uz vadības pārmaiņām, līdz šim Latvijas komandas īstenotā stratēģija nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: bedru problēma aktuāla arī kaimiņvalstīs; «dārgākā» bedre Lietuvā - 3,5 tūkstoši latu

Jānis Rancāns, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Jēkabpils plūdos cietušajiem Balta atlīdzībās izmaksās vairāk nekā 200 000 eiro

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Šogad autovadītāji par 20% vairāk prasa atlīdzības par bojātiem vējstikliem

Gunta Kursiša, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autovadītājiem šogad aktualizējušās problēmas ar vējstikliem – no gada sākuma līdz jūlija beigām pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir pat teju 20% lielāks nekā tādā pašā laika posmā pērn, novērojuši apdrošināšanas sabiedrības Balta darbinieki.

Visvairāk bojājumu ar vējstikliem noticis ceļa posmā Jelgavas un Lietuvas virzienā – tur bojājumu gadījumu skaits ir par aptuveni 20% lielāks nekā citur Latvijā, liecina Balta dati.

Lai arī vējstiklu bojājumu skaits šogad ir palielinājies, apdrošināšanas uzņēmuma dati liecina, ka šie bojājumi ir saglabājuši savu proporcionālo daļu kopējā negadījumu ainā. Neskaitot vējstiklu bojājumus, atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem negadījumiem. 2013. gadā līdz jūlija beigām no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita gandrīz ceturtdaļa pieteikto gadījumu ir tieši vējstiklu bojājumi. Arī 2012. gadā pieteikto vējstiklu negadījumu apjoms ir līdzīgs – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BALTA trešo ceturksni noslēdz ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltā zivīte: Meklējam jaunus produkcijas noieta tirgus, kas nav ne viegls, ne ātrs process

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Par grāmatvežu kļūdām izmaksāto atlīdzību apjoms ievērojami pieaudzis

Dienas Bizness, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA).

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati, jaunie noteikumi atspoguļojušies arī straujā izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumā – 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA atlīdzībās izmaksāts teju sešreiz vairāk. Vidēji grāmatveža kļūda pērn izmaksājusi gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

«To, ka jaunajiem noteikumiem ir priekšrocības, pasargājot ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī Balta statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200%. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotiem sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, bet esam kompensējuši uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI atskaites dēļ,» tipiskākos gadījumus komentē Viktorija Antropova, Balta īpašuma un speciālo produktu un risku parakstīšanas pārvaldes Produktu vadītāja/Risku parakstītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāji priecājas par pieaugošo degvielas patēriņu un auto skaita kāpumu

Gunta Kursiša, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņa kāpums un jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju skaita pieaugums ir neliels, taču pozitīvs signāls arī automašīnu apdrošināšanas tirgū, norāda apdrošinātājs Balta.

Šā gada augustā Latvijā ticis sasniegts rekords degvielas patēriņā kopš krīzes pārvarēšanas perioda – kopumā patērētas vairāk nekā 100 tūkst. tonnas benzīna un dīzeļdegvielas, sasniedzot tādus patēriņa apjomus kā 2008. gada vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat saskaņā ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datiem, šogad vērojama augšupejoša tendence jaunu transportlīdzekļu skaita ziņā.

Pašlaik gan nav vērojams straujš KASKO īpatsvara pieaugums, norāda Balta, tomēr uzskatot, ka līdz ar jauno automašīnu reģistrācijas palielinājumu veidojas labvēlīga vide arī apdrošināšanas pieaugumam. Sagaidāms, ka jauno pasažieru tirgus turpinās lēnām augt, vienlaikus nopietni atpaliekot no pirmskrīzes rādītājiem. Ierobežojot apdrošināšanas tirgus pieauguma iespējas, norāda Balta korporatīvo partneru pārvaldes vadītājs Kaspars Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KP atļauj apvienoties PZU un AAS Balta

Žanete Hāka, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un saimniecības preču vairumtirgotājs SIA «Baltā bura» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 63,302 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,7% jeb 8,095 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma kāpumu, kompānijas peļņa pēc nodokļiem 2017.gadā samazinājās par 40% un bija 111 tūkstoši eiro.

SIA «Baltā bura» pērn pievienoja jaunus produktus savam produktu portfelim, kā arī turpināja uzlabot pārdošanas servisa kvalitāti, lai nodrošinātu augošo klientu pieprasījumu.

2017.gadā uzņēmums aktīvi attīstīja preču pārdošanu ārpus Latvijas. Tam izdevās noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vienu no lielākajiem kosmētikas un sadzīves ķīmijas veikalu tīkliem Ukrainā. Šī darījuma rezultātā SIA «Baltā bura» slēdza līgumus ar vairāk nekā 50 lielajiem Eiropas piegādātājiem.

2017.gada otrajā pusē, lai veiksmīgi attīstītu un atbalstītu tik strauju apgrozījuma palielināšanu, SIA «Baltā bura» akcionāri nolēma no saviem līdzekļiem palielināt kompānijas pašu kapitālu, nodrošinot subordinēto aizdevumu nepilna 801 tūkstoša eiro apmērā. Šie līdzekļi izmantoti, lai papildinātu sabiedrības apgrozāmos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru