Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Baltic pulp likvidācija Latvijai izmaksās 69 tūkst. Ls – pārējo no 210 tūkst. Ls, kas ir likvidēšanas izmaksas segs pārējie akcionāri.

A/s Baltic Pulp likvidācijas izmaksas segs akcionāri proporcionāli sev piederošo akciju skaitam. Ir parakstīts līgums starp Latvijas valsti un Metsä-Botnia AB (Eiropas otrs lielākais celulozes ražotājs) kas ir a/s Baltic Pulp akcionāri par Latvijas celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanu, norādīts Ministru kabineta informācijā.

Valsti a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanas līguma sarunās ar esošo un bijušajiem akcionāriem pārstāvēja Valsts kanceleja. Galvenais Valsts kancelejas uzdevums bija panākt, ka esošais akcionārs (Oy Metsä-Botnia AB) un bijušie akcionāri (Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija) apliecina, ka tiem nav pretenziju pret Latvijas Republiku saistībā ar 900 milj.eiro vērtā a/s Baltic Pulp“ projekta neīstenošanu. Šādi apliecinājumi ir saņemti no Oy Metsä-Botnia AB, Somija, Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija.

Lai arī oficiāli pagaidām netiek nosaukta iespējamā Latvijas valstij piederošo 33 % a/s Baltic Pulp kapitāldaļu pārdošanas cena, taču neoficiāli tā tiek lēsta 0.2 līdz 0.8 milj. eiro apmērā.Šāds diapazons tiek minēts atkarībā no tā, no kura brīža (gada) sāk skaitīt valsts izdevumus jaunas celulozes rūpnīcas izveidē: no 2000. gada, kad tika izveidots a/s Baltic Pulp, vai no rūpnīcas idejas pirmsākumiem — 1989. gada. Tādējādi šis skaitlis tiek palielināts ne tikai līdz 800 000 eiro, bet vēl vairāk. «Šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētu Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp kapitāldaļu un ieguldījumu pārdošanas cenu,» skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka gan Somijas meža nozares koncerns Metsäliitto, gan Latvijas puse, kā celulozes rūpnīcas akcionāri ir piedāvājuši savu metodiku Latvijas puses kapitāldaļas un ieguldījumu novērtēšanai, lai tādējādi varētu vienoties par konkrētu cenu. Iespējamā Latvijai piederošo kapitāldaļu pārdošanas cena tiks noteikta, izvērtējot kādus tēriņus var attiecināt uz Latvijas valsts ieguldījumu celulozes rūpnīcas izveidē. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja, ka šā gada 28. janvāra sēdē valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tas gan nenozīmējot, ka par nominālvērtību valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp varētu tikt pārdotas, jo valsts ieguldījumi ir lielāki. Latvijas 33 % lielās kapitāldaļu pārdošana ir cieši saistīta ar projekta realizāciju un tam nepieciešamā celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līguma parakstīšanu starp Latvijas valsti un investoru — Metsäliitto. Tāpēc arī, pēc M. Rozes domām, vispirms ir jāpanāk vienošanās par iespējamo cenu ar investoru, vienošanās valdībā par rūpnīcai piešķiramo valsts atbalstu un tikai tad var cerēt uz reālu naudas saņemšanu. «Tas nevar notikt ļoti ātri,» uzsver M. Roze. Db jau rakstīja, ka Latvijai savas kapitāldaļas būtu jāpārdod ne lētāk kā par summu, kura nosedz Latvijas valsts tēriņus sakarā ar a/s Baltic Pulp, uzskata uzņēmēji. Vairāki nozares biznesmeņi uzskata, ka 33 % akciju pārdošanas cenai jābūt tādai pašai vai pat vēl lielākai nekā Metsäliitto maksāja par Södras akciju iegādi, jo Latvija pie šī projekta strādājusi jau vairāk nekā trīspadsmit gadu. Šī darījuma summa gan netiek atklāta.

Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.

