Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

«Latvijā alumīnija lietņu ražošanā bija un joprojām ir pārāk daudz spēlētāju, kamēr citās valstīs ir viens vai divi,» tā konkurenta SIA Baltmetāls alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanu komentē SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš prognozē, ka Latvijā agrāk vai vēlāk saruks spēlētāju skaits, kuri nodarbosies ar alumīnija lietņu ražošanu. «Vai ražotāju skaita samazināšana notiks uz konsolidācijas (apvienošanās) rēķina vai atsevišķu spētāju, — kā Baltmetāls — aiziešana no šīs jomas, tas atkarīgs no īpašniekiem un vadītājiem,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, ražošanā rentabilitātes rādītāji ir niecīgi salīdzinājumā ar tādu jomu kā nekustamā īpašuma bizness, it īpaši situācijā, kad alumīnija lietņu tirgū cenas nepieaug, kamēr izmaksas tikai kāpj. Pēc SIA Larimets vadītāja domām, iespēja ir ražot produktu ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, kas gan neesot nemaz tik viegli atrisināms rēbuss.

Vairāku iemeslu, it īpaši — izmaksu pieauguma, produkcijas salīdzinoši zemo cenu, kā arī nepieciešamo ieguldījumu dēļ vides standartu prasību īstenošanai SIA Baltmetāls ir pārtraucis alumīnija lietņu ražošanu un mainīs darbības profilu. «Tik smagu lēmumu, kā apturēt lietņu ražošanu, līdz šim nav nācies pieņemt, bet perspektīvu šim produktam neredzam,» atzīst SIA Baltmetāls valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanas pamatā ir aprēķini par šī produkcijas veida niecīgo rentabilitāti. «Uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu, nevis strādāt tikai strādāšanas pēc,» norāda A. Vīksna. Uzņēmuma veiktās aplēses un situācija tirgū liecina, ka alumīnija lietņu cenai nav paredzams pieaugums, bet gan pretējais, jo Eiropā šajā segmentā vairāku gadu garumā ir vērojama stagnācija. Savukārt ražošanas izmaksas Latvijā ir ne tikai pēdējos gados pieaugušas, bet arī perspektīvā tikai celsies, jo energoresursi — elektroenerģija, gāze, degviela — kļūs dārgāki, arī darbaspēka izmaksas tikai pieaugs. Otrs būtisks faktors ir nepieciešamās investīcijas — vairāk nekā 100 000 Ls — ES vides standartu prasību ievērošanai ražotnē. Šie ieguldījumi, pēc A. Vīksnas teiktā, samazinātu ražotnes izmešu daudzumu apkārtējā vidē, taču nepalielinātu ražotnes efektivitāti vai produktivitāti. «Faktiski investīcijas vides standartu prasību ievērošanai sadārdzina alumīnija lietņu pašizmaksu, tādējādi izstrādājuma ražošanas un realizācijas cenas būtu līdzīgas un tātad nopelnīt ar alumīnija lietņu ražošanu tuvākajā laikā vairs nevarēs,» komentē A. Vīksna. Viņa gan atzīst, ka bankas ir piedāvājušas kredītu vides standartu prasību ieviešanai, tomēr izvērtējot visus iespējamos attīstības scenārijus, nolemts neaizņemties un ražošanu pārtraukt.

Pavasarī SIA Dīlers plāno iedarbināt 100 000 eiro vērtu nolietotu autoriepu pārstrādes rūpnīcu Aconē.

«Tehnoloģiskās iekārtas riepu pārstrādei ir iegādātas, arī izejvielas — vecas riepas — tiek vāktas,» uzsver alumīnija lietņu ražošanas SIA Dīlers valdes loceklis Deniss Zaicevs.

