Alumīnija lietņu un izstrādājumu ražotājs a/s Krāsainie lējumi vēlas tirgum piegādāt alumīnija detaļas, taču to noņēmēji — lielās autobūves kompānijas nevēlas mainīt piegādātājus. «Lai arī esam Latvijā lielākais alumīnija lietņu ražotājs un uzņēmuma rīcībā esošās tehnoloģiskās iekārtas ļauj ražot alumīnija detaļas un gatavus izstrādājumus, tomēr to industriālos pircējus neesam atraduši,» atzīst a/s Krāsainie lējumi valdes loceklis Ainārs Aizpurietis. To, ka uzņēmums spēj ražot kvalitatīvus izstrādājumus, pēc viņa teiktā pierāda sūkņu, rotoru korpusu, kā arī virtuves piederumu (ap 40 veidu) — pannas, katli, utt.— ražošana galvenokārt Latvijas tirgum. «Nenoliedzami, ka detaļu cena ir vairākas reizes augstāka salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem,» skaidro A. Aizpurietis. Uzņēmuma ienākumu palielināšana situācijā, kad Latvijā nemitīgi pieaug ražošanas izmaksas un arī valsts institūcijas nevēlas izprast šī biznesa īpatnības, nemainot produkcijas sortimentu, esot teju vai neiespējama. Diemžēl, neraugoties uz to, ka alumīnija lietņus uzņēmums piegādā tādiem autobūves gigantiem kā BMW, Volkswagen, kā arī citām Eiropas, ASV kompānijām — industriālajiem patērētājiem, tomēr gatavas alumīnija detalas no Latvijas kompānijas tie neesot gatavi iegādāties. «Mēs varam ražot ne tikai vienkāršākās alumīnija detaļas, bet arī motoru alumīnija blokus, utt. par ievērojami zemākām cenām, nekā to spēj piedāvāt pašreizējie piegādātāji,» skaidro A. Aizpurietis. Viņš atzīst, ka izgatavotie alumīnija lietņu paraugi tiek atzīti par labiem, taču tas arī viss. Savukārt sadarbība ar Tālo Austrumu industriālajiem alumīnija detaļu patērētājiem neesot izdevusies, jo tie neesot gatavi iegādāties tos par krāsainajiem lējumiem pieņemamām cenām.

«Par kādiem zaudējumiem EGM vispār runā, ja SIA Baltmetālam nav līguma ar šo kompāniju” sašutusi savu pārsteigumu neslēpj SIA Baltmetāls līdzīpašniece un arī valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa uzskata par nekaunību no EGM puses vispār izvirzīt kaut kādas prasības par kompensācijām. «Ja ar citiem alumīnija lietņu noņēmējiem (neesot arī pretenziju par kādiem nepildītiem pasūtījumiem vai ko citu) bija noslēgti korekti līgumi, kuros atrunātas ne tikai abu pušu tiesības un pienākumi, bet arī produkcijas kvalitātes prasības, tad EGM piekoptā politika bija atsūtīt faksa lapiņu ar piedāvājumu saražot noteiktu daudzumu lietņu un nosūtīt. Baltmetāls vairākas reizes ir piedāvājis EGM noslēgt līgumu par piegādēm, bet vienmēr šie piedāvājumi no EMG puses tikuši kategoriski noraidīti,» skaidro A. Vīksna. Viņa atzīst, ka Baltmetāls strādājot ar EMG ir ļoti riskējis. Pat ārvalstu apdrošinātājs, kurš apdrošina šādus piegāžu darījumus, darījumus ar EGM ir atteicies apdrošināt. «Darījumu risks pārsniedzis visus pieļaujamos un šādos gadījumos, kad īpašnieks un vadītājs ir dažādas personas, menedžmentu, kurš šādi riskējis bez īpašnieku piekrišanas, visbiežāk atlaiž,» norāda A. Vīksna. Viņa atzīst, ka EGM no visiem lietņu noņēmējiem ne tikai maksājis vismazākās cenas — brīžam tās tik tikko sedza izmaksas, bet arī ļoti bieži kavējis maksājumus. «Lai arī visbiežāk kavējumu maksājumu termiņš tika nokavēts par dažām dienām, tomēr rudenī EGM aizkavējis 28 dienas un kopumā visā 2005. gadā — 195 dienas; par kādu ētiku no EGM puses ir runa, ja šajā laikā man bija jāiazņemas nauda apgrozāmajiem līdzekļiem,» jautā A. Vīksna. Viņa gan negatavojas vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzību par EGM kavētiem norēķiniem, taču atzina, ka ir gatava savu godu un cieņu aizstāvēt tiesā, jo kā bez jebkāda līguma var pieprasīt naudu par lietņu ražošanas pārtraukšanu. «Man ir sajūta, ka tādas absurdas prasības par kompensācijām var izvirzīt, tikai uzskatot, ka Latvija ir trešās šķiras valsts un tajā esošie uzņēmēji ir nejēgas, bet diez vai kaut ko tādu izvirzītu pret kādu Vācijas, vai Somijas uzņēmumu,» norāda SIA Baltmetāls līdzīpašniece. Viņa arī norāda, ka ir EGM iepazīstinājusi ar citiem lietņu ražotājiem Latvijā. EMG pārstāvis bija uzaicināt 15. decembri ierasties uz tikšanos, bet viņš neieradās.

Akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" attīstības tālākais posms būtu lielākas pievienotās vērtības radīšana, negatavojot tikai svina lietņus, bet no tiem jau tālāk ražojot produktus autobūves vai citiem uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "EcoLead" izpilddirektors Kaspars Fogelmanis.

Patlaban uzņēmums ražo svina lietņus, un kā palīgprodukts ir sasmalcināta plastmasa. Tas viss pārsvarā tiek realizēts jaunu akumulatoru ražotājiem, un no tā top jauni akumulatori vai citas autobūves rūpniecībā nepieciešamas detaļas.

Fogelmanis stāstīja, ka gan svinu, gan plastmasu "EcoLead" simtprocentīgi eksportē uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - ir eksports uz Čehiju, Poliju, Vāciju. Fogelmanis uzsvēra, ka realizācijas iespējas Eiropā ir, tikai jāpārliecina pircēji, ka "EcoLead" ir stabili un nav vienas dienas ražotāji.

Fogelmanis pauda, ka ir iespējas ražošanu paplašināt, jo autorūpniecība attīstīsies vēl vairāk. Tas pats attiecas uz citām smagās rūpniecības nozarēm, un svins būs pieprasīts produkts. Tāpat Fogelmanis norādīja, ka nevar aizmirst ES normas par otrreizējo pārstrādi, un šis ir otrreiz pārstrādāts produkts, kurš nav nemaz sliktāks par pirmreizējo svinu, kuru iegūst raktuvēs.

«Latvijā alumīnija lietņu ražošanā bija un joprojām ir pārāk daudz spēlētāju, kamēr citās valstīs ir viens vai divi,» tā konkurenta SIA Baltmetāls alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanu komentē SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš prognozē, ka Latvijā agrāk vai vēlāk saruks spēlētāju skaits, kuri nodarbosies ar alumīnija lietņu ražošanu. «Vai ražotāju skaita samazināšana notiks uz konsolidācijas (apvienošanās) rēķina vai atsevišķu spētāju, — kā Baltmetāls — aiziešana no šīs jomas, tas atkarīgs no īpašniekiem un vadītājiem,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, ražošanā rentabilitātes rādītāji ir niecīgi salīdzinājumā ar tādu jomu kā nekustamā īpašuma bizness, it īpaši situācijā, kad alumīnija lietņu tirgū cenas nepieaug, kamēr izmaksas tikai kāpj. Pēc SIA Larimets vadītāja domām, iespēja ir ražot produktu ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, kas gan neesot nemaz tik viegli atrisināms rēbuss.

