Alumīnija lietņu ražotājs SIA Larimets, investējot 200 000 Ls, iegādājies alumīnija detaļu ražošanai nepieciešamās iekārtas, pakāpeniski lietņu vietā tirgū realizēs gatavas detaļas. «Alumīnija detaļu realizācijai ir nodibināta arī speciāla kompānija SIA ADN Castings,» skaidro SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš norāda, ka jau nākošajā gadā ir plānots realizēt alumīnija detaļas 2 milj. Ls vērtībā. Salīdzinājumā ar alumīnija lietņiem, detaļu cena ir 2 - 3 reizes augstāka, tādējādi, salīdzinājumā ar 2004. gadu, SIA Larimets apgrozījums vien varētu pieaugt par 50 %. «Alumīnija lietņu pārdošana pakāpeniski tiks samazināta, taču netiks pārtraukta to ražošana,» uzsver A. Lazdiņš. Teikto viņš pamato ar to, ka sava alumīnija lietņu ražotne ļauj tos saražot ne tikai atbilstošā kvalitātē, bet arī samazināt to izmaksas — dārgāk ir tos pirkt no citiem ražotājiem nekā ražot pašiem. Turklāt jo sarežģītākas detaļas tiks ražotas, jo augstāka ir to pievienotā vērtība un lielāka cena, kā arī lielākas iespējas gūt peļņu. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka alumīnija detaļu ražotnes izveidei ar pašu nopelnīto vien nepietika, tāpēc trūkstošā nauda ir saņemta kā kredīts no a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Pasaules finanšu krīzes radīto seku dēļ uzņēmēji 2009. gadu vērtē kā neprognozējamu, jo šobrīd ir daudz nezināmo saistībā ar tirgiem, cenām, kā arī straujo valūtas kursu un nodokļu izmaiņām.

Viņš pieļauj, ka daudziem uzņēmumiem būs grūti, jo līgumu par piegādēm un līdz ar to darba var būt mazākun tad būs likviditātes problēmas. "Šis gads, visdrīzāk, būs izdzīvošanas gads un līgumi būs jāpilda tādi, kādus vien piedāvās, jo izvēles iespēju, visticamāk, nebūs un par kaut kādu peļņu un citu finasiālās darbības rādītāju uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var aizmirst," norāda A. Lazdiņš. Viņaprāt, to var vērtēt kā atgriešanos pagātnē.

Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits pieaudzis par 30%, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes. Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 703 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

«Latvijā alumīnija lietņu ražošanā bija un joprojām ir pārāk daudz spēlētāju, kamēr citās valstīs ir viens vai divi,» tā konkurenta SIA Baltmetāls alumīnija lietņu ražošanas pārtraukšanu komentē SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš prognozē, ka Latvijā agrāk vai vēlāk saruks spēlētāju skaits, kuri nodarbosies ar alumīnija lietņu ražošanu. «Vai ražotāju skaita samazināšana notiks uz konsolidācijas (apvienošanās) rēķina vai atsevišķu spētāju, — kā Baltmetāls — aiziešana no šīs jomas, tas atkarīgs no īpašniekiem un vadītājiem,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, ražošanā rentabilitātes rādītāji ir niecīgi salīdzinājumā ar tādu jomu kā nekustamā īpašuma bizness, it īpaši situācijā, kad alumīnija lietņu tirgū cenas nepieaug, kamēr izmaksas tikai kāpj. Pēc SIA Larimets vadītāja domām, iespēja ir ražot produktu ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, kas gan neesot nemaz tik viegli atrisināms rēbuss.

Lai gan Latvjas kontrolējošās institūcijas tam pastiprinātu vērību nevelta, Latvijā tiek izplatītas viltotas auto detaļas. Pasaulē viltoto auto detaļu tirgus ikgadējais apjoms tiek lēsts 12 mljrd. USD vērtībā, no kā 9 mljrd. USD tiek apgrozīti ārpus ASV. Turklāt globālā līmenī viltojumu tirgus vērtība pastāvīgi palielinās, jo aizvien vairāk viltotas tiek nevis luksuspreces, bet ikdienā vajadzīgas lietas.