Viņš atzīst, ka līdzās alumīnija lietņu ražošanai un nederīgu elektrisko un elektronisko iekārtu utilizācijai būs vēl viena papildu darbības joma. Kopumā ik gadu, pēc D. Zaiceva teiktā, varētu pārstrādāt pat līdz 10 000 t. «Izejvielu — nolietotu riepu — ieguves vieta ir Latvija un nav paredzēts to imports, jo šī «labuma» pārpārēm ir tepat mūsu valstī,» uzsver D.Zaicevs.

Ražošana + 20 %

Pasaules finanšu krīzes radīto seku dēļ uzņēmēji 2009. gadu vērtē kā neprognozējamu, jo šobrīd ir daudz nezināmo saistībā ar tirgiem, cenām, kā arī straujo valūtas kursu un nodokļu izmaiņām.

Viņš pieļauj, ka daudziem uzņēmumiem būs grūti, jo līgumu par piegādēm un līdz ar to darba var būt mazākun tad būs likviditātes problēmas. "Šis gads, visdrīzāk, būs izdzīvošanas gads un līgumi būs jāpilda tādi, kādus vien piedāvās, jo izvēles iespēju, visticamāk, nebūs un par kaut kādu peļņu un citu finasiālās darbības rādītāju uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var aizmirst," norāda A. Lazdiņš. Viņaprāt, to var vērtēt kā atgriešanos pagātnē.

«Par kādiem zaudējumiem EGM vispār runā, ja SIA Baltmetālam nav līguma ar šo kompāniju” sašutusi savu pārsteigumu neslēpj SIA Baltmetāls līdzīpašniece un arī valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa uzskata par nekaunību no EGM puses vispār izvirzīt kaut kādas prasības par kompensācijām. «Ja ar citiem alumīnija lietņu noņēmējiem (neesot arī pretenziju par kādiem nepildītiem pasūtījumiem vai ko citu) bija noslēgti korekti līgumi, kuros atrunātas ne tikai abu pušu tiesības un pienākumi, bet arī produkcijas kvalitātes prasības, tad EGM piekoptā politika bija atsūtīt faksa lapiņu ar piedāvājumu saražot noteiktu daudzumu lietņu un nosūtīt. Baltmetāls vairākas reizes ir piedāvājis EGM noslēgt līgumu par piegādēm, bet vienmēr šie piedāvājumi no EMG puses tikuši kategoriski noraidīti,» skaidro A. Vīksna. Viņa atzīst, ka Baltmetāls strādājot ar EMG ir ļoti riskējis. Pat ārvalstu apdrošinātājs, kurš apdrošina šādus piegāžu darījumus, darījumus ar EGM ir atteicies apdrošināt. «Darījumu risks pārsniedzis visus pieļaujamos un šādos gadījumos, kad īpašnieks un vadītājs ir dažādas personas, menedžmentu, kurš šādi riskējis bez īpašnieku piekrišanas, visbiežāk atlaiž,» norāda A. Vīksna. Viņa atzīst, ka EGM no visiem lietņu noņēmējiem ne tikai maksājis vismazākās cenas — brīžam tās tik tikko sedza izmaksas, bet arī ļoti bieži kavējis maksājumus. «Lai arī visbiežāk kavējumu maksājumu termiņš tika nokavēts par dažām dienām, tomēr rudenī EGM aizkavējis 28 dienas un kopumā visā 2005. gadā — 195 dienas; par kādu ētiku no EGM puses ir runa, ja šajā laikā man bija jāiazņemas nauda apgrozāmajiem līdzekļiem,» jautā A. Vīksna. Viņa gan negatavojas vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzību par EGM kavētiem norēķiniem, taču atzina, ka ir gatava savu godu un cieņu aizstāvēt tiesā, jo kā bez jebkāda līguma var pieprasīt naudu par lietņu ražošanas pārtraukšanu. «Man ir sajūta, ka tādas absurdas prasības par kompensācijām var izvirzīt, tikai uzskatot, ka Latvija ir trešās šķiras valsts un tajā esošie uzņēmēji ir nejēgas, bet diez vai kaut ko tādu izvirzītu pret kādu Vācijas, vai Somijas uzņēmumu,» norāda SIA Baltmetāls līdzīpašniece. Viņa arī norāda, ka ir EGM iepazīstinājusi ar citiem lietņu ražotājiem Latvijā. EMG pārstāvis bija uzaicināt 15. decembri ierasties uz tikšanos, bet viņš neieradās.