Alumīnija lietņu ražotājs SIA Larimets, investējot 200 000 Ls, iegādājies alumīnija detaļu ražošanai nepieciešamās iekārtas, pakāpeniski lietņu vietā tirgū realizēs gatavas detaļas. «Alumīnija detaļu realizācijai ir nodibināta arī speciāla kompānija SIA ADN Castings,» skaidro SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš norāda, ka jau nākošajā gadā ir plānots realizēt alumīnija detaļas 2 milj. Ls vērtībā. Salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem, detaļu cena ir 2 - 3 reizes augstāka, tādējādi, salīdzinājumā ar 2004. gadu, SIA Larimets apgrozījums vien varētu pieaugt par 50 %. «Alumīnija lietņu pārdošana pakāpeniski tiks samazināta, taču netiks pārtraukta to ražošana,» uzsver A. Lazdiņš. Teikto viņš pamato ar to, ka sava alumīnija lietņu ražotne ļauj tos saražot ne tikai atbilstošā kvalitātē, bet arī samazināt to izmaksas — dārgāk ir tos pirkt no citiem ražotājiem nekā ražot pašiem. Turklāt jo sarežģītākas detaļas tiks ražotas, jo augstāka ir to pievienotā vērtība un lielāka cena, kā arī lielākas iespējas gūt peļņu. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka alumīnija detaļu ražotnes izveidei ar pašu nopelnīto vien nepietika, tāpēc trūkstošā nauda ir saņemta kā kredīts no a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Alumīnija pārstrādes uzņēmuma «Baltmetāls» īpašnieki nolēmuši pilnībā apturēt uzņēmuma darbību. Db (02.12.2005.) jau vēstīja, ka SIA «Baltmetāls» pārtrauca alumīnija lietņu ražošanu un lēma par darbības profila maiņu. «Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas attīstības plānu un izvērtējot tirgus attīstību un perspektīvas, mēs secinājām, ka metāla ražotnes uzturēšana Rīgas centrā nav ekonomiski pamatota un efektīva,» skaidroja uzņēmuma rīkotājdirektore un līdzīpašniece Aiva Vīksna. Uzņēmums izskatīja iespēju pārcelt ražošanu ārpus pilsētas, taču aprēķināts, ka tas būtu laikietilpīgi un eizdevīgi. Tādēļ gan uzņēmuma nekustamais īpašums, gan ražošanas iekārtas pārdotas, bet iegūtie līdzekļi tik ieguldīti īpašniekiem piederošo citu uzņēmumu attīstībā. Uzņēmums bija dibināts 2000. gadā, un piederēja Aivai un Andrim Vīksnām.

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

«Lēmuma pamatā bija tālredzīga tirgus analīze – 5 līdz 10 gadu perspektīvā,» tā uz jautājumu kāpēc tika nolemts aiziet no šī biznesa atbild SIA Baltmetāls līdzīpašniece Aiva Vīksna. Alumīnija lietņu ražošanai nav nākotnes, jau tagad šīs nozares pārstāvji Eiropā slēdz savus uzņēmumus, lai vēlāk neattaptos pie «sasitas siles», skaidro A. Vīksna. «Sekoju līdzi nozares attīstībai, konsultējot ražotājus Vācijā, tāpēc redzu, ka Latvijā ražotāji tam negrib ticēt, jo ir tikai cilvēcīgi saskatīt pozitīvu attīstību, savukārt lēmums par biznesa pārtraukšanu ikvienam uzņēmējam ir smags,» norāda SIA Baltmetāls līdzīpašniece. Lēmuma pamatā bija vairāku faktoru analīze – Rīgas attīstības plāna vīzija, jo mūsu ražotne atradās Rīgas centra daļā, Eiropas tirgus tendenču analīze un konsultācijas ar līdzīgu uzņēmumu Lielbritānijā, atzīst A. Vīksna.

Latvija uz ASV tiešā veidā eksportē ļoti maz tērauda un alumīnija preces, tāpēc ieviestie tarifi vairāk atstās ietekmi caur galvenajiem tirdzniecības partneriem, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa plānu noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

Viņš norādīja, ka uz Latviju tas atstās ietekmi caur mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju, kura no Eiropas Savienības (ES) valstīm eksportē visvairāk tērauda un alumīnija uz ASV. Vācijas kopējā preču eksportā dzelzs, tērauda, alumīnija un to izstrādājumu eksporta īpatsvars ir nepilni 3%, un tas noteikti nepalīdzēs jau tā stagnējošajai Vācijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka Tramps plāno noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Jebkuram tēraudam, kas nonāks ASV, tiks piemērots 25% tarifs," Tramps sacīja intervijā žurnālistam.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par tarifiem alumīnija importam, Tramps norādīja: "25% abiem."

Aizvadītajā gadā SIA Dīlers apgrozījums bijis 17,36 miljoni latu, kas ir par 27,38% mazāks nekā 2011.gadā, kad tas sasniedza 23,9 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pērn bijusi 890,29 tūkstoši latu.

Pērn uzņēmums sācis darbināt jauno cilindrisko alumīnija lietņu ražošanas līniju, kas ievērojami ļaus nākotnē paplašināt uzņēmuma klientu loku, skaidro SIA Dīlers vadība. Līdz ar to uzņēmums tagad var piegādāt savu produkciju alumīnija profila un presēto alumīnija detaļu ražotājiem un tuvākajā nākotnē iecerēts arī pastāvīgi uzsākt presēto detaļu izlaidi no saražotā alumīnija.

SIA Dīlers vadība uzsver, ka papildus tam pērn uzņēmums arī turpinājis attīstīt izveidotās elektrisko un elektronisko iekārtu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piedāvājot jaunus pakalpojumus, piesaistot jaunus klientus un paplašinot atkritumu nodošanas iespējas.

Alumīnija cena nākamgad var pieaugt par 29% līdz 3 tūkst. USD par tonnu, jo pēc minētā metāla pieaugs pieprasījums rūpniecībā kā pēc alternatīvas šobrīd rekorddārgajam varam, prognozē Market Risk Advisory analītiķi.

Kompānijas eksperti sagaida, ka, valdot šādam fonam, pieprasījums pēc alumīnija nākamgad palielināsies par 6,9% līdz 40,1 milj. tonnu.

Jāpiebilst, ka vara cena šonedēļ sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu 9267,5 ASV dolārus par metrisko tonnu. Tikmēr alumīnija cena šobrīd atrodas pie 2300 ASV dolāriem par tonnu. Pieaugošā cenu starpība var stimulēt, piemēram, kabeļu ražošanas kompānijas kā alternatīvu varam izvēlēties tieši alumīniju.

Tāpat alumīnija cenu izaugsmei palīdzēs alumīnija biržā tirgoto fondu (ETF) ieviešana. ASV lielākā alumīnija ražotāja Alcoa jau norādījusi, ka atbalsta šāda finansu instrumenta ieviešanu un būtu ieinteresēta piegādāt alumīniju šādam finanšu produktam.

Krievijas alumīnija gigants Rusal pērn saražojis 3,9 miljonus tonnu alumīnija, kas ir par 11% mazāk nekā 2008. gadā, kad pasaulē lielākais alumīnija ražotājs saražoja 4,4 miljonus tonnu alumīnija, ziņo AFP.

Rusal 2009. gadu nodēvējis par grūtāko kompānijas vēsturē.

Rusal liek cerības uz 2010. gadu, norādot, ka, ja pieprasījums palielināsies kā prognozēts, alumīnija ražošanas apjomi šogad būs par 3% augstāki nekā 2009. gadā.

Eksperti, salīdzinot šo gadu un 2009. gadu, prognozē, ka pieprasījums pēc alumīnija palielināsies par 12,6%, ko galvenokārt veicinās ekonomiskā izaugsme Ķīnā un Indijā.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Pavasarī SIA Dīlers plāno iedarbināt 100 000 eiro vērtu nolietotu autoriepu pārstrādes rūpnīcu Aconē.

«Tehnoloģiskās iekārtas riepu pārstrādei ir iegādātas, arī izejvielas — vecas riepas — tiek vāktas,» uzsver alumīnija lietņu ražošanas SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš atzīst, ka līdzās alumīnija lietņu ražošanai un nederīgu elektrisko un elektronisko iekārtu utilizācijai būs vēl viena papildu darbības joma. Kopumā ik gadu, pēc D. Zaiceva teiktā, varētu pārstrādāt pat līdz 10 000 t. «Izejvielu — nolietotu riepu — ieguves vieta ir Latvija un nav paredzēts to imports, jo šī «labuma» pārpārēm ir tepat mūsu valstī,» uzsver D.Zaicevs.

Ražošana + 20 %

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atteicās no ieceres paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50% iepriekš plānoto 25% vietā, jo tika atrisināts tirdzniecības strīds starp Kanādas Ontārio provinci un ASV.

Ontārio province bija noteikusi 25% uzcenojumu elektroenerģijai, kas no tās tiek eksportēta uz trim ASV štatiem - Ņujorku, Mičiganu un Minesotu. Ontārio uzcenojumu noteica kā atbildes soli tam, ka ASV noteikušas muitas tarifus importam no Kanādas.

Tramps, reaģējot uz šo Ontārio lēmumu, otrdien savā sociālo mediju platformā ""Truth Social" paziņoja, ka paaugstina muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%.

Februārī Tramps pavēstīja, ka no 12.marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV tiks noteikta 25% muitas nodeva. Trampa otrdienas paziņojums nozīmēja, ka no trešdienas tērauda un alumīnija importam no Kanādas tiktu piemērots 50% tarifs.

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Alumīnija sakausējumu ražotājs SIA Dīlers reģistrējis 300 tūkstošus latu lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir a/s Trasta komercbanka, liecina informācija Lursoft.

DB jau vēstīja, ka SIA Dīlers patlaban ir uzsācis vairāk nekā trīs miljonu latu vērtu investīciju projektu, kam pēc tā īstenošanas paredzēts saņamt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu 13,7 miljonu latu apmērā. «Uzņēmums iegādājies iekārtas augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai no alumīnija lūžņiem, un tās ļaus ražot detaļas automobiļiem,» DB stāstīja SIA Dīlers valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs. Šobrīd uzņēmums jau ir saņēmis pasūtītās alumīnija stiegru un autodetaļu ražošanas iekārtas.

Deviņdesmito gadu beigās dibinātais uzņēmums specializējas otrreizējā alumīnija sakausējumu ražošanā, un pašlaik ir līderis alumīnija pārstrādes nozarē Latvijā, vēstīts uzņēmuma oficiālajā mājas lapā. 2007. gadā SIA Dīlers uzsākusi jaunu darbībs virzienu – sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanu un utilizāciju.

«Šobrīd vēl pāragri runāt par SIA Baltmetāls nākotni, taču skaidrs ir, ka darbības profils mainīsies, tas var būt atkarīgs arī no stratēģiskiem partneriem, ja tādi tiks piesaistīti,» uzsver SIA Baltmetāls valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna. Viņa atzina, ka vēl nav izlemts, kas notiks ar ražošanas iekārtām, kuras gan, visticamāk, varētu tik pārdotas. Turklāt ražošanas objekts bijušajā Baltmetāla ražotnē varētu arī nebūt, jo tas atrodas ļoti tuvu Rīgas centram, kur perspektīvā izdevīgāk būs izvietot birojus, atpūtas iestādes vai dzīvojamos namus. «Laiks rādīs, kā būs, taču skaidrs, ka nekustamā īpašuma vērtība ražotnei kopš tās izveides 2001. gadā ir būtiski pieaugusi,» skaidro A. Vīksna. Viņa norāda, ka ražošana varētu notikt ārpus Rīgas. «Ārzemēs šis process ir jau noticis un ražotājiem ir bijis izdevīgi, pārdot savas esošās ražotnes pilsētās, ar šiem ieņēmumiem uzbūvēt jaunu ražotni ārpus pilsētām, un arī Latvijā šis proces lēnām notiks,» norāda A. Vīksna.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka reaģēs uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, no 1.aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.

Eiropas Komisija (EK) paziņojumā norādīja, ka pretpasākumu mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumus, darba ņēmējus un patērētājus no ASV muitas tarifiem, kas līdz pat 25% apmērā tiek piemēroti tērauda, alumīnija un dažu produktu, kas satur šos metālus, importam.

EK vēstī, ka ES arī ieviesīs muitas tarifus alumīnija un tērauda produktu, kā arī tekstilpreču, ādas izstrādājumu, sadzīves iekārtu un kokmateriālu importam. Tāpat tarifi ietekmēs lauksaimniecības produktus, tai skaitā mājputnu gaļu, liellopu gaļu, atsevišķas jūras veltes, riekstus, olas, cukuru un dārzeņus.

Komisija norāda, ka jaunie ASV tarifi ietekmēs ES eksportu 26 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 5% no ES kopējā preču eksporta uz ASV, kā rezultātā ASV importētājiem nāksies maksāt papildu ievedmuitas nodevas sešu miljardu eiro apmērā.

Šā gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm, informē Ārlietu ministrija.

Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū.

Tādējādi sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Darbu sāk 3 milj. Ls vērtā SIA Dīlers jaunā alumīnija sakausējumu ražošanas rūpnīca. «Jaunās ražotnes Aconē jauda ir 15 000 t alumīnija lietņu, kas ir aptuveni 2.5 reizes vairāk nekā līdzšinējā ražotnē, kas atrodas bijušajā VEF teritorijā,» skaidro SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš norāda, ka sākotnēji jaunā ražotne strādās ar aptuveni 30 % lielu noslodzi no maksimāli iespējamās, taču pakāpniski tās jauda tiks palielināta. Turklāt paralēli jaunajai ražotnei Aconē darbu turpinās arī ražotne Rīgā, kas gan pakāpeniski kļūšot par materiālu sagatavošanas bāzi rūpnīcai Aconē.

Aconē jaunā alumīnija sakausējumu ražotne ir tikai pirmais posms uzņēmuma iecerētā realizācijā. D. Zaicevs norāda, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir piesaistīt ārvalstu kapitālu alumīnija detaļu ražošanai, jo ar pašu spēkiem vien ir grūti iekļūt detaļu tirgū, kaut arī no SIA Dīlers alumīnija lietņiem tiek ražotas detaļas gan autobūvei, gan citām jomām. Tiesa, šobrīd, pēc D. Zaiceva teiktā, nav iespējams minēt laiku, kurā šāda iecere varētu tikt īstenota.

Krievijas kompānija United Co. Rusal - pasaulē lielākais alumīnija ražotājs - šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,02 miljardu ASV dolāru lielu peļņu. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijai bija 230 miljonu dolāru lieli zaudējumi, ziņo Bloomberg.

Krievijas miljardierim Oļegam Deripaskam piederošais Rusal peļņas palielināšanos skaidro ar alumīnija cenu pieaugumu, kas bijis straujāks par ražošanas izmaksu palielināšanos. Palielinājusies arī Rusal piederošo GMK Norilsk Nickel kapitāldaļu vērtība.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, alumīnija cenas palielinājušās vidēji par 50%.

Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozes Rusal paredzēja 392 miljonu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rezultātu paziņošanas Rusal akcijas cena Honkongas biržā palielinājusies par 4,2%.