Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Arī jūlija organizētajā konferencē Madridē, kur diskutēja par bankas nozari nākotnē, Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji akcentēja inovāciju un konsolidācijas nepieciešamību. Pārlieku piesātināta nozare ar vienmērīgi sadalītām mazām tirgus daļām uzliek slogu banku izmaksu efektivitātei. ECB uzskata, ka eirozonai ir nepieciešamas samērīgi lielas un ietekmīgas starptautiskas bankas, kas spētu sniegt plašu pakalpojumu klāstu, kā arī diversificēt potenciālos riskus.

Nordea un DNB apvienošanās darījums signalizē, ka abas bankas ir izvērtējušas nākotnes tirgus konjunktūru, tāpēc caur šādu stratēģisku soli apvienotā banka nodrošina sev industrijas līderpozīcijas.

Raugoties, kas pēdējā gada laikā noticis Baltijā M&A un publisko akciju tirgū banku sektorā, kā veiksmīgu piemēru var minēt neseno Igaunijas LHV Group publisko akciju piedāvājumu, kur investori parakstījās uz tādu akciju skaitu, kas pārsniedza piedāvājumu 3,3 reizes. P/B šajā darījumā gan bija krietni virs Eiropas vidējā līmeņa, kas ir saistīts ar to, ka šī banka tomēr savā veidā ir specializēta banka.

Tādēļ, apvienojot DNB un Nordea, biznesa vērtību var celt, atrodot savu tirgus lauciņu un attiecīgi pozicionējoties. Uz jautājumu, vai šāda apvienošanās vispār Latvijai ir vajadzīga, atbilde viennozīmīgi ir jā. Latvijā un Baltijā kopā banku sektora konsolidācijai ir jānotiek. Apkopojot banku un ārzemju filiāļu skaitu, kā arī demogrāfijas rādītājus, Baltijas valstis nepaliek nepamanītas. Baltijā, īpaši Igaunijā un Latvijā, banku skaits uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir ļoti augstā līmenī. Piemēram, aptuvenais vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 0,2 bankas uz 100 tūkst. iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā un Latvijā šis rādītājs ir sešas reizes augstāks – aptuveni 1,2 bankas katrā valstī. Arī Lietuva ar aptuveni 0,5 bankām uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir krietni virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Ja no šī saraksta tiktu izņemta Luksemburga un Malta (attiecīgi 5,3 un 2,7 bankas), tad Igaunija un Latvija būtu relatīvi ar bankām vispiepildītākās valstis Eiropas Savienībā. Šāda Baltijas banku statistika nešķiet loģiska, ņemot vērā Eiropas Savienības vidējo rādītāju, ikgadēji sarūkošo Baltijas iedzīvotāju skaitu, kā arī eirozonas krītošo bankas sektora kapitāla atdeves koeficientu jeb return on equity, skaidro eksperti.

Kā vienu no izskaidrojumiem Baltijas, sevišķi Latvijas, augstajam banku skaita rādītājam var minēt attīstīto nerezidentu apkalpošanas biznesa popularitāti. Vēl nesen rezidentu un nerezidentu apkalpošanai izstrādātie modeļi attīstījās paralēli un varēja viens otru papildināt. Toties šī brīža apstākļos, kad tiek ieviests stingrāks banku nozares regulējums un veikts spiediens uz nerezidentu apkalpošanas segmentu, tieši šo nerezidentu apkalpojošajām bankām būs jāpārskata savi biznesa modeļi, pievēršoties aktīvāk jaunu pakalpojumu attīstīšanai.

Šī prognozētā nozares korekcija un Fintech attīstība turpinās saasināt konkurenci banku sektorā. Ir skaidrs, ka DNB un Nordea apvienošana Baltijas tirgū ir ar mērķi audzēt banku kopējo vērtību, jo jebkura darījuma racionāls ir 1+1>2. Viena no acīmredzamajām šī vienādojuma daļām, protams, ir izmaksu sinerģija, ko relatīvi īsā laikā var realizēt. Droši vien apvienotajam uzņēmumam plānots samazināt fiksētās izmaksas, apvienojot filiāles un izslēdzot dublējošas darbības. Turklāt jāpiemin, ka apvienosies divu dažādu specializāciju līderi, tādā veidā papildinot viens otru. Piemēram, Nordea ir pozicionējusies kā viena no līderēm lielo uzņēmumu apkalpošanā, bet DNB vērojama specializēšanās tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.