Šādi secinājumi rodas, iepazīstoties ar dažādu organizāciju, kuru uzdevums ir cīņa ar preču viltojumiem, dokumentiem.

Neskatoties uz nozares darboņu novērojumiem, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Sintija Virse norāda, ka Latvijā automašīnu detaļu viltojumi nav pārāk izplatīti. "Līdz šim tie ir pāris kriminālprocesi un daži administratīvo pārkāpumu protokoli, bet salīdzinoši ar citiem viltojumiem šo ir maz," viņa stāsta. "Bet viens ir tas, ko mēs paši noskaidrojam operatīvās darbības un pārbaužu laikā, taču pastāv arī iespēja, ka ir informācija un fakti, kas nenonāk policijas rīcībā," atzīst S. Virse.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Metālapstrādes uzņēmums SIA HQ Chipper Parts saņēmis Luminor bankas finansējumu 300 000 eiro apmērā jaunu iekārtu iegādei, kas būtiski paātrinās specifisku detaļu ražošanu.

Piešķirto finansējumu uzņēmums izlietojis, iegādājoties divus jaunus darba galdus, kas nepieciešami specifisku detaļu ražošanai. Ja iepriekš šo detaļu ražošanai tika izmantotas vairākas atsevišķas iekārtas, tad abas jaunās iekārtas to visu paveiks vienuviet, uzlabojot ražošanas jaudu un kvalitāti.

“Mūsu sadarbība ar Luminor banku tika uzsākta jau 2018. gadā, kad ar bankas atbalstu iegādājāmies uzņēmuma ražotni. Savukārt 2019. gadā ar bankas atbalstu varējām iegādāties trīs jaunas iekārtas, kas ļāva strauji palielināt mūsu tirgus daļu, piedāvājot vēl lielāku specializēto detaļu izgatavošanas klāstu. Plānojam turpināt attīstīt ražošanu, lai kļūtu par vadošo nodilumizturīgu detaļu ražotāju Latvijā un vienlaikus aktīvi pārdotu savu produkciju ārvalstīs un gatavotu jaunus produktus, ko piedāvāt patērētājiem,” stāsta Andris Melbārdis, SIA HQ Chipper Parts valdes loceklis.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Lai mazinātu auto detaļu zādzību izplatīšanos, apdrošināšanas sabiedrība Balta ir izgatavojusi atstarojošās uzlīmes, kas vieglāk ļaus pamanīt marķētos automašīnu spoguļus.

«Automašīnu sānskata spoguļi ir galvenais auto detaļu zagļu mērķis, un arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad tiek nozagtas arī marķētas detaļas, jo ļaundaris tumsā vienkārši nav pamanījis marķējumu. Tieši tāpēc Balta ir izgatavojusi atstarojošās uzlīmes, kas turpmāk ļaus daudz vieglāk pamanīt marķētos spoguļus. Uzlīmēm ir informatīvs raksturs, tāpēc uz tām nav attēlots neviena apdrošinātāja zīmols,» informē AAS Balta Ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone.

Automašīnu spoguļus apdrošinātāji sāka marķēt šī gada pavasarī, savukārt vasarā tika izsūtītas vēstules auto servisiem, aicinot neuzpirkt zagtās auto detaļas. Tagad izsludināts arī konkurss par unikālas marķēšanas uzlīmes dizaina ideju.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sarukusi auto tirdzniecība, arī auto zagļi mainījuši darbības specifiku – papildu auto zādzībām, pievērsušies auto detaļu zādzībām. Proti, pēdējo divu mēnešu laikā strauji pieaugušas BMW 5. sērijas un Mecedes Benz S klases auto sānu skata spoguļu zādzības, tā liecina SIA Autonams dati.

Pērn strauji pieauga jaunu apvidus auto zādzību skaits, savukārt šobrīd, kad ekonomiskās situācijas ietekmē šādus auto ir kļuvis daudz grūtāk realizēt, auto zagļi ir atraduši jaunu veidu, kā gūt papildus ienākumus – dārgu auto daļu zādzības un to realizācija. Eksperti uzskata, ka situācija var tikai pasliktināties, pieaugot šo detaļu pieprasījumam melnajā tirgū. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā sevi pasargāt no šīm zādzībām, ir auto detaļu marķēšana.