SIA Larimets šobrīd ir jau saņēmis pirmos pasūtījums detaļu izgatavošanai un notiek piegāžu grafiku, kā arī iespējamo cenu, saskaņošana. Starp alumīnija detaļu potenciāliem noieta tirgiem tiek minēta Vācija, Zviedrija, Baltijas valstis un arī Krievija. «Latvijā alumīnija detaļas savām vajadzībām ražo a/s Rebir, kā arī a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet nav neviena, kas strādātu pēc pasūtījumiem,» uzsver SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Tā kā Latvijā darbaspēka un energoresursu, kas sasniedz teju vai 30 % no alumīnija detaļu ražošanas pašizmaksas, izdevumi ir un tuvāko 10 gadu laikā būs zemāki par analogiem ražotājiem vecajās ES dalībvalstīs, pēc Larimets valdes priekšsēdētāja teiktā, arī problēmām ar konkurētspēju perspektīvā nevajadzētu būt. Viņš atzīst, ka pats augstākais līmenis, kas būtu jāsasniedz, ir nevis tikai atsevišķu alumīnija detaļu ražošana, bet jau gatavu izstrādājumu ražošana un realizācija — piemēram, automašīnu diski, motora čaula utt. Šobrīd detaļu ražotnē ir nodarbināti tikai 6 strādājošie, taču tuvāko mēnešu laikā A. Lazdiņš prognozē strādājošo skaita pieaugumu līdz 20. «Jo sarežģītāka detaļa, jo vairāk nepieciešama tālākā apstrāde pēc tās liešanas — frēzēšana, slīpēšana, urbšana un arī krāsošana, jo vairāk vajag konkrēto speciālistu,» uzsver A. Lazdiņš.

Alumīnija lietņu un izstrādājumu ražotājs a/s Krāsainie lējumi vēlas tirgum piegādāt alumīnija detaļas, taču to noņēmēji — lielās autobūves kompānijas nevēlas mainīt piegādātājus. «Lai arī esam Latvijā lielākais alumīnija lietņu ražotājs un uzņēmuma rīcībā esošās tehnoloģiskās iekārtas ļauj ražot alumīnija detaļas un gatavus izstrādājumus, tomēr to industriālos pircējus neesam atraduši,» atzīst a/s Krāsainie lējumi valdes loceklis Ainārs Aizpurietis. To, ka uzņēmums spēj ražot kvalitatīvus izstrādājumus, pēc viņa teiktā pierāda sūkņu, rotoru korpusu, kā arī virtuves piederumu (ap 40 veidu) — pannas, katli, utt.— ražošana galvenokārt Latvijas tirgum. «Nenoliedzami, ka detaļu cena ir vairākas reizes augstāka salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem,» skaidro A. Aizpurietis. Uzņēmuma ienākumu palielināšana situācijā, kad Latvijā nemitīgi pieaug ražošanas izmaksas un arī valsts institūcijas nevēlas izprast šī biznesa īpatnības, nemainot produkcijas sortimentu, esot teju vai neiespējama. Diemžēl, neraugoties uz to, ka alumīnija lietņus uzņēmums piegādā tādiem autobūves gigantiem kā BMW, Volkswagen, kā arī citām Eiropas, ASV kompānijām — industriālajiem patērētājiem, tomēr gatavas alumīnija detalas no Latvijas kompānijas tie neesot gatavi iegādāties. «Mēs varam ražot ne tikai vienkāršākās alumīnija detaļas, bet arī motoru alumīnija blokus, utt. par ievērojami zemākām cenām, nekā to spēj piedāvāt pašreizējie piegādātāji,» skaidro A. Aizpurietis. Viņš atzīst, ka izgatavotie alumīnija lietņu paraugi tiek atzīti par labiem, taču tas arī viss. Savukārt sadarbība ar Tālo Austrumu industriālajiem alumīnija detaļu patērētājiem neesot izdevusies, jo tie neesot gatavi iegādāties tos par krāsainajiem lējumiem pieņemamām cenām.