Arī nesen publicētie Latvijas Komercbanku asociācijas dati par banku darbību Latvijā 2016. gada pirmajā pusgadā apliecina šo banku dažādību. No visiem DNB izsniegtajiem kredītiem uz 2016. gada 30. jūniju aptuveni 62% tika izsniegti privātpersonām un 38% uzņēmumiem. Toties Nordea šo kredītu īpatsvars sastāda attiecīgi 36% un 64% (lielākais uzņēmumiem izsniegtais kredītportfelis Latvijā). Tāpēc ar šo darījumu jaunā banka spēs būt viena no Baltijas līderēm gan privātpersonu, gan dažādu izmēru uzņēmumu apkalpošanā. Pirmais, otrais un trešais grafiks attēlo banku tirgus daļas attiecīgi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas ir aprēķinātas, balstoties uz katras bankas kopējo aktīvu vērtību uz 2016. gada jūniju.

Tirgus sadalījums katrā no Baltijas valstīm rāda, ka Igaunijas un Lietuvas banku sektora iedalījums ir ļoti līdzīgs – tirgū darbojas trīs pēc aktīvu vērtībām lielākās bankas, kuru tirgus daļa ir augstāka par 10%, toties 22%- 26% pārvalda mazāka izmēra bankas. Toties Latvijā banku sektora iedalījums atšķiras – nozarē darbojas 5 bankas ar tirgus daļām virs 10%, turklāt četrām no tām (ABLV, Rietumu banka, SEB un Nordea) aktīvu vērtības ir ļoti līdzīgā līmenī.

Turpinot analizēt šo četru ar tirgus daļām līdzīgo Latvijas banku aktīvu iedalījumus, vērojams vēl viens interesants fakts – visu šo četru banku lielākā daļa no izsniegto kredītu portfeļa tiek novirzīta tieši uzņēmumu kreditēšanai. Piemēram ABLV, SEB un Nordea uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars katras bankas portfelī ir attiecīgi 64%, 65% un 64%. Tātad, ignorējot ģeogrāfisko un nozaru iedalījumu, var apgalvot, ka Latvijā ir trīs (iespējams vairāk, ja veic arī analīzi bankām ar mazāk nekā 10% tirgus daļu) pēc izmēra līdzīgas bankas ar vienādām kreditēšanas stratēģijām. Var secināt, ka bankas tirgus apstākļi tieši Latvijā ir piemēroti konsolidācijai, kas ļautu bankām samazināt jau iepriekšminētās dublējošās tiešās un netiešās izmaksas, diversificēt savus kredītportfeļus, kā arī nodrošināt augstākus rentabilitātes rādītājus.

Atgriežoties pie Nordea un DNB apvienošanās, tomēr jautājums paliek, kā šī apvienotā banka sevi kopumā pozicionēs tirgū un kur ir plānota uzņēmuma izaugsme, jo konkurence tirgū ir ļoti sīva un šī apvienošanās konkurenci vadošo banku vidū, visticamāk, vēl saasinās. Jāņem vērā vēl arī tas, ka šajā darījumā vēl ir daudz atvērtu jautājumu, jācer, ka banku akcionāri spēs par visu vienoties. Bet labā ziņa, protams, ir tā, ka šādas konkurences rezultātā bankas turpinās uzlabot pakalpojumu klāstu un kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Viedoklis: Nordea un DNB apvienošanās norāda uz Latvijas trūkumiem

Vita Liberte, BDO Legal vadošā partnere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No konkurences viedokļa iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju tirgos.

Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanās darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci citur

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā banku sektorā konsolidācija iespējama starp mazākā izmēra bankām

LETA, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku sektorā konsolidācija ir iespējama starp mazākā izmēra bankām, atzina "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, vienlaikus piebilstot, ka arī "Signet Bank" pēta šādas iespējas.

"Lielajām bankām tikai teorētiski ir iespējami apvienošanās darījumi. Tomēr, visdrīzāk, Konkurences padome nedotu atļauju šādai apvienošanai, jo Latvijas banku tirgū konkurence nav tik liela, ja runājam tieši par lielām bankām. Savukārt, ja runājam par mazākā izmēra bankām, tad, jā, šeit ir iespējama konsolidācija," teica Idelsons.