Edvīns Panders, Autonams Pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Jauno auto tirdzniecība samazinās, cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties jaunu auto, bet remontē jau esošo, tādēļ arī zagļi papildu auto zādzībām sākuši pastiprināti pievērsties jaunai nišai, zogot un realizējot auto detaļas. Protams, arī līdz šim auto detaļu zādzības nebija retums, tomēr šobrīd aktualizējas tieši specifisku un dārgu detaļu zādzības – sānskata spoguļu un distances sensoru. Faktiski zagļi sākuši mākslīgi radīt pieprasījumu savai precei – bez sānskata spoguļiem saprotams braukt nav iespējams, tādēļ nāksies iegādāties jaunus nozagto vietā. Sarunās ar apdrošinātājiem esam secinājuši, ka pašlaik veidojas absurda situācija, kad auto īpašnieki un auto servisi faktiski palīdz zagļiem biznesu vērst plašumā un, paši nezinot, iepērk nozagtos spoguļus. Ja spogulis nav marķēts, tad nav iespējams noteikt tā izcelsmi - vai spogulis ir zagts vai tiešām jauns un pieder pārdevējam."

Valsts policija aizdomās par automašīnu zādzībām un zagto automašīnu detaļu tirdzniecību martā un aprīlī aizturēja organizētu grupu. Kratīšanas laikā kādā autoservisā atrasts un atsavināts liels skaits zagtu automašīnu detaļu, informē Valsts policija.

Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās izmeklēšanas pasākumus, noskaidroja, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kas nodarbojas ar automašīnu zādzībām, zagto automašīnu izkomplektēšanu rezerves daļās un tālāku detaļu pārdošanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka automašīnu zādzības veiktas laika posmā no 2014. gada decembra līdz šī gada martam. Organizētā grupa bija nozagusi septiņas automašīnas – piecas Toyota un divas BMW. Kopējais zādzību rezultātā nodarītais kaitējums ir aptuveni 90 tūkstoši eiro.

Noskaidrojot iespējamo zagto automašīnu rezerves detaļu tirdzniecības vietu, policijas darbinieki veica kratīšanu kādā autoservisā Jelgavā. Tās laikā policija atrada un atsavināja lielu skaitu detaļu no iepriekš zagtām automašīnām. Zagto automašīnu detaļu vidū bija arī automašīnu motori, ātruma kārbas, elektroniskie bloki, lukturi un citas rezerves detaļas.

Picērijas «Pica Lulū» pārvaldītājs un franšīzes turētājs «Later LTD» investējis 40 000 eiro jaunas mobilās lietotnes un «picu pogas» izveidē, pastāstīja kompānijas direktore Maija Zariņa.

Viņa sacīja, ka jaunā «Pica Lulū» mobilā lietotne un «picu poga» būs pieejamas šogad novembra beigās vai decembra sākumā. Zariņa skaidroja, ka mobilā lietotne un «picu poga» būs saistītas.

Plānots, ka jaunais risinājums paātrinās klienta pasūtījuma procesu - klients ar pāris «picu pogas» klikšķiem varēs veikt pasūtījumu, ko saņems 49 minūšu laikā uz norādīto adresi. Viņa piebilda, ka «picu pogu» varēs iegādāties «Pica Lulū» mājaslapā par 15 eiro, veicot pirmo pirkumu.

Paredzēts, ka «picu pogā» saglabāsies veiktais pasūtījums. «Ja klientam patika iepriekš veiktais pasūtījums, ar pāris klikšķiem «picu pogā» saņems to pašu pasūtījumu, ko veica iepriekš,» sacīja Zariņa. Lai izvairītos no situācijas, kad «picu poga» tiek netīšām nospiesta, pasūtījums būs jāapstiprina viedtālrunī, proti, ja pasūtījums viedtālrunī netiks apstiprināts, pasūtījums netiks piegādāts.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Valsts atbalstītā Japānas Attīstības banka veido fondu, kura līdzekļu apjoms varētu sasniegt 619 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu valsts auto detaļu nozarei atlabt pēc 11.marta zemestrīces un cunami, vēsta Financial Times.

Traucējumi piegādes ķēdē pierādīja, cik vietējiem un starptautiskajiem transportlīdzekļu ražotājiem, piemēram, General Motors un Toyota, svarīgi ir Japānas auto detaļu ražotāji.

Plānots, ka fonds investēs dažās no 20 tūkstošiem kompāniju, kas iesaistītas auto detaļu piegādes ķēdē, lai palielinātu to kapitālu, liecina kāda neoficiāla informācijas avota sniegtā informācija. Pagaidām neesot skaidrs, kad fonds sāks investēt.

Investīciju mērķis esot ne vien palīdzēt kompānijām novērst nodarīto kaitējumu esošajām ražotnēm un aprīkojumam, bet arī ieviest jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākoņdatošanu.

Fonds esot arī veids, kā palīdzēt saglabāt auto detaļu ražošanu Japānā. Valstī tiek runāts, ka dabas katastrofa varētu paātrināt ražotāju pāreju uz ārzemēm. Daudzi lielie un pat vidēja lieluma auto detaļu ražotāji jau daļēji darbojas citās valstīs.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, jo īpaši mašīnbūves nozarē, VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) noslēdzis līgumu ar SIA Baltic3d.eu par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ja 3D printeru izmantošana ļaus mums ātrāk saņemt rezerves daļas, veikt remontdarbus un nodrošināt efektīvāku klientu servisu, tas būs ne tikai ieguvums mums un mūsu klientiem, bet arī jaunas pieejas attīstība nozarē,» komentē RSS valdes loceklis Gundars Ābols.

Saskaņā ar līgumu RSS un Baltic3d.eu sadarbosies noteiktu dīzeļlokomotīvju izgatavošanai nepieciešamo detaļu printēšanā. Sākotnēji plānots ar 3D printeri izgatavot tādas detaļas kā korpusus, konektorus un ventilatorus. Tāpat uzņēmumi sadarbosies dažādu analīžu un testu veikšanā, lai novērtētu ar 3D printeri ražoto detaļu atbilstību kvalitātes – tostarp drošības un izturības – prasībām.

Darbinieku slimības lapu apmaksas laiks uzņēmējiem ir jāsaīsina un pakāpeniski jāpārliek šī apmaksa uz valsts maku. Tā uzskata aptaujātie uzņēmēji. «Pēdējo gadu laikā gan darbaspēka, gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, tāpēc valsts varētu sākt pakāpeniski pārņemt slimības lapu apmaksu,» uzsver alumīnija lietņu un detaļu ražotāja SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņaprāt, joprojām nav kārtības ar slimības lapu izrakstīšanu un biznesam tas rada tikai papildu izdevumus. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi gan darba samaksa, gan arī valstī noteiktā minimālā alga, kas būtiski palielinājusi socnodokļa ieņēmumus. Tāpēc A. Lazdiņš uzskata, ka papildus ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas fondā ir nevis jānovirza kādu uzkrājumu veidošanai, bet gan uz tā rēķina ir jāsamaizna dienu skaits, ko darbiniekam par slimošanu apmaksā darba devējs. Darba devējam šobrīd jāapmaksā darbinieku pārejošas darba nespējas pabalsts no 2. līdz 14. dienai no slimības iegūšanas, taču to vajadzētu saīsināt no 2. līdz 7. vai vismaz līdz 10. dienai Savukārt no 7. vai sliktākajā gadījumā no 10. dienas to apmaksātu valsts. «Šo reformu vajadzētu sākt jau ar 2007. gada un, piemēram, 5 gadu laikā visas slimības lapas apmaksāt no valsts budžeta,» uzsver A. Lazdiņš. Viņaprāt, laiks, kad valsts maks to nevarēja atļauties — deviņdesmito gadus vidus — ir jau pagātne. A. Pauniņš atbalsta ideju par to, ka visi pārejošas darba nespējas (slimības) gadījumi ir jāapmaksā valstij, taču pieļauj, ka valsts uzreiz to visu pārņemt nevar, tāpēc tas jādara pakāpeniski.

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.