A/s Baltic Pulp turpina darbu pie Sulfātcelulozes rūpnīcas ar jaudu 600 000 t būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma. Noslēguma ziņojums tiks pabeigts pēc dažām nedēļām,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. A/s Baltic Pulp Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu sāka 2001. gada sākumā, iesaistot 4 zinātniskos institūtus, 5 konsultantu uzņēmumus un lielu skaitu Latvijas un Somijas ekspertu no dažādām organizācijām. «Tomēr pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma iesniegšanas valsts birojā vēl nepieciešams zināms darbs tā pilnīgai pabeigšanai,» situāciju skaidro a/s Baltic Pulp izpilddirektors Jukka Laitinens. Viņš uzsver: «Noslēguma ziņojums ir svarīgs dokuments un tā pabeigšana un rediģēšana prasa vairāk laika nekā bija paredzēts, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir pilnībā gatavs.» A/s Baltic Pulp ir projekta uzņēmums, kas pieder Latvijas valstij (33% akciju) un Somijas uzņēmumam Metsaliitto (67% akciju), norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

A/s „Baltic Pulp” akcionāru pilnsapulce valdes locekļus ir ievēlējusi par padomes locekļiem: Eero Kytölä turpmāk būs padomes priekšsēdētājs, bet Uldis Kalniņš padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izpilddirektors Jukka Laitinens savukārt ir iecelts par vienīgo valdes locekli, tādējādi izpildirektora amats vairs nepastāv, norādīts a/s „Baltic Pulp informācijā. No 2005. gada 1. februāra A/S „Baltic Pulp” kontaktpersona Latvijā būs Ronalds Drunka.Lai turpinātu A/S „Baltic Pulp” attīstību, „Metsäliitto Cooperative” uzsāks sarunas ar Latvijas valdību. Sākot ar 2005. gada 1. februāri, A/S „Baltic Pulp” jaunā adrese būs Rīgā, Vienības gatvē 87 E, LV – 1004,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Lai arī Latvijas valdība jau 2003. gada janvārī nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju, tomēr līdz šim — gandrīz divu gadu laikā — darījums nav īstenots.Valdības lēmums paredzēja, ka Latvijas valstij piederošo 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. «A/s Baltic Pulp valstij piederošo akciju pārdošana ir saistīta ne tikai ar pašu pirkšanas — pārdošanas darījumu, bet arī ar investīciju nosacījumiem un paša projekta tālāko virzību, un no tā ir atkarīga arī šo kapitāldaļu vērtība, kuras valsts plānojusi pārdot,» skaidro Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecibu speciāliste Aiga Pelane. Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem projekta attīstībā bija saistīts ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par rūpnīcas celtniecības iespējamību. Šāds atzinums tapa tikai 2004. gada 17. maijā. Taču atzinumā bija uzsvērts, ka iecerētajai rūpnīcai ir aizliegts izmantot balināšanas tehnoloģiju ar hlora savienojumu saturošajām ķimikālijām un a/s Baltic Pulp šo aizliegumu apstrīdēja. «Līdz ar to tikai tagad šis jautājums ir atrisinājies, un būtu vēlams, lai tiktu turpinātas valsts un investora sarunas gan par investīciju nosacījumiem, gan nosacījumiem ar kādiem savas daļas ir gatava pārdot valsts, gan ar kādiem nosacījumiem tās ir gatavs tagad iegādāties investors,» uzsver A. Pelane. Viņa atzina, ka pēdējo mēnešu aktualitāte bija saistīta arī ar a/s Baltic Pulp pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenotājam a/s Baltic Pulp būs jāveic papildu pētījumi par rūpnīcas ietekmi uz vidi.To apstiprina arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Celulozes rūpnīcas būvētājam būs jāveic papildu pētījumi (laiks nav limitēts) un jāprecizē sava pozīcija konkrētos jautājumos. Iespējams, ka šāda parsība varētu kavēt Latvijā iespējamās celulozes rūpnīcas izveidi. Papildu pētījumu nepieciešamību J. Avotiņš skaidro ar dažādu ekspertu izteikto kritiku un iebildumiem par a/s Baltic Pulp iesniegto celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ietverto informāciju. Turklāt kritiku par minētajā ziņojumā ietverto izteikuši ne tikai Rīgas ūdens organizētā zinātnieku grupa, bet arī Vides aizsardzības klubs un citas organizācijas un eksperti. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par minēto ziņojumu pēc aptuvenām aplēsēm varot gaidīt ap jūnija vidu. Šajā atzinumā būs piezīmes un norādījumi, kuri a/s Baltic Pulp būs obilgāti jāizpilda. Minētā atzinuma tapšanā problēmas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam sagādājis fakts, ka daļa Latvijā esošo celulozes speciālistu ir nostājušies pretējās pozīcijās — daļa (strādājuši Baltic Pulp uzdevumā) ir «par», bet citi atkal ir «pret», tāpēc J. Avotiņš lūdzis Eiropas celulozes ražotāju asociācijai ieteikt ārzemju ekspertus, kuri nebūtu no Skandināvijas un kuri nav saistīti ar potenciālajiem celulozes rūpnīcas būvētājiem Latvijā. Pašlaik tiek gaidīta šo ieteikto ekspertu – Portugāles kompānijas izvērtējums par Latvijā plānotās rūpnīcas tehnoloģijas izvēli.

Pārdodot Latvijas valstij piederošās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļas spēku zaudēs pašreizējais šīs kompānijas akcionāru līgums. To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi rīkojumā par Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļu pārdošanu. «Ir loģiski, ka Baltic Pulp akciju pārdošanas līguma nobeigumā tiek iekļauts jautājums par Latvijas valsts izstāšanos no šīs sabiedrības,» skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols. Minētie uzdevumi ir uzticēti Privatizācijas aģentūrai. Noteikts arī, ka Baltic Pulp valsts kapitāldaļas tiks pārdotas vienā paketē un to realizācijas cena nevar būt mazāka par to nominālvērtību — ap 65 300 Ls — un maksājumi būs jāveic latos. Db jau agrāk rakstīja, ka Latvijas valsts kapitāldaļas Baltic Pulp ir izteikusi vēlmi iegādāties pašlaik šī uzņēmuma lielākais (67%) akcionārs Somijas meža nozares koncerns Metsaliitto, kurš būtu gtavas īstenot Latvijā 900 milj. eiro vērto celulozes ražotnes ar jaudu 600 000 t celulozes gadā projektu.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

26. februārī, sāks darboties a/s Baltic Pulp uzlabotā mājas lapa. Tas būs vērtīgs informācijas avots par Ozolsalas celulozes rūpnīcas projektu. Mājas lapa sniedz informāciju arī par projekta sociālekonomiskās un vides ietekmes prognozēm, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Ņemot vērā pašreizējo projekta attīstības gaitu, īpaša uzmanība mājas lapā tiek pievērsta informācijai par celulozes rūpniecības vides aspektiem. Iekļautas arī lietderīgas saites uz saistītām mājas lapām, lai tās apmeklētāji varētu iegūt papildus informāciju, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Baltic Pulp cer, ka uzlabotā mājas lapa palīdzēs tās lasītājiem iegūt noderīgu informāciju un veicinās iesaistīšanos produktīvās diskusijās.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

«Pētījums nav uzskatāms par objektīvu, jo, kas maksā (ieinteresētā a/s Baltic Pulp), tas arī pasūta mūziku (pētījuma rezultātus). Dīvaini būtu, ja pētījumā, kuru apmaksāja celulozes rūpnīca, tiktu dots negatīvs novērtējums,» tā celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp iesniegtā celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ko sagatavoja vides konsultāciju kompānija SIA Eestonian,Latvian and Lithuanian Environment vērtē zinātnieks Imants Kaimiņš. Viņaprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā ietekmēs Daugavas krastā esošo apdzīvoto vietu — Pļaviņu, Koksnes, Aizkraukles, Ogres, Salaspils, Rīgas dzeramā ūdens kvalitāti un daudzu citu apdzīvoto vietu ekoloģiju, tāpēc sagatavotā ziņojuma apspriešana jāveic visās vietās ne tikai Ozolsalā. «Apšaubāmi ir apgalvojumi par nekaitīgumu, ja rūpnīca notekūdeņus ievada HES ūdenskrātuvē – faktiski stāvošā ūdenī. Tāpat jāņem vērā, ka rūpnīcas darbības rezultātā radīsies gan cietie atkritumi, kuri tiks apglabāti zemē, gan arī gaisā – smakas veidā,» skaidro I. Kaimiņš.