Tostarp viņš atzina, ka arī "Signet Bank" pēta šādas iespējas. "Arī mēs skatāmies uz šādām iespējām, jo mums ir spēcīgi akcionāri, kuriem ir pieejams brīvs kapitāls, un viņi ir pauduši interesi izskatīt interesantus piedāvājumus, kas bankai ļautu stiprināt kapitālu un bilanci," sacīja Idelsons.

Pēc viņa skaidrotā, "Signet Bank" interesē aizdevumu portfeļa iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā»

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstība mazo banku segmentā būtu vēlama straujāka, jo šobrīd banku sektora izaugsmi vai kritumu pilnībā nosaka četras lielākās bankas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Protams, mēs varam teikt, ka skaitliski mums ir daudz banku. Tajā pašā laikā lielākā daļa no tām ir salīdzinoši mazas bankas, un tektoniskās pārmaiņas tirgū tomēr nosaka četri lielākie spēlētāji. Izaugsme vai samazinājums tirgū ir pilnībā atkarīgs no šī lielā četrinieka," teica Purgaile.

Viņa norādīja, ka arī FKTK vēlētos, lai attīstība mazo banku segmentā notiktu straujāk, lai notiktu konsolidācija, ienāktu kāds lielāks akcionārs ar lielākām ambīcijām, nevis notiktu tikai dabīgā izaugsme pa kādam procentam katru gadu, jo tas radītu lielāku konkurenci arī lielajam četriniekam.

"Pagaidām gan mums uz galda nav nekā tāda, lai mēs varētu teikt, ka redzam šādu perspektīvu, bet mēs uz to ceram," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank valdē ievēlēts bijušais Deutsche Bank un Commerzbank finanšu speciālists

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 38 komercbankām Krievijā ir atņemtas licences, un četras no tām ir kaimiņvalsts banku TOP 100, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divās no tām – B&N Bank, kas Krievijā darbojas zem Binbank zīmola, un valsts lielākajā privātbankā Otkritie – teikšanu ir pārņēmusi centrālā banka, un tās tiek sanētas, lai novērstu paniku un domino efektu Krievijas banku sektorā vispār.

Starptautiskie eksperti banku sektora centralizāciju Krievijā traktē kā pozitīvu parādību. Apņēmīgās politikas dēļ kopš 2013. gada vasaras centrālās bankas priekšgalā esošo Elvīru Nabiullinu vadošie nozares žurnāli Euromoney un The Banker ir divreiz – 2015. gadā un šogad – titulējuši par gada centrālo baņķieri. Financial Times kādreizējais Maskavas biroja vadītājs Nīls Baklijs tomēr norāda, ka banku konsolidācija praktiski nozīmē ievērojamu Krievijas valsts varas pieaugumu pār šo sektoru, kas nav tirgum vēlamais virziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas bankas šogad atlaidušas jau 60 tūkstošus darbinieku

Žanete Hāka, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienos LU

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Garlaicīgi nav un nebūs

Gundars Bērziņš - Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2017. gads aizritējis reformu zīmē, vienlaikus reformējot vismaz trīs nozīmīgas valsts sistēmas – nodokļu, veselības un izglītības. Arī 2018. gads solās būt tikpat, ja ne vēl interesantāks, jo varēsim dzīvē novērtēt pirmos reformu rezultātus un ietekmi uz katra ikdienas dzīvi un valsts ekonomiku kopumā. Savu devu adrenalīna noteikti nodrošinās arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas un virknē politisko partiju valdošās kolīzijas, kas vēlētāju izvēli tikai sarežģīs vēl vairāk.

2017. gadā Eiropas Savienības, bet jo īpaši Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, kas ekspertiem liek satraukties par iespējamiem ekonomikas pārkaršanas draudiem. Lielā mērā izaugsme notikusi, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, kas būs pieejams arī šogad. Bet arvien vairāk ekspertu aicina domāt un jau tagad plānot, kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi darbosies bez Eiropas dāsnā atbalsta. Ja 2017. gadā mūsu valsts nepiedzīvotu milzīgus plūdus, tad mēs sasniegtu lielāko lauksaimniecības produkcijas eksportu atjaunotās Latvijas vēsturē. Arī pārtikas ražotājiem, īpaši piena, gaļas un zivju produkcijas, izdevies veiksmīgi pārvarēt Krievijas embargo un atrast citus, daudz stabilākus un prognozējamākus noieta tirgus. IKT nozarē īpaši uzteicami ir nacionālā lepnuma Mikrotīkls starptautiskie panākumi, kā arī nopietnais atbalsts nacionālajai zinātnei un labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu lielākās bankas pārstrukturēšanās pasākumi atsevišķus finanšu tirgus uzraugus dara tramīgus