Lai gan Latvjas kontrolējošās institūcijas tam pastiprinātu vērību nevelta, Latvijā tiek izplatītas viltotas auto detaļas. Pasaulē viltoto auto detaļu tirgus ikgadējais apjoms tiek lēsts 12 mljrd. USD vērtībā, no kā 9 mljrd. USD tiek apgrozīti ārpus ASV. Turklāt globālā līmenī viltojumu tirgus vērtība pastāvīgi palielinās, jo aizvien vairāk viltotas tiek nevis luksuspreces, bet ikdienā vajadzīgas lietas.

Šādi secinājumi rodas, iepazīstoties ar dažādu organizāciju, kuru uzdevums ir cīņa ar preču viltojumiem, dokumentiem.

Neskatoties uz nozares darboņu novērojumiem, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Sintija Virse norāda, ka Latvijā automašīnu detaļu viltojumi nav pārāk izplatīti. "Līdz šim tie ir pāris kriminālprocesi un daži administratīvo pārkāpumu protokoli, bet salīdzinoši ar citiem viltojumiem šo ir maz," viņa stāsta. "Bet viens ir tas, ko mēs paši noskaidrojam operatīvās darbības un pārbaužu laikā, taču pastāv arī iespēja, ka ir informācija un fakti, kas nenonāk policijas rīcībā," atzīst S. Virse.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

«Alumīnija lietņiem ir samērā neliela pievienotā vērtība un niecīga marža starp tirgus iepirkšanas un realizācijas cenām, tāpēc ir liels risks viegli nokļūt mīnusos, taču tas zūd, ražojot gatavas detaļas,» atzīst SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš arī norāda, ka plānojis startēt ES struktūrfondu piesaistei infrastruktūras uzlabošanai. Perspektīvā A. Lazdiņš neizslēdz arī kādas jaunas ražotnes būvi. Larimetam ir arī pozitīva pieredze līdzekļu piesastē, jo līdzdarbojoties Lemap programmā, tikusi izstrādāta alumīnija lietņu pārdošanas veicināšanas stratēģija ES, bet ar Pasaules bankas atbalstu veikts pētījums un pasākumi cilvēkresursu vadības un attīstības perspektīvām uzņēmumā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

Finanšu ministrija ignorē Tautsaimniecības padomes priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

Neatbildēt par citiem

Db jau pērn 31.10.2007. rakstīja, ka uzņēmēji uzskata, ka ir jāsvītro norma, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN tādā gadījumā, ja PVN parāds budžetam ir nevis pašam uzņēmējam, bet ar viņu saistītajām personām. «Šī norma neatbilst ES direktīvai par PVN prasībām, jo nosaka, ka par nodokļa nomaksu ir atbildīga katra ar PVN apliekama persona atsevišķi, nevis ar to saistītās personas,» skaidro SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs un nodokļu speciālists Artūrs Kodoliņš. Viņš norāda: eksportētāji cieš tikai tādēļ, ka kādam no to partneriem ir makāstnespējas process un tam ir kāds PVN parāds. «Praksē VID šo normu piemēro formāli, radot problēmas normāliem eksportētājiem, kam pagātnē ir bijuši kādi darījumi ar pašlaik maksātne­spējīgu uzņēmumu, kuram ir PVN parāds,» norāda A. Kodoliņš. Viņš atceras, ka minētā norma savulaik tika ieviesta, lai cīnītos pret PVN izkrāpšanas shēmām, taču pašlaik VID to izmantojot citiem mērķiem.

Darbinieku slimības lapu apmaksas laiks uzņēmējiem ir jāsaīsina un pakāpeniski jāpārliek šī apmaksa uz valsts maku. Tā uzskata aptaujātie uzņēmēji. «Pēdējo gadu laikā gan darbaspēka, gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, tāpēc valsts varētu sākt pakāpeniski pārņemt slimības lapu apmaksu,» uzsver alumīnija lietņu un detaļu ražotāja SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņaprāt, joprojām nav kārtības ar slimības lapu izrakstīšanu un biznesam tas rada tikai papildu izdevumus. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi gan darba samaksa, gan arī valstī noteiktā minimālā alga, kas būtiski palielinājusi socnodokļa ieņēmumus. Tāpēc A. Lazdiņš uzskata, ka papildus ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas fondā ir nevis jānovirza kādu uzkrājumu veidošanai, bet gan uz tā rēķina ir jāsamaizna dienu skaits, ko darbiniekam par slimošanu apmaksā darba devējs. Darba devējam šobrīd jāapmaksā darbinieku pārejošas darba nespējas pabalsts no 2. līdz 14. dienai no slimības iegūšanas, taču to vajadzētu saīsināt no 2. līdz 7. vai vismaz līdz 10. dienai Savukārt no 7. vai sliktākajā gadījumā no 10. dienas to apmaksātu valsts. «Šo reformu vajadzētu sākt jau ar 2007. gada un, piemēram, 5 gadu laikā visas slimības lapas apmaksāt no valsts budžeta,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, laiks, kad valsts maks to nevarēja atļauties — deviņdesmito gadus vidus — ir jau pagātne. A. Pauniņš atbalsta ideju par to, ka visi pārejošas darba nespējas (slimības) gadījumi ir jāapmaksā valstij, taču pieļauj, ka valsts uzreiz to visu pārņemt nevar, tāpēc tas jādara pakāpeniski.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

AS VEF Radiotehnika RRR sākusi akustisko sistēmu produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Novembrī uzņēmums veicis arī pirmās piegādes Krievijas partneriem. Nākamās piegādes un to apmērs būs atkarīgs no tā, kā Krievijas tirgū veiksies VEF Radiotehnikas RRR akustisko sistēmu realizācija. Vienlaikus VEF Radiotehnikas RRR strādā pie vairāku jaunu eksporta tirgu apgūšanas. Labu eksporta potenciālu uzņēmums saskata NVS valstīs Kaukāza valstu reģionā un Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Db.lv jau ziņoja, ka VEF Radiotehnikas RRR zaudējumi šā gada trīs ceturkšņos sasnieguši 311.5 tūkst. Ls. Pagājušā gada deviņus mēnešus uzņēmums bija spējis noslēgt ar nelielu, bet tomēr peļņu – 6 tūkst. Ls.

Aizvadītajā gadā SIA Dīlers apgrozījums bijis 17,36 miljoni latu, kas ir par 27,38% mazāks nekā 2011.gadā, kad tas sasniedza 23,9 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pērn bijusi 890,29 tūkstoši latu.

Pērn uzņēmums sācis darbināt jauno cilindrisko alumīnija lietņu ražošanas līniju, kas ievērojami ļaus nākotnē paplašināt uzņēmuma klientu loku, skaidro SIA Dīlers vadība. Līdz ar to uzņēmums tagad var piegādāt savu produkciju alumīnija profila un presēto alumīnija detaļu ražotājiem un tuvākajā nākotnē iecerēts arī pastāvīgi uzsākt presēto detaļu izlaidi no saražotā alumīnija.

SIA Dīlers vadība uzsver, ka papildus tam pērn uzņēmums arī turpinājis attīstīt izveidotās elektrisko un elektronisko iekārtu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piedāvājot jaunus pakalpojumus, piesaistot jaunus klientus un paplašinot atkritumu nodošanas iespējas.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.