Pamatojoties uz Vides aizsardzības kluba publiskoto prasību pēc potenciālās ražotnes ietekmes uz veselību novērtējumu, vēlamies precizēt sekojošo: A/S «Baltic Pulp» jau Novērtējuma ziņojuma melnrakstā par celulozes ietekmi uz apkārtējo vidi, kurš tika pabeigts šī gada aprīlī, izvērtēja ietekmi uz iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Šobrīd, atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja komentāriem šis izvērtējums tiek papildināts un precizēts. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju tiek plānots pabeigt šī gada novembrī.Jautājums par ietekmi uz iedzīvotāju veselību tika skarts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja 2001. gadā izsniegtajā Novērtējuma programmā, konkrēti, punktos 4.5, 6.2, 6.3, 6.5 un 6.12. Galveno darbu pie šīs tēmas izstrādes ir veikuši Latvijas Medicīnas Akadēmijas Darba un vides veselības institūts, kā arī ?F-MFG konsultanti no Somijas. Iesāktais darbs, ņemot vērā saņemtos komentārus, tiek turpināts, un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju šobrīd plānots pabeigt un nodot sabiedrības vērtēšanai pēc diviem mēnešiem. Apskatot VAK apgalvojumu par veco tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka veselību, tas ir jāuzskata par nepamatoti emocionālu un uz faktiem nebalstītu, jo, kā jau iepriekš minēts, celulozes rūpnīcas celtniecībā tiks izmantotas tikai jaunākās un modernākās tehnoloģijas, kas izslēdz iespēju, ka rūpnīcas izmeši varētu negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā

Celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp (BP) ārvalstu akcionāram ir jāpieņem lēmums par Latvijas valstij piederošo 33 % akciju pārņemšanu un projekta turpināšanu vai arī tā izbeigšanu. Tā sarunā ar Db atzina iecerētās darba grupas vadītājs zemkopības ministrs Mārtiņs Roze. Viņš norādīja, ka BP šobrīd atrodoties tā kā «pakārta gaisā», jo Latvijas valdība jau 2003. gadā pieņēma lēmumu par izstāšanos no šīs uzņēmējsabiedrības, taču nav otra akcionāra lēmuma par šo 33 % akciju pārņemšanu, pretējā gadījumā BP tiek likvidēta. Ministrs piekrita uzstādījumam — vai nu potenciālais investos Metsä Botnia (Metsäliitto grupa) pārņem pilnībā Baltic Pulp un realizē celulozes rūpnīcas projektu, vai arī Baltic Pulp tiek likvidēta. M. Roze atzina, ka konkrētu lēmumu pieņemšanas termiņš ir atkarīgs no abām pusēm, it īpaši tāpēc, ka šobrīd ir atsākušies kontakti — konsultācijas — ar potenciālajiem investoriem.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Celulozes rūpnīcas apkaimē būtiska ietekme uz vidi netiks novērota, jo rūpnīcas izmešu un notekūdeņu daudzums būs viens no mazākajiem celulozes rūpniecībā visā pasaulē. Tā norādīts celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp iesniegtajā celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kas iesniegts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam. Ziņojumu sagatavoja vides konsultāciju kompānija SIA Eestonian,Latvian and Lithuanian Environment. Kopumā vides ietekmes pētījums a/s Baltic Pulp izmaksāja apmēram 250 000 Ls. Šajā ietekmes novērtējumā tika pētīta celulozes rūpnīcas iespējamā iedarbība uz gaisu un ūdeni (gruntsūdeņiem, virszemes ūdeņiem un dzeramo ūdeni), iespējamo trokšņu līmenis un cieto atkritumu daudzums, kā noteikts Latvijas normatīvajos aktos. Ziņojumā tiek norādīts, ka paredzamā ietekme uz upes ūdeni iekļaujas Daugavas ūdens ikgadējo izmaiņu robežās. Neradīsies konstatējamas izmaiņas skābekļa koncentrācijā šajā upē, un tātad nav paredzamas izmaiņas zivju sugu sastāvā un nozvejā. «Visu kaitīgo vielu koncentrācijas ir ievērojami zem tā līmeņa, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā neradīsies toksisks piesārņojums un tātad nav paredzama negatīva ietekme uz Rīgas pilsētas dzeramā ūdens kvalitāti,» uzsvērts ziņojumā. Celulozes rūpnīcā izmantos labākās pieejamās tehnoloģijas, kā noteikts Eiropas Savienības norādes dokumentā celulozes un papīra rūpniecībai.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp atbildīgais sekretārs Grigorijs Rozentāls norādīja, ka celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts ES normatīvos. Pārmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būšot nenozīmīgas, skaidroja G. Rozentāls. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izraisīt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavu varēšot izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik un to pierādot arī Somijas pieredze, skaidroja G. Rozentāls. Projekta sekretārs gan atzina, ka viņa spēkos nav pārliecināt cilvēkus par šīs rūpnīcas nekaitīgumu.