Dānijas un Somijas banku regulatori izteikuši bažas, ka restrukturētā Nordea attiecīgajos tirgos saglabā savu nozīmīgumu, reizē kļūstot grūtāk uzraugāma, raksta Bloomberg. Ar 657 miljardu eiro kopējo aktīvu apjomu 2016. gada trešajā ceturksnī Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstīs. Jaunā gada sākumā ir stājusies spēkā bankas veiktā konsolidācija – pārrobežu saplūšana, kas līdz ar izrietošām pārmaiņām uzraudzības režīmā licis dāņu un somu tirgus uzraugiem izteikt bažas par finanšu stabilitāti reģionā.

Stokholmā, Helsinkos un Kopenhāgenā kotētā Nordea kā vienota banka ir izveidojusies 20. gadsimta beigās saplūšanu un pārņemšanas darījumu sērijā no somu, dāņu, norvēģu un zviedru bankām. Pēdējā laikā banka reorganizē savu darbību, kas acīmredzot ir vērsts uz tirgus pozīciju stiprināšanu un darbības optimizāciju. Atšķirīgos tirgos tas izpaužas dažādi. Baltijā pašlaik aizvien norit Nordea un DNB bankas apvienošanās process, un kopš oktobra beigām Latvijas Konkurences padome izskata zviedru Indy AB pieteikumu par izšķirīgās ietekmes iegūšanu DNB Baltija un Nordea Baltija. Konkurences padomei lēmums ir jāpieņem līdz februāra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ERGO: Baltijā galvenokārt dominē ārvalstu apdrošinātāju grupas

Žanete Hāka, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ERGO Baltijas valstīs sasniedza izaugsmi, palielinot parakstīto prēmiju apjomu līdz 206 miljoniem eiro, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt atlīdzībās ERGO klienti Baltijā saņēmuši 133 miljonus eiro – par 10% vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu, ERGO peļņa aizvadītajā gadā bija 4,5 miljoni eiro.

Parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja veiksmīgi īstenotā ERGO stratēģija nedzīvības apdrošināšanā: transportlīdzekļu un īpašumu apdrošināšanas segmentos. Lielākais ERGO dzīvības un veselības apdrošināšanas pieaugums novērots Latvijā, to galvenokārt veido tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas un mūža pensijas apdrošināšanas, kā arī veselības apdrošināšanas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ir jāstiprina starptautiskais tiesiskums

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezidenta vēlēšanas Krievijā ir šo lielvalsti vēl pamatīgāk ievirzījušas Vladimira Putina iepriekšējos 18 gadus iezīmētajā gultnē – viņa gultnē, kuras vadmotīvs ir varas konsolidācija ap savu personību un lojālas politiskās un ekonomiskās elites radīšana. Tautai ir iebarots spēcīgās Krievijas tēls, kas uztur nacionālo pašapziņu, pat ja tā reizēm dārgi maksā, kā tas ir Krimas aneksijas gadījumā.

Šī stratēģija paredzami tiks turpināta nākamajos sešos V. Putina prezidentūras gados, un Rietumiem ir jārēķinās ar turpinošu stiprās rokas politiku no Kremļa puses. Tas izraisīs aizvien jaunus incidentus, Krievijai mēģinot no gadījuma uz gadījumu demonstrēt nepatiku pret starptautiskajās tiesībās pamatoto pasaules kārtību. Tas prasa Rietumu vienotību ap starptautiskā tiesiskuma principiem, lai tā būtu militāro konfliktu risināšana vai tirdzniecība. Bet piektdien, ja vien nenotiks pēdējā brīža labojumi, ir jāstājas spēkā ASV tērauda un alumīnija ievedmuitas protekcioniskajiem tarifiem, uz kuriem ir paredzami Eiropas Savienības pretpasākumi tarifu veidā pret virkni amerikāņu preču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru